Vēsturiskas spēles priekšvakarā

Šī gada NFL sezonas pēdējā kārtā "Giants" jau bija izdevība atņemt "Patriots" komandai tiesības ierakstīt savu vārdu NFL vēsturē, un nemaz tik daudz nepietrūka, lai to izdarītu. Nu viņiem ir dota vēl viena iespēja.

Spēle, kas mainīja NFL

1969. gada 12. janvāra vakars Maiami. Trešais "Super Bowl" fināls. Savā starpā tiekas Ņujorkas "Jets" un tobrīd par gandrīz nepārspējamajiem uzskatītie Baltimoras "Colts". Nevienam nav šaubu, ka uzvaru gūs Baltimora. Galu galā "Jets" taču ir no jaunās AFL līgas, kas tikai pirms dažiem gadiem apvienojusies ar daudz vecāko un krietni spēcīgāko NFL. To tikai apliecina fakts, ka pirmajās divās "Super Bowl" cīņās AFL līgas komandas pārliecinoši kapitulējušas NFL čempionēm. Teju visi pie sevis pasmaida, dzirdot Baltimoras komandas pārstāvju pirmsspēles lielīgos izteikumus, ka šī būšot "Jets" un viņu saspēles vadītāja Džo Nemeta pirmā patiešām profesionālā futbola spēle. Un uzreiz pēc tam pasmīn par Nemeta pašpārliecināto paziņojumu preses konferencē: "Es garantēju, ka mēs šo spēli uzvarēsim".

Un tomēr ceturtās ceturtdaļas sākumā uz tablo redzams neticamais - "Jets" ir vadībā ar 16:0. Baltimora gan atspēlē piezemējumu (16:7), paši iegūst bumbu, taču izšķiras riskēt un nesist pa vārtiem, kas beidzas ar bumbas zaudējumu. Tā "Jets" noturēja uzvaru, Nemets kļuva par spēles varoni, un trešais "Super Bowl" uz visiem laikiem mainīja NFL attieksmi pret AFL līgas komandām.

Gaidot 42. "Super Bowl", šī spēle tiek piesaukta itin visos ASV sporta medijos. Pārāk daudz paralēļu var vilkt starp abām cīņām. Pirms trīsdesmit deviņiem gadiem šķietami neuzvarama komanda zaudēja objektīvi krietni vājākai - starp citu, tieši no Ņujorkas. Vai vēsture atkārtosies?

Spēle, kas mainīs NFL?

Vispirms vēlos gaidāmās spēles apskatu sākt ar atvainošanos Ņujorkas "Giants" komandai, kuru, tuvojoties regulārās sezonas izskaņai, jau biju gandrīz vai paspējis norakstīt. Redzot komandas nestabilo sniegumu un Eli Meninga un labākā malējā uzbrucēja Pleksiko Buresa cīņu ar savainojumiem, sāka mākt šaubas, bet Džeremija Šokija lauztā kāja likās pēdējais piliens svaru kausā, kas izšķirs, vai nupat pret Vašingtonas "Redskins" zaudējusī komanda salūzīs vai ne. Vieta izslēgšanas spēlēs gan bija gandrīz nodrošināta, kaut gan vēl divas kārtas pirms sezonas beigām pastāvēja teorētiska iespēja to zaudēt. Galu galā viss tomēr beidzās laimīgi, un komanda iekļuva "play-off". Taču diez vai kāds paredzēja, ka Ņujorka aizsoļos līdz finālam. Ja pirmajā kārtā pret sīkstajiem Tampabejas "Buccaneers" uzvara vēl nebija nekāda lielā sensācija, tad Dalasas "Cowboys" un Grīnbejas "Packers" bija pārliecinoši favorīti. Tomēr ne Dalasas, ne Grīnbejas komandas neatstāja laukumu kā uzvarētāji. To izdarīja "Giants" ar savu saspēles vadītāju Eli Meningu un aizsardzību, kas, Osi Umenjoras un Maikla Strehena cementēta, pretinieku uzbrucēju dzīvi pārvērta murgā.

Turpretī Jaunanglija sezonu aizvadīja kā vienā elpas vilcienā. Starpsezonu pārtraukumā atbrīvojušies no pārlieku prasīgā uzbrucēja Diona Brenča, komanda ieguva veselu virkni lielisku spēlētāju - superuzbrucēju Rendiju Mosu, universālo kareivi Vesu Velkeru, Donti Stalvortu, Adaliusu Tomasu, Kelliju Vašingtonu - un rezultāts bija acīm redzams. Neviena zaudējuma 16 spēlēs! Kaut kas tāds NFL vēl nebija redzēts. Dažās spēlēs gan atsevišķi spēles komponenti "iebuksēja", bet sezonas beigās visi sporta pazinēji bija vienisprātis - "Patriots" ir labākā komanda NFL. Un tā nebija tikai Toma Breidija un Rendija Mosa komanda. Pret Džeksonvilas "Jaguars" Moss notvēra vienu piespēli, un Jaunanglija uzvarēja. Pret Sandjego "Chargers" Breidijs trīsreiz piespēlēja bumbu pretiniekam, un Jaunanglija uzvarēja. No Jaunanglijas aizsardzības pretiniekam jābaidās tikpat ļoti kā no uzbrukuma.

Eli Meninga faktors

Tieši ar spēli pret "Patriots" sezonas pēdējā kārtā, kas viņam bija labākā šosezon, pa īstam sākās negaidītā "Giants" saspēles vadītāja Eli Meninga atdzimšana (komanda sāka "savākties" jau mazliet ātrāk), kurai daudzi, arī šo rindu autors, sākumā nevēlējās ticēt. Tieši stabilitāte bija tas spēles komponents, kas Meningu dinastijas jaunākajam pārstāvim bija trūcis. Grūti pateikt, vai tam par iemeslu ir mūžīgie salīdzinājumi ar tikai nedaudz vecāko, bet daudz slavenāko un meistarīgāko brāli Peitonu ("NFL Network" žurnālists Ričs Eizens pat TV pārraidi par konferenču pusfināliem iesāka ar vārdiem "Eli nu ir pēdējais Menings, kurš turpina cīņu") vai kas cits, bet tikai tagad vienmēr klusais un nosvērtais Eli Menings, pēc paša vārdiem, ir "nobriedis" un gatavs kļūt par komandas līderi. Meningu pat varētu uzskatīt par šīs sezonas "play-off" atklājumu. "Kas nu četrus gadus NFL nospēlējis futbolists par atklājumu?", kāds jautās. Atļaušos mazliet precizēt. Šos četrus gadus Menings "Giants" komandā nenospēlēja, viņš vienkārši tos tur aizvadīja. Ar to es gribu teikt, ka tikai pēdējā mēneša laikā NFL līdzjutēji ir ieraudzījuši to Meningu, kas savulaik spīdēja Misisipi universitātes komandā un kas beidzot rāda to, ko no viņa gaida ikviens, kas izlasa spēlētāja uzvārdu uz formastērpa. Arī Peitons Menings savulaik tika kritizēts par nespēju parādīt gaidīto sniegumu, līdz pirms gada piepildīja ikviena NFL spēlētāja sapni un uzvarēja "Super Bowl". Nu jaunākajam brālim ir iespēja atkārtot sava piecus gadus vecākā brāļa panākumu. Tiesa, arī Peitons ar pirmo mēģinājumu nepārvarēja Toma Breidija un "Patriots" barjeru.

"Tuncis" un viņa skolnieki

1990. gadā, kad Ņujorkas "Giants" pēdējo reizi uzvarēja "Super Bowl" (sakritība?), komandas priekšgalā bija leģendārais treneris Bils Pārsels ar iesauku "Tuncis", kurš pavisam nesen kļuva par Maiami "Dolphins" kluba viceprezidentu. Pārsela treneru kolektīvā bija divi maz pazīstami treneri - aizsardzības koordinators Bils Beličeks un malējo uzbrucēju treneris Toms Koulins. Kopš tā laika ir pagājuši astoņpadsmit gadi. Abi Pārsela asistenti tagad paši ir galvenie treneri divās dažādās komandās, un tā nu sanācis, ka tiksies savā starpā gada svarīgākajā spēlē. Beličeks ir taktikas ģēnijs, kurš tiek uzskatīts par labāko treneri NFL - starp citu, tieši Beličeku pazīstamais ASV žurnālists Džīns Vojčehovskis min kā varenāko komandas ieroci, kuram divas nedēļas starp konferences finālu un "Super Bowl" esot tikpat pietiekami jauna unikāla spēles plāna izstrādei kā Albertam Einšteinam universitātes iestājeksāmena izpildei. Ne velti nfl.com aptaujātie sporta eksperti savās prognozēs piedāvā visdažādākos variantus, kā "Patriots" varētu spēlēt šajā cīņā. Turpretī Tomam Koulinam vēl samērā nesen draudēja darba zaudēšana, taču ņujorkietis šosezon ar "Giants" ir paveicis brīnumus, un gala rezultātā komanda ir tur, kur tā ir. Par "Giants" gan daudzi ir vienisprātis - galvenais uzsvars droši vien būšot uz pussargu spēli un bumbas kontroli, lai nelaistu pie vārda "Patriots" superuzbrukumu. Bet mēs varam būt droši, ka tik vienkāršs un paredzams spēles plāns izvēlēts netiks. Galu galā šis ir "Super Bowl" fināls ar divām labākajām komandām NFL.

Dāvids un Goliāts

Interesantu materiālu sagatavojuši coldhardfootballfacts.com. Izrādās, gaidāmajā spēlē tiksies tik statistiski atšķirīgas komandas, cik vien gandrīz ir iespējams. Jo vēl nekad finālā nav spēlējušas komandas, no kurām vienai būtu par sešām regulārās sezonas uzvarām vairāk. Nekad viens no finālistiem regulārajā sezonā nav guvis par 216 punktiem vairāk kā otrs. Nav bijis reizes, kad viena saspēles vadītāja piespēļu/pārtverto bumbu attiecība būtu bijusi tik daudz labāka kā otram (+42 Breidijs, +3 Menings). Nevienai no "Super Bowl" komandām nav bijis tik daudz pēc kārtas gūtu uzvaru vairāk nekā pretiniekiem (19 "Patriots", 3 "Giants"). Sausa statistika, tomēr daudz izsakoša par to, kas no abām komandām tiek sagaidīts.

Vai tiešām "Giants" var uzvarēt?

Protams, var. Vēlos tikai piebilst kādu lietu, ko dažkārt sporta līdzjutēji mēdz aizmirst. Sports ir interesants ar to, ka tas ir neprognozējams. Ikviena spēle sākas ar rezultātu 0:0, un šajā brīdī visi iepriekšējie tituli, reputācija un prognozes kļūst mazsvarīgas. "Giants" laukumā noteikti dosies zem daudz mazāka psiholoģiskā spiediena. Zaudēt viņiem praktiski nav ko. Tāpat ticu, ka izņemot "Patriots" fanus, ir daudz tādu, kas domā līdzīgi Petam Kirvanam no nfl.com: "Ar sirdi jūtu līdzi Ņujorkai, ar prātu - Jaunanglijai". Protams, ja uzvarēs Jaunanglija, šo spēli neaizmirsīs neviens, jo "Patriots" būs uzstādījuši rekordu, ko nebūs iespējams pārspēt, bet tikai atkārtot (vismaz līdz pašreizējā NFL sezonas 19 spēļu formāta formāta maiņai). Taču tāds pats "liktenis" četrdesmit otro "Super Bowl" gaida ņujorkiešu uzvaras gadījumā. Jo tādā gadījumā šī spēle ieies vēsturē kā cīņa, kas sporta līdzjutējiem būs tik uzskatāmi kā neviena cita kopš 1969. gada pierādījusi, ka sportā iespējams ir viss - tam ir tikai jānotic...

Izmantotie resursi:

www.nfl.com

www.espn.com

www.msnbc.com

www.coldhardfootballfacts.com