Linneja Hārpere: "Reiz satiku Lebronu Džeimsu – viņš ir "Ohio State" fans"
"Izaugt Čikāgā nav viegli. Gāju skolā kopā ar bērniem, kuriem nebija gandrīz nekā. Dažreiz viņiem pat nav, ko ēst. Redzu to līdz šai dienai. Cenšos dot atpakaļ un palīdzēt viņiem jebkādā veidā," pasaules U17 un U19 čempione basketbolā Linneja Hārpere (Linnae "Nae" Harper) šosezon pārstāv "TTT Rīga" un stāsta, kā palīdz dzimtajai pilsētai.
“Viņa ir 173 centimetrus gara, taču spēlē kā 188 centimetrus gara spēlētāja,” reiz teica “Ohio State” galvenā trenera palīgs Patriks Kleins. “Tā ir mentalitāte.” Otro sezonu pārstāvot “Kentucky” universitāti, Hārpere vidēji spēlē izcīnīja 7,1 atlēkušo bumbu, kas bija labākais rādītājs NCAA pirmajā divīzijā starp spēlētājām, kuru augums nepārsniedz 173 centimetrus.
Kapāšana un sīkstums ir viņas firmas zīmes laukumā, taču kā cilvēks Hārpere ir vēl lielāka. Pērn viņa izveidoja bezpeļņas organizāciju “That Harper kid”, lai dzimtajā Čikāgā palīdzētu pamatskolas vecuma bērniem. “Back to School Drive 2019” ietvaros viņa iecerējusi piepildīt 800 somas ar skolas piederumiem – penāļiem, pildspalvām, krītiņiem, mapēm, piezīmju grāmatām. Viņai var sekot Tviterī @Nae_2smoove .
Vai esi pamēģinājusi dažādus sporta veidus?
Spēlēju basketbolu no apmēram piecu gadu vecuma. Kad biju mazāka, pēc skolas devos uz Mičigana ezera piekrastes parku. Vingrošana, volejbols, florbols – darīju visu, lai būtu aktīva. Kad kļuvu vecāka, pievērsos tikai basketbolam.
Basketbols nopietnā līmenī sākās Vitnija Morisa Janga vidusskolā (Whitney Morris Young high school – tajā mācījusies arī Mišela Obama) vai citur?
Pamatskolā spēlēju tikai ar puišiem. Un dažreiz daru to joprojām. Konkurētspējīga kļuvu jau pirms iestāšanās vidusskolā. Vasarās ar meitenēm spēlēju AAU basketbolu (komandas aizvada sabraukumus dažādās ASV vietās; AAU – amatieru sporta savienība).
Spēlēšana ar puišiem mani norūdīja. Padarīja stiprāku un fiziskāku. Domāju, ka tas uzlaboja manu spēli.
Vitnija Janga vidusskola atrodas starp “Chicago Bulls” mājvietu “United Center” un pilsētas centru.
“Whitney Young” atrodas rietumos no “Loop” (Čikāgas centrs, arī “Zelta jūdze”) un netālu no “United Center”. Kad biju mazāka, gāju uz spēlēm. Ikviens ir liels Maikla Džordana fans. Neesmu izņēmums. Čikāga ir īpaša vieta basketbolam.
Maikls Džordans nēsāja 23. numuru. Kepija Pondekstere (Cappy Pondexter) arī ir no Čikāgas un karjeras laikā nēsāja šo numuru. Vai tāpēc izmanto 23. numuru?
Visu karjeru nēsāju 15. numuru. Izvēlējos 23. numuru tikai pērn, kad spēlēju “Chicago Sky”. Piecpadsmitais numurs nebija pieejams un 23. numurs bija nākamais. Esmu arī liela Lebrona Džeimsa fane. Klīvlendā viņš spēlēja ar 23. numuru.
ASV U17 izlase, Amsterdama 2012, numuru secībā: Lindsay Allen, Jessica Washington, Linnae Harper, Kaela Davis, Rebecca Greenwell, Diamond Deshields, Brianna Turner, Erica McCall, Oderah Chidom, Taya Reimer, Mercedes Russell, Kai James. Foto: FIBA
ASV U19 izlase, Klaipēda 2013, numuru secībā: Moriah Jefferson, Alexis Jones, Linnae Harper, Kelsey Plum, Gabby Green, Brianna Turner, Breanna Stewart, Nia Coffey, Morgan Tuck, Bashaara Graves, A`ja Wilson, Caandice Agee
Neja no 2016. līdz 2018. gadam pārstāvēja “Ohio State”, kļūstot par “Big Ten” līgas čempioni. Foto: Ohio State
Lebrons Džeimss 2019. gada rudenī paziņoja, ka visticamāk, spēlētu “Ohio State”, ja pēc vidusskolas nesāktu profesionāļa karjeru. Foto: Cincinnati
”Ohio State” atrodas tikai dažu stundu brauciena attālumā no Džeimsa dzimtajām vietām
Vai esi satikusi kādu no nosauktajiem cilvēkiem?
Man radās iespēja satikt Lebronu, kad mācījos “Ohio State”. Viņš ir liels “Buckeye” fans (Džeimss 2019. gada “Lakers” mediju dienā atklāja, ka, visticamāk, būtu devies mācīties uz “Ohio State” , ja neizvēlētos sākt profesionāļa karjeru). Esmu arī bijusi spēlē, kuru apmeklēja Maikls Džordans.
Pēc pirmajiem diviem gadiem “Kentucky” mainīji skolu, kas NCAA nav nekas neparasts. “Kentucky” ir lielākā iekštelpu basketbola zāle ASV, ja neskaita amerikāņu futbola stadionus kā “Syracuse” – Ādolfa Rapa arēna ar 23 500 skatītāju vietu. “Ohio State” ir milzīga skola, kura pazīstama ar sportistiem – Džesi Ovensu, Džonu Havličeku, Keitiju Smitu, Kelsiju Mičelu.
Skolā mācījušies daudzi izcili spēlētāji. Keitija Smita (Katie Smith – trīskārtējā Olimpiskā čempione, WNBA kluba “New York Liberty” trenere) bija viena no manām mīļākajām spēlētājām. Spēlēt līdzās Kelsijai Mičelai (Kelsey Mitchell – otrā visu laiku rezultatīvākā NCAA spēlētāja aiz Kelsijas Plamas) bija apbrīnojama pieredze. Viņa ir fenomenāla spēlētāja.
“Ohio State” deva man iespēju spēlēt kopā ar Kelsiju. Izbaudīju abas sezonas gan “Kentucky” mājvietā Leksingtonā, gan “Ohio State” un Kolambusā. Mācījos no abām basketbola programmām. Tās izveidoja mani par spēlētāju, kāda esmu šodien.
Minēji Keitiju Smitu. Viņa mēģināja tevi uzaicināt uz Ņujorku?
Īstenībā nē. “Liberty” sastāvs jau bija nokomplektēts. Taču kontaktu ar Keitiju esmu saglabājusi. Viņa ir lielisks cilvēks. Viņa vienmēr man dod padomus – kā kļūt labākai, kā būt profesionālai, kā uzlabot savu spēli. Augstu vērtēju to.
Kā viņa palīdzēja, kamēr mācījies “Ohio State”?
Viņa mēdza apstāties un vērot treniņu. Varēju pieiet pie viņas un pajautāt sev interesējošās lietas – iegūt jebkādu informāciju, lai kļūtu par labāku spēlētāju.
Augstskolā ir daudz tradīciju. Kas iespiedies atmiņā no “Ohio State” pavadītā laika?
Godīgi – novērtēju pašu iespēju mācīties šajā skolā. Esmu bijusi dažādās pasaules vietās un redzējusi cilvēkus “Buckeye” kreklos. Viņu fanu bāze ir milzīga. Skolai pieder milzīgi resursi. “Ohio State” ir daudz vairāk nekā basketbols.
Svarīgākās ir cilvēciskās attiecības, kuras izveidoju ar treneriem, spēlētājām un personālu. Viņi izveidoja stabilu pamatu – es to novērtēju. “Ohio State” ir kā mājas projām no mājām.
Ko mācījies Kolambusā?
Ieguvu bakalaura grādu Komunikācijas zinātnē. Man patīk runāt ar cilvēkiem. Mācījos arī par stratēģisko komunikāciju. Maģistratūrā mācos par sporta treneri. Palicis vēl viens studiju gads. Cerams, pabeigšu to nākamgad. Minētā maģistratūras programma izveidota pavisam nesen.
Pirms gada NCAA čempionāta “Četru fināls” notika Kolambusā. Vai bija iespēja pacīnīties par nokļūšanu finālturnīrā?
Tas bija mūsu mērķis. Dažreiz lietas neizdodas, kā iecerēts, taču (spēlēšana NCAA čempionātā) izvērtās par labu pieredzi. Lai gan pašas netikām “Četru finālā”, apmeklējām izšķirošās spēles klātienē. Atmosfēra bija vienkārši traka.
Spēles notika...
“Nationwide Arena” – NHL kluba “Blue Jackets” mājvietā. Apmeklēju vienu no pusfināliem un finālu. “Notre Dame” komanda kļuva par čempioni (pēc 17 gadu pārtraukuma).
Aleksa Džonsa un Linneja Hārpere. Foto: USA Basketball
2019. gada vasarā “Red Bull” 3x3 turnīrā Hjūstonā, Teksasā. Foto: Force 10
”Red Bull” 3x3 turnīrā Sietlā. Foto: Force 10
Linneja Hārpere FIBA Eirolīgas debijas spēlē 2019. gada 16. oktobrī. Foto: Romāns Kokšarovs, Renārs Koris
Pārlapoju tavas spēlētājas gaitas un redzēju, ka vairākas reizes esi pārstāvējusi “USA Basketball” jaunatnes izlases. Parasti USAB U16 vai U18 treniņnometnēs uz pārbaudēm ierodas līdz 150 meitenēm.
Iespējams, ka ASV Olimpiskās komitejas (USOC) treniņcentrā Kolorado ieradās 150 meitenes gan uz U16, gan U17 treniņiem. Abas reizes iekļuvu divpadsmitniekā. Satiku daudzas teicamas spēlētājas un redzēju citu sporta veidu pārstāvjus. Jutos pagodināta.
Tavs pirmais starptautiskais 3x3 starts Pasaules U17 kausā Itālijā izvērtās visai traks. Divas spēlētājas guva savainojumus.
Rebeka Grīnvela (Rebecca Greenwell) sarāva ceļgala priekšējās krusteniskās saites. Neatceros, kurā spēlē tas notika, taču viņa nokrita sāpēs. Bija mokoši to redzēt. Nākamajā spēlē Taja Reimere (Taya Reimer) sastiepa potīti. Palikām divatā ar Kaelu Deivisu (Kaela Davis).
Neatlaidīgi cīnījāmies un panācām pagarinājumu pret mājinieci Itāliju. Papildlaikā zaudējām ar vienu vai diviem punktiem. Spēlē par bronzu sacentāmies pret Spāniju, kurai bija spēlētājas, garākas par 190 centimetriem. Mēs bijām daudz īsākas, taču par parādīto sniegumu saņēmām goda bronzu. Lai gan palikām ceturtās, tā bija lieliska pieredze.
Kas ir tavi paraugi?
Mana mamma Erika. Viņa vienmēr bijusi man līdzās, katrā solī. Paraugu vidū ir vairāki treneri. Un basketbolisti, kurus apbrīnoju – Keitija Smita, Maja Mūra (Maya Moore), Lebrons Džeimss, Dveins Veids (Dwyane Wade). Spēlētāji, kuriem sekoju bērnībā un jaunībā.
Nosauc trenerus.
Tamika Džītere (Tamika Williams-Jeter, “UConn” spēlētāja 1998-2002 kopā ar Sjū Bērdu, Daianu Taurasi un Svetlanu Abrosimovu) no “Kentucky” laikiem. Viņas vīrs Ričards Džīters (Richard Jeter).
“Ohio State” treneru korpuss pilnā sastāvā. Galvenais treneris Kevins Makgafs (Kevin McGuff). Treneri Patriks Kleins (Patrick Klein) un Kerija Benksa (Carrie Banks). Viņi pieņēma mani zem saviem spārniem kā ģimene. Viņiem ir liela ietekme uz manu pasaules redzējumu. Novērtēju to.
Nevaru nepieminēt manu treneri “Whitney Young” vidusskolā – Koriju Īrvinu (Corry Irwin). Viņai bija īpaša vieta manā dzīvē, padarot mani par personu, kāda esmu šodien (vienā brīdī NCAA čempionātā spēlēja uzreiz piecas “Dolphins” meitenes – arī Džena Tompsone (Janee Thompson) no “Kentucky”).
Korija Īrvina ar “Dolphins” sasniedza bilanci 449-77 un trīsreiz tika atzīta par Ilinojas pavalsts gada treneri meiteņu basketbolā (HFHS Illinois Coach of the Year). Trīskārtējā Ilinojas čempione (2008, 2012, 2014) nesen kļuva par NAIA skolas “Saint Xavier University” galveno treneri.
Linneja Hārpere un “USK Praha” spēlētāja Kristina Ovinja. Foto: Romāns Kokšarovs, Renārs Koris
Neja lēcienā
Neja ir kreile
Runājot par Čikāgu – Vēju pilsētu – nesen izveidoji labdarības organizāciju “That Harper kid”. Ja nekļūdos, nosaukums nāk no Rāma Emanuela (Rahm Emanuel) – prezidenta Obamas administrācijas pirmā vadītāja (2009-2010) un bijušā Čikāgas mēra teiktajiem vārdiem?
Vidusskolā bija pasākums, kuru nekad neaizmirsīšu. Čikāgas mērs mani atpazina. “Tu esi Hārperu bērns?” (You are that Harper kid?) Jā! “That Harper kid” iespiedās atmiņā. Cilvēki mani mēdz tā devēt. Kad paaugos, sāku just, ka man jādod atpakaļ – izveidoju savu bezpeļņas organizāciju.
Pērnvasar rīkoju “Atpakaļ uz skolu” pasākumu. Šogad nevarēju būt klāt, jo vajadzēja atrasties šeit. Tagad strādāju, lai sagādātu bērniem skolas piederumus. Ceru, līdz gada beigām visu nogādāt bērniem. Jo viņiem tas ir vajadzīgs, īpaši Čikāgā. Strādāju, lai tā notiktu katru gadu.
Vai tev ir partneri labdarības darbā?
Pašlaik esmu viena pati. Cenšos nest vēsti pasaulē. Cerams, ka korporācijas un uzņēmumi to sadzirdēs, lai strādātu kopā ar manu fondu. Viņi var palīdzēt jebkādā veidā. Ziedot cēlam mērķim, bērniem. Strādāju pie tā. Ceru, ka kādu dienu tas būs milzīgs fonds, kurš ietekmēs bērnu dzīves.
Kas tevi iedvesmoja sākt “That Harper kid” darbību?
Izaugt Čikāgā nav viegli. Gāju skolā kopā ar bērniem, kuriem nebija gandrīz nekā. Esmu redzējusi, cik grūti viņiem klājas. Dažreiz viņiem pat nav, ko ēst. Redzu to līdz šai dienai. Cenšos palīdzēt viņiem jebkādā veidā. Mūsu paaudzes bērni – viņiem jāredz, ka cilvēki viņiem tic. Lai iegūtu nepieciešamo pārliecību. Tas bija viens no lielajiem iemesliem, kāpēc izveidoju fondu.
There is still time left to donate for our kids in the city ? pic.twitter.com/XRGNiphUOj
— Linnae Harper (@Nae_2smoove) September 22, 2019
Tu strādāji kopā ar Kepiju Pondeksteri?
Mums bija kopīga nometne. Tiku pie iespējas mācīties no viņas. Tā bija lieliska pieredze – strādāt ar bērniem.
Šovasar saņēmi ielūgumu no WNBA kluba “Seattle Storm” spēlēt pirmajā profesionālajā ASV 3x3 sieviešu basketbola komandā “Force 10”. Kā tas notika?
Vienu dienu zvanīja mans aģents un teica, ka “Seattle Storm” īpašnieki vēlas izveidot profesionālu 3x3 komandu. Vai tev ir interese? Biju sajūsmā. Aizlidoju uz Sietlu un satiku kluba īpašniekus – bija apbrīnojami redzēt viņu apņēmību. Kādu dienu var rasties iespēja pārstāvēt Savienotās Valstis.
Sietlā sākām četratā – es, Megana Hafa (Megan Huff), Aleksa Pītersone (Alexis Peterson) un Sjerra Burdika (Cierra Burdick). Satikāmies, pāris dienas trenējāmies. Pēc tam ceļojām uz dažādām pavalstīm, lai spēlētu.
Un uzvarējāt trijos “Red Bull” turnīros – Denverā, Sietlā un Reilijā.
Bija jautri spēlēt citādā atmosfērā ar dažādām spēlētājām. “Storm” apmaksāja mūsu lidojumus un pārējos izdevumus. Pulcējāmies un spēlējām tikai nedēļas nogalēs.
Vai varētu rasties iespēja piedalīties Olimpisko spēļu kvalifikācijā? Cik zinu, ASV atlase notiks 2020. gada martā, bet Tokijas kvalifikācijas turnīrs risināsies Indijā.
Tas būtu lieliski, taču pagaidām nav nekādu ziņu. Vēl par agru. Jāizvēlas viena lieta vienā laikā.
Neja dodas uzbrukumā. Foto: Romāns Kokšarovs, Renārs Koris
Linneja Hārpere
Neja spēlē pret “USK Praha”
Kā līdz šim klājas Rīgā?
Lieliski. Pilsēta ir skaista. Treneru korpuss apbrīnojams. Jūtos šeit komfortabli. Laika apstākļi īpaši neatšķiras no Čikāgas. Ir forši. Labs ēdiens. Izbaudu savu laiku šeit tāpat kā iespēju spēlēt ar teicamām spēlētājām.
[+] [-]
Mums, PSRS manā bērnība, par laimi vienmer bija ko ēst!
[+] [-]