"Ghetto Games" varoņi - lielais Rihards, Aleksandrs un Ralfs

"Ghetto Games" pašas labākās komandas otro reizi augusta pēdējā sestdienā pulcējās Rīgā, 11. novembra krastmalā. Par tradīciju to vēl pāragri saukt, taču ir visi priekšnoteikumi tam, lai galvaspilsētas vasaras pasākumu sezonai arī turpmāk tiktu pielikts tieši sportisks punkts. To klātienē 30. augustā apliecināja arī Rīgas mērs Nils Ušakovs, solot "Ghetto Games" aktivitātēm nozīmīgu vietu ne tikai pilsētas centrā, bet arī palīdzot sakārtot šīs kustības dzimšanas vietu Grīziņkalna parku. Jau šobrīd aizsākti aktīvi būvniecības darbi.

Kvalitātes piekritēji vienmēr iestājušies pret kvantitātes atbalstītājiem, taču 2014. gada "Ghetto Games" vasara valsts sporta vēsturē tik un tā ieies ar faktu, ka šīs kustības veidotāji sadarbībā ar pašu atbalstīto "Ghetto Alianses" jauniešiem no maija līdz augusta beigām sarīkoja vairāk nekā 170 turnīrus dažādos sporta veidos.

"Ghetto Games" dibinātājs un vadītājs Raimonds Elbakjans jau paspējis izvērtēt šo rekordjaudīgo vasaru un atzinis, ka nākamvasar tomēr uzsvars tiks likts uz kvalitāti un varētu pat teikt ekskluzivitāti pasākumiem, kuru nosaukumos tiek iekļauts vārds "Ghetto".

Pabeidzot rekordu tēmu, noteikti jāizceļ individuāli trakākie sportisti, kuri pilnā mērā izbaudīja šo turnīriem pārbagāto vasaru. Par "Ghetto Basket Kabanu" tika kronēts Mārtiņš Ivanovs, kurš šovasar dažādu komandu sastāvos startēja 56 turnīros, vismaz pa reizei uzspēlējot 16 pilsētās. Futbolā un florbolā turnīru skaits nepārsniedza simtu kā basketbolā, tādēļ šo sporta veida fanātiķu sasniegumi ne tik iespaidīgi, taču ne mazāk nozīmīgi. Florbolists Maksims Černovs startēja 29 turnīros, bet futbolists Andrejs Stepanovs – 21.

Liktenis bija lēmis aizbraukt uz Ņujorku

Rihards Ginters

Dzimis: 1993. gada 18. jūnijā Rīgā
Augums, svars: 1,92 m, 92 kg
Pirmā trenere: Maija Čunda (BS Rīga)
Karjera: BS "Rīga", BA "Rīga", RSU
Lielākie panākumi: Latvijas U-18 izlases dalībnieks; VEF Rīgas skolu superlīgas čempions un vērtīgākais spēlētājs

Rihards Ginters (pirmais no labās) kopā ar komandas biedriem no "Armeta". Foto: Renārs Buivids

Tikai dažas dienas pirms superfināla favorītkomanda "Medsport.lv" noteica kvartetu, kurš tad dosies cīņā par Nacionālās Basketbola asociācijas (NBA) nu jau visdrīzāk bijušā basketbolista Andra Biedriņa tradicionāli dāvāto balvu – braucienu uz Ņujorku, lai klātienē vērotu gan NBA spēli, gan apskatītu dižās pilsētas nozīmīgākās vietas. Par lieko kļuva Rihards Ginters, kurš tomēr nepalika fināla skatītāju pulkā, jo dažādu sakritību dēļ pēdējā brīdī nonāca Jelgavas "Armeta" rindās, pievienojoties šīs vienības pastāvīgajiem biedriem Edgaram Krūmiņam un Arvim Vālodzem, kā arī jauniesauktajam Sandim Silavam.

Komandu sadalījums grupās un pēcāk izslēgšanas turnīrā bija lēmis, ka potenciālās fināla dalībnieces varēja izskaitļot. Vairums lika uz to, ka par čempionu titulu cīnīsies jau pieminētais "Armets" un 2013. gadā ar "Just" vārdu uzvarējušais "Medsport.lv". Tomēr par pārsteigumu parūpējās bez Kristapa Dārgā un Artūra Dušeļa startējušais "Mazais/Sportabode.lv", kas pusfinālā, izmantojot snaiperu Andra Epnera un Naura Mieža neveiksmes no tālmetienu līnijas, pārspēja čempionus. Tie arī bija "Mazā" tā vakara iespēju robežu griesti, jo finālā "Armets" bija pārāks ar 21:10.

„Komandas pirmā tikšanās jaunajā sastāvā notika sestdienas rītā krastmalā. Jau vakarā pēc čempionu titula izcīnīšanas ar Edgaru Krūmiņu tieši pārspriedām to situāciju - kā tik ātri izdevās saspēlēties, izveidot elementārās sadarbības, atrast iespēju brīviem metieniem. Pirms turnīra Edgars paspēja atklāt tikai dažus firmas knifiņus sāncenšu apspēlēšanai,” uzsver "Ghetto Basket" čempions Rihards Ginters. „Panākumu atslēga jau slēpās situācijā, kad gan es, gan Krūmiņš un Silavs, demonstrēja labu precizitāti no tālmetienu līnijas. Līdz ar to sāncenšu aizsardzība bija spiesta ievērojami izplesties, atstājot spraugas caurgājieniem.”

"Armets" apakšgrupā izcīnīja pirmo vietu un izslēgšanas turnīrā iesaistījās tikai ar astotdaļfinālu, kur pretī stājās Latvijas olimpiskā bobslejista Daumanta Dreiškena veidotā Gulbenes komand "Nareka".

„Tik milzīgu pretestību noteikti nebijām gaidījuši. Lielisku spēli aizvadīja pats Dreiškens, kurš ne tikai ieviesa bijību ar savu vareno figūru, bet arī pārsteidza mūs ar trijiem precīziem tālmetieniem,” komentē Ginters. „Ceturtdaļfinālā izdevās samērā pārliecinoši uzveikt "HyDuck/CLM", bet pusfinālā pret "Kasjauns.lv" jau abu komandu darbībā bija vērojams liels satraukums, kuru noteica tuvais čempionu tituls. Mums tomēr pirmajiem izdevās apliecināt savu meistarību, izcīnot uzvaru. Finālā mūs nepievīla precizitāte tālmetienos, nodrošinot izšķirošo lūzumu.”

Ginters piekrīt, ka mačā pret "Medsport.lv" viņiem klātos daudz grūtāk, jo spēlē viens pret vienu "Armeta" basketbolistiem būtu mazāk argumentu, dažbrīd zaudējot auguma centimetros vai svara kilogramos.

„Ja Kristaps Jurjāns spēlētu centra pozīcija, tad grūti būtu nelaist viņu groza tuvumā, Andris Epners ir garāks gan par mani, gan Silavu, arī ar Naura Mieža spēli viens pret vienu ar pastāvīgajiem tālmetiena draudiem būtu grūti tikt galā,” piebilst Rihards, kurš atšķirībā no saviem bijušajiem komandas biedriem pavasarī brauks uz ASV.

„Ghetto Basket jau biju spēlējis arī iepriekš, taču šī bija pirmā sezona, ka pilnvērtīgi biju kādas komandas sastāvā un startēju regulāri,” saka Ginters, kurš šajā vasarā piedalījās 20 posmos, individuālajā rangā ieņemot 13. vietu. „Atgriežoties klasiskajā basketbolā RSU rindās jau paspēju pamanīt, ka regulāra "Ghetto Basket" spēlēšana palīdzējusi uzturēt labāku sportisko formu nekā vasarās, kad vairāk tika pavadīts pludmalē. Man jau vienmēr patikusi fiziski aktīva cīņa, bet ielu basketbols paver iespēju izpaust arī savu individuālo meistarību, vairāk vietas apspēlēšanai. Prieks, ka arī ļoti noder manas tālmetienu meistara dotības, jo šie trāpījumi ir daudz vērtīgāki nekā klasiskajā basketbolā.”

Latvijas Basketbola līgas (LBL) jaunajā sezonā Ginters kopā ar Kristapju Jurjānu turpinās pārstāvēt otrajā divīzijā startējošo RSU komandu.

„Lai arī RSU startē LBL otrajā divīzijā, taču komandas darbība ir ne mazāk profesionāla kā elites klubos. Notiek lieliski treniņi, esam nodrošināti ar fiziskās sagatavotības sporta zāli, ar medicīnas aprūpi un dažādiem speciālistiem. Nav mazsvarīga iespēja arī studēt bez maksas. Visi spēlētāji cītīgi mācās RSU. Skaidrs, ka grūtāk ir topošajiem ārstiem, jo sesiju, eksāmenu un kolokviju laikā pat nedaudz cieš arī basketbola aktivitātes,” skaidro Ginters, kurš nav topošais mediķis, bet gan apgūst mārketinga un reklāmas speciālista trešā kursa zinības.

Škoļņikova uzvaras vārti

Aleksandrs Škoļņikovs

Dzimis: 1991. gada 7. martā Rīgā
Augums, svars: 1,83 m, 95 kg
Pirmais treneris: Anatolijs Čebans ("Skonto")
Karjera: "Skonto" dublieri, "Olimp", "ISMA", "Nikars"
Lielākais sasniegums: Dalība Latvijas čempionāta virslīgas komandas "Olimp" sastāvā kopā ar Aleksandru Koļinko, Andreju Štolceru, Mihailu Miholapu, Juri Laizānu, Igoru Stepanovu

Aleksandrs Škoļņikovs (ar čempionu trofeju) kopā ar komandas biedriem no "Tentes". Foto: Renārs Buivids

"Ghetto Football" nešaubīgi ir īpašs futbola paveids, jo neierasto "Trīs pret trīs" formātu papildina vēl divas ļoti būtiskas lietas – asfalta segums un hokejam raksturīgās apmales visapkārt laukumam. Spēka paņēmieni nav atļauti, taču tas neizslēdz ļoti fiziski skarbas cīņas pie apmalēm. Par čempioniem šogad kļuva "Tentes" futbolisti, bet uzvaras vārtus pēcspēles izgājienu sērijā guva "Ghetto" sabiedrības spīdeklis Aleksandrs Škoļņikovs.

„Ceļš līdz finālam bija grūts, tādēļ izšķirošajā spēlē vairāk domājām par savu vārtu drošību. Nonākot zaudētājos ar 0:1, vismaz man bija maz ticības par to, ka izdosies atspēlēties. Tomēr Ramīns Barakzajs panāca 1:1, un tad jau bija skaidrs, ka nepieciešams nosargāt neizšķirtu, jo pēcspēles izgājienos jau liela loma ir veiksmei,” notikumus finālspēlē atceras "Ghetto Football" čempions Aleksandrs Škoļņikovs. „Pat ar video palīdzību sāncenši ir pētījuši manu izgājienu nianses, tādēļ arvien grūtāk ir pārsteigt vārtsargus. Nolēmu riskēt, izpildīt pavisam jaunu izgājiena nobeiguma fāzi. Viss izdevās un guvu uzvaras vārtus!”

Šovasar "Tentes" vārds vispirms izskanēja "Ghetto Football 6:6" turnīros Mārupē, bet pēc tam jau 23. jūlijā Grīziņkalnā izcīnītais posma čempionu tituls.

„Sākotnēji tikai vēlējāmies izmēģināt spēkus šādā futbolā formātā, bet pēc tam jau radās mērķis – uzvarēt kādā no posmiem. Arī to izdevās īstenot, bet pēc tam spēlējām regulāri, jo vēlējāmies iekļūt "Ghetto Football" finālistu pulkā. Uz Krastmalu "Tentes" futbolisti devās ar mērķi izbaudīt futbolu, spēlēšanu šāda turnīrā labāko komandu vidū,” stāsta Škoļņikovs, piebilstot, ka šī viņam nav pirmā pieredze futbola spēlēšanā uz asfalta un ar hokeja cienīgām apmalēm. „Reiz jau pašos "Ghetto" pirmssākumos to izmēģināju. Toreiz man spēlēšanu uz asfalta ļoti neiepatikās. Bet tagad neredzu nekādu problēmu, jo asfalts ir labāks par nelīdzenu zālāju, bet ļoti aktīvu grūstīšanos pie apmalēm piekopj tikai dažas komandas.”

Stāsts par "Tentes" futbola vienības izveidošanos ir ļoti vienkāršs, jo pirms gada Škoļņikovs uzsācis darbu šajā firmā, jauno kolēģu pulkā sastopot ne mazums šī sporta veida aktīvistus.

„Ziemā sākām regulāri trenēties kopā, lai uzturētu fizisko formu, bet jau pavasarī meklējām iespējas startam kādā turnīrā,” informē Škoļņikovs. „Šovasar izmēģinājām spēkus gan Mārupē, gan arī citos dažāda formāta amatieru turnīros, bet ziemas sezonā esam plānojuši startēt kādā no futzāla līgām.”

Tentes rindās tieši Škoļņikovs savulaik bijis vistuvāk tā saucamajam lielajam futbolam, jo paspējis atzīmēties gan Latvijas čempionāta virslīgā, gan arī jauniešu izlasēs.

„Savulaik biju iekļauts Latvijas U16 un U-18 izlases rindās. Olimp sastāvā paspēju aizvadīt vienu pilnu virslīgas spēli pret "Liepājas metalurgu", bet otrajā mačā pret FK "Ventspils" guvu traumu. Togad vēl bija jābeidz vidusskolu, tādēļ uz ilgāku laiku izkritu no futbola aprites. Pēc tam jau pievērsos futzālam, izpelnījos labi zināmās komandas "Nikars" uzaicinājumu, taču kājas lūzuma dēļ nākamajā sezonā vairs netiku pirmās vienības sastāvā. Iekārtojos darbā un vairs nevarēju to apvienot ar pietiekami profesionālu treniņu darbu. Līdz ar to pašreiz varu sevi droši saukt par futbola amatieri,” karjeras nozīmīgākos punktus atklāja Aleksandrs.

Škoļņikovs kopā ar vēl trim "Tentes" futbolistiem – Mārtiņu Sīpolu, Jevgeņiju Jerohu un Ramīnu Barakzaju – novembrī dosies Latvijas Futbola federācijas dāvatajā braucienā uz Amsterdamu (Nīderlande), lai klātienē vērotu 2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēli Nīderlande - Latvija.

Freibergs visos trijos sporta veidos

Ralfs Freibergs

Dzimis: 1991. gada 17. maijā Rīgā
Augums, svars: 1,81 m, 88 kg
Pirmais treneris: Ēriks Miļūns ("Prizma")
Karjera: HS "Rīga/Prizma", Teksasas "Tornado" (NAHL), Linkolnas "Stars" (USHL), "Bowling Green State University" (NCAA), Sentdžonsas "Ice Caps" (AHL)
Panākumi: Starts 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs Latvijas izlases sastāvā

Ralfs Freibergs (Nr. 87) kopā ar komandas biedriem no "Agni". Foto: Renārs Buivids

Krastmalas finālos Ralfa Freiberga pārstāvētā komanda "Agni" kļuva par "Ghetto Floorball" čempioniem, finālā ar 3:2 pārspējot citu galvaspilsētas vienību "Greenwood Team". Pārsteidzoši, taču tikai piecas dienas pirms triumfa florbola laukumā Freibergs jau savās rokās turēja citu čempionu kausu, jo kopā ar Mārupes sporta aktīvistiem bija izcēlies arī futbola laukumā. Par "Ghetto Games" vēsturē pirmajiem čempioniem "Ghetto Football 6:6" formātā kļuva "Jaunmārupes dūži" ar Freibergu sastāvā. Ralfs šovasar paspēja uzspēlēt arī "Ghetto Basket" turnīrā.

Iespējams, ka šis apraksts nebūtu tik ievērības cienīgs, taču runa ir par to pašu Ralfu Freibergu, kurš 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs cīnījās hokeja laukumā Latvijas izlases rindās! Freibergam gan nebūs iespēja kopā ar nu jau "Mogo" hokeja vārtsargu Henriju Anču, "Kurbada" hokejistu un "RTU/Inspectas" hokejistu Henriju Uzraugu, kā arī ar Imantu Parādnieku izbaudīt Latvijas Florbola savienības balvu un doties decembrī uz pasaules florbola čempionātu Zviedrijā, lai atbalstītu mūsu valstsvienību trijos mačos. Freibergs jau septembra otrajā nedēļā aizbrauca uz Kanādu, lai turpinātu hokejista karjeru.

„"Ghetto Floorball" nereti jāspēlē pret komandām, kuru viens no spēlētājiem praktiski nepamet vārtus. Līdz ar to mēģinājām īstenot hokejā izmantoto taktiku, kad viens no mūsu spēlētājiem darbojas pretinieku vārtu priekšā, traucējot vārtsargam izsekot bumbiņas lidojumu. Tieši šādi arī guvām pirmos divus vārtus, kad precīzus metienus izpildīja Henrijs Uzraugs,” atklāj "Ghetto Floorball" čempions Ralfs Freibergs. „Savukārt trešos uzvaras vārtus jau guvām pēc labas bumbiņas izspēles.”

Hokejists Freibergs piekrīt, ka "Ghetto Floorball" noteikti nevar nosaukt par klasisku šā sporta veida variāciju.

„Grīziņkalna turnīros jau izstrādājušies nerakstīti florbola spēles principi, kas ievērojami atšķiras no sporta veida klasikas. "Ghetto Floorball" bieži palaižam garām sitienus pa sāncenšu nūju, kā arī pašas nūjas celšanu augstāk nekā noteikts noteikumus. Manuprāt, šādas atkāpes "Ghetto Floorball" padara daudz interesantāku. Protams, arī līdzīgāku hokejam, nodrošinot mums iespēju pretendēt uz augstām vietām. Iespējams, ka klasiskajā florbolā mēs tā arī netiktu pie bumbiņas, jo nemācētu to atņemt bez divu minūšu noraidījuma izpelnīšanās,” uzsver Freibergs.

Florbola spēlēšana turnīros vasarā ne mazums hokejistiem ir laba izklaides iespēja, bet futbols ļoti bieži ir treniņu sastāvdaļa, it īpaši vasarā, kad fiziskās sagatavotības nodarbības notiek brīvdabas apstākļos. Uz Mārupes vidusskolas mākslīgā seguma laukumiem pirmo reizi šovasar notikušajā "Ghetto Football 6:6" turnīra finālposmā visus šokēja iepriekš lielus panākumus neguvušie "Jaunmārupes dūži" ar Freibergu sastāvā.

„Vasaras sākumā vietējie čaļi aizsāka līdzdalību Mārupes turnīra posmos, bet tad vasaras vidū sākās sarežģījumi ar sastāvu komplektāciju un nācās arī man doties palīgā. Līdz ar to kopumā kādas piecas reizes pirmdienās pārstāvēju "Jaunmārupes dūžu" krāsas. Iespējams, ka tieši tik nelabvēlīgos laika apstākļos kā finālā, kad laukumu klājas peļķes, parādījās īstenais komandas gars, spēlētāju saliedētība. Mūsu spēlētāji viens otru nelamāja, bet gan pacietīgi cīnījās laukumā, gūstot uzvaru pēc uzvaras,” izvērtē Freibergs.

9. septembrī Ralfs aizceļoja uz Vinipegu (Kanāda), lai atgrieztos tikai nākamā gada vasarā.

„Vispirms mani gaida dalība Nacionālās Hokeja līgas klubu tuvāko rezervju turnīrā, izmantojot Vinipegas Jets fārmkluba uzaicinājumu. Pēc tam arī tiks izdarīts lēmums par tālākajām gaitām jaunajā sezonā,” informē Freibergs, piebilstot, ka ar nepacietību gaidīs nākamo vasaru, lai kopā ar draugiem atkal spēlētu "Ghetto" florbola, futbola un basketbola turnīros.