Norvēģijas handbola izlase pret Latviju - labākajā sastāvā

Norvēģi atveduši uz Valmieru daudz spēlētāju un tas arī saprotams - 2. maijā viņi šeit vēl spēlēs arī ar Itāliju. Vismaz pirms pirmās spēles ar Latviju no sastāva tika izsvītroti divi spēlētāji, kuri nevienā no trim minētajiem turnīriem nav piedalījušies, kā arī 2020. gada Eiropas čempionāta bronzas medaļas ieguvējs līnijas spēlētājs Toms Nikolaisens no Vācijas 1. bundeslīgas kluba "Bergischer HC. Taču nav teikts, ka viņi vai kāds no viņiem neparādās sastāvā jau otrajā mačā ar Latviju. Nav šoreiz sastāvā malējā spēlētāja Aleksandera Blonca (21 gada vecumā jau 2019. gada pasaules vicečempions un 2020. gada Eiropas "bronzas" ieguvējs) no Norvēģijas čempionvienības "Elverum", taču ir pieredzējušais Sebastians Bartholds no Dānijas čempionvienības "Aalborg", kurš ir tās labākais vārtu guvējs EHF Čempionu līgā (53 vārti). Cik garš, tik plats.

Šā gada pasaules čempionātā Norvēģijas izlase 1/4 finālā zaudēja Eiropas čempionei Spānijai (26:31) un tagad Norvēģijā šādu iznākumu jau uzskata par neveiksmi. Norvēģiem savainojuma dēļ ļoti pietrūka ārējās līnijas kreiļa Magnusa Rēda no pašreizājās Vācijas 1. bundeslīgas līdervienības SG "Flensburg-Handewitt", bet tagad viņš atkal ir ierindā (šosezon 1. bundeslīgā - 75 vārti, 36 rezultatīvas piespēles un 19 bloķēti metieni). Rēds un mūsu Dainis Krištopāns no Parīzes "Saint-Germain" ir divi no labākajiem spēlētājiem savā ampluā pasaulē, taču vai var teikt, ka redzēsim viņu dueli - par to šaubos. Katram no viņiem izlasēs tomēr ir atšķirīgi uzdevumi un vēl atšķirīgāki partneri laukumā... Norvēģijas izlases rindās ir 12 spēlētāji no Vācijas 1. bundeslīgas un 9 no EHF Čempionu līgas klubiem, bet lielākā zvaigzne ir Sanders Sagosens - 2020. gada EHF Čempionu līgas uzvarētājs THW "Kiel" rindās un finālčetrinieka labākais kreisais insaids (kreisās puses ārējais spēlētājs). Portāls handball-planet.com pat nosauca viņu par aizvadītā gada labāko handbolistu pasaulē un tam var arī piekrist. 2020. gada Eiropas čempionāta rezultatīvākais spēlētājs (65 vārti - tas tagad ir Eiropas čempionātu viena turnīra rezultativātes rekords) ne tikai pats gūst daudz vārtu, bet arī palīdz to izdarīt partneriem - pašreiz viņš ir otrais labākais rezultatīvu piespēļu dalītājs 1. bundeslīgā (105; līderis ir zviedrs Džims Gotfridsons no Flensburgas - 127 piespēles). Un kur tad vēl kreisais insaids Jērans Sēgards Johanessens (SG "Flensburg-Handewitt"), Rēda dublieri Haralds Reinkinds (THW "Kiel") un Kent Robins Tēnnesens (Ungārijas čempionvienība "Telekom Veszprem"), saspēles vadītājs Kristians O'Sullivens (SC "Magdeburg"), malējie spēlētāji Magnuss Jēndals (SG "Flensburg-Handewitt"; 2019. gada pasaules un 2020. gada Eiropas čempionāta labākais kreisās malas spēlētājs) un Kristians Bjērnsens (HSG "Wetzlar"; 2017. gada pasaules čempionāta labākais labās malas spēlētājs), vārtsargi Krstians Sēveross (DHfK "Leipzig"), Espens Kristensens (IFK "Kristainstad"; augstākais atvairīto metienu procents - 36 - Zviedrijas handbola līgas regulārajā čempionātā) un Turbjērns Bergeruds (SG "Flensburg-Handewitt"), leģendārais 38 gadus vecais līnijas spēlētājs Bjarte Mīrhols (labākais savā ampluā 2017. un 2019. gada pasaules čempionātos)...

Ko tagad darīt? Nobīties, paņemt balto karogu un iet laukumā? Iet laukumā, tad tikai nobītes un izvilkt balto karogu? Nekā tamlīdzīga nebūs. Lai kāda būtu situācija, Latvijas izlase vienmēr iet laukumā bez baltā karoga - iet un cīnās, cik vien iespējams. Jau ilgu laiku nespēlē Aivis Jurdžs, tikai rehabiltācijas procesā pēc operācijas vēl ir Austris Tuminskis, pleca operācija veikta Ņikitam Pančenko un ar viņiem trim trijās atlikušajās spēlēs (2. maijā spēlēsim Baltkrievijā) neviens arī nerēķinājās. Taču neilgi pirms izlases sanākšanas kopā kļuva zināms, ka savainojuma dēļ nevarēs palīdzēt komandas kapteinis un tās cīņā saucējs Ingars Dude, ka savainojumu dēļ no sastāva izkrīt vārtsargi Edgars Kukša un Raitis Puriņš, ka nevarēs šajās spēlēs plīdzēt līnijas spēlētājs Dmitrijs Petuhovs, ka netiks uz spēlēm "islandieši" Guntis Piļpuks, Ednijs Kušners un Raivis Gorbunovs. Izlases galvenajam trenerim Sandrim Veršakovam un viņa palīgiem nācās meklēt rezerves Latvijas virslīgas komandās un Latvijas izlases sastāvā ir četri potenciāli debitanti (plus Kristers Rihards Ozols no ASK/LSPA, kurš debitēja tikai iepriekšējā spēlē ar Baltkrieviju). Tie ir līnijas spēlētājs Mārtiņš Stepoļenoks-Stukanovs no ASK/LSPA, 19 gadus vecais vārtsargs Mārtiņš Ozoliņš no Dobeles TENAX, viņa vienaudzis kreisais insaids Roberts Rancāns no Ludzas "Latgols" un 18 gadus vecais saspēles vadītājs Edijs Kušners no "Latgols". Pēc triju gadu pārtraukuma atgriezies izlasē pieredzējušais (69 spēles izlasē) ārējās līnijas kreilis Elvijs Borodovskis (Vācijas 3. līgas klubs TSG "Hassloch"; pēdējo reizi izlasē spēlēja 2018. gada janvārī).

Vēl tuvāk 100 spēļu robežai izlases rindās pietuvosies Māris Veršakovs no Dobeles TENAX, kura rēķinā ir 94 spēles. Veršakovs, viņa kluba biedrs Nils Miķelsons un Krištopāns droši vien būs pirmais variants ārējā līnijā, kaut gan te var būt arī Nils Kreicbergs (joprojām bez kluba) un Borodovskis. Plus - Emīls Kurzemnieks (TENAX) un Artis Kurmēns ("Celtnieks"), kā arī jau minētie Ozols un debitanti Rancāns un Kušners. Malās - Oskars Arājs (TENAX) un Uvis Strazdiņš (HC "Lovosice", Čehija) vai arī Rihards Leja (Rīgas "Celtnieks") un Andis Ērmanis (TENAX) jeb arī kāds cits variants no šiem četriem spēlētājiem (kreisajā malā izlasē sekmīgi ir spēlējis Kreicbergs, taču tagad droši vien viņš lietderīgāks būtu ārējā līnjā). Starp līnijas spēlētājiem pirmais numurs tagad būs Egils Politers (TENAX), bet vēl ir Antons Šuleiko (TENAX), Artūrs Meikšāns (Pelvas "Serviti", Igaunija) un debitants Stepoļenoks-Stukanovs. Vārtos - Artūrs Kuģis (HC "Varberg", Zviedrija) un debitants Ozoliņš.

Lai cik spēcīgs būtu pretinieks (par norvēģu iekļūšanu finālturnīrā neviens nešaubās), tā tomēr mūsējiem ir arī lieliska iespēja - īpaši jaunajiem spēlētājiem un tiem, kuri grib savā karjerā spert nākamo soli - sevi apliecināt. Jāliek norvēģiem uztraukties un spēlēt ar pilnu jaudu.