Viedoklis: Vai jauniešu izlases novāks krīzes ražu?

U16 izlasei jeb kadetiem situācija bijusi pateicīga – pateicoties VEF kadetu veidojumam, komandas pamatspēki visu sezonu spēlēja kopā. Jā, nebija uzvaru, toties milzīga pieredze pret pieredzējušākiem spēlētājiem, pat riktīgiem večiem, ar kuriem citādā gadījumā nebūtu sanācis spēlēt. Nikolaja Mazura kandidātu lokā nav izteiktu garo spēlētāju, kā tas allaž bijis starp kadetu vecuma puišiem, taču, kā saka, U16 čempionātts ir „mazo čempionāts”, un mazie aizvadītajā sezonā guvuši labu rūdījumu.

Arī Pēterim Ozoliņam U18 izlasē ir spēlētāji ar jau pietiekamu pieredzi gan LBL1, gan LBL2, gan ārzemēs, un loks, no kura izvēlēties, ir pietiekami plašs. Ja pagājušajā vasarā U18 izcīnīja bronzu ar LBL2 pieredzi kabatā, tad šīs vasaras sastāvam tā bijusi pat vēl lielāka. Pirms diviem gadiem U16 čempionātā šī komanda parādīja atzīstamu spēli un sagādāja vairākus patīkamus pārsteigumus, uzvarot serbus un iznīcinot nākamos čempionus spāņus.

U19 izlase ir vēsturiska notikuma priekšā – otro reizi kāda Latvijas basketa komanda piedalīsies pasaules čempionātā. Protams, nav skaidra informācija par to, kas jāgaida no pretiniekiem, tai pat laikā nav jābūt Nostradamam, lai to saprastu – te jau sāksies lielais basketbols, veču baskets. Ziedoņa Jansona rīcībā ir daudz talantīgi spēlētāji, daudz darba rūķu, kas līdz šim pierādījuši, ka būt izlasē ir svarīgākais viņu karjerās. Ja šāda noskaņa saglabāsies, panākumi neizpaliks.

No U20 izlases šogad arī var gaidīt pārsteigumus. Skaidrs, ka šajā vecumā parasti latviešiem rezultāti nav tik labi, kā iepriekš, kam arī loģisks skaidrojums. Proti, rietumnieki-dienvidnieki šinī vecumā jau ir nobrieduši spēlēt nopietnos klubos nopietnos līmeņos. Tomēr arī Agrim Galvanovskim ir savi melnie zirdziņi un spēlētāji, kuri var izšaut – kuri nav pamanīti līdz šim, bet savas akcijas Eiropā var pacelt.

Tomēr ne jau tikai pieredze un individuālā meistarība nosaka to, kā veiksies komandai. Arī, ja sastāvā ir spilgti talanti, tas nenozīmē automātiskus panākumus. Uzvaras izcīna tās komandas, kuras ir KOMANDAS, nevis - kurās visu spēli grib uzvarēt viens vai divi spēlētāji katrs par sevi. Varbūt šie spēlētāji savāc labu statistiku, taču klubu skauti un aģenti nav muļķi. Ar statistiku vien šodien nopietnu darbu nekur nedabūsi. Nopietni klubi meklē informāciju par sev interesējošā spēlētāja raksturu, dzīvesveidu, attiecībām ar komandas biedriem un tamlīdzīgi. Uzmanību visupirms pievērš spēlētājiem no komandām, kas izcīnījušas kaut ko. Un izcīnīt var tikai un vienīgi spēlējot kā Komanda. Komanda jeb, kā to mēdz dēvēt, ķīmija sākas ne tikai tad, kad spēlētāji izskrien laukumā iesildīties. Komanda sākas jau krietni ātrāk – treniņnometnēs, gatavošanās procesā, sadzīvē, savstarpējās attiecībās un cieņā un uzticībā vienam pret otru – laukumā un arī ārpus tā. Īsts sportists tiecas pēc uzvarām un čempiontituliem, nevis vērtīgākā spēlētāja balvām. Tās atnāk pašas, ja ir pelnītas. Ja katrs spēlētājs virs savām interesēm noliks Komandas intereses, ieguvēji būs visi. Jo, ja jau tu esi labs, tad tu būsi labs. Tevi pamanīs tik un tā.

Piemēram, poļi, kuri uz U19 čempionātu atveduši komandu ar tikai gadu (viens spēlētājs pat divus gadus) jaunākiem puišiem, sava treniņa beigās stiprināja komandas garu ar vairākiem interesantiem uzdevumiem - ripināšanos viens otram pāri un maršu vienā solī apkārt basketbola laukumam vilcieniņā. Vienotība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šī komanda ir daudz labāka par jebkuru no 92. gadā dzimušo puišu izveidotām komandām Polijā un var sasniegt labus rezultātus arī 92. gadu turnīrā.

Ikvienam šī gada U-izlašu spēlētājam – pirmajam atskaitītajam vai pamatpiecinieka līderim - tas ir jāsaprot. Ja tas notiks, esmu pārliecināts – panākumi neizpaliks un mūs sagaida augstiem sasniegumiem bagāta vasara puišu basketbolā. Un tad arī visas no tā izrietošās pozitīvās sekas katram individuāli.