2008. gads: Dūres spēks Latvijā un pasaulē
2008. gadā Latvijas un pasaules boksā bijis gana daudz notikumu. Mums tas iezīmējās ar pirmo medaļu visaugstākā līmeņa sacensībās brīvvalsts laikā un Kambalas debiju profesionāļos, pasaulei – ar brāļu Kļičko dominēšanu smagsvaros.
Pēc strīdiem nāk medaļas
Šī gada sākumā Latvijas boksa, un ne tikai boksa, sabiedrību saviļņoja skandāls - vairāki boksa klubi pauda neapmierinātību ar Latvijas Boksa federācijas (LBF) darbību, uzsverot, ka LBF lobē apšaubāmas reputācijas darboņu intereses. Sekoja sižets LTV1 raidījumā "De Facto", neskaitāmas publikācijas laikrakstos un interneta portālos, tostarp eSports.lv. Vismaz vārdos opozicionāri bija gatavi gāzt LBF vadību, taču darbi pierādīja, ka LBF pretinieki vairāk ir runātāji nekā darītāji. LBF vadība palika tā pati vecā un turpināja savu darbu.
Pavasarī tika aizvadīts kārtējais Latvijas čempionāts boksā, bet pirms un pēc tā – divi olimpiskās kvalifikācijas turnīri, kuros mūsējie startēja ne pārāk veiksmīgi, atkal netiekot uz olimpiādi. Pēdējoreiz Latvijas bokss olimpiskajās spēlēs tika pārstāvēts 1996. gada Atlantā. Pēc tam – tukšums...
Likumsakarība vai sakritība, bet tieši šogad Latvijai izdevās izcīnīt pirmo medaļu visaugstākā līmeņa sacensībās brīvvalsts laikā. Novembrī septiņkārtējais Latvijas čempions un 2005. gada Eiropas savienības čempions Nikolajs Grišuņins, kurš startē svarā līdz 81kg, Eiropas čempionātā izcīnīja bronzu, kas mūsu valsts bokseriem nebija izdevies divus gadu desmitus.
Grišuņina lieliskais sniegums tika pamanīts un decembrī viņš, kā arī Dmitrijs Šostaks (svara kat. līdz 69kg) tika uzaicināts uz pasaules kausa izcīņu, kur piedalās pasaules labākie bokseri. Šoreiz Grišuņinam neizdevās tik veiksmīgi nostartēt un zaudējums tika piedzīvots jau pirmajā cīņā, savukārt Šostaks iekļuva pusfinālā, tiekot pie bronzas medaļas. Jāpiebilst, ka ceturtdaļfinālā tika uzvarēts divu pēdējo olimpisko spēļu medaļnieks.
Kambala debitē, Kambala aiziet
11. janvārī debiju profesionālajā boksā piedzīvoja Kaspars Kambala, četru raundu cīņā cīnoties neizšķirti ar meksikāni Alvaro Moralesu. Gan Kambala, gan viņa treneris un leģendārais boksa tiesnesis Ričards Stīls apgalvoja, ka iznākums būtu bijis savādāks, ja Kaspars neilgi pirms cīņas nebūtu savainojis kāju. Stīls arī sajūsminājās, ka Kambala progresē neticamā ātrumā...
Nākamās cīņas to vismaz daļēji apliecināja. Martā nokautēts tika Maiks Goings, bet divus mēnešus vēlāk krietni sīvākā cīņā Kaspars tika galā ar Emīlu Vaitroku. Uzvaru gājiens tika turpināts jūlijā, kad Kambala jau pirmajā raundā izslēdza Roniju Vīveru.
Un tad... vispirms Kambalas nu jau bijušā sieva Džesika paziņoja par to, ka Kaspars pametīs boksu, lai pēc diskvalifikācijas beigām atgrieztos basketbolā, bet uzreiz pēc publikācijām portālā eSports.lv un "Sporta Avīzē" Kambala pats šo rindu autoram apstiprināja: "Es atgriezīšos basketbolā".
Vēl gan pa vidu sanāca nedienas ar dopinga apkarotājiem, taču viss beidzās sekmīgi – tagad Kambala jau noslēdzis līgumu ar Krievijas Superlīgas klubu "Enisey".
Nedaudz par Latvijas profesionālo boksu
Latvijas profesionālajam boksam kopumā šis gads bija pietiekami labs. Jūlijā Zane Briģe kļuva par Baltijas čempioni boksā svarā līdz 76.2kg, bet oktobrī smagsvars Edgars Kalnārs izcīnīja pirmo Latvijas starptautisko čempiona titulu, pēc punktiem pārspējot absolūto Āfrikas čempionu Franklinu Egobi, kurš līdz tam bija zaudējis tikai divreiz.
Tā paša mēneša beigās Oļegs Fedotovs Polijas pilsētā Poznaņā kļuva par vakantā Globālās Boksa savienības (GBU) čempionu svara kategorijā līdz 76.2 kilogramiem, devītajā raundā ar tehnisko nokautu pārspējot poli Marčinu Piatkovski. Var jau, protams, klaigāt par kārtējo sētas līmeņa organizāciju, taču tad jāizdod retorisks jautājums – cik Latvijas bokseri vispār ir kļuvuši par kādas organizācijas čempioniem?
Brāļi Kļičko valda smagsvaros
Gads pagājis, bet smagsvaru tronī joprojām Kļičko. Vladimirs šogad izcīnīja trīs uzvaras – februārī pēc punktiem pārspēja krievu Sultanu Ibragimovu, jūlijā ar tehnisko nokautu - Toniju Tompsonu, bet decembrī septiņu raundu laikā noslānīja bijušo čempionu Hasimu Rahmanu. Lai gan Kļičko tika kritizēts par savu boksēšanās stilu, viņš uz to atbildēja ļoti diplomātiski – cīnos tā, lai uzvarētu.
Oktobrī beidzot pēc četru gadu pauzes ringā atgriezās Vladimira vecākais brālis Vitālijs. Pirms cīņas tika daudz diskutēts vai tiešām ukrainis spēs veiksmīgi atgriezties ringā pret tā brīža WBC versijas čempionu Semjuelu Pīteru. Kļičko apliecināja – gadiem un pauzei starp cīņām nav nozīme.
37 gadus vecais Kļičko deviņus gadus jaunākajam Pīteram lika izskatīties pagalam nevarīgam, sakaujot "Nigēriešu murgu" astotajā raundā ar tehnisko nokautu un piepildot brāļu sapni - Vitālijs un Vladimirs tagad vienlaicīgi ir pasaules čempioni smagajā svarā, kas iepriekš nevienam nebija izdevies.
Jāatgādina, ka šī cīņa izpelnījās milzu ažiotāžu, jo Pīters pirms cīņas bija sarunājis daudz "interesantu lietu", piemēram: "Es nocirtīšu Kļičko kā koku". Diemžēl Semjuelam neizdevās sev sagādāt eglīti Ziemassvētkiem...
Karalis aiziet. Lai dzīvo jauns karalis!
Šis gads iezīmējās arī ar slavenā amerikāņu boksera un šovmeņa Floida Meivezera paziņojumu par aiziešanu no boksa. Lai gan septembrī bija plānota "pound for pound" (labākais bokseris neatkarībā no svara kategorijas – aut.) čempiona cīņa ar leģendāro Oskaru De La Hoiju, jūnijā Floids nolēma pielikt punktu boksera karjerai un iziet. Kā WBC pasaules čempions svarā līdz 69kg. Ar 39 uzvarām. Neuzvarēts!
Daba nemīl tukšumu, tāpēc "pound for pound" čempiona tronī nokļuva Menijs Pakjao. Daudzi vīpsnāja par to, ka Pakjao cīnīsies ar De La Hoiju, paredzot to, ka meksikāņu izcelsmes amerikānis pamatīgi apstrādās filipīnieti , taču realitātē visiem skeptiķiem tika aizvērtas mutes un Pakjao pārliecinoši triumfēja. Sak, mazs cinītis gāž lielu vezumu.
Pēc Pakjao uzvaras no ziemas miega pēkšņi pamodās arī Meivezers, paziņojot, ka vēlas cīnīties ar filipīnieti. Vai realitātē tiksim līdz cīņai, grūti pateikt, taču skaidrs, ka Meivezers nereti mainījis savus lēmumus un nereti tajos bijis nestabils. Lai gan nevar noliegt – boksam pietrūkst Floida!
Un, protams – Deivids Hejs!
Ja kādam vajadzētu piešķirt gada muldoņas titulu boksā, tad visticamāk par šo godu cīnītos jau pieminētais "malkas cirtējs" Semjuels Pīters un britu bokseris Deivids Hejs. Un uzvarētu ambiciozais, nepiekāpīgais un nereti bezkaunīgais (būsim godīgi, boksā tā pat ir ļoti laba īpašība – aut.) britu bokseris Deivids Hejs.
Martā Hejs jau otrajā raundā nokautēja savu tautieti, WBO čempionu Enco Makarinelli, kļūstot par WBC, WBA un WBO čempionu pirmajā smagajā svarā un paziņoja par pāriešanu uz smagsvariem. Līdz savai debijai Hejs gan paspēja pamatīgi izcelties, pasakot visu, ko domā par smagā svara bokseriem, turklāt nosaucot viņus par "resniem lamzakiem".
Novembrī Hejs debitēja smagsvaros, pirmajā cīņā ar tehnisko nokautu piektajā raundā pieveicot Monti Baretu. Praktiski visu gadu Hejs centās tikt pie cīņas ar kādu no brāļiem Kļičko un rādās, ka būs savu panācis – pēc foto kolāžas žurnālā "Men's Health", kurā Hejs redzams rokās turot nogrieztu Vladimira Kļičko galvu, abi brāļi ne pa jokam sadusmojās un nu jau Vitālijs ir gatavs pārmācīt nekaunīgo britu. Abu bokseru cīņa varētu notikt nākamā gada vasarā.
Dievs vien zina, kāds Latvijas un pasaules boksā būs nākamais gads, taču cerams, ka ne mazāk aizraujošs un interesants kā šis!
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]