Kārkliņš: "Pajautājiet mūsu vārtsargiem - ne tikai es tā varu trāpīt"

Šajā sezonā Krišs Kārkliņš pilda "Valmieras" komandas kapteiņa funkcijas. 18 aizvadītos Virslīgas mačos 24 gadus vecais futbolists guvis četrus vārtus un asistējis piecos komandas vārtu guvumos. Ar piecu punktu pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem ventspilniekiem, valmierieši pirms pēdējām septiņām spēlēm atrodas turnīra tabulas trešajā pozīcijā.

Vārtu guvums kompensācijas laika pēdējās sekundēs nodēvēts jau par šedevru. Redzējām emocijas pēc šiem vārtiem. Kā pat juties?
Šādas emocijas nebija bijušas kopš Liepājas spēles pagājušajā sezonā, kad pašās beigās izvilkām uzvaru. Emociju ziņā kaut kas līdzīgs tai spēlei.

Noliekot bumbu pie soda laukuma līnijas un saprotot, ka šī ir pēdējā iespēja, vai trāpīji tieši tur kur gribēji?
Jā, galvenais bija tŗāpīt. Ar Ēriku [Punculu] aprunājāmies, izdomājām ko darīsim. Galvenais bija trāpīt. Treniņos pie tā ik pa laikam strādājam. Izdarīju to, kas vairākkārt jau bija darīts. Šoreiz trāpiju.

Kopumā spēles taktika bija pamainīta. No tā tradicionālā augstā presinga šoreiz diezgan zemu bijāt nolaidušies un godīgi sakot, bijāt uzlikuši "autobusu". Cik daudz no tā spēles plāna izdevās izpildīt?
Grūti šobrīd spriest. Momenti RFS bija diezgan daudz. Domāju, ka tas īsti nav mūsu futbols un kārtējo reizi to pierādījām. Acīm redzot, mums kaut kur atdeva atpakaļ par to, ka cīnījāmies līdz pēdējām minūtēm. Beigās tomēr vienu punktu izvilkām.

No turnīra tabulas viedokļa gan gūts tikai viens punkts, kam varbūt tik liela nozīme pat nav, bet sajūtu ziņā likās, ka izcīnīta uzvara. Ko komandai nozīmē šāds panākums?
Domāju, ka tas būs ļoti liels pozitīvais emociju devums jau nākamajām spēlēm. Mums tagad priekšā cīņa Ventspilī. Pēc tās būs izlašu pauze. Tagad mums ir jāatdod visi spēki nākamajai spēlei. Jāizdara viss maksimālais, lai no Ventspils atvestu trīs punktus.

Nav pirmā reize sezonā, kad šādus vārtus guvi. Līdzīgā epizodē izrāvi neizšķirtu tieši tajā pašā Ventspilī. Kas ir panākumu atslēga tieši šādiem vārtu guvumiem?
Droši vien, ka ieguldītais darbs... Veiksme un ieguldītais darbs. Nekādas citas atslēgas tur nav.

Pie soda laukuma maliņas bieži sanāk treniņos atstrādāt tieši šo sitienu?
Pāris reizes nedēļā noteikti sanāk to darīt. Īpaši pēc treniņiem, kad mums ir brīvais laiks, paliekam pāris cilvēki un pasitam. Varat pajautāt mūsu vārtsargiem, viņi pateiks, ka ne tikai es tā varu trāpīt.

Kopumā ka vari vērtēt savu līdz šim aizvadīto sezonu? Sanācis tikt arī līdz debijai izlasē.
Noteikti šī ir mana labākā sezona gan spēles ziņā, gan statistiski. Tikai pozitīvi varu vērtēt. Jācer, ka mums izdosies noturēt trešo vietu Virslīgas tabulā un būs spožs ieraksts Valmieras futbola vēsturē.

Izlasē Dainis Kazakevičs tevi ielika balsta pussarga pozīcijā un arī Eirokausa spēlē spēlēji šajā pozīcijā. Virslīgā tiec izmantots kā malējais aizsargs. Ir kāda kura labāk patīk? Vai arī kur liek, tur spēlē?
Labāk vienmēr ir tur, kur ikdienā trenējies. Tā kā es trenējos par malējo aizsargu, tad tur noteikti ir ērtāk. Izlasē dod trenēties vidū, tā kā sanāk mazliet laika pārslēgties un piešauties. Nav vieglākais uzdevums, bet kā ir, tā jādzīvo.

Tas, ka sezonas laikā no kreisās malas sanāca pārkārtoties uz labo malu pēc Mikolas Musolitina aiziešanas, tas spēles ziņā kādu atšķirību tev rada?
Ir protams atšķirība, jo visi zin, ka spēlēju ar labo kāju. Kad spēlēju kreisajā malā, tad ir mazliet vieglāk ieiet vidū un tur ir lielāka brīvība. Tagad centrēt uz malu tik daudz nelaiž. Ir jāpielāgojas un jāpaplašina arsenāls uzbrukumā.

Nēsā komandas kapteiņa aproci un nominālais līderis esi, bet ko tu nodarīji Tolu, ka viņam nemaz nepietrūksi Vācijā?
Tas vairāk tāds iekšējais jociņš. Vienmēr turēju Tolu saspringumā, lai viņš neatslābinās. Talants viņam ir ļoti liels, bet tās darba spējas vienu brīdi ir augšā, vienu brīdi atkal lejā. Ja neviens viņam netur roku uz pulsa, tad sanāk arī tās sliktās spēles. Centos bīdīt viņu uz priekšu un, varbūt, kaut kādā ziņā viņš to novērtē.

Kopumā šī tēma par līdera statusu. Esat jauna komanda. Pats arī nekāds pieredzējušais veterāns neesi, tācu šīs komandas kontekstā tomēr piedze vairāk nekā lielākajai daļai komandas biedru. Kā redzi savu lomu tieši komandas līdera statusā?
Vairāk redzu, ka man spēles ziņā ir jābūt līderim. Neesmu tik emocionāls kā Tamazs, kurš vairāk ir ar bļaušanu, ar emocijām. Uzjundīt spēli ar emocijām - mums tādi ir daži citi spēlētāji. Es cenšos palīdzēt komandai ar savu sniegumu un pagaidām tas, laikam, sanāk.

Emocijas @FutbolaVirsliga: "Valmieras" neticamā atspēlēšanās laukumā liek doties ne tikai Pertijam, bet arī apsardzes darbiniekiem... pic.twitter.com/dgZhLpacxa

— Sportacentrs.com (@Sportacentrs) September 27, 2020