Salikts pa plauktiņiem

2.fāzes spēļu bilance- 3 uzvaras no 4 spēlēm (E.Daniševska birojs (+5), VCG Ekspertu grupa (-16), SC Upesciems (+3), Baltezers (+14)). Diezgan spraigā cīņā iegūta 8.vieta. Iespējams visspilgtāk atmiņā ir iespiedusies spēle pret Upesciemu un Baltezeru, kur neiztika bez asumiem un emocijām. Kāds ir Tavs redzējums par šīm četrām spēlēm?

J.M.: 2. fāzē visas spēles bija noteikti jāuzvar. Pēc 2 apļiem atradāmies tur, kur atradāmies, bet, es domāju, mēs bijām spēcīgākie no visām šīm komandām. Visas cīņas arī uzvarējām, izņemot VCG ekspertus. Arī tur bijām vadībā, bet spēles gaitā kaut kur neaizgāja spēle vienam vai otram. Pret Upesciemu bija ļoti saspringta spēle, jo visi saprata - spēles zaudētājs var teikt, ka atvadās no 3. līgas, jo pārspēlēs pretī nāk Baldone un tāpēc liels prieks, ka izdevās šo spēli uzvarēt. Zaķumuižā, es gribētu teikt, ka Elvis izvilka mūs no pēdējās vietas, protams, negribu noniecināt arī pārējos spēlētājus, kas ļoti centās un cīnījās. Pret Baltezeru bijām labākajā sastāvā un tas arī apstiprinājās, ka bijām pārāki abos laukuma galos, uzbrukums varēja būt labāks, bet aizsardzībā godam nostrādājām.

I.N.: Diemžēl dažādu iemeslu dēļ piedalījos pilnvērtīgi tikai spēlēs ar Upesciemu un Baltezeru. Manuprāt, šajās divās spēlēs Ķekari rādīja to savu spēli un attieksmi, kas mūs vislabāk raksturo. Basketbola ziņā tā bija spēle uzbrukumā uz emocijām un nedaudz paļaujoties uz veiksmi un maksimālu pašaizliedzību spēlē aizsardzībā. Taču galvenais, kas Ķekariem palīdzēja uzvarēt šīs mums tik svarīgās spēles ir savstarpējās attiecības komandā. Nepārtraukts atbalsts tiem, kas ir laukumā, uzslavas par spilgtām epizodēm uzbrukumā un efektīvām darbībām aizsardzībā, vissvarīgākais, atbalsts epizodēs, kad spēle nevedās tik labi un liekas tūlīt visi striķi trūks, tas tiešām palīdzēja izturēt un striķi palika neskarti.

R.P.: Sezonas izskaņa vispār bija fantastiska. Ja iepriekšējās divās BK Ķekaru sezonās īpaši neizjutu atbildīgo spēļu smago nastu, tad šosezon ieguvu sava veida rūdījumu. Upesciems un Baltezers ir mūsu „kolēģi” jau izsenis tāpēc pret šīm komandām jau ir aptuveni zināms kas jādara, protams, ne vienmēr laukumā tas arī izdodas. Asumi tik tiešām bija – neiztika arī bez dažādiem kaujas paņēmieniem, rezultātā Ķekaru „tēvam” nācās kādu laiku staigāt ar zilumu zem acs. Protams, tas tikai pierāda, ka neviena komanda negribēja atdot nevienu centimetru no laukuma. Paturpinot šo tēmu, īpaši gribētu izcelt „E. Daniševska birojs” komandu (ne visu komandu, bet pāris spēlētājus noteikti) – domāju, ka uzvarējām to spēli, jo pretiniekiem piezīmju iespējamība šķiet daudz svarīgāka par reālo tiesneša lēmumu attiecīgā epizodē. Ejot uzbrukumā ar domu, ka noteikti būs piezīme pretiniekam, bet tiesneša svilpe klusē, tad pēc pirmā, otrā, trešā uzbrukuma iezogas dusmas (tiesa nepamatotas) un spēlētājs komandai vairs nespēj dot to labāko no sevis. Neesmu vēl pieminējis zaudējumu pret VCG Ekspertu grupu. Manuprāt, no tās spēles mēs ieguvām vērtīgu pieredzi, jo spēles sākumā bijām panākuši nelielu pārsvaru. Cīnījāmies, guvām punktus, bet tad viss izslīdēja no rokām. Nenoliedzami, VCG Eksperti ir spēcīga komanda, tomēr tajā spēlē mums vajadzēja neitralizēt konkrētu spēlētāju un tad rezultāts būtu mums labvēlīgs. Bet, iespējams, tas zaudējums mūs sapurināja un tālāko spēļu rezultātus jau rakstījām ar + zīmi.

O.A.: Bilance tiešām laba, jo sezonas gaita tika zaudēts visām šīm komandām. Spēles pret Upesciemu un Baltezeru palika atmiņā ar to daudz kļūdām no abām komandām, beigās uzvarēja tā komanda, kas spēja savākties un nospēlēt līdz galam. Pašam bija daudz kļūdas pret Upesciemu. Prieks par komandas biedriem, kas parādīja cīņassparu. Manuprāt, lai mēs varētu uzvarēt 4 no 4 spēlēm nepieciešama lielāka ticība saviem spēkiem. Uzskatu, ka pēc pirmās spēles par daudz sapriecājāmies un vajadzēja zaudējumu, lai nosēstos uz zemes.

E.K.: Domāju, ka vienkārši gribējām uzvarēt vairāk nekā pārējie. Proti, uzvarējām tikai uz gribasspēka rēķina, kas ir mūsu komandas galvenais ierocis. Mūsu sastāvs ir pārāk neviendabīgs meistarības ziņā, tādēļ lielai daļai komandas vienkārši jārauj ar zobiem grīdas dēļu naglas ārā – tikai tad varam uzvarēt. Un tieši šādas bija visas trīs uzvaras – nospiedām pretiniekus psiholoģiski, arī fiziski (tādēļ pietiekami asās spēles) un tādēļ arī pozitīvais rezultāts. Taču, ja nākamā sezonā saglabāsies šis, nu jau saliedētais kolektīvs, tad šādu uzvaru būs vēl vairāk, jo, manuprāt, esam noticējuši, ka varam.

Pārspēlēs pretī Ķekari ieguva Teikas Gaismu (pretendentos sezonā 14uzvaras). Divu spēļu summā +15: izbraukumā -7, mājās +22. Izbraukumā spēlēja 8 Ķekari, mājās 12, mājas zālē vēl liels +, daudzie atbalstītāji. Kā noritēja abu spēļu gaita? Kas pietrūka pirmajā spēlē?

J.M.: Pārspēlēs ieguvām sev izdevīgāko pretinieku. 1. spēlē nezinājām uz ko Teikas Gaisma ir spējīgi, treneris mūs brīdināja par dažiem spēlētājiem, bet mēs to kaut kā aizmirsām un sākumā netikām līdzi aizsardzībā. Vēlāk no lieliem mīnusiem nespējām atspēlēties, kaut gan iespējas bija. Protams, pietrūka garo spēlētāju zem groziem, kas palīdz aizsardzībā un cīņā par bumbām. Mājas zālē aizvadījām otro spēli ar apziņu, ka jāuzvar ar vismaz 8 punktu pārsvaru. Sākumā labu emocionālo pacēlumu deva Artūrs Škute, kas zem groza darīja, ko gribēja. Vēlāk visi saprata, ka komanda pretī ir vairāk kā ņemama un mums tajā dienā krita gandrīz viss, ko metām grozā. Arī Oskars pierādīja, ka ļoti labi var pavilkt komandu. Beigās likumsakarīga uzvara ar +22 un nākamgad 3. līgā cīnīsimies par augstākam vietām! Protams, paldies atbalstītājiem pēdējā spēlē, jo es nezināju, ka Dubultamatieru līgā var būt tāda atmosfēra un atbalsts no skatītājiem.

I.N.: Mums par laimi otro tik svarīgo spēli lieliski aizvadīja visi komandas līderi. Šī otrā spēle acīmredzami pierādīja, ka Pretendentu līgas līmenīti mēs jau esam pārsnieguši, mūsu vieta – 3. līga, pagaidām... Un Ķekari uz to iet, lai arī 3. līgas līmeni mēs pāraugtu. Jāturpina tik strādāt, un zinot Artūru un Madaru, es par to nešaubos. Es vienkārši Brīnos.

R.P.: Tās bija pilnīgi un galīgi divas dažādas spēles. Izbraukumā ieradāmies ar nedaudz minimizētu sastāvu, turpretim, Teikas Gaismai visas vietas uz soliņa aizņemtas. Bija redzams, ka komanda ir noskaņojusies spēlēt tikai par uzvaru ne tikai spēlē, bet arī summā. Pirmajā spēlē pietrūka spēlētāji, kuri iemestu kādu punktu. Pēc zaudējuma Teikā, personīgi es nesajutu vilšanos vai ko tamlīdzīgu – viss bija kā uz papīra – jāuzvar savā laukumā, citu variantu, manuprāt, neviens no Ķekaru spēlētājiem nemaz nepieļāva. Atbildes spēle Teikas Gaismai gan īsti neizdevās. Jau ar pirmajām minūtēm, kad potīti pamatīgi savainoja viņu centra spēlētājs – tas izskatījās diezgan briesmīgi, ļoti ceru, ka uz šo brīdi puisim viss ir kārtībā. Turpretim, Ķekari bija gatavi šai spēlei jau dienu iepriekš. Uz soliņa valdīja patīkami saspringta gaisotne – jau iepriekš rezervisti leca kājās ik reizi, kad „Ķekars” izdarīja metienu, tomēr šajā spēlē tas bija īpaši jūtams. Turklāt, brīdī, kad spēlētāji pie padsmit punktu plusiem atslābinājās, mūsu menedžere Madara tā sapurināja spēlētājus, ka vienai daļai tas deva tādu kā otro elpu un papildus sportisko niknumu. Tomēr šī spēle bija īpaša ar vēl ko citu – bija sapulcējušies neierasti daudz atbalstītāju. Atmosfēra bija fantastiska, līdzjutēju atbalsts tik tiešām ir sestais laukuma spēlētājs un tas dod ļoti daudz pozitīvu emociju. Liels paldies visiem, kuri juta līdz gan tajā spēlē, gan visā sezonā!

O.A.: Abas spēles noritēja līdzīga gaisotnē, kura komanda pirmā ieguva iniciatīvi, tā arī uzvarēja. Vienīgi mēs neļāvām pretiniekam atrauties pārāk tālu, jo zinājām, ka savā zālē varam uzvarēt. Pirmajā spēlē varbūt sabijāmies no tā, ka mums nav garo spēlētāju, bet viņiem ir visi ierindā. Pietrūka pārliecības un varbūt spēka aizsardzībā. Vajadzēja vairāk koncentrēties. Otrajā spēlē mūs papildināja divi garie spēlētāji un saspēles vadītājs. Pirmie guvām lielo pārsvaru un tad atlika tikai noturēt. Lielu lomu spēlēja garie, otrajā mačā, Ķekari dominēja zem groza. Lai veicās Teikas gaismai nākošajā sezonā, bet Ķekari lai uzvar 3 līgu!!!!

E.K.: Neliela kļūda bija tā, ka pēc uzvaras pār Baltezeru un, saņemot pretiniekos Teikas Gaismu, nevis kādu no Pretendentu top 2 komandām, mazliet zaudējām koncentrēšanos. Proti, likās, ka nu jau viss – tagad atlikusi tikai pastaiga. Taču Teikas Gaisma pirmajā spēlē pierādīja, ko nozīmē mājas zāles grozi kombinācijā ar apjukušu pretinieku, kas ir atbraucis uzvarēt ar baltiem cimdiem. Līdz ar to mēs toties ļoti saņēmāmies pēdējais spēlē, jo pēc tās aukstās dušas mēs pamodāmies un sapratām, ka atkal jāgrauž grīda. To arī izdarījām un pievienojām lielisku visu līderu spēli vienlaicīgi. Līdz ar Teikas Gaismai variantu nebija. Personīgi man ļoti palīdzējā ar Portnova gūtais trīspunktnieks pirmās spēles pēdējā sekundē. Likās, ka tad jau viss būs labi un +8 noteikti dabūsim. Tā arī bija, tikai ar uzviju. Tomēr šīs abas spēles parādīja, ka emocionāli mums jākļūst nosvērtākiem un stabilākiem – tas nāks ar vecumu, kura mūsu komandai pašlaik nav daudz :)

2. rindā, no kreisās puses: #13 Jānis Mednis, #9 Artūrs Škute, #24 Salvis Skušķis, #7 Rolands Porietis, #34 Dmitrijs Kuzmins, #23 Intars Nikonovs, #5 Armands Martinsons, #10 Armands Pommers, Komandas Galvenais treneris Bruno Kārlis

1. rindā no kreisās: #8 Elvis Kvalbergs, #17 Oskars Aizporietis, Komandas Ģenerālmenedžere Madara Zelča, Komandas fans (Mazais Ķekars) Kristofers Žīgurs, #12 Artūrs Portnovs, #20 Rolands Eiduks

Informāciju sagatavoja,
BK Ķekari

Avots:
BK Ķekari