Vardanjans: "Esmu tālu no līmeņa, kāds bija pirms slimības"

Iepriekš teici, ka vari spēlēt noteiktu minūšu skaitu, ko ļauj ārsts un tas nebija tas ilgākais spēles laiks [29 minūtes viesos pret Sanmarīno "La Fiorita" un 12 minūtes pret "Jelgavu" - aut.]. Kas pa šo laiku noticis, ka šodien pēkšņi pie 88 minūtēm tiki?
Pirmkārt, pirmdien nospēlēju 75 minūtes dublieru spēlē pret "Ventspili" ["Spartaks-2" bilance dublieru turnīrā ir 0-0-15, vārtu bilance ir 6:129 un ar Vardanjanu sastāvā komanda pret "Ventspils-2" piedzīvoja sezonas mazāko zaudējumu ar 0:3 - aut.]. Jutos diezgan labi un, pēc spēles nododot analīzes, man tās bija labas, tāpēc izlēmām, ka šodien spēlēšu pamatsastāvā. Sākumā bija plānots, ka nospēlēšu puslaiku, bet jutos labi un treneris teica, lai skatos pats, cik varu nospēlēt. Beigās jau nedaudz sāka raut krampji - lai nepieviltu komandu, izlēmu paprasīt maiņu.

Bet no slimības viedokļa juties pilnībā labi? Piemēram, iepriekš tev tika novērota pastiprināta svīšana.
Protams, ir dažas nianses un tā būs vēl kādu laiciņu, bet kopumā jutos labi.

Kad parādījies sabiedrībā pēc slimības, daudzi nevarēja neievērot, ka esi pieņēmies svarā - cik grūti bija tikt atpakaļ uz optimālo ķermeņa masu?
Ar to svaru bija tā, ka brīžiem bija +10 kilogrami, brīžiem -10 kilogrami. Tie +10 kilogrami bija vairāk no slimības ārstēšanas - man cauri laida daudz zāļu, daudz šķidrumu un var teikt, ka uzpampu no tā. Tagad no tā nekas nav palicis [smaida] un principā šobrīd man vēl ir jāuzņem aptuveni divi trīs kilogrami, jāuzņem muskuļu masa. Pagājušajā gadā, kad biju optimālajā formā, svēru 75 kilogramus, tagad ir ap 72.

Cik labi juties sportiskajā aspektā? Vai esi tuvu tam līmenim, ko sasniedzi pagājušajā gadā pirms tā visa?
Protams, ka nē. Līdz tam līmenim gan fiziski, gan spēles, gan spēles ritma ziņā, domāju, viss vēl ir priekšā. Vēl daudz jāstrādā. Skaidrs, ka līdz sezonas beigām palicis maz spēļu, bet nekas cits neatliek kā strādāt, progresēt un uzņemt formu.

Vai to, ka šodien nospēlēji 88 minūtes, var skaidrot arī ar to, ka lielāko spēles daļu pret RFS bijāt vadībā un daudz spēlējāt no aizsardzības?
Nedomāju. Arī no aizsardzības spēlēt ir grūti - nepārtraukti jāseko brīvajām zonām, jāgaida pretinieka izrāvieni mazajās zonās. Tā ka tas nebija iemesls - drīzāk tāpēc, ka bija emocijas, aizvadot pirmo spēli pamatsastāvā. Jutos labi un paldies Dievam, ka tā.

Cik pateicīgs esi Jūrmalas "Spartakam", ka visu šo laiku viņi ir bijuši ar tevi un, cik saprotu, arī finansiāli atbalstījuši vai vismaz piedāvājuši finansiālo atbalstu?
Jā, protams, paldies viņiem, ka viņi visu šo laiku mani atbalstīja. Nebija nekādas runas par algas nogriešanu vai tamlīdzīgi. Viņi man ticēja, un es ceru, ka šo ticību varēšu atmaksāt nākotnē.

Jūs nupat pametis treneris Grišins, kurš ne tos labākos vārdus medijos veltīja "Spartakam" kā organizācijai. Vai tu vari pateikt ko pretēju - ka patiesībā viss ir normāli?
Nezinu, kādas bija kluba un viņa attiecības, bet mani, ņemot vērā visu šo situāciju, protams, ka viss apmierina. Klubs man deva laiku, deva iespēju trenēties. Kāda cita komanda varbūt mani izmestu un teiktu: "Ej kaut kur īrē, meklē pats sev komandu!" Man pretenziju nav.

Iepriekšējā spēlē zaudējums pret "Ventspili" bija spēcīgs trieciens pa jūsu cerībām nosargāt čempionu titulu. Vai kluba, komandas iekšienē pēc tā zaudējuma esat runājuši par šī brīža maksimālo mērķi? Piemēram, "aizmirstam par titulu, galvenais tikt Eirokausos".
Jā, šobrīd, protams, galvenais mērķis ir tikt trijniekā un Eirokausos. Tiešu tādu mērķi sev stādām.