"Daugavas" un "Metalurga" spēle bija jāredz!

Rezultāts 0:0 mēdz būt mānīgs, jo nevienmēr tas atbilst mača gaitai un futbolistu laukumā parādītajam. 11. augustā „Daugava” turpat Daugavpilī nospēlēja pa nullēm ar „Skonto”, bet tas bija duelis, kuru tiešām varēja dēvēt par garlaicīgu. Viena komanda īsti necentās uzvarēt [Skonto], toties meistarīgi neļāva spēlēt pretiniekam [Daugavai]. Šādas spēles neitrālus līdzjutējus uz tribīnēm doties pilnīgi noteikti neiedvesmos, toties vakar bija viss nepieciešamais apmeklētības līmeņa celšanai. Tā kā ne visiem bija iespēja spēli vērot klātienē [pilns spēles ieraksts pieejams šeit: "Daugava" - "Liepājas Metalurgs": Pilna spēle ], atskatīsimies uz notikumiem vakardienas cīņā! Jā, tā patiešām bija īsta cīņa.

Taktiskie risinājumi

„Liepājas Metalurgs” uz Daugavpili ieradās bez virknes vadošo spēlētāju, kas nevarēja neietekmēt komandas taktiku. Dmitrijs Kalašņikovs izvēlējās visnotaļ ierasto 4-4-1-1 taktisko izvietojumu, bet personāži laukumā gan varēja pārsteigt. Sāksim ar to, ka aizsardzības līnijā bija tikai divi(!) nominālie aizsargi, no kuriem tikai Toms Mežs darbojas sev ierastajā centra aizsarga postenī. Nedaudz pārsteidzoši uz centru tika pārbīdīts Dzintars Zirnis [tikpat labi blakām Mežam varēja pielikt Tomu Tamošausku], savukārt kreisajā aizsardzības malā spēlēja uzbrucējs(!) Jurģis Kalns, bet labajā uzbrūkošais pussargs Roberts Savaļnieks. Balsta pussargs funkcijas veica Toms Tamošausks, bet centra pussarga pienākumus veica Valērijs Afanasjevs, kuram krietni ierastāka vieta ir kādā no malām. Kreisajā malā tika ielikts Iļja Šadčins, bet pretējā Vladimirs Kamešs. Sev ierastajās vietās darbojās Ģirts Karlsons ar Riti Leliūgu.

„Daugavas” treneris Ivans Tabanovs arī nedaudz eksperimentēja, kaut gan visas šīs iestrādes šad tad jau tika izmantotas. Taktiskajā izvietojumā 4-1-4-1 centra aizsargu duetu veidoja Dmitrijs Halvitovs ar Bidžinu Cincadzi, kreisajā malā Dmitrijs Polovinčuks, bet labajā Guntars Silagailis [aizvietoja diskvalificēto Juriju Sokolovu]. Balsta pussarga vietā Daniels Ola, centra pussargu duets sastāvēja no Mihaila Ziziļeva un Maksima Rafaļska, savukārt malās Andrejs Kovaļovs ar Sergeju Jašinu. Vienīgais izvirzītais uzbrucējs šoreiz bija Stenlijs Ibe. Jāsaka gan, ka četri pussargu līnijas futbolisti brīžiem darbojās ļoti haotiski, manevrējot pozīcijas. Otrajā puslaikā taktiski vairākkārt tika veikti arī citi pārkārtojumi.

Laikapstākļu fons

Tā nu sanācis, ka Latvijā augusta beigu daļā jau pēc plkst. 19 ir tik ļoti apmācies un tumšs, ka spēlētājiem bija krietni jānopūlas, lai saredzētu bumbu no lielāka attāluma. Mākslīgais apgaismojums Daugavpilī nekad nav bijis, kas, protams, bija liels mīnuss. Spēles pēdējās 20 minūtēs arī pamatīgi zibeņoja un lija. Par vieglu šo maču futbolistiem noteikti nevarētu nosaukt, tomēr šādi laikapstākļi iespaidus par redzēto padarīja vēl spilgtākus.

Spilgtākie notikumi laukumā

Uzreiz jāsaka, ka spriedzes ziņā otrais puslaiks bija pāraks par pirmo, tomēr arī pirmajā spēles pusē bija ko redzēt. Vārtu gūšanas momentu nebija daudz, toties retās izdevības bija patiešām labas. Liepājnieki prata izveidot momentus pēc standarsituācijām, savukārt „Daugava” paļāvās uz „sieniņas” izspēlēšanu un centrējumiem soda laukumā. Pēc Polovinčuka piespēles laba iespēja iesist bija Ziziļevam, kurš trāpīja pa stabu, bet vēl vairākas reizes labās situācijās nokļuva Ibe.
Otrajā puslaikā Ibe pēc Jašina centrējuma neviena nepiesegts no soda laukuma vidus sita ar galvu, tomēr fantastiski nospēlēja Pāvels Doroševs. Vēl līdz tam Ibe atdeva perfektu piespēli Kovaļovam, kurš izrāvās starp vairākiem aizsargiem, bet spēka un apdomas noslēdzošajam sitienam tomēr nepietika. „Metalurga” vientuļais uzbrucējs Karlsons atbildēja ar meistarīgu spēli ar galvu, tomēr Jevgēņijs Ņerugals izvēlējās pareizu vietu vārtos. Vēl trīs reizes liepājniekiem momenti radās pēc rupjām „Daugavas” spēlētāju kļūdām, tomēr allaž nedaudz pietrūka. Kāpēc pietrūka? Jo pēdējā brīdī sekoja asa aizsargu spēle uz noteikumu pārkāpuma sliekšņa.

Cīņa līdz pēdējam

Gribētos redzēt, kā šādā spēlē justos pasaules mēroga zvaigznes, kuras krīt pēc jebkuras saskares. Vakar netika žēlots neviens – komandas spēlēja agresīvi, saņemot sitienus pa visām vietām, bet futbolisti cēlās kājās un turpināja. Netrūka asu sitienu pa kājām no muguras, ĻOTI daudz asu gaisa divcīņu, izklupienu ar taisnām kājām utt. Netrūka situāciju, kad spēlētājs saņēmis pamatīgu triecienu caur sāpēm cēlās un spēlēja. Bija prieks vērot, ka futbolisti patiešām spēlēja nevis nobumbuļoja savas minūtes. Šī bija spēle, kurā izteikti dominēja rakstura īpašības, bet tam visam pa vidu netrūka spilgtas individuālās darbības un elegantu piespēļu. To varbūt būtu bijis arī vairāk, ja futbolistiem jau pirmajās minūtēs tik fizisks futbols tiktu aizliegts. To vajadzēja paveikt galvenajam tiesnesim Vitālijam Spasjonņikovam.

Tiesnesis

Tiesneša darbība kļūs par vienu no aprunātākajām pēc šāda mača. Negribētu piekrist tiem, kuri pēc spēles steidza nopelt Spasjonņikovu par izteiktu tiesāšanu par labu „Metalurgam”. Spasjonņikovs konsekventi neiedeva pa strīdīgai pendelei gan vienai, gan otrai komandai. Sīkākās divcīņās varbūt pamanīja par kādu pārkāpumu vairāk „Daugavai”, bet to par atklātu pietiesāšanu nekādi nevarētu saukt. Tiesāja vienlīdz uz abām pusēm, BET, ņemot vērā cīņas ritējumu, šāds stils bija izdevīgāks liepājniekiem. Jau pirmajā puslaikā Spasjonņikovam bija jāparāda kādas 3-4 dzeltenās kartītes, kas futbolistus nomierinātu. Tas netika izdarīts [vienā epizodē puslaika beigās pirmais plāksteris no kabatas tomēr tika izvilkts], kas beidzās ar masu asumiem spēles otrajā daļā. Otrā puslaika vidū „Metalurgs” piecu minūšu laikā saņēma četrus brīdinājumus(!), bet kopumā tika parādītas astoņas kartītes, no kurām septiņas otrajā puslaikā.

74. minūtē „Daugava” palika mazākumā, kad nervi neizturēja Danielam Ola. Bija arī vēl vairākas situācijas, kad likās, ka nu būs arī vēl kāda sarkanā. Bail iedomāties, ja daugavpiliešiem sastāvā joprojām būt Vadims Logins, jo tad laukumā ietu vēl „karstāk”. Šajā ziņā, protams, izcēlās Toms Tamošausks. Tāda tipa futbolisti grandu spēlēs ir vajadzīgi. Daudzi diezgan skeptiski izsakās par Tamošauska spējām, tomēr viņa veikto tīro un netīro darba apjomu ne visi spēj pamanīt. Viņa kvalitāte uzbrukuma ievadē un aizsardzības darbībās nebūt jāapstrīd, bet prasme provocēt pretinieku ir apbrīnojama. Tamošausks bieži nopelna sev brīdinājumus, bet pretinieki pret viņu - vēl biežāk! Šajā spēlē nervi neizturēja abiem „Daugavas” afrikāņiem. Vienkāršā situācijā nenoturējās Ibe [Tamošausks viņam kaut ko pateica], bet pēc tā arī Ola. Ar savu agresīvo un provokatīvo darbību Toms prata psiholoģiski iedragāt „Daugavas” spēli. Mača zvaigznes statuss – Tamošauskam!

Zvaigznes un neveiksminieki

Turpinot par vakardienas labākajiem spēlētājiem, noteikt jāizceļ „Metalurga” jaunietis Savaļnieks. Roberts ar apbrīnojami mierīgu un meistarīgu sniegumu novērsa vairākus bīstamus uzbrukumus, īpaši labi spēlējot pret Sergeju Jašinu. Iegūstot pārliecību par saviem spēkiem, otrajā puslaikā viņš arī sāka konstruēt savējo uzbrukumus. Savaļnieka spēle labajā aizsardzības malā patiešām pārsteidza. Jurģis Kalns kreisajā malā nebija tik pārliecinošs, bet arī par viņu nevarētu teikt neko sliktu. Caur viņa malu vēlās pamatīga uzbrukumu lavīna, bet neviens patiešām bīstams moments tā arī neizveidojās. Uzslavas arī Dzintaram Zirnim, kurš bija rekordists bloķētajos sitienos, bet no šī četrinieka visvājāk izskatījās savā pozīcijā spēlējošais Toms Mežs. Trūka pārliecības viņa darbībās. Vidējā līnijā jau izcēlām Tamošausku, bet citiem futbolistiem spēle nebija tik spilgta. „Daugava” tika galā ar Leliūgu, arī Kamešs īsti neuzspīdēja, bet Afanasjevam centrā savas ātruma īpašības līdz galam neizdevās izmantot. Atsevišķi reidi padevās 18 gadus vecajam Šadčinam, kuram šis mačs viennozīmīgi ar plusa zīmi. Karlsona uzbrukuma smailē brīžiem palika žēl. Cīņā viņš tika iesaistīts nepārtraukti, tajā skaitā nemitīgās gaisa divcīņās, taču tā pa īstam pie bumbas uzbrūkošajās darbībās praktiski netika. BET, pat neskatoties uz to, savas nelielās iespējas viņš sagaidīja un izkaroja. Bez Karlsona „Metalurgam” klātos daudz grūtāk. Runājot par Doroševu, izgājienos vēl ir kur pielikt, bet uz līnijas savu darbiņu paveica godam.

Te nu var redzēt, ka „Metalurgam” nebija neviena spēlētāja, kurš pilnībā kristu ārā no spēles, bet „Daugavai” tāds bija – Daniels Ola. Ola balsta pussarga pozīcijā nospēlēja teju vai izcilu pirmo puslaiku, bet otrajā sāka peldēt. Viena kļūda sekoja otrai, kas vainagojās ar vienu un tad arī otru dzelteno kartīti. Redzot, ka Ola īsti vairs nespēj izsekot spēlei, Tabanovam viņš bija jāņem nost. Nenomainīja... Uz Ola fona lielisks aizsardzības centrā bija Dmitrijs Halvitovs. Dima nospēlēja bez kļūdām, kas ir galvenais aizsarga rādītājs. Arī Cincadze neizskatījās slikti, bet kreisajā malā, kā allaž, produktīvs bija Polovinčuks [vienu ļoti rupja kļūda gan arī viņam]. Guntaram Silagailim šī nebija pirmā pieredze labajā aizsardzības malā, bet nu nav tā viņa īstā pozīcija. Otrajā puslaikā pieslēgšanās uzbrukumiem gan bija krietni vien produktīvāka.

Pussargu līnijā ievērojami pielicis Maksims Rafaļskis [viņa ielikšana spēles beigu daļā kreisajā aizsardzības malā gan bija milzīga kļūda], kurš varētu kļūt par vienu no atslēgas spēlētājiem sezonas atlikušajā daļā. Ziziļevs kārtējo reizi pierādīja, ka viņam jāspēlē tuvāk uzbrucējiem, bet Jašins aizvadīja vājāko puslaiku „Daugavas” rindās. Tas attiecas uz pirmo pusi, bet otrajā viņš atkal bija viens no labākajiem. Kovaļovs! Aleksandrs Starkovs turpina braukt vērot šo futbolistu, bet izskatās, ka Andrejam jāsāk lidot, tad varbūt tiks sagaidīts izsaukums uz izlasi. Arī šajā spēlē Kovaļovs bija viens no labākajiem, kaut gan pirmajā puslaikā īsti neizdevās ieskrieties. Turpinājumā – ātrs, tehnisks, agresīvs un bīstams jebkurā no uzbrukumiem. Ja vēl būtu izmantojis savu iespēju... Stenlijs Ibe ir kvalitatīvs ieguvums, kuram ir daudz labu cīnītāja un ātruma īpašību. Arī šoreiz darīja, ko varēja. "Daugavas" uzbrūkošais potenciāls izskatās krietni vien labāk par aizsardzības. Pirms pāris gadiem ko tādu iedomāties būtu grūti.

Komentāri

- Ne tikai Tamošausks meistarīgi darbojās pretinieku psiholoģiskajā iznīcināšanā. Laiku pa laikam to nemanāmi darīja arī citi
- Ivans Tabanovs mēdz arī smaidīt! Otrā puslaika sākumā „Daugavas” fani sāka skandēt Mamukas Gongadzes vārdu, kas lika smieklos izplūst pat trenerim.
- „Daugava” spēles beigu daļā jau bija gatava nomainīt Rafaļski pret Mihaļu, bet tad pēkšņi nobijās, ka tiek pārsniegts leģionāru limits. Rafaļskis tika iegrūzts atpakaļ laukumā, bet pēc trīs minūtēm ar otro mēģinājumu tika nomainīts.