ANO ģenerālsekretāra dēls, gāzes oligarhs un Kremļa pārvaldnieks: šveicieša klienti

Šveices federālā nodokļu administrācija (AFC) 2018. gada 10. jūlijā publicēja trīs paziņojumus par Izenegera nodokļu parādiem. Advokāts tobrīd bija parādā 447 100 frankus par 2007.-2009. gadu un 98 472 frankus par 2010.-2012. gadu, atsaucoties uz AFC, rakstīja “Ticino Online”.

Izenegeram izrakstīta soda nauda 52 000 franku apmērā. AFC nolēma konfiscēt līdzekļus, kurus atrada divos juristam piederošajos bankas kontos. Neko vairāk nodokļu piedzinēji nevarēja iesākt, jo nezināja meklētā atrašanās vietu.

Viņam ir, ko slēpt. Piecdesmit trīs gadus vecais Izenegers ir profesionāls pokera spēlētājs, kurš no deviņdesmito gadu vidus pārstāvējis Krievijas un Ukrainas oligarhus. Pirms sešiem gadiem viņš ar savu firmu "Isenegger International advisory group" pārcēlās no Ženēvas uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Izenegers pirmo reizi preses slejās nokļuva 1998. gadā, kad panāca Krievijas organizētās noziedzības pārstāvja Sergeja Mihailova atbrīvošanu. Solncevas grupējuma vadonis atradās ASV, Izraēlas un Beļģijas policijas meklēto personu lokā par viltotu dokumentu izmantošanu un Šveices likumu pārkāpšanu – tie ierobežo ārzemnieku tiesības iegādāties nekustamos īpašumus.

Mihailovs 1996. gadā tika arestēts Ženēvas lidostā. Viņam draudēja cietumsods līdz septiņiem gadiem, taču pēc divu nedēļu tiesas prāvas 1998. gada decembrī “bratvas” pārstāvis tika attaisnots un atbrīvots. Ženēvas kantons “cietušajam” par divu gadu sēdēšanu cietumā samaksāja 500 tūkstošus ASV dolāru.

Izenegera nākamais klients? Pāvels Borodins. Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina norīkotais Kremļa pārvaldnieks (1993-2000) pēc saimnieku maiņas zaudēja amatu. Borodins 2001. gada janvārī tika arestēts Kenedija lidostā Ņujorkā pēc Šveices izsniegta aresta ordera.

Bijušais Kremļa intendants tika pārvests no aizturēšanas izolatora Bruklinā uz Šveici, taču cietumā neuzkavējās ilgi. Borodins tika atbrīvots 2001. gada aprīlī pret piecu miljonu franku drošības naudu (tobrīd 3,0 miljoni ASV dolāru), bet nākamajā gadā lieta tika izbeigta.

Izenegera klientu saraksts ir garš. Pēc pārcelšanās uz Dubaju viņš pārstāv Dmitro Firtašu – gāzes oligarhu, kurš 2014. gadā pameta Ukrainu. Firtašs 2004. gada jūlijā kļuva par “RosUkrEnergo” dibinātāju – Šveicē reģistrētais uzņēmums līdz 2009. gadam ar “Gazprom” starpniecību importēja gāzi no Turkmenistānas uz Austrumeiropas valstīm.

ASV izvirzīja pret Firtašu apsūdzības korupcijā, bet Spānija – par sadarbību ar organizēto noziedzību. Viņš no 2014. gada atrodas “mājas arestā” Austrijas galvaspilsētā Vīnē. Pēc Vašingtonā bāzētā “Global Financial Integrity” aplēsēm, Firtašs un citi oligarhi laikā no 2004. līdz 2013. gadam vidēji no Ukrainas “izsūknēja” 12 miljardus dolāru gadā.

Parnasa-Frumana skandāls

Plašāk šveicieša vārds izskanēja 2019. gada decembrī. Septembrī Izenegers pārskaitīja vienu miljonu dolāru Ļevam Parnasam – ASV prezidenta Donalda Trampa personīgā jurista Rūdija Džuliāni partnerim.

Ukrainā dzimušais ASV pilsonis tika apsūdzēts par finanšu pārkāpumiem vēlēšanu kampaņā. Parnass slēpa Izenegera maksājumu no amerikāņu izmeklētājiem. Pēdējie pauda, ka jāanulē Parnasa drošības nauda, jo pastāv liels risks, ka viņš varētu aizbēgt no Savienotajām Valstīm.

Parnass 2019. gada oktobrī nokļuva “mājas arestā” Floridā un palika tajā arī pēc decembra notikumiem. Vienlaikus apsūdzība tika izvirzīta citam Floridas biznesmenim, Baltkrievijā dzimušajam Igoram Frumanam. Divatā ar Parnasu viņi sūknēja naudu Trampa vēlēšanu kampaņas vajadzībām, taču tiesā vainu neatzina.

Džuliāni izteicās, ka Parnass un Frumans palīdzēja viņam izmeklēt Trampa konkurentu Džo Baidenu. Demokrātu prezidenta kandidāta dēls Hanters atradās Ukrainas enerģētikas uzņēmuma “Burisma Holdings” valdē. Tramps tobrīd tika apsūdzēts par militārās palīdzības aizkavēšanu Ukrainai, tā vietā izdarot spiedienu uz Kijevu, lai pēdējā izmeklētu Baidena darbības.

Sadarbība ar ANO ģenerālsekretāra dēlu

Deviņdesmito gadu beigās Izenegers kontrolēja “Westexim” – Londonā reģistrētu čaulas kompāniju. Sākot no 2000. gada februāra, uz tās rēķinu Šveices bankā pienāca ikmēneša maksājumi Kojo Ananam, ANO ģenerālsekretāra Kofi Anana (1938-2018) dēlam.

Ženēvā dzimušais Kojo deviņdesmito gadu otrajā pusē bija iesaistīts bēdīgi slavenajā “Oil-for-food” programmā. Tās ietvaros Irākas diktators Sadams Huseins eksportēja naftu uz Rietumiem miljardiem dolāru vērtībā, pretī saņemot pārtikas un medicīnas preču sūtījumus.

Programma tika izveidota 1995. gadā pēc Apvienoto Nāciju rezolūcijas nr. 986 un darbojās līdz ASV iebrukumam Irākā 2003. gadā. Vēlāk atklājās, ka programmas ietvaros noticis daudz koruptīvu darījumu ar ANO aģentūru starpniecību, tai skaitā ģenerālsekretāra dēls saņēmis maksājumus no organizācijas nolīgta uzņēmuma “Cotecna”.

Kojo 2004. gadā izmeklētājiem apgalvoja, ka Izenegers saņemtos līdzekļus izmantojis Šveices otrās līgas futbola kluba “Vevey-Sports” vajadzībām. Bankas izraksti parādīja, ka “Cotecna” 2000.-2004. gadā pārskaitījusi “Westexim” 122 tūkstošus dolāru, tai skaitā gandrīz 118 tūkstošus personīgi Ananam.

Izmeklētāji noskaidroja, ka Anans saņēmis vismaz 195 tūkstošus dolāru no “Cotecna”, bet vēl vairāk nekā 130 tūkstošu dolāru liktenis palicis nenoskaidrots. Kojo izmantojis daļu naudas, lai nopirktu “Mercedes Benz ML 320” sporta auto, 2006. gadā vēstīts ziņojumā “Good intentions corrupted”.

Futbola aģents

Izenegers vēlāk iesaistījās reālos sporta darījumos, kļūdams par starpnieku daudzu futbolistu pārejās. Viņš pārstāvējis Kijevas “Dinamo” īpašniekus Grigoriju un Igoru Surķus, bet vēlāk kļuvis par futbola aģentu, 2018. gadā plaši rakstīja Rumānijas prese.

Pēc “Football Leaks” datiem, Izenegers pārstāvējis virkni futbolistu, kuri spēlējuši Ukrainā – brazīliešus Mateušu (“Dnepr”) un Luišu Adrianu (“Šahtjor” un “AC Milan”), kā arī Andreju Jarmoļenko un Krievijas klubu Mahačkalas “Anži”.

2017. gada vasarā Izenegers Londonā ticies ar Krištianu Ronaldu menedžeri Horhi Menderu un “Valencia” īpašnieku Pīteru Limu, lai apspriestu Jarmoļenko pārcelšanos uz “Manchester United”. Ja darījums izdotos, viņš no Igora Surķa saņemtu 10% komisijas maksu. Jarmoļenko beigās pārcēlās uz Dortmundes “Borussia”.

Delfi.lv 24. jūlijā, atsaucoties uz “Lursoft” datu bāzi, rakstīja, ka Izenegers šī gada 7. jūlijā kļuvis par SIA “Valmiera FC” valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt klubu atsevišķi.

Savukārt 21. jūlijā par SIA patieso labuma guvēju uz īpašumtiesību pamata kļuvis Itālijas pilsonis Albera Mateo Mikele. Mikele ir Apvienotajos Arābu Emirātos reģistrētas kompānijas "SKY SILVER DMCC" direktors, piektdien rakstīja “Delfi”.

Kompānija kopš biedrības dibināšanas 2019. gada februārī ir 95% jeb 2660 eiro kapitāla daļu turētāja, bet viceprezidentam Uldim Pūcītim pieder atlikušie pieci procenti, liecina "Lursoft" informācija. (PRECIZĒTS 22:50) Jāpiebilst, ka SIA "Valmiera FC" nav tas pats, kas biedrība "Valmieras futbola klubs", kurā Izenegers nav ne biedrs, ne valdes loceklis.

Izmantotie resursi:
https://www.tio.ch/svizzera/attuali...
https://jamestown.org/program/pavel...
https://www.atlanticcouncil.org/blo...
https://www.reuters.com/article/us-...
https://www.reuters.com/article/us-...
https://medium.com/@sheil51/lev-parnas-curious-loan-a-swiss-lawyer-and-krysha-814d61a38218
https://books.google.lv/books?id=Cg...
https://m.ziuanews.ro/sport/un-cont...
https://www.delfi.lv/sports/news/fu...
https://isenegger-group.com/about/