Glābšanas riņķis satverts pēdējā brīdī

Šķiet, ka sāpīgākais no pēdējiem trim zaudējumiem bija pret Ultru, kur uzvara burtiski izslīdēja no rokām. Kas pietrūka tik nozīmīgā spēlē?
A.M.: Pret Ultru bija ļoti spraiga spēle. Spēles galotnē mēs bijām vadībā, ja nemaldos bija +5 mums. Bet mēs tomēr zaudējam šo pārsvaru un zaudējām ar 2 punktu starpību. Mūsu komandā ir spēlētāji ar mazu pieredzi basketbolā un šādās spēlēs šī pieredze ir ļoti svarīga. Es uzskatu, ka tieši spēles pieredzes dēļ mēs nenospēlējām pārliecinoši līdz galam, bet pieļāvām kļūdas un zaudējām. Jāatzīst, pretinieki par visām mūsu kļūdām lika mums maksāt dārgi. Noteikti šī spēle papildinās mūsu pieredzi un nākamreiz spēlēsim pārliecinošāk un novedīsim spēles iznākumu par labu mums.
J.M.: Spēlē pret Ultru pavisam noteikti pietrūka pieredzes, jo svarīgos brīžos nebija kas uzņemas līdera lomu. Tika pieļautas daudz muļķīgas kļūdas, kas uzreiz tika pārvērstas negatīvā rezultātā, jo pēdējā minūtē pie +5 ir jāmāk zaudēt. Domāju, ka no šīs spēles visi guva labu pieredzi kā nevajag spēlēt mača galotnē.
R.P.: Pieredze un vēlreiz pieredze. Spēli pret Ultru aizvadījām ļoti labi, cīnījāmies godam pret tādiem vīriem kādi ir Ultra komandas spēlētāji. Šķita, ka viss būs kārtībā, bet pati galotne… Manā skatījumā tā situācija spēles galotnē bija tāda – mūsu rokās bija uzvara, bet nepratām viņu nosargāt. Pretinieki piezagās sīkiem soļiem, līdz izšķirīgajā momentā to mums atņēma. Pirms pēdējās minūtes laiks strādāja mūsu labā – pēc tam viss pagriezās otrādi. Tomēr no kļūdām mācās, uzkrāsies spēļu prakse un tad arī pratīsim savu uzvaru nosargāt līdz spēles beigām.

Spēle ar RCK arī nevedās kā gribētos. Iztrūka Ķekaru līderis Skušķis, kā arī ierasties nevarēja Škute (abi slimības dēļ), kas pirmā apļa spēlē burtiski saārdīja RCK aizsardzību. Pirmajā spēlē +30, tagad -20. Diezgan krasa atšķirība.
A.M.: Pirmajā savstarpējā spēlē dziedēju savainojumu, tāpēc pašu spēli neredzēju, kā tika sagrauta RCK komanda. Bet runājot par otro spēli varu teikt, ka mēs ļoti slikti nospēlējam aizsardzībā. Krūmiņš, sametot viens pats 40 punktus, parādīja, ka mēs nebijām gatavi spēlēt aizsardzībā. Protams, pietrūka Skušķis un Škute, bet pirmajā savstarpējā spēlē RCK nebija arī Krūmiņš ierindā. Tāpēc īsto spēkošanos varētu vērot, kad abām komandām būtu ierindā visi labākie spēlētāji.
J.M.: Zaudējumā pret Rīgas Celtniecības koledžu pavisam noteikti pietrūka Artūrs un Salvis. Zem groziem cīņu mēs viennozīmīgi uzvarējām arī bez viņiem, bet mūsu mazie nebija spējīgi neitralizēt Krūmiņu, kurš uzbrukumā darīja ko gribēja. Protams, visu vainu nevar novelt tikai uz mazajiem, jo arī čaļiem, kas spēlē apakšā ir vairāk jācenšas palīdzēt. Ja būtu Artūrs vai Salvis, tad ,pēc manām domām, mēs labāk nosargātu groza apakšu. Uzbrukums bija salīdzinoši labs, bet aizsardzība nekāda un tādēļ arī piedzīvojām zaudējumu ar -20.
R.P.: Krasa atšķirība gan, bet tā tas dabā ir iekārtots – vasarā bija +30, tagad ziemā -30. Protams, pietrūka abu minēto „smagsvaru” komandā, bet šī bija izdevība paskatīties, ko spējam bez viņu palīdzības. Atklāti sakot, nospēlējām cienīgi! RCK ir laba komanda, lai arī pēc pirmās mūsu savstarpējās spēles tā neizskatījās. Par viņu varēšanu vairāk var pastāstīt kopvērtējuma tabula – komanda no „augšējā plaukta”. Par lielo atšķirību rezultātos no teorētiskā viedokļa grūti ko piebilst – tur noteikti ir vairāk kā daži desmiti faktoru kāpēc tā un ne citādāk.

Ķekariem principiālā spēlē, uzvara pār Baltezeru. Skatoties protokolā soda metienu precizitāte – 38.46%, diezgan daudz kļūdu piespēlēs, kā arī vajadzīgos +13 Ķekari izcīnīt nespēja. Lai gan skatoties uz kopainu, spēle nospēlēta labi.
A.M.: Mums spēle pret Baltezeru noslēdza divu apļu ciklu, tāpēc bija svarīgi uzvarēt šo spēli un pabeigt ciklu ar uzvaru. Dažiem no komandas šī spēle bija ari principiāla un vēlējās to uzvarēt. Daudz zaudējam bumbas piespēlēs, līdz ar to Baltezers tika pie viegliem punktiem, kas attālināja mūs no vēlamā +13. Spēles gaitā nevarēja just to soda metienu zemo precizitāti, jo pratām labi darboties aizsardzībā un realizēt ātros uzbrukumus, kas deva lielu pārsvaru spēles gaitā. Bet visā visumā nospēlējam labi, ļoti liels prieks bija par spēlēšanu aizsardzībā, it sevišķi pēc spēles ar RCK, kur mūsu aizsardzība bija ļoti vāja.
J.M.: Uz spēli pret Baltezeru visi gāja apņēmīgi, jo zināja spēles nozīmīgumu, ka tā nebūs viegla, bet spēles gaitā atkal tika pieļautas daudz kļūdas, ko nevar atļauties, pat ja esam vadībā ar vairāk kā +10. Soda metienu procents, protams, ir ļoti mazs, bet, es domāju, ka tas nebija galvenais iemesls kādēļ spēli neuzvarējām ar vajadzīgajiem +13 punktiem.
R.P.: Lielākās bažas tieši par soda metienu precizitāti – katastrofāli. Tiem punktiem vajadzēja skaitīties klāt spēles rezultātam nevis bojāt statistiku. Pie tā ir jāstrādā un noteikti to arī darīsim. Arī kļūdas piespēlēs nenoliedzami bija par daudz un arī pie šīs spēles komponentes ir daudz jāstrādā. Bet, jebkurā gadījumā, spēli vērtēju ar lielu plus zīmi. Prieks par komandu kopumā, par ikkatru Ķekaru spēlētāju, protams, arī par sevi. „Acis dega” visiem, izskatījās pat mūsu menedžere Madara bija gatava iet laukumā! Ko neizdarījām savā laukumā pret Baltezeru, to izdarījām viņu laukumā. Bija redzams, ka ikviens no Ķekariem izdarīs visu, gan iespējamo, gan neiespējamo, lai viņus uzvarētu. Emocionāli, patīkami! Noteikti turēsim šo degsmi arī turpmākajās spēlēs.

Priekšā Ķekariem svarīgas spēles, kur pēc iespējas jāizcīna augstāka vieta, jo pārspēlēs pretī stājas diezgan spēcīgas komandas no Pretendentu līgas, kur pirmajā vietā esošā BK Baldone spēlē visu sezonu bez zaudējumiem. Kaut gan kā rāda pieredze (Lapenieki), arī šādas komandas ir uzvaramas.

Informāciju sagatavoja,
BK Ķekari

Avots:
BK Ķekari
DAL