Statistika: Šilovs PČ vārtsargu trijniekā un pārspēj Irbes rekordu
Pasaules čempionātā hokejā noslēdzies grupu turnīrs, kas šoreiz nozīmēja turnīra beigas arī Latvijas izlasei, kas mājās dosies ar desmito vietu. Apkopojot izlases un atsevišķu hokejistu šajā turnīrā paveikto, īpaši jāizceļ Artūra Šilova statistika, kas ir trešā labākā visā čempionātā, kamēr Rūdolfs Balcers bija ar lielāko spēles laiku starp visiem uzbrucējiem.
Latvijas izlase rezultātu ziņā aizvadīja ierastu turnīru – pret favorītiem netika iegūts neviens punkts, taču divas spēles beidzās ar minimālu rezultāta starpību, kamēr pret otrā līmeņa komandām izdevās gandrīz maksimums, iegūstot astoņus punktus no deviņiem. Taču nepārliecinošais veids, kādā šie rezultāti tika iegūti, radīja neizpratni par izlases treneru un LHF vadības optimistisko noskaņojumu sarunās ar medijiem pēc čempionāta. Treneris Harijs Vītoliņš norādīja, ka "šis PČ pierādīja, ka varam uzvarēt visas komandas". No šī PČ gan paliks konkrēts pierādījums, ka četrās spēlēs pret augstākā ranga komandām vidēji guvām 0.75 vārtus, turklāt divi no trīs vārtiem tika gūti, kad pretinieki jau bija kruīza režīmā (vadībā ar 4:0 un 5:0).
Ar rezultātu 1:0 uzvarēt var tikai tad, ja vārtsargs spēlē lieliski, un šeit gan ir iemesls pozitīvajam. Lai arī Elvis Merzļikins pēc garas NHL sezonas aizvadīja savu pārliecinoši vājāko pasaules čempionātu, par viņa klasi ilgtermiņā lielu šaubu nav. Līdz šim nevienā PČ Elvim atvairīto metienu procents nebija mazāks par 90%, bet šoreiz tikai 86.2%. Tas savukārt deva iespējas Artūram Šilovam, kurš uz PČ ieradās kā stabils izlases rezervists, bet aizbrauca kā visa turnīra trešais labākais vārtsargs. Šilovs vārtsargu rangā trešajā vietā ir gan atvairīto metienu, gan vidēji ielaisto vārtu ziņā.
Šilovam turklāt divreiz nācās doties laukumā uz maiņu, tiesa, par to var norādīt, ka tas viņa statistikai pat nāca par labu, piemēram, Čehija pirmajā periodā pret Merzļikinu spēlēja pavisam citu hokeju nekā turpinājumā pret Šilovu, kad jau bija vadībā ar 5:0, kamēr briti pēc vadības 3:1 iegūšanas daudz vairāk domāja par pārsvara nosargāšanu. Balansam jānorāda, ka saspringto spēli pret Zviedriju Šilovs pabeidza ar tikai vieniem ielaistiem vārtiem. Lai nu kā, bet fakts ir tāds, ka Šilovs turnīru pabeidza ar 80 atvairītiem metieniem no 84, proti, atvairot 95.2% metienu. Tas ir labākais rādītājs Latvijas izlases vēsturē elites divīzijā (skatoties vārtsargus, kas turnīrā piedalījās vismaz divās spēlēs), pārspējot Artūra Irbes iepriekšējo rekordu (2005. gadā 94.4%) un Merzļikina 2018. gadā paveikto (94.0%).
Visa PČ mērogā gan noteikti jāizceļ Somijas vārtsargs Juho Olkinuora, kurš piedalījās piecās spēlēs un uzrādīja augstākā līmeņa hokejam teju neaptveramu statistiku. Viņš aizvadīja četrus sausos mačus un ielaida vienus vārtus tikai pret ASV, kad atvairīja 29 no 30 metieniem. Olkinuoram vidēji spēlē ielaisti tikai 0.20 vārti un atvairīti 99.0% metienu.
PČ2022 vārtsargu statistika
V. | Vārtsargs | Vid. vārti | V. | Vārtsargs | Atv. m.% | |
---|---|---|---|---|---|---|
1. | J. Olkinuora (FIN) | 0.20 | 1. | J. Olkinuora (FIN) | 99.0% | |
2. | Dž. Sveimans (USA) | 0.89 | 2. | Dž. Sveimens (USA) | 95.3% | |
3. | A. Šilovs (LAT) | 1.22 | 3. | A. Šilovs (LAT) | 95.2% | |
4. | H. Seteri (FIN) | 1.44 | 4. | L. Ūlmarks (SWE) | 93.3% | |
5. | L. Ūlmarks (SWE) | 1.44 | 5. | M. Helberjs (SWE) | 93.2% | |
26. | E. Merzļikins (LAT) | 4.26 | 26. | E. Merzļikins (LAT) | 86.2% |
Ņemti vērā vārtsargi, kuri piedalījās vismaz divās spēlēs. Tādu bija 30.
Latvijas vārtsargu labākā statistika PČ elitē atsevišķā turnīrā
V. | Vārtsargs | Gads | Vecums | S | Vid. i. vārti | Atv. m. % |
---|---|---|---|---|---|---|
1. | A. Šilovs | 2022 | 21 | 4 | 1.22 | 95.2% |
2. | A. Irbe | 2005 | 37 | 6 | 1.48 | 94.4% |
3. | E. Merzļikins | 2018 | 23 | 6 | 1.50 | 94.0% |
4. | E. Merzļikins | 2017 | 22 | 6 | 1.98 | 93.7% |
5. | A. Irbe | 1997 | 29 | 5 | 2.00 | 93.0% |
6. | E. Masaļskis | 2009 | 28 | 7 | 2.53 | 92.8% |
Ņemti vērā vārtsargi, kuri piedalījās vismaz divās turnīra spēlēs. Vecums norādīts attiecīgajā sezonā
Latvijas izlases laukuma spēlētāju vidū šoreiz punkti sadalījās salīdzinoši līdzvērtīgi, tiesa, nebija jau nemaz tik daudz, ko dalīt, jo kopā tika gūti 14 vārti. Vismaz divus punktus guva 11 spēlētāji, kamēr vārtus iemeta deviņi dažādi spēlētāji. Rezultatīvākie ar pieciem punktiem bija Rūdolfs Balcers un Rihards Bukarts, taču jāatzīmē arī Kārļa Čukstes un Mārtiņa Dzierkala veiktās četras rezultatīvās piespēles katram.
Ar pozitīvu lietderības koeficientu mājās varēs doties tikai divi Latvijas spēlētāji – Robertam Bukartam +2 un Sandim Smonam +1. Savukārt mīnusiņi sadalījās visai līdzvērtīgi ar diviem lieliem izņēmumiem, proti, Pekinas OS rezultatīvākajam spēlētājam mūsu sastāvā Renāram Krastenbergam bija -6 un no Toronto čempionāta gaitā atbraukušajam Kristiānam Rubīnam četrās spēlēs sakrājās -5.
Krastenbergam turklāt bija viens no mazākajiem spēles laikiem komandā (vidēji spēlē 9:55 minūtes), proti, uz ledus pavadītajā stundā (59:35 minūtes) viņš pieredzēja par sešiem ielaistiem vārtiem vairāk nekā iemestiem. Spēles laika statistikā arī jāatzīmē, cik daudz tika prasīts no komandas līderiem – Rūdolfs Balcers vidēji mačā nospēlēja 21 minūti, kas bija lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem visā pasaules čempionātā, kamēr Rodrigo Ābols ar 20:47 minūtēm bija otrajā vietā PČ, un Latvijas izlasē vairāk spēlēja tikai Jānis Jaks. Kopumā tikai seši uzbrucēji šajā turnīrā bija ar vidējo spēles laiku virs 20 minūtēm, un trīs no viņiem bija no Latvijas (vēl arī Ķēniņš ar 20:14 minūtēm). No citām komandām virs 20 minūtēm spēlēja uzbrucēji Nīlanders un Asplunds no Zviedrijas un Slafkovskis no Slovākijas.
Ar pieciem punktiem mūsu komandas līderus starp PČ rezultatīvākajiem spēlētājiem nevajag meklēt, un šajā ziņā dominē Šveices un Kanādas hokejisti, kuru komandas ar 34 gūtiem vārtiem bija pārliecinoši rezultatīvākās grupu turnīrā (var gan jokot, ka viņiem vēl nebija jāspēlē pret Olkinuoru). Taču teicamu grupu turnīru aizvadīja arī čehs Romāns Červenka, savas komandas 19 gūtajos vārtos pamanoties savākt 11 punktus. Tāpat jāizceļ slovāku jaunā zvaigzne Jurajs Slafkovskis, kurš pēc izcili aizvadītajām Pekinas OS arī šajā turnīrā ir starp rezultatīvākajiem spēlētājiem un savācis deviņus punktus.
Vēl interesanta atzīmēja lieta ir uzbrucēju efektivitāte iemetienos, kur savu klasi nodemonstrējuši divi lielmeistari. Pjērs Luks Dubuā Kanādas izlasē uzvarēja 58 no 85 iemetieniem, bet čehu veterāns Davids Krejči uzvarēja 68 no 100 iemetieniem. Latvijas izlases spēlētājiem šajā hokeja elementā neklājās iespaidīgi, un 16 komandu konkurencē labākais bija Oskars Batņa ar 53.1% uzvarētu iemetienu (34 no 64), kas bija 28. labākais rādītājs turnīrā.
Latvijas izlase
V. | Spēlētājs | Punkti | V. | Spēlētājs | +/- | V. | Spēlētājs | Spēles laiks | ||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1. | R. Balcers | 5 (3+2) | 1. | Ro. Bukarts | +2 | 1. | J. Jaks | 21:37 | ||
2. | Ri. Bukarts | 5 (2+3) | 2. | S. Smons | +1 | 2. | R. Balcers | 21:01 | ||
3. | K. Čukste | 4 (0+4) | 3. | R. Ābols | 20:47 | |||||
4. | M. Dzierkals | 4 (0+4) | 20. | D. Smirnovs | -3 | 4. | R. Ķēniņš | 20:14 | ||
5. | A. Džeriņš | 3 (2+1) | 21. | K. Rubīns | -5 | 5. | A. Kulda | 17:59 | ||
6. | Ro. Bukarts 3 | (1+2) | 22. | R. Krastenbergs | -6 | 6. | M. Dzierkals | 17:38 |
V. | Spēlētājs | Metieni | V. | Spēlētājs | Soda minūtes | |
---|---|---|---|---|---|---|
1. | R. Ābols | 22 | 1. | K. Čukste | 6 | |
2. | R. Balcers | 14 | 1. | M. Dzierkals | 6 | |
2. | Ri. Bukarts | 14 | 3. | R. Ābols | 4 | |
4. | J. Jaks | 12 | 3. | A. Kulda | 4 | |
4. | R. Ķēniņš | 12 | 3. | O. Batņa | 4 | |
6. | N. Jeļisejevs | 9 | 3. | K. Veinbergs | 4 |
PČ grupu turnīra individuālā statistika
V. | Spēlētājs | Vārti | V. | Spēlētājs | Piesp. | V. | Spēlētājs | Punkti | ||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1. | P. Dubuā (CAN) | 6 | 1. | R. Červenka (CZE) | 8 | 1. | D. Malgins (SWI) | 12 | ||
1. | R. Asplunds (SWE) | 6 | 2. | D. Malgins (SWI) | 7 | 2. | R. Červenka (CZE) | 11 | ||
3. | D. Malgins (SWI) | 5 | 2. | D. Batersons (CAN) | 7 | 3. | P. Dubuā (CAN) | 10 | ||
3. | N. Hišīrs (SWI) | 5 | 2. | M. Lauridsens (DEN) | 7 | 4. | J. Slavkovskis (SVK) | 9 | ||
3. | J. Blihfelds (DEN) | 5 | 2. | E. Korvi (SWI) | 7 | 5. | P. Šneiders (AUT) | 9 | ||
11. | R. Balcers (LAT) | 3 | 28. | M. Dzierkals (LAT) | 4 | 45. | R. Balcers (LAT) | 5 |
V. | Spēlētājs | Iemetieni | V. | Spēlētājs | Spēles laiks | |
---|---|---|---|---|---|---|
1. | P. Dubuā (CAN) | 68.2% | 1. | S. Džounss (USA) | 25:32 | |
2. | D. Krejči (CZE) | 68% | 2. | J. Avitū (FRA) | 23:29 | |
3. | H. Bjorninens (FIN) | 63.4% | 3. | M. Lauridsens (DEN) | 23:23 | |
4. | M. Bau (DEN) | 63.3% | 4. | N. Šmids (USA) | 22:38 | |
5. | D. Kampfs (CZE) | 59.3% | 5. | T. Šabo (CAN) | 22:36 | |
28. | O. Batņa (LAT) | 53.1% | 16. | R. Balcers (LAT) | 21:01 |
Latvija PČ kopvērtējumā ieņēma vietu aiz Dānijas un nedaudz priekšā Austrijai un Francijai. Statistika liecina, ka to izdevās paveikt ar sniegumu aizsardzībā, nevis uzbrukumā. Gan gūto vārtu, gan izdarīto metienu skaita ziņā Latvija bija zemāk par savu kopvērtējumā ieņemto vietu, kamēr ielaisto vārtu un uz saviem vārtiem pieļauto metienu skaita ziņā bija tieši desmitajā vietā.
Latvijai izdevās gūt sešus vārtus vairākumā, kas noveda pie visnotaļ pieklājīgā vairākuma realizācijas procenta (25%), kas bija astotais labākais turnīrā, tiesa, tieši tāds pats tas bija arī Austrijai un Kazahstānai, kamēr interesanta ir ASV izlases pieticība vairākumā – realizēti tikai pieci no 26 vairākumiem (19.2%).
Savukārt mazākumā Latvija aizvadīja tikai 26:11 minūtes, kas bija trešais mazākais laiks visā čempionātā, taču mazo noraidījumu skaitu par īstu efektu neizdevās pārvērst, jo ielaisti septiņi vārti mazākumā tāpat bija dalīts ceturtais sliktākais rādītājs turnīrā. Izturēti tikai 63% mazākumu, un sliktāk klājās tikai Norvēģijai, Lielbritānijai un Kazahstānai. Tikmēr Somija 23 mazākumā nospēlētajās minūtēs vārtus tā arī vēl nav ielaidusi.
Komandu statistika
Uzbrukums
V. | Izlase | Vārti | V. | Izlase | Metieni | V. | Izlase | Vairākums | ||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1. | Kanāda | 34 | 1. | Šveice | 248 | 1. | Šveice | 36.4% | ||
2. | Šveice | 34 | 2. | Kanāda | 238 | 2. | Vācija | 34.8% | ||
3. | Zviedrija | 27 | 3. | ASV | 222 | 3. | Zviedrija | 34.8% | ||
4. | Vācija | 26 | 4. | Zviedrija | 218 | 4. | Somija | 32% | ||
5. | Somija | 25 | 5. | Slovākija | 213 | 5. | Čehija | 27.8% | ||
13. | Latvija | 14 | 11. | Latvija | 165 | 8. | Latvija | 25% |
Aizsardzība
V. | Izlase | Ielaistie vārti | V. | Izlase | Pret. metieni | V. | Izlase | Mazākums | ||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1. | Somija | 5 | 1. | Šveice | 134 | 1. | Somija | 100% | ||
2. | Zviedrija | 10 | 2. | ASV | 144 | 2. | Šveice | 92.3% | ||
3. | ASV | 12 | 3. | Somija | 145 | 3. | Zviedrija | 89.5% | ||
4. | Čehija | 13 | 4. | Čehija | 153 | 4. | ASV | 85.2% | ||
5. | Šveice | 15 | 5. | Zviedrija | 153 | 5. | Austrija | 84% | ||
10. | Latvija | 20 | 10. | Latvija | 200 | 13. | Latvija | 63.1% |
Izmantotie resursi:
IIHF - Home 2022 IIHF ICE HOCKEY WORLD...
Noderīgas saites:
Jaunumi
Spēļu kalendārs un rezultāti
Turnīra tabulas
Izspēles kārtība
KSENUKAI prognožu spēle
+3 [+] [-]
Tomēr pilnīgai īstenībai varējāt pieminēt arī Artura spēļu skaitu un aprēķināt nospēlēto minūšu daudzumu, salīdzinājumā ar citiem PČ top vārtsargiem.
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+11 [+] [-]
+5 [+] [-]
Lai, vai kā bet, nejau vārtsargi noraka turnīru, bet laukuma spēlētāji, momentu realizācija, nu nekāda.
+3 [+] [-]
[+] [-]
To gan nevar sacīt par pārejo ampula spēlētajiem- visi daudz gaidīja no Rubina, kas nospēlēja viduvēji. Tāpat, Krastenbergs, mūžigā cerība Marenis (centība ir, bet realizācija nulle), kā arī Ķēniņs, kas acimredzami ir savā norietā...
+2 [+] [-]
Jā tīra vārtsarga kļūda bija pozīcija vārtos, ielaistajā golā pret Somiem. Tāpat jateic, Šilvs sevi parādīja labi, taču būsim reāli, komanda viņam nedāvināja tik daudz momentu, kā pret Elvi, arī onetimeru vinam nebiaj tik daudz. Hokeja ja rodas onetimeri, tad tā ir laukuma spēlētāju vaina, jo vārtsargam jānosedz sava puse, komandai sava.
Žēl Elvja, es nebrīnīšos, ja pateicoties muļķīgiem faniem un nedoekspertiem, viņš nākotnē atteiks izlasei. Nepelnīti čali noliekt, skatoties, kā viņš un Gudis spēlēja vārtos iepriekš izlasē.
Kopumā ar vārtu vīriem Latvijā kādu laiku nav un nebūs problēma, ko nevar teikt par centriem un aizsargiem, kam labs šķīliens un precīzs. Lielākā sāpe overālā ir treneris, vai nu jādod ar izlasi strādāt, Ābolam, Ozo vai skandināviem vai ziemeļamerikāņiem, taču ne georgalentām.
[+] [-]
2005. Irbem pēc protokoliem sanāk 124, nevis 125.
Vēl kaut kas nesakrita 2000. gadā un vel šur un tur.
Minūtes arī nereti dīvaini ir skaitītas...
Tapēc reālā statistika ir uzvaras. Un, lai salīdzinātu vienu vārtsargu ar otru PČ izmanto 40% spēles laiku komandā. Nevis iedomātas 2 spēles. Tas tā, profesionālajam amatierim skribentam, kurš arī nejēdz norādīt informācijas avotus.
-2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
Kā jau teicu, jā Elvim bija kļūdas, taču arī citiem čempionāta v'qartsargiem tādas bija, taču problēma tajā, ka fani viņam brūk virsū par tiem goliem, kuri vārtsargam paņemami tikai pie: 1. Ja pretinieks nespēj tukšā stūri iemest un kļūdās, 2. Nospīd totāla cūcene.
Es neaizstāvu Elvi, par trešo golu ja nemaldos pret ASV, pret Somu 2 golu (pret Somiju Elvis mūs turēja spēlē), pret Norvēģiem, ja ne Elvis...būtu zaudējums.
Taču kopumā uzbrukumi Elvim nevietā. Daudzi aizmirsuši kā Irbe 80% laida starp kājām pat ja nebija rikošets, bet tas tak mūris...
Ļoti divkosīgi no fanu puses, tā reiz fani ieguva mums P.Skudru atteicēju izlasei, kad čali norēja , draudēja, ģimenei pārmeta, vnk sviests.
Zinot Elvi, domāju viņš pats pārdzīvo, ka tā sanāca, kad varējis vienmēr palīdzējis, bet tāpat nolej samazgām.
[+] [-]
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
Varbūt tā vienkārši ir karma
Tapēc jau nevajag uzreiz uzmest uz visiem lūpu un ņemt Skudrinieku.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Otkārt, reizēm varu atļauties pasēdēt forumos, reizēm varu pazust uz mēnesi, diviem.
Tu gribēji mani pamācīt jauno trenēšanu, nāksies atkārtoties: 1. Gan es, gan uzņēmums kuru vadu, gan kompānijas ar kurām sadarbojos, jaunajiem cenšamies ik pa laikam tām ģimenēm, kam švakāk ar naudām palīdzēt ar ekipējumiem, gan hokejā, gan vēl dažos sporta veidos. Palīdzot ar ledus apmaksu arī un daudz ko citu - ko lietas labā esi izdarījis Tu? 2. Arī jaunajiem censoņiem paspēlēt ārzemēs palīdzam, bet es , protams, saprotu, ka tādam supermenim kā Tev arī tas ir nieks. 3. Arī pats spēlēju hokeju, tagad retāk pēc traumas, jo nākas padaudz braukāt un šobrīd esmu nelielā atvaļinājumā - varu atļauties, jo darni organizēti. 4. Žēl, ka forumos neienāk vairāk tādu kā es, žēl.
Advakāta lomu varu atļauties uzņemties un ne Tu mani mācīsi, zinu ka tādiem kā Tev krempt tie, kuri vairāk izdarījuši, bet var arī pasēdēt kādreiz forumā .
Es, protams, priecāšos, ja kļūdīšos un arī Tu jaunajiem sportistiem un ne tikai gadā palīdzi vismaz ar 10-30k EUR . Lai Tev tiešām veicās. Bez šaubām arī mans ieguldījums nav mega liels un , ja būs iespēja , to palielināsim.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]