Labs nāk ar gaidīšanu, Ķekariem pirmā uzvara 3. līgā

Šogad sastāvā nav vairāki spēlētāji, kas ir spēlējuši no komandas pirmsākumiem, kā arī ir vairāki jauni spēlētāji. Šī iniciatīva nāk no vadības vai spēlētāju puses? Kādi iemesli šīm vairākām maiņām?
A.P.: Tas ir tas, ko sauc par dabīgo atlasi. Pašos pirmsākumos, komandu veidojām tikai no tuvāko draugu loka, kas ar entuziasmu nāca, trenējās un spēlēja. Laikam ejot, kāds saprata, ka basketbols viņam patīk un turpinās to skatīties, bet ne spēlēt. Kāds saprata, ka ir svarīgākas lietas darāmas un izvērtējot prioritātes, basketbols palika aiz svītras. Kādam veselība neļāva vairs nopietni trenēties, citam vecums kļūst par nastu. No savas pieredzes skaidri un gaiši zinu – „ar varu neviens nav kļuvis mīļš”, kā saka. Ja ļoti jāpierunā spēlēt basketbolu, tad nekas labs tur neiznāks, nebūs dzirksteles acīs. Tas nav to vērts. Protams, ar katru tika kārtīgi izrunāts, kas, kāpēc un kā, un lēmums tika pieņemts kopīgi. Bet varu droši teikt, ka ar visiem esam saglabājuši ļoti labas attiecības un par pamatu nav bijis strīds vai konflikts.

Mūsu menedžerei bieži nāk e-pasti un zvani, par iespējām spēlēt pie mums. Neatsakām nevienam, neizvērtējuši iespējas un vajadzības. Ja dotajā brīdī, attiecīgajā pozīcijā, mums ir nepieciešams papildinājums, aicinām uz pārbaudes treniņiem. Ja tomēr šis spēlētājs, šobrīd neiederas, saglabājam viņa kontaktus nākotnei. Starpsezonā, no Lidojošā cirka pie mums pārnāca spēka uzbrucējs- Elvis Kvalbergs, kas dod ļoti lielu devumu spēka spēlē un treniņos, ir kas stājas pretī mūsu Biedriņam. Parakstījām līgumu arī ar centra spēlētāju Armandu Martinsonu, kurš gan jau pirmajās spēlēs satraumēja celi, kad atgriezīsies vel īsti nav zināms. Pievienojās mums vēl 4. numurs Gatis Palms – arī notraumējās. Aizejot Justam Lūkinam un Artūram Škute, strādājot tālu no Rīgas, zaudējām savas pozīcijas zem groziem, tādēļ arī uzsvaru liekam uz garo spēlētāju meklēšanu.

Aizejot, komandas punktu līderim, Edijam Dzenim (iemesls: attālums no Madonas uz Rīgu, tomēr ir liels), lielas problēmas radās groza guvēja lomas piemeklēšanai. Pēc ilgām sarunām vienojāmies ar Salvi Skušķi. Likās komplektēšana būs beigusies, bet nē, traumu iegūst Turkins – lauzts kreisās rokas īkšķis. It kā jau zinādami, sezonas sākumā līgumu piedāvājam Armandam Pommeram un trāpījām desmitniekā. Armands piešķir spēlei asumu

Paldies Robertam, Signim, Edijam un Justam par līdzšinējo ieguldījumu. Mēs, protams, labprāt, saglabātu kodolu nemainīgu vairākus gadus uz priekšu, bet nekas nav mūžīgs.

Vairāk gan papildinājumi nav bijuši un pārbaudītie spēlētāji nav sevi attaisnojuši. Ar attieksmi viss kārtībā, gribēšana arī ir liela, bet pietrūkst tās varēšanas. Un, ja ņemam no malas spēlētājus, gribās, lai tie ir spējīgi uzlabot Ķekaru spēli, nevis tikai aizpilda tukšos caurumus.

Kā šīs sastāva izmaiņas ietekmē komandas spēli, mikroklimatu?
A.P.: Kā jau visas izmaiņas dzīvē, arī uz komandu šīs izmaiņas ietekmi atstāj. Jau minēju, ka līdz šim komanda tika veidota no draugu loka un klāt pieņemtie spēlētāji, tomēr, ir sveši pārējiem biedriem. Kamēr spēlētājs tiek pieņemts kolektīvā, kamēr kolektīvs saprot, ko var šis jaunpienācējs, kamēr jaunais saprot, ko var kolektīvs. Tas viss ir darāms un paveicams, tikai tam vajag laiku. Nu jau droši varu teikt, ka jaunie ir pieņemti un ir kļuvuši par draugiem. Saprot jokus, dušās šampūnu padod un salasa bumbas pēc spēlēm. Un liels pluss ir jaunā trenera- Bruno ienākšana komandā, kuram visi Ķekari bija sveši – vecs Ķekars vai tikko ieradies komandā – viņam nebija svarīgi! Viņš vērtē spēlētājus pēc attieksmes un uguns acīs, kas katram liek censties par jaunu. Ja iepriekšējais vecākais treneris (tagadējais trenera asistents BK Ķekari) jau zināja, ko kurš var, tad Bruno visiem ir jāparāda sevi no jauna. Un tas veido komandas garu – kopīgs darbs un cīņa laukumā.
I.N.: Sastāva izmaiņas komandas spēli kā tādu ir uzlabojušas. Ja pagājušogad komandas spēle galvenokārt griezās ap Ediju un daļēji ap Škutānu, tad pārējie uzbrukuma noslēgumā piedalījās maz vai nemaz. Nav jau tā, ka tas bija slikti, rezultātu tas deva, pārējie veidoja uzbrukumu un kapāja aizsardzībā. Šeit arī jānorāda, ka pārējie jau arī nekādi lielie uzbrukuma noslēdzēji nebija, visu cieņu mūsu pagājušās sezonas līderiem. Šogad, kad Edijs ir prom un Škutāns gandrīz, pārējiem gribot negribot vajadzēja darboties arī uzbrukuma noslēgumā, cik labi tas sanāca sezonas sākumā, liecina mūsu iemestie punkti pretinieku grozā – jā, pretinieki stiprāki, bet nu…

Taču, gandrīz pilnai laimei vajag diezgan maz, šogad to palīdz darīt Salvis. Nenovērtējams ir viņa ieguldījums uzbrukuma noslēgšanā, taču vēl būtiskāka ir viņa loma tieši uzbrukuma tālāka attīstība (kad tos salīdzinoši labi iesāk mūsu saspēles vadītāji). Tas ir aspekts, kas ir ļāvis atvērties gan Oskaram, gan Armandam un pēdējā spēlē ar divkāršu jaudu arī Škutānam. Runājot par Armanda ietekmi komandas spēlē – laba artava uzbrukumā, vairāk jācenšas aizsardzībā.

Tīri mikroklimata uzlabošanas ziņā izceļas Elvis – sakarīgs čalis, komanda iekļāvās ar tādu vieglumu it kā ar vienu otru Ķekaru būtu jau no bērna kājas kaut kur Ļaudonā bijuši pazīstami. Redzot, ka Elvis kā jaunpienācējs tik viegli iekļaujas komandā, manuprāt, arī pārējie jaunie jutās daudz drošāk un atbrīvotāki.

Trenera nomaiņa – manuprāt, ir uzlabojusi katra individuāli spēlētāja sniegumu, dažam labam pēc treniņiem ar Bruno progress ir par visiem 100%. Progresējot spēlētājiem individuāli, mānāmi uzlabosies arī komandas spēle kopumā, taču šeit progress ,cerams, vēl gaidāms.

Sezonas pirmā apļa pašreizējā bilance 1/8. Pēdējās spēlēs arvien mazāks mīnus pie zaudējumiem, pēdējā spēlē pārsteigums +30. Kādi ir iemesli, apstākļi šiem zaudējumiem un tik lielam pārsteigumam kā uzvara ar +30?
A.P.: Sākšu ar to, droši varu apgalvot, ka es vislabāk pazīstu visus šos spēlētājus. Un, nepārspīlējot, 90% no šā sastāva, 3. Līga ir augstākais līmenis, kādā viņi jelkad ir spēlējuši. Pirms diviem gadiem, Pretendentu līga, bija šo spēlētāju karjeras augstākais punkts. Redzējām, kas notika pirmajā sezonā un, kas notika otrajā sezonā. Tagad ir sākts jauns posms. Svarīgi būtu noturēt savu vietu šajā līmenī, lai nākamgad jau varētu sevi pierādīt citā kvalitātē, kad ieskrējiens būs bijis, sāni apbružāti, pieredze iekrāta un uztraukums nomests malā.

Pirmās spēles vispār bija „kosmoss”. Līdz šim divus gadus bijām spēlējuši „Pretendentos”, kur nenoliedzami, daudzām komandām līmenis bija zemāks. Un pirmā spēle jau pret spēcīgo VCG Ekspertu grupu. Spēlējot bez 4 pagājušā gada sākumsastāva vīriem, gāja ļoti smagi. Un pirmais trieciens deva arī savu artavu turpmākajām spēlēm – būs smagi. Smagi un ļoti fiziski strādājot treniņos, komplektējot sastāvu gandrīz no jauna, meklējot jaunu komandas punktu mašīnu, zīmējot jaunas aizsardzības shēmas, tas viss atstāja ietekmi uz spēli,. Pozitīvi bija tas, ka ar katru spēli sniegums uzlabojās. Saglabājot sastāvu un turpinot pacietīgi strādāt, Ķekari vēl parādīs uz ko ir spējīgi.

Par +30 priecājāmies vakar. Šodien atveram acis un skaidri zinām, kādā noskaņojumā atnāca Rīgas Celtniecības koledža (RCK), lai arī 12 vīru sastāvā, bez nekādas dzirksteles acīs. Kādā noskaņojumā Jūs atnāktu, ja būtu tikko vinnējis pagājuša gada Pretendentu līgas čempionus ar +40 un tagad jāspēlē pret komandu, kurai turnīra tabulā ir 0-7, un nulle ir zem ieraksta „uzvaras”. Mums toties sastāvā atgriezās Artūrs Škute, kas atviegloja gan cīņu zem groziem Biedriņam un atraisīja rokas uzbrukumā Skušķim. Protams, zemteksts šais spēlei bija skaidrs, RCK mūs pārspēlēs piesmēja ar vairāk, kā 100 punktu starpību un tā ir bijusī Škutes komanda, kas nebaidos teikt, viņu pilnīgi un galīgi nenovērtēja. Arčam bija iespēja viņiem pierādīt pretējo. Vai tas sanāca – būtu bijuši spēlē redzētu – viņš vienkārši plosīja Celtnieku aizsardzību, pats neļaudams viņiem izdarīt neko pie mūsu groza. Kas līdz ar to mobilizēja visus Ķekaru strādāt un mūs aizsardzība bija necauršaujama…
I.N.: Spēļu zaudējumus jau daļēji izskaidroju, atbildot uz pirmo jautājumu. Pirmajās spēlēs diemžēl neviens no vecajiem ķekariem tā īsti nespēja uzņemties iniciatīvu uzbrukuma noslēgumā – labi, ka vēl pirmajās spēlēs traumu nebija guvis jaunais ķekars Palms, kurš guva teju pusi komandas punktu. Savu, manuprāt, darīja arī vasaras laiks, kurš ne tuvu netika pavadīts sporta zālē, otrs jautājums vai to tik tiešām vajag.

Taču Ķekari iespēlējas, mums ir jauns līderis un pārliecinoši ieroču pienesēji. Diemžēl vairākas spēlēs pieļautās kļūdas bijušas par iemeslu zaudējumiem. jāpiebilst, ka brīžiem Ķekari vēl nespēj ņemt no jaunā trenera tik daudz, cik viņš spēj dot tieši spēles laikā. Un dod viņš daudz svarīga.

Pēdējā spēle – manuprāt, iemesls uzvarai nebija rezultatīvā Salvja spēle vai Škutāna mega trieciens no augšas otrajā puslaikā, tie bija ļoti svarīgi faktori uzvaras gūšanai, bet viens galvenais iemesls bija tieši Ķekaru šosezon tik maz redzēta zonas aizsardzība.
B.K.: Sezonas sākumā jau teicu, ka BK Ķekariem sezona sāksies no 2 apļa, ja vien visi nosacījumi būs labvēlīgi. Pagaidām, es domāju, ka iespējams, ka viss būs ok, ja vien Armands Martinsons būtu ierindā, uz kuru liku vislielāko kārti. Tāpat vēl ceru, ka Oskars atvērsies, jo viņam ir viss, lai paveiktu visu. Viņam tikai vajag sev noticēt un kļūt krietni nekaunīgākam laukumā, tad viss būs.

Sezonas pirmā puse ir bez pārsteigumiem, varu teikt, ka neesmu redzējis tik apņēmīgus cilvēkus, kas tiešām no nekā ir gatavi darīt daudz, mācīties un parādīt, ka mēs varam…

Mums vēl priekšā ļoti daudz darba, gan taktiskajā, gan fiziskajā ziņā… bet ja godīgi, viss ir tā, kā es jau to biju paredzējis, man pārsteigumu nav…

Pirmā apļa pēdējā spēlē principiāls pretinieks „Baltezers”, iepriekšējā sezonā viena uzvara (+21), viens zaudējums (-8).
A.P.: Iepriekšējo sezonu varat aizmirst, kā sliktu sapni vai izbijušu draudzeni. Mums ir citi spēlētāji, jauns treneris, jauna taktika. Mēs viņiem esam tumša bilde. Viņus mēs atceramies. Tie paši spēlētāji, tas pats treneris. Mūsu trenerim tā būs principiāla cīņa – kā zināms – abi cīnās arī laukumā 1. Līgā.

Viņu komandas līderis, Agris Bileskalns, vasaras periodā, izteica ļoti lielu vēlmi spēlēt pie mums. Veicām pārrunas, spriedām komandas vadības kabinetos. Diemžēl mazo spēlētāju daudzums bija iemesls atteikumam, tāpēc domāju, tieši viņš gribēs sevi pierādīt. Neļausim. Par pretiniekiem nedomāsim, spēlēsim savu spēli kā aizsardzībā tā uzbrukumā. Lai viņi mēģina to mums neļaut. Spēle sāksies no 0:0. Veiksmi viņiem, lai uzvar stiprākais.
I.N.: Baltezers noteikti ir ļoti laba komanda, taču Ķekariem viņi un, protams, visi citi ir pa zobam, tikai jācīnās un jāspēlē bez kļūdām. Man ļoti nepatīk prognozēt, tāpēc tikai novēlu veiksmi Baltezera komandai parādīt tiešām labu sniegumu pret mums! Ķekariem nebūs kļūdas, būs uzvara!
B.K.: Spēle būs ļoti līdzīga un uzvarēs tas, kas būs labākais. Spēle būs ļoti saspringta, skatāma tā nebūs noteikti. Tā būs rezultāta noskaidrošana, ļoti nedaudz pirms spēles beigām.

Pagaidām bilance ir ļoti līdzīga. Šajā līgā katra komanda var uzvarēt katru. Tas ir tas, kas ir vajadzīgs šajā grupā, lai katra komanda katrai spēlei koncentrējas maksimāli. Uzvarēs labākais, bet mūsu laiks sāksies pie otrā apļa. To es apzinos un mums vēl daudz, daudz jāstrādā.

Informāciju sagatavoja,
BK Ķekari

Avots:
www.kekari.lv