Upesciems sakauts, karavāna (Ķekari) iet tālāk
Otrdien tika aizvadīta mājas spēle ar principiāliem pretiniekiem- SC Upesciems, kas rezultātu tabulā Ķekariem min uz papēžiem. Sezonas pirmajā spēlē zaudējums ar -16, tagad uzvara ar +15. Ķekariem šī bija nozīmīga uzvara, katra nākamā spēle var būt izšķirošā, lai iegūtu pēc iespējas augstāku vietu. Savas atbildes par spēli sniegs Oskars Aizporietis, Rolands Porietis un Artūrs Portnovs.
Pirmajā spēlē -16, tagad +15. Diezgan krasa atšķirība. Vai tikai Ķekaru sastāva papildinājums ietekmēja šādu rezultātu? Vai varbūt tika kaut kas mainīts spēles stratēģijā, taktikā?
O.A.: Protams, liels ieguvums mūsu komandai ir Jānis, kas ir ļoti liels cīnītājs zem groziem gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Bet pārējie puiši arī ir daudz progresējuši gan taktiskā ziņā gan fiziskā. Ja mani atmiņa neviļ pagāšanā spēlē sedzām cilvēks cilvēku un tas sagādāja problēmas, jo netikām ar viņiem galā zem groziem, šajā spēlē spēlējot zonā neļāvām brīvi mest no groza apakšas un trīnieki arī nekrita tik labi kā varbūt viņiem gribētos.
A.P.: Kā jau esmu iepriekš minējis, sezonas neveiksmīgais sākums lielā mērā ir skaidrojums ar sastāva problēmām. Negribu atkārtoties par to iemesliem. Tagad, kad komanda ir nokomplektēta un ja viss ir kārtībā ar veselību, tad mēs cenšamies sabojāt katra pretinieku statistiku turnīra kopvērtējumā. Ieraugot, kādā sastāvā ieradās SC Upesciems, bija skaidrs, ka viņi braukuši pēc uzvaras. Zaudējuma gadījumā mēs nokristu uz pēdējo vietu un Upesciems mums būtu pagājis garām. Vairāk argumentu mums nevajadzēja. Protams, atšķirībā no pirmās spēles sastāvs mums ir krietni spēcīgāks. Arī spēles taktikas izvēle bija pareizā. Beigās gan palaidāmies, par to mums lielais fui. Vajadzēja uzvarēt ar vismaz +20!!!
R.P.: Jāpiebilst, ka rezultāta atšķirība spēlējot pret šo komandu nav tā krasākā – atceros, kāda atšķirība mums bija spēlēs pret RCK komandu… Bet runājot par šo spēli – par Ķekaru labo sniegumu šajā sezonā, īpaši spēlēs 2. aplī. Protams, mums ir spēcīgs sastāva papildinājums, spēlētāji, kuri mačā samet punktus divciparu skaitļu izteiksmē – to nevar noliegt, bet progresējuši ir arī pārējie spēlētāji. Var redzēt, ka spēlētāji ir kļuvuši drošāki uz laukuma, arī kājas vairs netrīc dodoties laukumā, bet, kas svarīgi, esam spēruši platu soli fiziskajā sagatavotībā – paldies galvenajam trenerim Bruno. Manuprāt, Upesciema komanda mūs vienkārši gribēja „noskriet”, jo atceros, kāda spēle bija viņu laukumā. Mums pietrūka spēka, lai cīnītos ar viņiem. Iezogoties nogurumam, spēlētāji vairāk kļūdās, aizsardzību ir vieglāk izraustīt utt. Mūsu punktu mašīnas guva savus grozus, labi noturējām aizsardzību un uzvarējām. Man prieks par to!
Upesciems spēlē fizisku spēli, varētu pat teikt, diezgan netīru basketbolu. Iepriekšējās sezonās Ķekari bieži vien savu spēli pielāgoja pretiniekam. Pašreiz spēlētāji ar tiesnešiem nestrīdas, savas emocijas māk savaldīt.
O.A.: Nu jā tā varētu teikt, ka spēlē fizisku basketbolu, bet tāds jau ir sports katra komanda izmanto savas labākās īpašības. Ir jau momenti kad emocijas dara savu, bet uzskatu, ka tas tikai ir lai skatītājiem būtu interesantāk domāju, ka puišiem ar psiholoģiju ir OK.
A.P.: Bez emocijām spēlēt nevar un nedrīkst. Tām ir jābūt jebkurā gadījumā. Cita lieta, ka tās patiešām jāmāk savaldīt. Cenšamies kopā ar spēlētājiem to panākt. Skatīties tikai uz savu spēli, savam darbībām un koncentrēties uz pretinieka apspēlēšanu uzbrukumā un apturēšanu aizsardzībā. Aizmirst neveiksmīgas epizodes un 100 % gatavoties spēles turpinājumam. Upesciema sastāvs patiešām ir kļuvis daudz fiziskāks. Pagājušo gadu visa komanda tika būvēta a Rūdolfu Rozīti, šogad citiem spēlētājiem jāuzņemas svarīgās lomas. Klāt nākuši jauni spēlētāji. Domāju, ka viņi vēl ir savas spēles meklējumos. Un visticamāk uzvaras viņiem vēl būs, ja to atradīs.
R.P.: Jā, par šīs komandas spēles stilu piekrītu, bet viņi nav tas trakākais gadījums. Ir vēl viena īpaša komanda, kuras spēlētāju komentāri mača gaitā liek bažīties par savu veselību vai pat dzīvību. Tās ir emocijas – neatņemama jebkura sporta veida sastāvdaļa un tiesnešu darbs ir spēlētājus iegrožot. Protams, ka ir situācijas, kurās gribās strīdēties ar tiesnesi – par piezīmi, kuras nebija, par piezīmi, kura bija pret tevi, bet netika fiksēta… Tad ir dusmas uz visu pasauli! Tomēr esam iemācījušies to visu sevī savaldīt. Prātā iesakņojušies spēlējošā trenera un Ķekaru „tēva” Artūra Portnova vārdi: „Svilpe bij? – Tātad piezīme bija. Spēlē tālāk!!!” To ir sapratuši visi Ķekaru spēlētāji, ka nav vērts strīdēties par epizodi, kura ir beigusies, jebkurā gadījumā tas neko nemainīs. Bet par pielāgošanos pretinieka spēlei – mēs vienkārši spēlējam basketbolu tādu, kādu mēs varam spēlēt, kombinācijā ar prasmīgu treneru korpusu, kuri pasaka kā pareizāk darīt attiecīgajos spēles griezumos, šo savu spēli arī noturam.
Nākamās spēle izbraukumā pret E.Daniševska birojs, iepriekš piedzīvots zaudējums ar -13. Bet kā pierāda šī gada spēles, tad Ķekari spēj uzvarēt gan fiziskākas, gan pieredzējušākas komandas. Kādas ir Tavas prognozes? Kas jāņem vērā no iepriekšējās spēles?
O.A.: Domāju, ka abi treneri pirms spēles atradīs īstos vārdus, lai mēs noskaņotos un vinnēsim ar kādiem +14 punktiem, jo šajā līgā katra komanda var vinnēt un zaudēt, jau zaudējām E.Daniševska birojam tagad pienākusi viņu kārta. Domāju, ka vienkārši jānospēlē tā lai Kronītis iemet tikai 2 punktus un uzvara ir mūsu. Jāspēlē sava spēlē cītīgi aizsardzībā un pacietīgi uzbrukumā!
A.P.: Danišveska biroja komandas daži spēlētāji ir lieli provakātori. Ļoti svarīgi kā tiesneši nokontrolēs šo spēli. Paši nedrīkstam uz šīm provokācijām uzķerties un atbildēt. Primārais būtu apturēt viņus superrezultatīvo uzbrukumu. Met viņi 72-73 punkti spēlē, kas šajā līgā ir ļoti daudz. Bet pluss ir tāds, ka vairāk kā pusi no šiem punktiem samet divi spēlētāji, no kuriem viens vairs nav komandā… Kā izlasīju nesen vienā grāmatā, jāuzlabo ir savas stiprās puses, nevis vājās. Mēs savas stiprās zinām un tās arī uzlabosim. Lai Daniševski saturas.
R.P.: Šoreiz pavisam noteikti atturēšos no jebkādām prognozēm. Šī komanda ir ļoti interesanta, tieši spēles stila ziņā, es pat teiktu īpaša. Tas zaudējums pagaišajā aplī ar -13, manuprāt, neko neizsaka. Viņi ir ļoti agresīvi uz laukuma. Tas, ko mums vajadzēja izdarīt toreiz – likt pretī lielāku sportisko niknumu, jo pārējais bija labi. Domāju, ka pirmā spēle ar viņiem mums daudz deva viņu komandas „izspiegošanai”, tāpēc tagad būsim gatavi sagaidīt no viņiem to, ko sagaidījām pirmajā spēlē. Uz priekšu, Ķekari!
Gads iesākts ar divām uzvarām un vienu zaudējumu, kas liecina par to, ka attālinamies no pēdējās vietas un tuvojamies tik svarīgajais septītajai vietai. Ķekariem priekšā nozīmīga spēle pret E.Daniševska biroju (31.01., 34.vsk.).
Informāciju sagatavoja,
BK Ķekari