Facebook
GoogleBobrovs nesasniedz 200 metru brasā pusfinālu un ieņem 21. vietu
Šodien Parīzes olimpiskajās spēlēs peldēšanā 200 metru brasā priekšsacīkstēs piedalījās Daniils Bobrovs. Savā peldējumā viņš ieņēma pēdējo vietu ar rezultātu divas minūtes 13.66 sekundes. Kopumā viņš apsteidza četrus peldētājus, ierindojoties 21. vietā.
• Parīzes spēlēs pusfinālu 200 metros brasā nesasniedza Daniils Bobrovs, kurš savā peldējumā ieņēma pēdējo, astoto vietu.
• Rezultāts divas minūtes 13.66 sekundes deva viņam 21. labāko rezultātu no 25 peldētājiem, kuri piedalījās cīņā par vietu pusfinālā.
• Bobrovs piedalījās pēdējā peldējumā, kurā startēja arī jau zelta medaļu ieguvušais 400 metros kompleksa peldējumā Leons Maršāns no Francijas. Viņam otrais labākais rezultāts.
• Peldējumā ar rezultātu divas minūtes 9.45 sekundes uzvarēja Dienvidkorejas peldētājs Sungs Čo. Aiz francūža trešo vietu ieguva ķīnietis Žihao Dongs.
• 2. augustā 200 metros kompleksa peldējumā uz starta dosies otrā peldētāja no Latvijas – Ieva Maļuka.
200 m brasā vīriešiem, 4. priekšsacīkšu peldējums
| V. | Peldētājs | Valsts | Laiks |
|---|---|---|---|
| 1. | Sungs Čo | Dienvidkoreja | 2:09.45 |
| 2. | Leons Maršāns | Francija | +0.10 |
| 3. | Žihao Dongs | Ķīna | +0.46 |
| 4. | Antons Makī | Islande | +0.91 |
| 5. | Arno Kaminga | Nīderlande | +1.08 |
| 6. | Haijangs Kvins | Ķīna | +1.53 |
| 7. | Jans Kalušovskis | Polija | +2.42 |
| 8. | Daniils Bobrovs | Latvija | +4.21 |
200m brasa peldējums, vīrieši, kvalifikācija
| V. | Sportists | Valsts | Rez. | |
|---|---|---|---|---|
| 1. | S. Čo | Dienvidkoreja | 2:09.45 | |
| 2. | Z. Stabltijs-Kuks | Austrālija | 2:09.49 | |
| 3. | L. Maršāns | Francija | 2:09.55 | |
| 4. | L. Korbo | Nīderlande | 2:09.78 | |
| 5. | I. Vatanabe | Japāna | 2:09.86 | |
| 6. | Ž. Dongs | Ķīna | 2:09.91 | |
| 21. | D. Bobrovs | Latvija | 2:13.66 |
Piedalījās 25 dalībnieki
Noderīgas saites:
Olimpisko spēļu jaunumi
Latvijas sportistu starti un rezultāti
SPORTLAND lielā prognožu spēle
K SENUKAI Esi meistars - trāpi skaitli!
-3 [+] [-]
+4 [+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
1) Lietuvā ir ievērojami lielāks valsts atbalst sportam. Lietuvā TOp 12 federācijas sadala ap 12 miljoniem. Latvijā uz visām 85 ir knapi 7 miljoni. Piemēram, Lietuvas Peldēšanas federācija 2023.g. no valsts saņēma 2 miljonus, bet šogad - 1.6 miljonus. Tikmēr Latvijā konkrētajam sporta veidam neaiziet pat 200k.;
2) Lietuvā ir ievērojami lielāks valsts atbalsts sportam arī ārpus finansējuma robežām - jau vairāk kā 10 gadus ir valsts līdzfinansēta bērnu peldētapmācības programma skolās, bet C19 pandēmijas laikā (2 gadus) lietuvieši varēja pilnvērtīgi trenēties, kamēr Latvijā trenēties drīkstēja tikai pro sportisti, bet visi baseini bija slēgti;
3) Lietuvā ir ievērojami lielāks valsts atbalsts sportam - perspektīviem sportistiem ir iespējas trenēties tik, cik vajag. Tikmēr Latvijā sporta skolu audzēkņiem (arī tiem, kas gatavojas OS) ir noteiktas maksimālās slodzes jeb treniņu apjoms un visa treniņu programma jāpielāgo viduvējībām. Savukārt, sasniedzot 19 gadus, Tev vispār vairs nav kur trenēties - sporta skola tiek absolvēta, bet universitātes līmenī sporta nav. Arī klubu sistēmas mums nav, jo visas sporta bāzes aizņem sporta skolas.
Olimpiskās spēles jau sen ir pierādījušas, ka veiksmīgākie ir tie, kuriem ir vairāk naudas. Protams, ir pāris izņēmumi jeb - arī slotas kāts mēdz izšaut. Atliek vien mums gaidīt savu kārtu
+6 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]