Virslīgas peripetijas, izkrišanas intriga, Milašēviča talants

"Daugava" (R) pret "Skonto": nenotīrīts sniegs, maz skatītāju...
Nedaudzie skatītāji klātienē un daudz lielāks skatītāju skaits pie Sportacentrs.com ekrāniem jau redzēja, ka Rīgas „Daugava” ar „Skonto” cīnījās sniegā. No vienas puses krāsainas (baltas) pārmaiņas Virslīgas ikdienā, no otras puses skumji, ka sniegs netika notīrīts – negribas ticēt, ka tā bija neiespējamā misija. Komplektā ar nelielo skatītāju skaitu pavērās drūma aina. Paldies vismaz "Skonto" fanu klubam, kas tribīnes padarīja kaut cik dzīvākas.

Tomēr nebūšu izteikti pesimistisks – nav noslēpums, ka Rīgas „Daugava” pēc savas būtības vairāk atgādina komandu, nevis klubu ar infrastruktūru, piramīdu, sakārtotu organizāciju, kas ļautu manis minētās lietas uzlabot. Jāuzslavē „Daugava” kaut vai tāpēc, ka virknei jauno latviešu futbolistu tiek dota iespēja spēlēt Virslīgā, sacensties ar mūsu vietējiem grandiem un tādā veidā progresēt. Katra konkurētspējīga komanda Latvijas futbolam ir vajadzīga. Tas gan nenozīmē, ka nevarētu tikt izdarīts smuks darbiņš „ārpus futbola”. Jā, iespējams, tas nav pūļu vērts, jo, piemēram, pat pie notīrīta sniega un centīgākas skatītāju aicināšanas ieguvums absolūtā izteiksmē būtu minimāls (piemēram, 50 skatītāju vietā 90), taču, manuprāt, pirmām kārtām pašiem būtu labi padarīta darba sajūta. Varbūt nākamsezon?

Starp citu, pašas spēles līmenis manā skatījumā bija nedaudz augstāks nekā „Mettas” - „Spartaka” duelī, taču futbola svētku sajūta radās tieši 49. vidusskolas laukumā. Par to pēc tam, bet, atgriežoties pie Popkova-Pahara dueļa, piekritīšu zaudētāju trenerim, ka „Daugava” spēlēja pretenciozi, iespējami uzbrūkoši (nevis norokoties pret stiprāku pretinieku) un pamatīgi lika skontiešiem pasvīst. Gramovičs, Diakvnišvili vidējā līnijā padarīja labu darbu, interesantas bija Gripas (lielāko spēles daļu pildīja labās malas aizsarga funkcijas) pieslēgšanās uzbrukumiem. Ne tik spilgtas šoreiz šķita Ziļa-Kārkliņa darbības uzbrukumā. „Skonto” rindās par vērtīgāko šai Rīgas derbijā uzskatu Labuku, kurš sniegotajā laukumā izcili izmantoja savas fiziskās dotības, noteikumu robežās izgrūstot, izmētājot pretiniekus un radot varenu spiedienu uz „Daugavas” aizsardzību. Manas domas nemaina pat lietuvieša nerealizētā pendele. Atkal efektīvs bija Šabala, kā vienmēr aktīvs un nenogurstošs bija Mingazovs. 3:1 rezultāts – atbilstošs spēles gaitai.

Šādos apstākļos notika Rīgas derbijs...
Foto: Mārtiņš Jankovskis (Sportacentrs.com).

"Metta/LU" pret "Spartaku": notīrīts sniegs, lieliska atmosfēra, skatāma spēle
Savukārt 49. vidusskolas laukumā vakar bija patiešām lieliska atmosfēra. Jā, vietu tribīnēs nav daudz un reti kurš sēdēja, vēsajā laikā nevēloties apsaldēt dibenu, tomēr 200 skatītāji, domāju, pilnībā izjuta svētku sajūtu – gan kā vienmēr kvalitatīva mača organizācija (notīrīts laukums, mūzika starplaikos, dažādi konkursi, emocionāls spēles informators), gan skatītāji paši radīja jauku atmosfēru, veselīgi konkurējot divas valodas lietojošiem fanu klubiem („Mettas” atbalstītāji dziedāja latviski, „Spartaka” – krieviski), gan arī futbolisti piedziedāja, noorganizējot īstu vārtu birumu. Un varēja būt vēl vairāk – „Mettas” treneris Riherts, neskatoties uz komandas trīs vārtu guvumiem, pēc mača nemeloja, sacīdams, ka pievīlusi momentu realizācija. Viens pats Artūrs Pallo reizi trāpīja pa pārliktni (precīzāk, „Spartaka” vārtsargs Nevokošonovs pārvirzīja bumbu uz to), neizmantoja trīs izgājienus viens pret vienu (daudzi Pallo kritizē, taču es norādītu, ka divās no šīm trim epizodēm, uzbrucējam tiekot pie bumbas, Nevokošonovs jau meistarīgi bija paspējis maksimāli satuvoties ar Pallo, līdz ar to iesist bija gaužām grūti), bet pa stabu trāpīja Kalniņš. Tāpat nerealizētu iespēju netrūka „Spartakam”. Spēle nebija garlaicīga nevienu pašu brīdi, intriga arīdzan nepazuda ne uz mirkli, abas komandas pabija vadībā un galu galā spēles galvenā zvaigzne Milašēvičs pēdējā minūtē izrāva kaujiniecisko 3:3.

Milašēvičs patiešām ir daudzsološs futbolists. Esmu pamanījis, ka lauvas tiesu no saviem vārtiem (vai radītiem momentiem) viņš gūst, apsteidzot sedzēju pie tālā vārtu staba vai vienkārši esot pirmajam pie vārtsarga atsistās bumbas. Acīmredzot palīdz garās kājas (augums 1.88m) un starta ātrums. Pēdējā laikā Mārtiņš arī prasmīgi lasa spēli, intuitīvi jūt epizodes turpinājuma virzienu. Viņam ir tikai 20 gadi (februārī apritēs 21) un Latvijas izlases (šobrīd gan vairāk U-21 sakarā) cilvēkiem noteikti jāpievērš uzmanība.

Interesanti, ka Milašēvičs sezonas pirmajā daļā ne tuvu nebija stabila pamatvērtība „Mettas” komandā (piecās spēlēs nepiedalījās vispār, bieži nāca tikai uz maiņu) un savus pirmos vārtus guva rikai 2. aplī un kopā sezonas pirmajā daļā (1. un 2. aplis) guva vien divus vārtus. Tagad Milašēvičam jau ir 10 vārti un vēl jau divas spēles palikušas. Protams, tā rēķināt galīgi nav godīgi, bet, pareizinot sezonas otrās puses esošos astoņus vārtus ar divi, sanāk 16, kas dotu stabilu 2. vietu rezultatīvāko spēlētāju sarakstā divus vārtus aiz Gongadzes... Turklāt runa ir par vienu no turnīra pastarītēm, kura ne tuvu ne katrā spēlē tiek pie jēdzīgas uzbrukšanas. Tomēr uzsvēršu – nav runa tikai par gūtajiem vārtiem (kaut tas ir ļoti, ļoti svarīgi), bet arī sniegumu kā tādu. Milašēvičam atliek tikai strādāt pie sevis pilnveidošanas. Un darba lauks ir plašs. Piemēram, kā uzskatāmi norāda „Instat” statistikas modulis (starp citu, forša lieta - papētiet!), Milašēvičam pieklibo piespēļu precizitāte un nereti arī uzvarēto divcīņu procents.

Vēl par citiem spēlētājiem. Patika Pallo nenogurstošie momentu meklējumi – jā, realizācija pamatīgi kliboja, taču cits viņa vietā nemaz netiktu pie tik daudzām iespējām. Kalniņam ātrums nav no lielākajiem, bet spēles izpratne, laicīgas piespēles, pareizi lēmumi uz šī fona bija spilgti. Vladislavs Gabovs izcēlās ar pāris lieliskiem reidiem starp līnijām. Turpretī Mareks Zuntners, manuprāt, brīžiem pārturēja bumbu, nobremzēja savas komandas cerīgos, ātros uzbrukumus. „Spartaka” rindās, neskatoties uz trim ielaistajiem vārtiem, kvalitatīvs bija krievu leģionārs jūrmalnieku vārtos Nevokošonovs. Spiedās ārā Moroza rūdījums – viņš bija īsts viesu saspēles diriģents, ļoti aukstasinīgs, ar savām darbībām iedvesa mieru savai vienībai. Vēl gan neredzu „Instat” statistiku par šo maču, bet spēles laikā šķita, ka Moroza piespēļu precizitāte bija lieliska. Tāpat labā nozīmē ass bija Tarasovs, spēles sākumā arī Mickevičs.

"Mettas/LU" mājas spēlē skatītāji aizrautīgi jūt līdzi (vidū pamanīsiet arī Rīgas "Daugavas" treneri Popkovu) Foto: Einārs Freimanis/Kārlis Zariņš ("Metta/LU")

Turnīra tabula, iespējamie varianti
Noslēgumā par situāciju turnīra tabulā. Lai gan vēl nesen uz čempionu titulu pretendēja četras komandas, un viss likās samudžināts, tagad vismaz uz papīra stāvoklis ir vienkāršs. Teorētiski „Daugavai” (D) svētdien jānodrošina tituls Gulbenē, bet „Skonto” jāpārspēj „Metta/LU” un „Jelgava”, un tas dos sudrabu. Savukārt „Ventspilij”, lai neļautu pie bronzas tikt „Metalurgam”, ne tikai mājās jāuzvar „Jūrmala”, bet arī jāpaņem punkts Daugavpilī, jo liepājnieki visdrīzāk pret Rīgas „Daugavu” un „Mettu/LU” punktus nezaudēs. Citiem vārdiem, vismaz šobrīd rādās, ka vienīgā intriga ir starp Ventspili un Liepāju – proti, kura no šīm komandām paliks ārpus trijnieka un Eirokausiem (vismaz līdz pavasarim, kad tiks izspēlēts Latvijas kauss).

Savukārt apakšdaļā ir interesantāk, lai gan arī īpaši daudz variantu nav. Teorētiski vissliktākajā situācijā, protams, ir pastarīte „Gulbene”, kurai ir trīs punktu deficīts pret Rīgas „Daugavu” un „Mettu/LU”. Ja gulbenieši svētdien zaudēs „Daugavai” (D) (tā tam būtu jābūt…), tad konkurentiem pietiks ar punktu, lai nodrošinātu vismaz 9. vietu. Tomēr šķiet, ka šo punktu būs grūti iegūt – „Daugavai” (R) jāspēlē Liepājā, „Mettai/LU” pret „Skonto”. Ja zaudēs visas trīs pastarītes, viss izšķirsies pēdējā kārtā. Studentu liktenis joprojām tad būs pašu rokās – pietiks ar punktu 49. vidusskolas laukumā pret „Metalurgu”. Tomēr piekritīsiet, to paveikt nebūs viegli. Ja studenti zaudēs, viņi kļūs atkarīgi no abu konkurentu savstarpējā mača „Daugavas” stadionā – ja uzvarēs „Gulbene”, trim pastarītēm būs pa 26 punktiem, bet pēdējā vietā paliks un no Virslīgas izkritīs Riherta komanda. Ja „Metta/LU” spēlēs pret „Skonto” un/vai „Metalurgu” kādu punktu iegūst, tad pēdējā vietā var palikt „Daugava” (R) - atliks zaudēt „Gulbenei” un lieta darīta. „Gulbenei” viss ir vienkārši – ja zaudē Daugavpilij, tad obligāti pēdējā kārtā jāuzvar Rīgas „Daugava” un glābiņš tiks panākts (ar nosacījumu, ka vismaz viena no divām konkurentēm nepaņem negaidītus punktus pret favorītēm, "Metalurgu" un "Skonto").

Svarīga piebilde: ja viss iet uz scenāriju, ka trim pastarītēm ir pa 26 punktiem (un krīt ārā „Metta/LU”), vismaz par vienu studenti var būt droši – Rīgas „Daugavas” un „Gulbenes” spēle būs sportiski tīra vismaz trīs iemeslu dēļ, proti, 1) „Daugava” nevar paļauties, ka paralēli notiekošajā spēlē „Metta” zaudēs Liepājai, 2) pat, ja „Metta” zaudē, „Daugavai” zaudējums pret „Gulbeni” nozīmēs 9. vietu un riskantās pārspēles (nav garantijas, ka 1. līgā neuzrodas „Spartaka” kopija ar pēkšņu sastāva pastiprināšanu), 3) „Daugavai” un „Gulbenei” nav tās draudzīgākās attiecības pēc pēdējā skandalozā mača Gulbenē (šis aspekts gan mazāk svarīgs). Ceru, spējāt izsekot domai. Jebkurā gadījumā – izskatās, ka izkritēju uzzināsim tikai pēdējā kārtā „Daugavas” stadionā Rīgā 4. novembrī.