Kristaps Janičenoks: "Ventspilī jūtos nedaudz kā ārzemēs"

Mazās pilsētās var izveidot spēcīgus basketbola klubus. Eiropā piemēru netrūkst. Piemēram, Kvakenbrikas “Artland Dragons” 2008. gadā izcīnīja Vācijas kausu, lai gan pilsētā dzīvo tikai nepilni 13 tūkstoši iedzīvotāju.

Trīskārtējie Itālijas čempioni “Cantù” nāk no pilsētas ar 39 tūkstošiem iedzīvotāju. Čehijā daudzus gadus valda “Nymburk” (15 tūkstoši). Polijas meistaru godu aizstāv Zgožeļecas “PGE Turow” (32 tūkstoši), savukārt Ungārijās starptautiski pazīstamākais vīriešu klubs ir Solnokā (75 tūkstoši).

Kristapam Janičenokam spēlēšana deviņkārtējo Latvijas meistaru mītnē nav apgrūtinājums. “Ventspils nav mazākā pilsēta, kurā esmu spēlējis. Kapo d`Orlando Sicīlijā vispār nelīdzinājās pilsētai, savukārt Teramo atgādināja Ventspili.”

Galvenā atšķirība – Ventspils nav Rīga. “Dzīvojot Ventspilī ir mazliet sajūta, ka esi ārzemēs. Tādā ziņā, ka apkārt nav Rīga, mājas, radinieku un draugu loks. Neteiktu, ka sliktāk, drīzāk savādāk. Man vēl jāiejūtas, jāpierod. Sadzīves ziņā Ventspilī viss ir kārtībā. Ja esi viens un katru dienu vēlies iet uz diskotēku, te nebūs īstā vieta, taču dzīvot ar ģimeni nav nekādas vainas.”

Teici par atpūtu. Vai Ventspilī vari labi atpūsties?
Katru gadu kļūstu arvien lielāks dabas draugs. Pilsēta man paliek arvien mazsvarīgāka. Ventspilī ir daudz iespēju makšķerēt un zvejot, savukārt Baltijas jūras piekrastē ir lieliski meži. Aktīvās atpūtas iespēju te netrūkst. Komandā ir domubiedri-makšķernieki, kuri zina labākās vietas. Brīvo laiku esmu pavadījis lietderīgi.

Latvijas Basketbola līga un BBL – vai abos čempionātos ejat uz pirmo vietu?
Komandai pievienojos sezonas gaitā, tāpēc pilnībā nepārzinu kluba vadības sportiskos mērķus. Ceru, ka tā ir. Ventspilij jābūt ambīcijām.

Publika sestdien pirmo reizi ieraudzīja Eiropas čempionāta talismanu Frenkiju. Tavi iespaidi?
Manuprāt, bija forši. Talismans atgādināja savus kolēģus parastajos Eiropas čempionātos (Amberi 2011. gadā Lietuvā un Lipko 2013. gadā Slovēnijā – Sportacentrs.com). Parunājāmies un noskaidrojām, ka mums Latvijā ir kopīgi paziņas.

Ir spēlētāji, kuru uzaicināšana uz valstsvienību šķiet pašsaprotama. Vai Tev tas ir pieņemami?
Iepriekšēji nopelni izlasē nav galvenais. Tā ir galvenā trenera izvēle. Par spēlēšanu izlasē pagaidām nedomāju vispār. Svarīgākais darbs šobrīd notiek klubā.

Kristaps Janičenoks 2015. gada 18. februārī BK “Ventspils” un “VEF Rīga” spēlē. Foto: Vladislavs Proškins, f64

Kristaps Janičenoks un Ventspils galvenais treneris Roberts Štelmahers

Kristaps Janičenoks un Jānis Timma

Kristaps Janičenoks

Jānis Timma, Ingus Jakovičs un Kristaps Janičenoks. Foto: Romualds Vambuts

Kā Tu vērtē Latvijai ielozēto grupu?
Par Latvijas pretiniekiem grupā izteikušies daudzi. Pats esmu māņticīgs. Daudzi saka, ka grupa ir salīdzinoši viegla, tajā pašā laikā pretinieki ir ļoti bīstami un nevar viņus nenovērtēt. Viegli neklāsies, taču interesanti būs gan spēlētājiem, gan skatītājiem.

Eiropas čempionātu redzi kā jaunu lappusi vai iepriekšējā darba turpinājumu?
Salīdzinot ar 2013. gada čempionātu Slovēnijā, tas būs pilnīgi cits turnīrs, kuru sāksim no nulles. No otras puses, spēlētāju kolektīvs ir saglabājies. Izlases kodols spēlēja Eiropas čempionāta kvalifikācijā. Arī finālturnīrs nebūs jauns, tumšs un nezināms. Pazīstam treneri Ainaru Bagatski, zinām, kā viņš strādā un ko vēlas.

Latvijā katru dienu būs četri tūkstoši igauņu līdzjutēju. Lietuviešu atsaucība varētu būt līdzīga, tādējādi Rīgā iespējamas 12 izpārdotas spēles. Skudriņas skrien?
Tāda atsaucība ir super. Man patīk spēlēt svarīgās spēlēs, spiediena apstākļos, pilnā zālē. Citiem spēlētājiem tas mēdz traucēt, man patīk. Eiropas čempionātā katra spēle būs svarīga – lieliski! Paredzu, ka būs spiediens gan no skatītājiem, gan preses. Tas piedien profesionālajam sportam. Mums jātiecas tam pretī un jāsadzīvo ar notiekošo.