Viedoklis: Kautiņi amatieru hokejā- problēma vai spēles sastāvdaļa?

Kā piemērus ņemsim 3 dažādus incidentus, ar kuriem šogad saskāries raksta autors gan piedaloties sadaļas Amatieru hokejs veidošanā, gan pašam aktīvi piedaloties amatieru hokeja turnīrā.

Kautiņš tāpēc, ka kautiņš

Pirmais un šogad skaļākais un nepatīkamākais kautiņš hokeja laukumā notika janvārī Tukumā, kad spēles laikā spēlētāji uzbruka tiesnesim vispirms mutiski, tad esot spļauts sejā un vēlāk jau ņēmti talkā kulaki un pat nūja. Spēli nebija iespējams turpināt un tā tika pārtraukta; par šo incidentu jau rakstījām.

Plūkšanās spēles karstumā

Otrais notikums- pēc bīstamas epizodes pie vārtiem, aizsargs, aizstāvot vārtsargu, nogrūž uzbrucēju, kurš atbild ar sitienu. Sākas kautiņš, tiesneši aktīvi neiejaucas, bet iejaucas citi spēlētāji un incidents pāraug jau masu nekārtībās, kurās piedalās gandrīz visi laukumā esošie spēlētāji. Cietušo nav, skarbāki vārdi, četri spēlētāji dodas uz ģērbtuvēm, spēle tiek veiksmīgi pabeigta un pretinieki beigās paspiež viens otram rokas.

Apzināta rupjība

Trešais notikums- ļoti meistarīgs, ātrs un tehnisks spēlētājs, kurš attiecīgajā turnīrā ir spējīgs vienatnē izšķirt spēles likteni tiek apturēts ar strīdīgu spēka paņēmienu. Tiesneši pārkāpumu nefiksē un spēka paņēmiena izpildītājs dodas uz maiņu. Ripa un cīņa jau notiek tālu no notikuma vietas. Partneri atver vārtiņus, kad apturētais spēlētājs, piecēlies, dusmīgs no muguras ar kaujas saucieniem uz lūpām iegrūž spēlētāju atvērto durtiņu asajā stūrī. Tiek izsaukta ātrā palīdzība, vainīgais saņem noraidījumu līdz spēles beigām, spēle tiek pabeigta un spēlētāji draudzīgi atvadās, bet cietušais nakti pavada slimnīcā. Šoreiz tikai ribu sasitumi, ar viņu viss kārtībā.

Ņemot talkā amatieru hokejam tuvu stāvošus un procesus ietekmējošus kungus, mēģinājām noskaidrot, vai kautiņi un rupjības ir liela problēma amatieru hokejā un kā rīkoties, lai incidentus mazinātu.

Savu viedokli šai sakarā piekrita sniegt :

eSports.lv izvēlētie eksperti:

Oļegs Siročenko- Neatkarīgās Amatieru hokeja līgas (NAHL) direktors, viens no plašās amatieru hokeja kustības pamatlicējiem valstī ( Paldies par paveikto!) , arī aktīvs spēlētājs laukumā un lielisks sporta fotogrāfs.

Uldis Eldmanis- Baltijas Beaster hokeja līgas ( BBHL) direktors, viņš arī amatieru hokejā pieprasīts vārtsargs

Visvaldis Danenbergs- Zemgales Amatieru hokeja līgas un Jelgavas ledus halles kurators, tiesnesis .

Askolds Vārpiņš- Brocēnu hokeja dzīves, vietējo turnīru un halles galvenais diriģents, arī aktīvs spēlētājs, talantīgs autovadītājs.

Eduards Odiņš- viens no labākajiem Latvijas hokeja tiesnešiem, šogad Kontinentālās Hokeja Līgas tiesnesis, viņš arī aktīvs amatieru hokeja tiesnesis un BBHL galvenais tiesnesis.

Situācija pirms 5 gadiem bija daudz sliktāka

Visi kā viens norādīja, ka situācija ar kautiņiem amatieru hokejā pēdējos gados kļuvusi daudz mierīgāka. 5-6 gadus atpakaļ dūru cīņas bijušas biežāk un daudz ļaunākas, ar turpinājumu ārpus laukuma un nenovēršamu turpinājumu nākamajā savstarpējā spēlē. Apmēram pirmais piemērs Tukumā, kad incidenta rezultātam vairs nav nekāda sakara ar sportu un vēlēšanos uzvarēt.

Oļegs Siročenko: hokejs nevis bokss

Kustības pirmsākumos hokejisti laikam īsti nesaprata, ko gaidīt no pretinieka, tiesneša, no spēles kā tādas un daudz biežāk iesaistījās fiziskos konfliktos. Šobrīd laukumā iziet, piemēram bankas vadītājs, kurš diezin vai gribēs nākamajā dienā pie akcionāriem ierasties sasistu seju. NAHL tiesnešiem dots uzstādījums novērst konfliktu pirms konflikta, tas ir laicīgi noraidot spēlētājus, kuri cenšas provocēt pretinieku. Kautiņš tiesnešiem noteikti jāizšķir pašā sākumā, šis ir hokeja nevis boksa turnīrs.

Siročenko piebilda, ka lielā mērā situācijas veido arī kopējā aura ap hokeju un hokeja personālijas pilsētās. ,,Par notikumiem Tukumā nebrīnos, ne pie kādiem apstākļiem nekas tāds nebūtu iespējams piemēram ne Valmierā ne Aizkrauklē.,,

Visvaldis Danenbergs: agrāk zinājām, kas ar ko kausies

Pirms 5 gadiem problēma Jelgavā bija ļoti aktuāla- kāvās gan laukumā, gan ģērbtuvēs. Šobrīd ZAHL esam atrisinājuši šo problēmu. Īstenībā problēmas sakne meklējama atsevišķā komandās un atsevišķos spēlētājos. Piemēram, jau pirms Mārupes, Brocēnu, Tukuma spēlēm bija zināms, ka iespējami incidenti un situācijas, kurām neizbēgami sekos lielie sodi.. Tieši tāpat bija spēlēs ar atsevišķu spēlētāju piedalīšanos, kuriem mērķis bija laukumā sameklēt kašķi.

Laikam ejot no aizdomīgajām komandām un spēlētājiem dabīgi vai ar diskvalifikāciju palīdzību izdevies atbrīvoties un šobrīd kautiņi nav problēma. Arī Jelgavā tiesneši neļauj diviem kauties gribētājiem noskaidrot spēcīgāko laukumā- tiesneši iejaucas nekavējoties. Sodiem jābūt bargiem un par tīšu spēlētāja savainošanu ne spēles epizodē ( 3. piemērs) nevajadzētu kautrēties spēlētāju izolēt no turnīra uz ilgāku laiku.

Askolds Vārpiņš: Brocēnos tiesnešus respektē

Arī apstiprina, ka Brocēnos kaušanos laukumā par lielu problēmu nevarot saukt. Tieši tāpat esot zināmi kauties gribētāji, kuri ātri tiek atsēdināti uz soliņa. Par kaušanos divatā Brocēnos nosacījumi nav tik strikti, tiesneši vērtē situāciju uz vietas. Tā kā Brocēnos hokeju tiesā arī paši spēlētāji, esot bijuši pat gadījumi, ka spēcīgs tiesnesis nedaudz pārmāca kauties gribētāju turpat laukumā.

Uldis Eldmanis: ārā krīze, spriedze jāatstāj laukumā

Jā, pēdējā laikā dažādi gadījumi notikuši viens pēc otra, bet visticamāk tā ir sagadīšanās īsā laika periodā. Sankcijas piemērotas bargas- piemēram spēlētājs, kurš izpildīja grūdienu atvērtos vārtiņos, saņēmis 3 spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu, bet pirmā Tukuma piemēra vaininieks diskvalificēts uz 5 gadiem cerībā, ka arī citu turnīru organizētāji respektēs šo sodu. Par attiecību noskaidrošanu divatā Eldmanis nav tik kategorisks- stresains laiks, krīze, kaut kur tvaiks jānolaiž, lai paplūcas, bet līdz brīdim, kad tiek nomesti cimdi. Cimdu nomešana jau jāsoda bargi, tieši tāpat kā pirmā sitiena izpildītājs jāsoda bargāk, jo par otru iespējams varētu uzskatīt, ka aizstāvējās.

Eduards Odiņš: var aizliegt spēka spēli vispār, tad konfliktu nebūs

Ja kauties gribētāji ir vienā svara kategorijā un viens otra cienīgi, tad neliela izplūkšanās neko nekaitēs. Protams, līdz brīdim, kad uzvarētājs ir skaidrs un nav sākusies zaudētāja piebeigšana.

Tiesnesis pastāstīja, ka no tiesnešu puses bijis piedāvājums amatieru hokejā spēka paņēmienus aizliegt vispār, jo spēka spēle jau pašos pamatos ir potenciāls konflikta sākums un amatieri bieži nesaprot kur sākas un kur beidzas spēka spēle noteikumu robežās un precīzs spēka paņēmiens bieži tiek uztverts kā rupjība. Protams, ka spēlētāji šādu piedāvājumu nepieņēma, hokejs bez spēka spēles tomēr nav hokejs nevienā līmenī.

Par tiesāšanas smalkumu Odiņš saka, - jāvērtē situācija. Ja mazās pieturēšanas ar nūju KHL ātrumos reāli izsit no trajektorijas spēlētāju un ir sodāmas prakstiski visas, tad dažreiz amatierim šāda pieturēšana absolūti netraucē, tā teikt, palīdz noturēties uz slidām. Ļoti sīkumaina tiesāšana pārvērstos par svilpošanas nodarbību stundas garumā. Bargi jāsoda jebkurš mēģinājums apzināti izraisīt konfliktu vai traumēt pretinieku.

Patīkami, ka visaugstākās klases tiesnesis izteicās, ka tiesāt amatieru spēles esot pat interesantāk kā profesionāļus, un Odiņš to darot ar baudu. Jāsaka, abpusēji, jo ir gadījies piedalīties šādās spēlēs un tieši spēja izvērtēt situāciju, nepārspīlēt savu lomu laukumā, uztvert spēlētājus kā savējos, paskaidrot strīdīgas situācijas, bet tai pašā laikā jau pamatos likvidēt iespējamos asumus, vienādi sodot analogus pārkāpumus liek sajust tiesneša meistarību un mēģināt atbildēt ar iespējami atbilstošu spēlētprasmi laukumā .

Konflikti amatieru hokeja zvaigžņu dēļ ?

Pastāv arī viedoklis, ka asumus bieži izraisa krasi atšķirīgu meistarības līmeņu spēlētāju atrašanās laukumā. Nav noslēpums, ka zemāko līgu komandās bieži spēlē spēlētāji, kuru ātrums un tehniskā meistarība ir klasi augstāka, un pretiniekiem vienīgā iespēja noķert zvaigzni ir tikai - apturēt viņu ar spēka spēli, kas bieži izraisa konfliktus vai nu nepareizā spēka paņēmiena pielietošanas dēļ vai zvaigznes nespēju adekvāti pieņemt situāciju, ka arī viņu ir iespējams apturēt noteikumu robežās.

Apkopojot savus novērojumus un ekspertu domas radās slēdziens:

Dramatizēt situāciju patiešām nav pamata.

Daži secinājumi:

1.Tādi incidenti kā Tukumā jāvērtē kā izņēmumi , kuru izraisītāji vēl nebija paspēti izolēt no amatieru hokeja. Vainīgajiem piespriežami no hokeja izolējoši soda mēri, būtu vēlama kolektīva izolācija un organizatoru sadarbība, lai spēlētājs, kurš diskvalificēts Jelgavā, nevarētu spēlēt Aizkrauklē vai Ozolniekos.

2.Otrajā piemērā minētais kautiņš nav vērtējams kā liels ļaunums amatieru hokeja kustībai. Bez šādiem incidentiem hokejs nevienā līmenī droši vien nav iedomājams, un šad tad tas tikai apliecina, ka hokejs nav ar baltiem cimdiem spēlējama spēle arī amatieru līmenī. Mēģināt likvidēt jebkādus asumus nav nepieciešams, bet iesaistītajiem jāsaņem skaidri definēti soda mēri. Tā teikt, ja gribi nolaist tvaiku, lūdzu, bet rēķinies ar atpūtu no turnīra uz zināmu laiku. Svarīgi būtu daudz bargāk sodīt cīņā saucējus un iniciatorus, neatkarīgi no iznākuma.

Tieši tāpat ar spēļu diskvalifikācijām jāsoda spēlētāji, kuri pielieto spēka spēli epizodēs, kas nav saistītas ar tiešu cīņu par ripu. Nu tāpat vien- jāielīmē bortā, lai rodas respekts vai kā trešajā piemērā ar vēlmi atriebties par kaut ko.

3. Amatieru līmenī spēles kvalitatīva norise bez incidentiem daudz lielākā mērā gulstas uz tiesnešu meistarību pielāgot tiesāšanas nianses spēles un spēlētāju līmenim un spēles gaitai nekā profesionālā sportā.

4. Sadalīt atsevišķus spēlētājus pa līmeņiem nav reāli un vēlme būt superrezultatīvam zemākā līgā jāatstāj katra paša ziņā, bet tas jau ir cits stāsts un temats.