Maskalāns: "Melbārdis pierāda, ko var sasniegt ar pamatīgu darbu"

-Šobrīd Pasaules kausa kopvērtējumā divniekos esi 14.vietā, četriniekos sestais. Vai šādas pozīcijas tevi apmierina?
-Labi, ka četriniekos esam vismaz sestie, jo līdz šim rezultāti nebija tādi, uz kādiem biju cerējis. Boba ātrums trasē nebija tik labs, lai varētu cīnīties par visaugstākajām vietām. Pirms Sanktmoricas posma nolēmām šo to pamainīt un tas deva savus rezultātus – pirmais pjedestāls šogad.

-Kā pietrūkst, lai tava divnieku ekipāža būtu tikpat konkurētspējīga kā četrinieku?
Divniekos ir grūti cīnīties, jo aizmugurē vajag vienu riktīgu zirgu, kā Daumants [Dreiškens, Oskara Melbārža stūmējs]. Ne tāpēc, ka Intars Dambis būtu vājāks vai lēnāks, tā nav. Citu valstu komandām, kam divniekos ir raženi stūmēji, arī labāk veicas. Mums visraženākais ir Daumants, citu tik lielu nav.

-Šogad divniekos startē kopā ar Intaru Dambi vai Raivi Broku, iepriekš bija Daumants Dreiškens. Cik jūtami tev kā pilotam ir tas, kurš iestumj?
-Ar Intaru mums labāk izdodas uzstumt startu, taču būtisku citu būtisku atšķirību nav. Intars augumā ir mazāks par Raivi, taču palicis smagāks. Ātrumi trasē ir aptuveni vienādi, būtiski to neizjūtu.

-Kas notika Altenbergā, kur sanāca līdz šim neveiksmīgākais starts divniekos – 22.vieta. Netiki galā ar trasi vai kas cits vainojams?
-Grūti pateikt. Trase man ļoti patīk un braukšanā līdz tam būtisku problēmu nebija. Iespējams, ka savu lomu nospēlēja laika apstākļi. Pats biju šokēts par šo sacensību iznākumu.

-Kā treneris vai tu pats sevi motivēji nākamās dienas sacensībām, kur tikai simtdaļa pietrūka līdz bronzai?
-Parasti vislabāk motivēju sevi pats. Protams, arī citi kaut ko iesaka, bet pārsvarā pats sevi cenšos noskaņot, lai uzrādītu pēc iespējas labāku rezultātu. Pēc tādām sacensībām nav viegli saņemties, bet tas ir jāprot. Pēc sliktā starta divniekos bija sportiskais niknums un vēlēšanās parādīt, ka es arī kaut ko spēju izdarīt (smejas).

-Kā vērtē straujo Oskara Melbārža progresu, kas savā otrajā sezonā rāda augstvērtīgus rezultātus?
-Lieliski. Nav jāvērtē pēc tā, cik sezonas viņš startē, bet gan pēc trasēs nobraukto braucienu daudzuma. Man šis ir astotais gads bobslejā, taču pirmajās sezonās es nostartēju vienu vai divus mačus, tur tā pieredze neveidojās. Oskars kārtīgi pastrādājis treniņos, luni nav dzinis (smejas), tāpēc arī ir rezultāti. Protams, ir nedaudz negaidīti, ka viņš tik ātri ielauzies elitē, bet mani tas tikai priecē.

-Cik daudz Oskara rezultātos nosaka talants, cik daudz starts, treniņos ieguldītais darbs un pieredze?
-Viss tevis nosauktais summējas kopā. Atdeve treniņos, attieksme pret darbu, arī trenera padomi, psiholoģiskā sagatavotība – viss ir būtisks. Tāpat nozīme bija arī tam, ka viņš iepriekš bija stūmējs, tādejādi aptuveni zināja, kā bobs uzvedās trasē un tamlīdzīgi. Šobrīd Oskars pierāda, ka ar pamatīgu darbu var ātri sasniegt augstus rezultātus.

-Arī Uģis Žaļims itin veiksmīgi pārkvalificējies par pilotu, Altenbergā spēja iebraukt pat desmitniekā. Šobrīd par perspektīvu pilotu trūkumu nevaram sūdzēties...
-Uz Uģi attiecas viss tas pats, kas uz Oskaru. Viņš ir fiziski spēcīgs, treniņos daudz strādā. Varbūt viņš nav tik pieredzējis kā Oskars, taču cītīgi strādājot viņam ir visas iespējas sasniegt tikpat labu līmeni.

-Iekšējā konkurence ir veselīga un mikroklimats komandā labs?
-Varu atklāti teikt, ka atmosfēra komandā ir lieliska, nav nekādu problēmu. Viss ir kārtībā!

-Oskars tevi regulāri apsteidz divniekos, reizēm četriniekos. Tas tevi motivē vēl vairāk vai tomēr uzliek psiholoģisko slogu?
-Par nekādu psiholoģisko slogu pat neesmu domājis. Man ir patiess prieks, ka Oskaram tik labi veicas. Ja viņš izrādās ātrāks, tad tas ir pozitīvi. Oskara panākumi nāk par labu Latvijas sportam un bobsleja nākotnei. Ja kādam neiet, bet otram veicas, tas taču ir ļoti labi, vai ne? Sliktāk būtu, ja neveiktos nevienai ekipāžai...

-Pēc Vankūveras asu kritiku veltīji tehnikas un stūmēju sadalījumam komandā, sakot, ka Jānim Miņinam tiek viss labākais. Vai šobrīd viss ir taisnīgi?
-Agrāk bija neaizskaramie [stūmēji], kuri tika tikai vienam pilotam, šobrīd tā nav. Startē labākie, ja nepieciešamas korekcijas ekipāžu komplektēšanā, tās pēc trenera ieskatiem tiek veiktas.

-Atskatoties uz to dienu notikumiem – vai uzskati, ka toreiz vajadzēja izteikties publiski vai tomēr to nožēlo?
-Nē, nožēlas nav, līdzīgā situācijā šobrīd es, iespējams, būtu pateicis kaut ko vairāk (smejas). Ja kādam nepatika tas, ko es teicu, tad, lai tā tas arī paliek, bet man nav ko nožēlot. Katram cilvēkam ir savs viedoklis, tobrīd mans bija tāds un nolēmu to nepaturēt pie sevis.

-Kuras ir tās trases, kuras līdz galam nav izdevies atkost, startus kurās sagaidi ar bažām?
-Šogad pirmo reizi startējām Laplaņas trasē Francijā. Tur man mīkla palika trases lejasdaļa. Tagad sāku domāt arī par Kēnigzes trasi, kur šogad bija tikai 11.vieta četriniekos un 17.vieta divniekos. Ne pārāk labi tur gāja arī pērn pasaules čempionātā (9.vieta četriniekos, 17. – divniekos – aut.). Pašam šķiet, ka visu saprotu, bet acīmredzot tur paliek kaut kādas neatminētas mīklas, tāpēc Kēnigze man sāk palikt par vienu no ne tām mīļākajām trasēm. Tuva man ir Sanktmoricas trase, kur bijuši labi rezultāti, taču man patīk arī pati trase, kas atrodas skaistā vietā. Daudziem nepatīk Altenberga, bet man tieši pretēji – tur vienmēr ir kvalitatīvs ledus, patīkami startēt.

-Uz Vistleras posmu nebrauksiet, tā vietā Melbārdis un Žaļims startēs pasaules junioru čempionātā. Nav žēl, ka tiks palaista garām iespēja tikt pie Pasaules kausa punktiem?
-Protams, ir mazliet žēl, bet, ja skatāmies nākotnē, tad tas ir pareizs lēmums. Uģim un Osim šis ir pēdējais gads starp junioriem, tāpēc iespēju piedalīties čempionātā nedrīkst laist garām. Mūsējiem ir labas izredzes uz augstām vietām, tāpēc treneru kolektīvs nolēma, ka puiši startēs tur, bet Pasaules kausa posmu upurēs. Manuprāt pat izlaižot Vistleru mums būs iespējas pacīnīties par sešinieku kopvērtējumā.

-Vai Vistleru izlaidīs vēl kāds no vadošajiem pilotiem?
-Cik man zināms, tad Kanādas posmos (Vistlerā un Kalgari) nepiedalīsies Stīvens Holkombs. Domāju, ka viņš pamatīgi mēģinās sagatavoties pasaules čempionātam, kas notiks viņa dzimtenē. Viņš noteikti būs favorīts numur viens.

-Šobrīd esi Latvijā. Šo laiku pavadīsi atpūšoties vai cītīgi trenējoties?
-Pēc Sanktmoricas 24 stundas bijām ceļā uz mājām, tāpēc pirmās dienas atpūtos, bet nu jau esmu sācis trenēties. Prom brauksim 2.februārī.

-Februārī Leikplesidā būs Pasaules čempionāts. Kā sadzīvo ar šo trasi? Pēdējoreiz tur startēts 2009.gadā...
-Jā, kāds laiciņš jau pagājis. Mazliet piemirsies, uz kuru pusi kura virāža, bet to var diezgan ātri atcerēties un atgūt tās sajūtas. Leikplesidas trase ir sarežģīta, ar savām viltībām, bet tas jau būs visiem. Priekšrocības būs amerikāņiem un kanādiešiem, kuri tur bijuši biežāk nekā eiropieši.

-Ar kādu rezultātu tu pats būsi apmierināts Leikplesidā?
-Par divniekiem grūti teikt, pats redzi, kā mums tur šogad iet – tad ārpus divdesmitniekā, tad piecpadsmitniekā (11.vieta Vinterbergā, 13.vieta Sanktmoricā – aut.). Ja paveiksies, tad jācīnās par piecpadsmitnieku. Četriniekos? Cerams, ka treniņos izdosies apgūt visu tik labi, lai varētu tikt sešiniekā. Protams, mēģināsim cīnīties par medaļām, taču tā kā Leikplesidā sen nav braukts, tad ar prognozēm nepārsteigsimies.