Citādāka lasāmviela par Vienradzi un Dalasu jeb kas lācītim vēderā?

Porziņģis ir atpakaļ! Protams, ka pēc pusotra gada bez basketbola (2018. gada 6. februāris, spēle pret Milvoki - kreisā ceļgala priekšējā krusteniskā saite) daudziem basketbola faniem rodas jautājumi:
- Vai mēs redzēsim veco labo KP spēlējot savu labāko basketbolu pēc smagas ceļgala traumas?
- Kā KP iejutīsies jaunajā komandā? Kāda saikne laukumā izveidosies ar slovēni Dončiču?

Pusotrs gads bez basketbola Porziņģa dzīvē ir bijis piedzīvojumiem bagāts. Ja neskaita atkopšanos no traumas un smagu darbu, kas ieguldīts muskuļu masas audzēšanai un basketbola tehnikas slīpēšanai, tad nevar nepieminēt arī:
- aizmainīšanu no New York Knicks uz Dallas Mavericks;
- Vienradža cīņu ar Karostas Fēliksu;
- Kā arī privātās dzīves "nesmukumus" ar kaimiņieni, kura nakts vidū Vienradža apartamentos visticamāk kopīgi vēlējās padzert tēju un papļāpāt par dzīvi.

Klāt nebiju kaimiņienes vizītes laikā un neredzēju Vienradža kautiņu ar Fēliksu, bet, skatoties spēli pret "Knicks" Ņujorkā, savām ausīm dzirdēju "KP sucks, KP sucks!". Šīs blakus lietas un ne īpaši sekmīgais sezonas starts priekš KP... Tas ir psiholoģiski grūti. Mēs nevaram šobrīd prasīt labāko un stabilāko sniegumu no Latvijas labākā basketbolista, bet ar optimismu varam raudzīties nākotnē, jo viņš ir pārāk talantīgs un īpašs spēlētājs, lai pat pēc šīs smagās traumas dēļ paliktu par NBA viduvējību.

Kā piemēru varam minēt Gordonu Heivordu ("Celtics"), kurš pēc ļoti smagas traumas tikai savā otrajā gadā pēc atgriešanās sācis rādīt komandas vislabāk apmaksātā spēlētāja cienīgu sniegumu, lai gan rokas lūzuma dēļ viņš nespēlē arī šobrīd.

Pēc neliela ievada ķeramies klāt "Mavericks" un Porziņģa spēļu analīzei. Lai informācija būtu pamatota un balstīta uz reāliem faktiem nevis uz emocionāliem spriedumiem, es noskatījos trīs Teksasas komandas spēles, izejot cauri katram Rika Kārlaila vadītās komandas uzbrukumam (protams, arī ikdienā skatos "Mavs" spēles):
- KP rezultatīvākā sezonas spēle pret Portlendu (32 punkti);
- KP mazrezultatīvākā sezonas spēle pret Bostonu (4 punkti);
- KP psiholoģiski grūtākā spēle Ņujorkā pret "Knicks".

Paskatīsimies, kas lācītim vēderā jeb dosimies basketbola statistikas un taktikas pasaulē.

Kā spēlē Dalasas "Mavericks"?

Dalasa ir komanda ar labāko uzbrukumu NBA (īpaši jāizceļ pēdējās trīs spēles +48 (iekavās gūtie punkti 142), +42 (143), +14 (137)), daudz met trīspunktniekus, bet salīdzinoši maz iet uz grozu, lai gan to dara ļoti efektīvi. Maz kļūdās un dominē pie groziem (atlēkušās bumbas). Rika Kārlaila komanda spēlē vidēji lēnu basketbolu. Dončiča kontrolē komandas uzbrukumu un to sezonas sākumā to dara ļoti labi!

Interesanti, ka abi komandas līderi un nākotnes spēlētāji - Dončičs (20) un Porziņģis (24) - ir attiecīgi 1. un 3. jaunākie spēlētāji komandā, bet pati Teksasas komanda ir starp līgas vecākajām komandām.

Pat neskatoties uz to, ka KP tikai ieskrienās, Dalasa ir 7. vietā NBA pēc komandas divu rezultatīvāko spēlētāju kopā gūtajiem punktiem vidēji spēlē.

Aizsardzībā Dalasas komanda spēlē viduvēji un bieži spēles vien spēles beigās komandai neizdodas parādīt saturīgāko sniegumu uzbrukumā. Kopā ar "Heat", "Suns" viens no lielākajiem NBA sezonas pārsteigumiem šobrīd, lai gan mani personīgi "Mavericks" labā spēle tik ļoti nepārsteidz.

Kristaps Porziņģis. Statistika, fakti, loma komandā

Latvijas basketbola faniem vajadzētu pašiem sev atbildēt uz jautājumu - vai mēs gribam redzēt KP, krājot statistiku un neiekļūstot "play-off" ("Knicks") vai reāli būt "play-off" komandas sastāvdaļai ("Mavericks"), bet izmetot mazāk metienus spēle?

Ja daudzi Dalasas komandas kopējie rādītāji ir NBA TOP 5 līmenī, tad mūsu spēlētāju šobrīd īpaši izcelt var tikai bloķētājos metienos (4. vieta NBA), kā arī atlēkušajās bumbās aizsardzībā, kas gan 2,21 metru garo spēlētāju nepadara unikālu uz kopējā NBA spēlētāju fona. Kā arī trīspunktnieku precizitātē starp garākajiem NBA spēlētājiem.

Metienu precizitāte

Fakts. Porziņģim sezonas sākumā metieni nekrīt grozā. Labā lieta ir tā, ka NBA sezona ir maratons nevis sprints un KP ir pietiekami daudz laika uzlabot savu precizitāti, atrast un aprast ar savu lomu komandā. Protams, labākajiem spēlētājiem metienu precizitāte bieži nebūs starp augstākajām, jo tieši viņi met arī uzbrukuma pēdējo sekunžu un citus grūtus metienus, kas ietekmē precizitāti.

Kā redzams attēlā zemāk, latviešu spēlētājs groza tuvumā uzbrūk ļoti efektīvi, kā arī trīspunktu metienu no laukuma vidus tiek realizēti ar salīdzinoši augstu precizitāti. (Tumši zaļš - ļoti augsta precizitāte, gaiši zaļš - zemāka precizitāte). Pustālie metieni un metienu no soda laukuma šobrīd ir viņa Ahilleja papēdis.

Ja izmesto trīspunktu metienu skaits no laukuma vidus ir loģisks (jo precizitāte ir pieklājīga), tad neloģiski šķiet tas, ka metieni groza tuvumā ("restricted area") sastāda tikai 18.5% (attēls zemāk) no visiem 2.21 metru garā spēlētāja metieniem, turklāt tie tiek realizēti ar visaugstāko precizitāti - 75.6%.

Protams, neviens jau 2,21 metru spēlētāju tāpat vien groza tuvumā nelaidīs, bet arī komandas taktiskais zīmējums vairāk ir tendēts uz Dončiča "pick-and-roll" un KP "pop" (pēc aizsega veidošanas nevis doties uz grozu, bet aiz trīspunktu līnijas). Turklāt Porziņģis pēc basketball-reference.com informācijas 85% laika spēlē 4. numura pozīcijā un tikai 15% 5. numura pozīcijā. Trīspunktu metieni no stūra tiek izpildīti ļoti retos gadījumos.

Kā Porziņģis gūst punktus?

"Off-ball screens": komandas biedri izkārto metienus ar blokiem prom no bumbas. Ļoti bieži tie ir "downscreen".

"Drive-kick": spēlētājs ar bumbu dodas uz grozu, piesaista aizsargus un piespēlē Porziņģim + tālāka bumbas kustība ("extra pass"), ja vajadzīgs.

"1 pret 1": pēc bumbas saņemšanas pretinieks tiek apspēlēts viens pret vienu.

"Pick-and-pop": pret "ice" vai "flat" aizsardzību bieži vien neveidojot aizsegu uzreiz lec ārā aiz trīspunktu līnijas. Reizēm Porziņģis neuzliek kārtīgu bloku, bet "pop" vai "slip", lai gan man personīgi liekas, ka reizēm kārtīgs bloks būtu vērtīgāka opcija.

"Post-up". Iespēle postā, spēle viens pret vienu ar muguru pret grozu. Spēles elements, kas šobrīd buksē...

Veidi, kā šosezon Porziņģis gūst punktus vislabāk

"Put back dunk" vai "lay-up" vai jebkurš metiens groza tuvumā pēc izcīnītas atlēkušās bumbas.

"Cut to the basket": izrāviens uz grozu, visbiežāk situācijās, kad Luka vai kāds no citiem spēlētājiem saasina situāciju, piesaistot aizsargu uzmanību un pēdējā brīdī piespēlējot KP , kurš raujas uz grozu, izmantojot pretinieka kļūdu aizsardzībā.

"Pick-and-roll": īpaši efektīvs ir dinamisks (kad pirms pirms aizsega uzlikšanas spēlētājam ir bijusi kustība/veidots cits aizsegs. Piemēram, hand-off + pick-and-roll) pick-and-rolls salīdzinot ar statisku pick-and-roll versiju.

Hand-off + pick-and-roll.

pic.twitter.com/5CI9O6T5HB

— Kristians Broks (@kristiansabc) November 28, 2019

"Transition": Vienradzis ir ļoti efektīvs pārējā no aizsardzības uzbrukumā. Vai tas ir:
- Ball reversal (#1). Bumbas kustība. Ļoti bieži KP vai Kleber vai jebkurš spēlētājs, kurš spēlē 4. vai 5. numura pozīcijā apstājās aiz trīspunktu līnijas pretīm grozam.
- Rim to rim (#2) (garie spēlētāji ir ļoti efektīvi, ja spēj noskriet pretinieku garos spēlētājus un ieņemt vietu soda laukumā pirms pretinieku aizsardzības ir nostājusies);
- Drag screen (#3) (aizsegs uz bumbu pārejā) + roll.

Pie pašreizējās situācijas labākās opcijas uzbrukumā priekš Porziņģa ir iet pēc uzbrukuma bumbām, "put-back" danki, meklēt situācijas pārējā no aizsardzības uzbrukuma, soda metieni, kā arī nesasteigti trīspunktu metieni. Diemžēl šobrīd viens pret vienu spēle gan postā, gan no perimetra nav līmenī... Pazuduši pustālie metieni pret vairogu. Bet es nešaubos, ka tas viss atgriezīsies sezonas gaitā.

Ir jāatrod risinājumi, kā iesaistīt spēlētāju ar maksimālo līgumu, bet tajā pašā laikā komanda spēlē labāk nekā cerēts un ir lietas, kas strādā ļoti labi, arī neko nemainot. Varbūt lieta, ko gribētos redzēt vairāk no "Mavericks" treneru kolektīva attiecībā uz uzbrukuma stratēģiju liepājnieka gadījumā, ir šāda tipa uzbrukuma sadarbības, kā šī sadarbība uz Bobanu Marjanoviču groza apakšā pēc minūtes pārtraukuma:

Porziņģa un Dončiča līdzās pastāvēšana. Vai KP ir pelnījis vairāk piespēļu no sava komandas biedra?

Komanda spēlē labāk nekā cerēts, Dončičs stāda rekordus un vidēji spēlē savāc "triple-double" un pēc daudzu NBA fanu domām tieši viņš līdz šim ir šīs sezonas MVP. Protams, sasteigti metieni, reizēm ne tie labākie lēmumi atbildīgākajos brīžos, bet neviens nav perfekts un slovēnim ir tikai 20 gadu.

Es pat teiktu, ka Luka ir "baltā Hardena versija", ar kuru patīkamāk spēlēt kopā. Abi daudz un ar labu precizitāti izpilda "step-back" trīspunktniekus, abi daudz kontrolē bumbu. Tikpat labi slovēni varētu salīdzināt ar Lebronu, kurš pēc spēles ar smaidu Lukam teica: “You’re a one bad m***** f******”.

Jā, Dončičs ir šobrīd labākais Dalasas spēlētājs bez šaubām un ir sāpinājis Latvijas izlases līdzjutējus iepriekš, bet absurds liekās vairāku basketbola fanu viedoklis, ka KP nevar iespēlēties un atrast spēles ritmu tādēļ, ka Luka kontrolē bumbu gandrīz lielāko uzbrukuma laiku. Atgādināšu, ka Dalasai šobrīd ir labākais uzbrukums visā NBA.
Tas man drīzāk atgādina uzvarošas un veiksmīgas jaunatnes līgas komandas vecāku vai vecākus apgalvojumus, ka viņu atvase netiek iespēlēts kā vajag un met pa grozu par maz, neskatoties uz to, ka "viss strādā".

FAKTI

Pēc trīs "Mavericks" spēļu uzbrukuma detalizētas analīzes apgalvojums, ka Luka ar savām piespēlēm neatrod Porziņģi, ir nepatiess - 40.5% no visām potenciālajām rezultatīvajām un rezultatīvajām piespēlēm bija Porziņģim, kas ir pat ļoti augsts rādītājs pie esošās situācijas.

Interesanti, ka, laukumā neesot Porziņģim, biežāk nekā katru trešo reizi (36%) potenciāli rezultatīvā vai rezultatīvā piespēle ir spēlētājam kādā no laukuma stūriem.

Arī Porziņģim esot laukumā, reizēs, kad Luka (tāpat kā lielākā daļa spēlētāju) dodas caurgājienā (pat neņemot vērā viņā lielisko laukuma pārredzēšanu), viņš izvēlēsies "ērtāko" piespēli, kas tajā brīdī iespējama un bieži tā ir kādam no perimetra spēlētājiem stūrī. Porziņģis bieži vien stāv uz 45, kas ne vienmēr rada "ērtāko" piespēles leņķi un ne jau tāpēc, ka Luka neredz "mūsējo".

Nebūtu prātīgi spēlētāju ar augumu 2,21 metrs un ar maksimālo līgumu ielikt stūrī, kur viņš varētu stāvēt un gaidīt iespējas no trīspunktu līnijas. Porziņģa procentuālais izmestais metienu skaits no katra no stūriem ir zem 1% no visiem metieniem no spēles.

Piespēle komandas biedram uz stūri bieži ir ērtākā piespēle pēc dribla groza virzienā ne tikai Dončičam.

pic.twitter.com/1MBiiqYwBl

— Kristians Broks (@kristiansabc) November 28, 2019

"Pick-and-roll" aizsardzība: pretinieki mainās pie aizsegiem

Divas stratēģijas, ja maiņas ir nevienlīdzīgas.
#1 = atstāt "mazo" pret "garo" perimetrā 1 pret 1
#2 = iespēlēt "garajam" postā pret "mazo".

Atbilde: "Mavericks" gadījumā atbilde ir pavisam vienkārša. Nedot postā KP vai kādam no citiem garajiem, bet atstāt Dončiču (vai arī Hārdeveju) viens pret vienu pret bieži vien garāku un lēnāku spēlētāju.

Mēs esam redzējuši liepājnieku, ar muguru pret grozu spēlējot arī ļoti labi NBA karjeras laikā, bet vienmēr problēmas postā problēmas sagādājuši augumā mazāki, bet fiziski spēcīgāki un smagāki spēlētāji kā Smārts ("Celtics") un Pīdžejs Takers ("Rockets").

Dalasas torņi

Mēs esam liecinieki unikālai situācijai, kad vienā komandā kopā spēlē abi NBA garākie spēlētāji - KP (2.21m) un Marjanovičs (2.24m), ja mēs ņemam vērā reāli spēlējošos spēlētājus (Bostonas "Celtics" spēlētājs Tako Falls ar augumu 2.29m pārsvarā spēlē G-līgā "Maine Red Claws" sastāvā). Dalasas torņi gan nav garākais duets NBA vēsturē, kas vienlaicīgi spēlējuši laukumā. 1988.-89. gada sezonā "Warriors" treneris Dons Nelsons dažreiz mēdza laukumā sūtīt Ralfu Sampsonu (2.24m) + Manute Bolu (2.31m).

Kādas ir Dalasas komandas sekmes, abiem torņiem vienlaicīgi esot laukumā?

Lai gan vienlaicīgi laukumā pavadītas tikai 10 minūtes, šajā laika periodā Dalasas spēle vērtējama ar + zīmi. Komanda iemetusi par 5 (+/- +5) punktiem vairāk kā pretinieki (33:28). Uzbrukumā savāktas 50% no iespējamām atlēkušajām bumbām (NBA labākā komanda šajā rādītājā ir "Knicks" - 26.1%), komanda metusi ar 61.9% (NBA labākā komanda šajā rādītājā "Heat" - 48.1%) precizitāti no spēles, bet pretinieki uzbrukuši tikai ar 40% precizitāti (neviena komanda vidēji nemet ar tik zemu precizitāti).

Vienīgā problēma ir tas, ka pretinieki izpilda ļoti daudz soda metienus, abiem līgas garākajiem spēlētājiem esot laukumā vienlaicīgi. Jebkurā gadījumā, varbūt ir vērts paeksperimentēt, vairāk sūtot abus torņus laukumā reizē?

Vērā ņemtie statistikas rādītāji uz 25. novembri.

Paldies par izturību lasītājiem, veiksmi Porziņģim un Dalasai, kā arī Latvijas basketbolam kopumā!

Saziņai ar autoru: kristians@abouthegame.com