2008. gads: "Dinamo" pāri visam

Hokejs atgriežas - KHL uzņem Latviju!

Vispirms jau jāsaka, ka gads ir pagājis vienas komandas un vienas līgas zīmē – Rīgas „Dinamo” spēlēšana Kontinentālajā Hokeja Līgā (KHL) ir devusi Latvijas hokeja līdzjutējiem to, kas šajā pusē nebija 15 gadus – augsta līmeņa hokejs visa gada garumā. Tāpat šī ir iespēja Latvijas izlases hokejistiem pierādīt un parādīt uz ko viņi ir spējīgi. Kā viņiem tas izdevās varēs spriest pēc pāris mēnešiem, taču pašlaik "Dinamo" cīnās par iekļūšanu izslēgšanas spēļu turnīrā, kas ir diezgan atzīstams sasniegums.
Nevar arī nepieminēt, ka šis projekts ir izraisījis jau labu laiku neredzētu interesi par klubu hokeju. Līdzjutēji brauc uz spēlēm no visas Latvijas, runāt par "Dinamo" sasniegumiem skolā, darbā vai veikalā ir stilīgi un to dara visi - sākot no sīčiem beidzot ar sirmiem onkuļiem. Tagad pa īstam var teikt, ka HOKEJS Latvijā ir atgriezies!

Tāpat jāpiebilst, ka Rīgas "Dinamo" nav vienīgā KHL komanda, kura dod iespēju Latvijas hokeja pārstāvjiem pierādīt sevi Eiropas labākajā līmenī. Georgijs Pujacs spēlē Toljati "Lada", Kaspars Saulietis no Žlobinas "Metallurg" ir "uzkalpojies" līdz Minskas "Dinamo", bet Balašihas miliču komandu "stūrē" Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš. Ja Saulieša spēlēšana Minskā ir patīkams pārsteigums, tad Pujacs jau iepriekš bija pierādījis savu varējumu Krievijas augstākajā hokeja līmenī, bet šogad to tikai pastiprina ne tikai pildot savus tiešos aizsarga pienākumus, bet reizi pa reizei arī ieraidot kādu ripu vārtos.

Atsevišķs stāsts ir par mūsu treneru duetu. Vispirms uz Balašihu tika saukts Oļegs Znaroks, bet viņš par savu palīgu paņēma savu cīņu un maiņas biedru Hariju Vītoliņu. Sezonas sākums padevās visai samocīts un eSporta komentāros mūsu treneriem tika jau rezervētas biļetes uz vilcienu Maskava-Rīga, taču pēdējā laikā "HK MVD" ir izcīnījusi deviņas uzvaras pēc kārtas un pašlaik tā ir „karstākā” komandā visā KHL aizvien pārliecinošāk kāpj pa turnīra tabulas kāpnēm uz augšu. Kas no tā iznāks var tikai minēt, taču vienu var pateikt droši – Oļegam un Harijam ir dots liels uzticības kredīts un viņi to sāk attaisnot par visiem 100%.

Pasaules čempionātos - apmierinoši

Tas par KHL, bet tagad jāpārceļas uz otru Atlantijas okeāna krastu, kur arī ir risinājušies vairāki Latvijas hokejam nozīmīgi notikumi.
Un jāsāk šis stāsts ar Latvijas hokeja "fanam parastajam" pašu nozīmīgāko – Pasaules Hokeja čempionātu, kurš risinājās Kvebekā un Halifaksā. Daudziem šis turnīrs paliks atmiņā ar diviem notikumiem, divām debijām, jo Latvijas nacionālās izlases kreklus pirmo reizi vilka mugurā Raitis Ivanāns un Mārtiņš Karsums. Ja par Karsumu var teikt – atnāca, ieraudzīja, nospēlēja, tad par Ivanāna debiju ir divējādas sajūtas – vispirms jau mazais spēles laiks un, fanuprāt, treneru "neparasme izmantot" vienu no Pasaules labākajiem "policistiem". Tāpat arī incidents ar Niklasu Bekstrēmu un nūjas aizmešanu. Taču galvenais ir cits – Raitis ir spēlējis izlasē, apliecinājis arī darbos savus iepriekšējos vārdus par gatavību palīdzēt un tas nozīmē, ka arī Bernē ir cerības sagaidīt viņu spēlējam. Treneri jau būs iepazinušies ar Ivanāna spēli, izdomājuši kur un kā viņu iespēlēt un, iespējams, nākošgad Raitis parādīs ka ne jau tikai par dusmīgu izskatu viņu tur NHL.
Tas ir par redzamākajām personālijām, taču ne mazāk svarīga ir arī spēle un tā šogad bija tieši tik laba, lai Latvija paliktu A grupā – nu jau ierastais cīniņš pret ASV, pēdējos gados tikpat ierastā sagrāve pret Kanādu un skaista "sausā" uzvara pret Slovēniju. Otrais posms arī tika aizvadīts atzīstami – Edgara Masaļska „mūža spēle” pret Somiju, pārliecinoši "sasisti" norvēģi un labas izredzes uz ceturtdaļfinālu. Diemžēl pēdējā spēlē piedzīvotais zaudējums pret Vāciju visas cerībās pārsvītroja, taču čempionāta beigās izcīnīta 11. vieta laikam ir objektīvākais mūsu pašreizējo spēju atainojums.

Un tagad par citu čempionātu. U-18 čempionātu, kurš agrā pavasarī risinājās Rīgā. Pirms turnīra Latvijas jauniešu izlase tika pieskaitīta pie favorītēm, taču zaudējums pret Norvēģiju aizvēra durvis uz Elites divīziju. Taču ne jau šis bija pats galvenais notikums šajā turnīrā. Plašākai publikai atrādījās Latvijas jaunie talanti, kuri pēc šī turnīra tika draftēti CHL (Kanādas Hokeja Līgā). Šādos turnīros galvenais ir tieši "atrādīšanās" process, tāpēc izdarīt tālejošus secinājumus nevajadzētu, bet jau pašlaik daži no šīs izlases spēlē laba līmeņa pieaugušo komandās un nav tajās pēdējie spēlētāji.

Pārmaiņas arī lokālā mērogā

Tāpat nevar nepieminēt citu ar Rīgas "Dinamo" izveidi saistītu notikumu, precīzāk, notikumu kopu – četru labāko Latvijas hokeja komandu pievienošanās Baltkrievijas Ekstralīgai un Latvijas čempionāta formāta izmaiņas. Vai tas ir labi vai slikti varēs spriest pēc laika, taču viens ir skaidrs, mūsu hokeja sistēmai ir vēl tāls ceļš ejams līdz vismaz Eiropas hokeja vidējam līmenim.

Musējiem iet labi...

Un tagad par atsevišķiem spēlētājiem. Kas mūs šogad iepriecināja? Pirmkārt, mūsu ziemeļamerikāņi. Sevišķi jau Artūrs Kulda, kurš, aizvadot lielisku junioru sezonu, izpelnījās izsaukumu uz AHL, kur palīdzēja Čikāgas "Wolves" komandai izcīnīt Kaldera kausu. Tāpat Artūrs labi sevi parādīja Atlantas "Thrashers" treniņnometnē, kas ļauj cerēt, ka, vajadzības gadījumā, Atlantas komandas vadība atcerēsies arī par Latvijas puisi.

Tāpat jāpiemin Mārtiņa Karsuma ilgi gaidītā debija NHL. Lai arī viena spēle, taču fakts paliek fakts, Mārtiņš ir TUR spēlējis. Vai būs jauna iespēja, tas jau ir cits jautājums, bet nākamvasar Karsumam beidzas līgums ar Bostonas "Bruins", kas ļauj cerēt uz komandas maiņu un "pierakstīšanos" NHL uz ilgāku laiku.

Nevar nepieminēt arī Raiti Ivanānu, kurš ne tikai NHL sezonas beigās "paspīdēja" ar vairākām rezultatīvām spēlēm, bet arī paveica to, kas ir izdevies tikai dažiem – dūru cīņā uzvarēja nekronēto NHL cīņu karali Džordžu Laraku.

Protams, arī Kārlis Skrastiņš pagājušajā gadā bija visai "redzama persona". Gada sākumā aizmainīts uz Floridas "Panthers", Kārlis ir atguvis "uzbrukuma garšu", ko bija zaudējis pēdējās pāris sezonās Kolorado vienības rindās un arī savas akcijas aizsargu tirgū ir pacēlis, kas nav mazsvarīgi ņemot vērā, ka šī ir pēdējā līguma sezona.

Jānis Sprukts arī lika par sevi runāt, jo no Somijas pārcēlās atpakaļ uz Ameriku, kur atkal mēģina iekļūt Floridas "Panthers" sastāvā. Šosezon viņam jau ir viena spēle pie "pantērām", tāpēc jānovēl nākamajā gadā tai pieskaitīt klāt vēl.

Nevar nepieminēt arī Latvijas hokejistus, kuri spēlē Eiropā. Herberts Vasiļjevs vēl aizvien ir Krēfeldes uzbrukuma "kings", kuram reta ir tā spēle kurā nav gūti vismaz divi punkti, vēl retāk – ne punkts.

Tāpat arī Arvīds Reķis. Latvijas izlases aizsardzības vērtība vasarā nomainīja komandas un tagad pretinieku komandām ir jāuzmanās arī no Arvīda raidītajām ripām, kuras sezonas sākumā vārtos lidoja ar visai lielu regularitāti.

Un, protams, atceroties pagājuša gada sākumu, ir jārunā par mūsējo sniegumu Baltkrievijā, kur Žlobinas un Gomeļas panākumi bija lielākoties atkarīgi no tā kādu zupu ir ēdis Lauris Dārziņš vai cik labi ir gulējis Aleksejs Širokovs. Un laikam jau viņi visi ēda un gulēja labi, jo mūsējie uzbrucēji meta iekšā vienu ripu pēc otras, bet vārtsargi ķēra visu un visus, kas lidoja uz vārtu pusi. Un arī pamācīt pretiniekus labi uzvesties mūsējie prata un paspēja.

... bet ne visiem

Diemžēl pozitīvos toņos nevar runāt par Sanda Ozoliņa pagājušo gadu. Sezonas beigu posmu atrodoties rezervistos Sanhosē "Sharks" komandā, Ozoliņš vasarā bija visai kluss, taču tuvojoties rudenim, Ozo paspēja atteikt Losandželosas „Kings” vienībai, kura Sandim piedāvāja visai izdevīgus līguma nosacījumus (ar iespējām palikt "sistēmā" arī pēc profesionāļa karjeras beigām). Acīmredzot ar šo Sandis ir pamājis ar roku un pateicis "Ardievu!" hokejam.
Tikpat pelēkos toņos ir jārunā par Edgaru Masaļski, kuram šī sezona, paša neuzmanības dēļ, ir galīgi "izčakarēta", bet sezonu Edgars uzsāka tik labi... .

Tāds īsumā bija aizvadītais gads Latvijas hokejā – notikumiem un personālijām bagāts. Taču jau pēc pusotra mēneša Latvijas izlase sāks cīņu par Olimpisko Vankūveru, Rīgas "Dinamo" cīnīsies (?) par vietām KHL, bet pavasarī mūsējie mačosies ar zviedriem, amerikāņiem un austriešiem (vispirms) par labākās valsts izlases godu. Lai izdodas!