Vēsture liecina, ka aizvadītajā gadā piedzīvotais bija tikai sīks starpgadījums uz pagātnes katastrofu un nelaimju fona – ar nosacījumu, ka 2020. gads nekļūs par “sēklu” daudz nozīmīgākām un, iespējams, negatīvākām pārmaiņām. Valdību rīcība liek nākotnē lūkoties ar piesardzīgu, nevis drošu optimismu.

Kari un epidēmijas pagātnē nepārtrauca sporta dzīvi. Spilgts piemērs – 1920. gada Olimpiskās spēles Beļģijas pilsētā Antverpenē. Tās notika pilsētā, kura četrus gadus atradās ienaidnieka armijas okupācijā – un tai sekoja mūsdienu lielākā pandēmija.

Pirmā Pasaules kara vētras laupīja apmēram 10 miljonus dzīvību un aizslaucīja vēsturē četras impērijas – ķeizarisko Vāciju, kā arī Austrijas-Ungārijas, Osmaņu un Krievijas monarhijas. Lielgabali vēl nebija apklusuši, kad Eiropu pārņēma H1N1 vīruss jeb “spāņu gripa” – epidēmija, kura Vecajā pasaulē paņēma 2,64 miljonus dzīvību (no 250 miljoniem).

Tas vēl nebija viss – uz impēriju kūpošajām drupām radās daudzas jaunas valstis. Mazāzijas pussala kļuva par turku un grieķu kaujas lauku, bet Krievijā risinājās asiņains pilsoņu karš. Izmantojot valdošo haosu, komunisti mēģināja aizdedzināt pārējo Eiropu. Piemēram, Antverpenes spēles sakrita ar “brīnumu pie Vislas” – atjaunotās Polijas uzvaru pār padomju karaspēku.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (IOC) kara laikā pārcēlās no Parīzes uz neitrālo Šveici. Barons Pjērs de Kubertēns par jauno IOC mājvietu izvēlējās Lozannu – franciski runājošu pilsētu Ženēvas ezera krastā. Īsi pēc pamiera noslēgšanas viņš uzrunāja Antverpeni – vai pilsēta joprojām vēlas rīkot Olimpiskās spēles? Interesi izrādīja arī Roma (Itālija), Liona (Francija) un Klīvlenda (ASV).

Vācu vēsturnieks Folkers Klūge pētīja tālaika dokumentus. Viņš noskaidroja, ka Antverpenes pārstāvis Anrī Baijē-Latūrs pirms došanās uz Lozannu saņēmis ierosinājumu no Beļģijas Olimpiskās komitejas – pārcelt septītās Olimpiādes spēles uz 1921. gadu un nākamās spēles rīkot 1925. gadā.

Kubertēns bija ar mieru uzticēt spēles Antverpenei. Viņš uzskatīja, ka vilcināšanās nav nepieciešama, taču Beļģijā netrūka skeptiķu. Nākamais spēļu ģenerālsekretārs Alfreds Verdiks un nākamais FIFA prezidents Rodolfs Zēldraijers uzskatīja, ka karā noasiņojušā valstī ir neiespējami sagatavoties spēlēm pusotra gada laikā.

Neraugoties uz to, IOC izsūtīja nacionālajām Olimpiskajām komitejām ielūgumus startēt spēlēs. Tas neattiecās uz Vāciju, Austriju-Ungāriju un viņu sabiedrotajām. Vācijas galvaspilsēta Berlīne iepriekš ieguva tiesības rīkot 1916. gada spēles, bet Ungārijas galvaspilsēta Budapešta pirms kara bija galvenā Antverpenes konkurente.

IOC prezidents gala lēmumu par uzaicināmo sarakstu atstāja rīkotāju rokās. “Bija pagājuši tikai daži mēneši, kopš pēdējais vācu karavīrs atstāja Beļģijas zemi. Veselais saprāts teica priekšā, ka nebūtu pieņemami, ja Vācijas komanda iesoļotu olimpiskajā stadionā pirms 1924. gada. No otras puses, jebkuras dalībvalsts atsvešināšana – pat pēc iznīcinoša konflikta – radītu plaisas olimpiskajā kustībā.”

Jaunā kārtība nostiprinājās uz vairāk nekā 60 gadiem. IOC mainīja ielūguma nosūtīšanas metodi tikai pēc Maskavas (1980) un Losandželosas (1984) spēļu boikota. Antverpenē radās citas problēmas – tādi ziemas sporta veidi kā ledus hokejs un daiļslidošana tika rīkoti aprīlī, apgrūtinot komandu pieteikšanu līdz pēdējam brīdim.

Izaicinājumu sagādāja arī transporta jautājumi. Daudzi kuģi kara laikā tika iznīcināti un transatlantiskā kuģniecība piedzīvoja haosa gadus. Kuģojumus atcēla, bet pāri palikušie reisi tika izpārdoti. Amerikāņu komandā gandrīz izcēlās dumpis slikto sadzīves apstākļu dēļ.

Simts gadus vēlāk situācija mainījusies. Tokija, iespējams, ir spēlēm vislabāk sagatavotā pilsēta vēsturē. Basketbola tiesnesis Oskars Lucis 2019. gada augustā Japānas galvaspilsētā tiesāja Olimpisko spēļu ģenerālmēģinājumu – pārbaudes turnīru, kurš risinājās “Saitama Super Arena” ar 37 tūkstošiem skatītāju vietu.

Japāņi varētu Olimpiskās spēles rīkot nākamajā dienā, bija pārliecināts Lucis. “Viss sakārtots, izdarīts. Suvenīru veikali pārpildīti ar spēļu simboliku, sākot no lietussargiem un vēdekļiem. Zīmols “Akatsuki five” (rītausmas piecinieks – Japānas izlašu moto no 2015. gada) redzams visur – uz krekliem, matu apsējiem.”

Elpceļu vīrusa ietekme Japānā un citās reģiona valstīs ir daudz mazāka nekā Eiropā. Uzlēcošās Saules zemes iedzīvotāji uzturā vairāk lieto C un D vitamīnus, cinku un zaļo tēju. Neraugoties uz vienu no lielākajiem mūža ilgumiem pasaulē un gados veco iedzīvotāju lielo skaitu, vīruss pārapdzīvotajai zemei met līkumu.

Japanā uz 126,5 miljoniem iedzīvotāju bijis tikai 231 tūkstotis pozitīvu PCR testu – proporcionāli 11 reizes mazāk nekā Latvijā, kur reģistrēti vairāk nekā 40 tūkstoši pozitīvu testu uz 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Līdz 31. decembrim fiksēti 3243 nāves gadījumi – Latvijā atbilstošais skaitlis būtu 49 viena gada laikā (salīdzinājumam, kopējā mirstība mūsu valstī ir 70-75 cilvēki dienā).

XXXII Olimpiādes spēļu norise sākotnēji tika plānota 2020. gada 24. jūlijā – 9. augustā. Jaunie datumi – 2021. gada 23. jūlijs – 8. augusts. Zinot, ka Ziemeļu puslodē aktīvā vīrusu sezona ir līdz aprīlim, sportistu rīcībā pirms spēlēm būs trīs mēneši ar pazeminātu infekcijas izplatību. Ja neiejauksies politika, nav šaubu, ka Tokijas spēles notiks.

Vēl pirms Tokijas spēlēm, 11. jūnijā – 11. jūlijā, iecerēts gada otrais lielākais notikums – Eiropas 16. čempionāts futbolā jeb EURO 2020. Visās lielajās profesionālajās līgās sezona turpinās arī vīrusa “pīķa” laikā, bet vasarā spēļu rīkošana ir daudz drošāka. Finālturnīrs pirmo reizi risināsies vairāk nekā 10 valstīs.

Euro 2020 pilsētas un stadioni

Latvijā 2020. gadā piecus mēnešus bija izsludināta ārkārtas situācija. Šobrīd tā ir spēkā līdz 2021. gada 7. februārim, taču var prognozēt, ka to pagarinās līdz vīrusu sezonas beigām aprīlī. Apstākļos, kad iekštelpu pasākumi notiek bez skatītāju klātbūtnes, jādomā, ka par gada apmeklētākajiem pasākumiem kļūs Latvijas futbola valstsvienības spēles Pasaules kausa kvalifikācijā.

Kampaņa sāksies 24. martā ar mājas spēli pret Melnkalni. Trīs dienas vēlāk “11 vilki” viesosies Nīderlandē, bet 30. martā spēlēs Turcijā. Savā laukumā vēl jācīnās pret Gibraltāru (1. septembrī), Norvēģiju (4. septembrī), Nīderlandi (8. oktobrī) un Turciju (11. oktobrī).

Futbolistiem spēlēšana Pasaules kausa finālturnīrā pagaidām ir tāls sapnis, kamēr groza bumbas meistariem spēku samērošana pret Eiropas grandiem kļuvusi par ierastu lietu. Vīriešu valstsvienība nav izlaidusi nevienu finālturnīru kopš 2001. gada, bet sieviešu valstsvienība – no 2005. gada.

Latvijas basketbola savienība izdarījusi visu iespējamo, lai pagarinātu sekmīgās sērijas, iegūstot tiesības rīkot izšķirošās kvalifikācijas spēles. Jau 3.-6. februārī Rīgā cīnīsies Latvijas, Horvātijas, Vācijas, Ziemeļmaķedonijas, Polijas, Baltkrievijas un Lielbritānijas sieviešu valstsvienības, savukārt 20.-22. februārī laukumā dosies Latvijas, Bulgārijas, Grieķijas un Bosnijas kungi.

“Women`s EuroBasket 2021” finālturnīrs notiks 17.-27. jūnijā Francijas pilsētā Strasbūrā un Spānijas pilsētā Valensijā, pēdējai uzņemot spēles par medaļām. “EuroBasket 2021” finālturnīrs pārcelts uz 2022. gadu, citādi tas būtu jārīko pirms Olimpiskajām spēlēm. Kā zināms, jūnijā tiek sadalītas medaļas daudzos nacionālajos čempionātos, bet Eiropas finālu norise pēc Tokijas nebūtu prāta darbs.

Starptautiskajai ledus hokeja federācijai janvārī jāpaziņo galīgais lēmums par pasaules čempionāta norises vietām. Par Rīgas atbilstību nav nekādu šaubu, kamēr Minskas kandidātūrai beznosacījumu atbalstu, šķiet, gatavas paust tikai Baltkrievijas un Krievijas federācijas, kā arī IIHF prezidents Renē Fāzels. Minskas grupu nevar pārcelt uz Krieviju, jo pēdējai līdz 2022. gada 16. decembrim aizliegts rīkot pasaules čempionātus.

Latvijas volejbolisti pēc 26 gadu pārtraukuma startēs Eiropas čempionātā, kurš otro reizi vēsturē notiks četrās valstīs – Polijā, Čehijā, Igaunijā un Somijā. Finālturnīra norises laiks vēl nav zināms, bet kvalifikācijas spēļu norise B un C grupās pagarināta līdz 16. maijam.

Pirmajā pusgadā paaugstināta uzmanība būs latviešu gaitām Nacionālajā basketbola asociācijā. Rodiona Kuruca pārstāvētā Bruklinas “Nets” ar Kevinu Durentu un Kairiju Ērvingu pieskaitāma titula pretendentēm. Īpaši tāpēc, ka tās ceļš uz finālu ved no salīdzinoši vieglākās Austrumu konferences – līdz pat izšķirošajai sērijai nebūs jācīnās pret draudīgajām Rietumu blicēm.

Ņujorkas kluba X-faktors ir Kevins Veins Durents. Kādreizējais “Texas” universitātes audzēknis karjeras laikā kļuvis par divkārtēju NBA čempionu un divkārtēju finālu vērtīgāko spēlētāju (2017, 2018). Divkārtējais olimpiskais čempions var vienatnē izšķirt spēles iznākumu, gluži tāpat kā indiāņu kultūras zinības sasmēlušais Ērvings.

Latviešu līdzšinējais augstākais sasniegums NBA izslēgšanas spēlēs pieder Dāvim Bertānam. Uzbrucēja pārstāvētā “San Antonio Spurs” vienība 2017. gadā sasniedza Rietumu konferences finālu, kurā četrās spēlēs atzina nākamās čempiones “Warriors” pārākumu. Bertāns otrajā spēlē pret “kareivjiem” trāpīja visus trīs tālmetienus un guva 13 punktus. Šosezon Kurucam ir laba iespēja vismaz atkārtot tautieša veikumu, bet – ideālā gadījumā – spert divus soļus uz priekšu.

Kitijai Laksai 2021. gada vasara var piespēlēt tikpat labu partiju. Uzbrucēja pievienosies pašreizējai WNBA čempionei “Seattle Storm”, kuras rindās spēlē līgas superzvaigznes Sjū Bērda un Breana Stjuarte. Latvietes pirmais uzdevums būs iekļūt Vašingtona pavalstī bāzētā kluba rotācijā, bet tālāk iespējams ir viss.

WNBA čempionāta aprises vairāk iezīmēsies pēc brīvās aģentūras, taču gaidāms, ka “Storm” paliks pretendentu vidū. Lasvegasas “Aces” pastiprināsies, ja komandā atgriezīsies Elizabete Kembedža un Kelsija Plama. Kā pēdējos gados ierasts, bīstamas būs Losandželosas “Sparks” un Vašingtonas “Mystics” vienības, bet Minesotas “Lynx” otro elpu var piešķirt Majas Mūras atgriešanās.

Nākamais gads būs arī kvalificēšanās laiks 2022. gada ziemas spēlēm Pekinā. Tās notiks tikai pusgadu pēc Tokijas.

SPORTACENTRS.COM NOVĒL VESELĪGU UN SPORTISKU 2021. GADU!