Kazakevičs: "Ja sniegums pret Gibraltāru būs visaugstākajā līmenī, viss būs kārtībā"

Kādā gatavībā atrodas komanda, un vai ir kādi uzvārdi, kuri savainojumu dēļ ir zem jautājuma zīmes vai rītvakar nebūs?
Kazakevičs: "Kā jau teicu preses konferencē pirms nometnes, spēlētāju stāvoklis gan veselības, gan funkcionālā ziņā, ko redzam arī pēc treniņiem, ir labāks, nekā tas bija jūnijā. Diemžēl pirmajā spēlē noteikti nevarēsim rēķināties ar Kristeru Toberu – viņš ir ieradies, ir izlases nometnē, bet šobrīd viņa veselības stāvoklis neļauj aizvadīt pirmo spēli. Tālāk skatīsimies, kāda būs situācija nākamajām spēlēm. Un ir vēl 1-2 spēlētāji, kuri šobrīd ir zem jautājuma zīmes, bet visi, izņemot Kristeru, šodien trenēsies, un tad pēc treniņu rezultātiem būs atbildes arī par viņu gatavību."

Ceturtdien par Kristeru teicāt, ka viņš varēs pilnvērtīgi gatavoties pirmajai spēlei, taču arī sestdienas kluba spēlē viņa nebija pieteikumā. Kas mainījās?
Kazakevičs: "Ceturtdien, kad runājām, balstījos uz to informāciju par viņa pašsajūtu, kas man bija no paša Kristera, taču tad viņš atbrauca, veicām padziļinātas medicīniskās pārbaudes. Tas, ko tajās ieraudzījām, radīja sliktāku fonu, nekā viņam sākumā bija pašsajūta un nekā viņi paši bija novērtējuši šo situāciju. Plus varēja redzēt, ka bija tīri medicīniskas dabas momenti, kas netika atrisināti savlaicigi."

Līdzīgs jautājums par gatavību, taču nevis par fizisko, bet gan mentālo, jo viens spēlētājs [Roberts Uldriķis] jau ir mainījis klubu šīs nometnes laikā, visticamāk, to izdarīs arī Mārcis Ošs. Cik ļoti šis pāreju perioda beigu termiņš viņiem ir traucējis vai devis kādas papildu emocijas?
Kazakevičs: "Skaidrs, ka katru reizi, kad spēlētājs klubu karjerā ir nenoteiktības stāvoklī, tas zināmā mērā traucē, jo daudzās Eiropas valstīs tuvojas pāreju perioda noslēgums. Biju un arī esmu informēts par visām šīm situācijām, un izlases kontekstā ar spēlētājiem vienojamies, ka maksimāli koncentrējamies izlases nometnei, bet, bez šaubām, tas nevar neietekmēt. Kā tas ietekmēs viņu gatavību spēlēm, parādīs tikai pašas spēles, bet skaidrs, ka situācija vienmēr ir labāka tad, kad spēlētāji izlasē ierodas stabilākās pozīcijās ar skaidrību, kas notiek ar viņu klubu karjeru, un domāju, ka arī pašiem puišiem tas rada zināmu diskomfortu, ja šādas skaidrības izlases nometnes sākumā vēl nav. Būtu vēlējies, lai šī skaidrība būtu bijusi agrāk, bet kā ir, tā ir."

Kā tev sākusies sezona Kiprā, un kādas ir sajūtas, ka komandai pievienojies vēl viens latvietis – Artūrs Karašausks?
Tarasovs: "Sezonas pirmajā spēlē zaudējām ["Apollon"] ar 2:4. Mums iet labi, tādēļ ceru, ka nākamajās spēlēs viss būs kārtībā. Un ceram, ka arī Artūrs mums palīdzēs. Pagājušo sezonu pabeidzām diezgan labi [izglābjoties no izkrišanas] un ceram, ka tāds būs turpinājums arī šajā sezonā."

Igors Tarasovs izlasē ir centra aizsargs vai centra pussargs?
Tarasovs: "Mana pozīcija klubā tagad ir centra aizsargs, bet spēlēju arī kā balsta pussargs. Tās ir divas manas pozīcijas – balsta pussargs ir mana dzimtā pozīcija, bet pēc tam sāku spēlēt kā aizsargs. Ja trenerim būtu nepieciešams, lai es spēlētu balsta zonā, tā nebūtu nekāda problēma."
Kazakevičs: "Šobrīd skaidrs, ka arī izlasē Igora pamatpozīcija ir centra aizsargs. Kā jau redzējāt, visās izlases spēlēs šā gada laikā, kopš strādājam kopā, tā arī bija viņa pamatpozīcija. Taču ne tikai Igoram, bet arī vairākiem citiem futbolistiem, ja ir tāda taktiskā vajadzība, var būt divas, citreiz par trīs pozīcijas, kurās varam izmantot šos spēlētājus. Bet Igora pamatpozīcija, bez šaubām, ir centra aizsargs."

Vai ir zināms, kurš stāsies vārtos, un vai, ņemot vērā Šteinbora un Ozola spēļu prakses problēmas, ir lielākas cerības vārtos ieraudzīt valmierieti Matrevicu?
Kazakevičs: "Ja runā par vārtsargu līniju, nav gluži tā, ka kāds no viņiem būtu pilnīgi bez spēļu prakses. Ja skatāmies pusotra mēneša griezumā, gan Roberts Ozols ir aizvadījis spēles "Riga" sastāvā, gan arī Pāvels Šteinbors aizvadīja pēdējās divas spēles pirms nometnes. Nesaukšu uzvārdu, bet izvēle jau ir izdarīta. Man ir skaidrība, kurš būs pamatvārtsargs."

Gan analizējot Gibraltāra izlasi, kas pagājušajā rudenī tika Nāciju līgas C ligā, gan redzot Gibraltāra kluba tikšanu grupu turnīrā, kāds ir radies iespaids par Gibraltāra futbola un individuālu spēlētāju līmeni?
Kazakevičs: "Gribētu atzīmēt vairākas lietas. Pirmkārt, līdzīgi kā pagājušajā gadā runājām par Andoras izlasi, arī Gibraltāra izlasei ir pilnībā skaidrs, kādas ir tās stiprākās puses, un tā mēģina spiest uz šīm spēcīgajām pusēm un veidot savu spēli. Ir atsevišķi komandas līderi laukuma vidusdaļā, uzbrukumā, un ir skaidra komandas stratēģija, kā tā pārvar viduszonu, kādā veidā mēģina nonākt līdz vārtu gūšanas epizodēm. Diezgan skaidri to redzam, un tā ir viņu spēcīgā puse, ka viņi skaidri apzinās savas stiprās puses un uz tām liek ļoti, ļoti lielu uzsvaru.

Nākamais: domāju, ka iepriekšējos gados Gibraltāra izlase ir progresējusi funkcionālās sagatavotības ziņā. Ja šobrīd analizējam un vērtējam tās sniegumu, tad Gibraltāra izlase, ja spēles scenārijs dod iespēju palikt spēlē līdz galam un cīnīties par punktiem, ir fiziski spējīga to izdarīt – nav lūzuma mirkļa, kurā vairs netiktu līdzi tempam, divcīņām. Un, vēl kas ir diezgan būtiski, tā ir komanda, kurā ir pietiekami tehniski spēlētāji, ja viņiem dod telpu un laiku. Ja viņiem ir pietiekami daudz laika brīvi spēlēt ar bumbu, viņi to noteikti izmantos. Tādēļ, izejot no šiem raksturlielumiem, mums ir diezgan skaidrs, ka mums būs jāpiekopj diezgan agresīvs spēles stils, būs jābūt spējīgiem tikt galā ar tām spēles epizodēm un tiem spēles momentiem, kas ir pretinieku stiprās puses, jo viņiem tādas ir. Tajā paša laikā, rīt būs tā spēle, kas vairāk būs atkarīga no mūsu pašu snieguma un tikai pēc tam – no pretinieku snieguma. Ja mūsu sniegums būs visaugstākajā līmenī, viss būs kārtībā."

Kas ir šīs Gibraltāra stiprās puses?
Kazakevičs: "Viņiem ir diezgan spēcīgs centra uzbrucējs [visdrīzāk domāts 21 gadu vecais Džejs De Barrs, kurš mēneša sākumā no "Lincoln Red Imps" pārgāja uz Anglijas trešo spēcīgāko līgu – A.S.], kurš pat pie ne tik daudz komandas biedriem sev riņķī var radīt problēmas pretinieku aizsardzībai. Otrkārt, tā ir komanda, kas ļoti labi izskatās uzbrukuma standartsituācijās, pie kurām nonāk ļoti daudz."

Biji viens no tiem, kurš devās pamatsastāvā nelaimīgajā spēlē Gibraltārā (0:1) pirms trīsarpus gadiem. Kādas mācības jāpaņem no tās spēles, lai tas neatkārtotos rītvakar?
Tarasovs: "Nedomāju, ka tajā spēlē bija kādas lielas mācības. Tā spēle bija nelaimes gadījums. Rītvakar gribam revanšēties, un visi, protams, ir noskaņojušies, gatavojas nopietni – izdarīsim visu, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu."

Kā atmosfēru komandā ietekmējusi "Riga" izstāšanās Gibraltārā? Kā jūtas "Riga" spēlētāji, lai gan, skaidrs, tajā mačā piedalījās vienīgi Fjodorovs?
Kazakevičs: "Visbiežāk viena no pirmajām lietām, ko parasti saku treniņnometnes pirmajā sapulcē, ir tas, ka esam ienākuši iekšā pa durvīm un gan tiem, kuriem klubā ir ļoti labi stāsti, gan tiem, kuriem ir neveiksmīgāki stāsti, tas viss ir jāatstāj aiz durvīm un šīs desmit dienas maksimāli jākoncentrējas tam, kas jāizdara izlasē. Pozitīvu emociju par to nevienam nevar būt, jo mēs visi vēlējām veiksmi Rīgas klubam un bijām apbēdināti par rezultātu, kur nu vēl tie futbolisti, kuri paši bija klubā, komandā un bija līdzdalībnieki visam Eirokausu stāstam. Izlases kontekstā par to ļoti daudz sarunu nav. Ne tikai par Rīgu – no Eirokausiem izlidoja arī Vlads Gutkovskis, Jānis Ikaunieks. Katram ir savs stāsts, bet mēs koncentrējamies izlases tuvākajām spēlēm. Šajā ziņā fons ir labvēlīgs – visi strādā ar lielu entuziasmu. Reizēm var būt jautājumi par kvalitāti, un galvenais, lai mums spelē izdodas viss, ko esam izplānojuši un pie kā strādājam treniņos."

Trešo reizi šogad treniņnometnē būs trīs spēles, kas agrāk nebija ierasti. Cik tam esam gatavi, un cik liela ir pārliecība, ka visi futbolisti, ar kuriem rēķinies visos trijos mačos, spēs izturēt šo minimaratonu?
Kazakevičs: "(Nopūta) Funkcionālais stāvoklis, kā jau teicu, un tas, ka mums ir pieejams lielāks spēlētāju skaits manī vieš optimismu, ka trīs diezgan grūtu spēļu cikls pret nopietniem pretiniekiem, sākot jau ar rītdienu, kur negaidām nekādu vieglu pastaigu…Optimismu vieš tas, ka pieejamo spēlētāju loks ir plašāks, un, ja nebūs papildu diskvalifikāciju vai traumu, mums vajadzētu tikt galā – no funkcionālās gatavības un iespējamās rotācijas viedokļa. Ja nebūs daudzu pēkšņu ārkārtas situāciju un no ierindas neizkritīs vēl 3-4 spēlētāji. Ja spēlētāju stāvoklis būs tāds, kāds tas ir tagad, tad funkcionāli visam jābūt kārtībā."

Ņemot vērā Tobera un Kameša prombūtni, šīs divas pozīcijas [aizsardzības tipa centra pussargs un labais spārns] arī ir tās, kuras sagādā vai sagādāja, ja risinājums jau ir izdomāts, lielākās galvassāpes?
Kazakevičs: "Šobrīd jautājumi ir par trim pozīcijām, kurās mums vēl nav atbildes. Domāju, ka gala lēmumu pieņemsim pēc šodienas treniņa. Jā, tas ir saistīts arī diviem ar nosauktajiem spēlētājiem un šo divu, kā arī vēl vienas pozīcijas risinājumiem, kur gan meklējam labākos taktiskos risinājumus, gan izvēlamies starp diviem spēlētājiem, kuriem sagatavotības un meistarības līmenis ir diezgan līdzvērtīgs, tādēļ ar sastāvu ir jātrāpa."