Facebook
GoogleVeiksmīgs sākums, kas pārvēršas par sagrāvi
2013. gada 21. septembrī, Ozo ledus hallē savu trešo spēli aizvadīja HK “Zemgale/LLU”, stājoties pretī principiālam pretiniekam HK “Ozolnieki/Monarhs”. Neskatoties uz veiksmīgu pirmo trešdaļu, komanda piedzīvo smagu zaudējumu ar rezultātu 2:7.
Pirmā trešdaļa sākas ar pārliecinātu pārsvaru HK “Zemgale/LLU” spēlētāju labā. Saskaņota ripas kontrole un teicama saspēle priecēja skatītājus. Astotā minūtē pēc Riharda Remiņa piespēles ripu vārtos ieraida Raivis Kurņigins – 1:0. Jau pēc trim minūtēm, tas pats piecinieks dubulto spēles rezultātu. Ar rezultatīvām piespēlēm atzīmējās Raivis Kurņigins un Artūrs Batraks, bet ripu vārtos ieraida Rihards Remiņš – 2:0. Spēles pārtraukumā skatītāji uz pozitīva viļņa devās sasildīties rudenīgā saulē, lai vēlāk turpinātu vērot savas komandas uzvaras gaitas.
Tomēr otrā trešdaļa sākās ne tā, kā to vēlējās komandas atbalstītāji. Izskatījās, ka HK “Ozolnieki/Monarhs” ir ieslēguši paaugstinātu ātrumu un jau piektā minūtē atgūst pirmo ripu, bet minūti vēlāk otro – 2:2. Satraukums pārņēma skatītāju tribīnes un laikam arī jelgavnieku komandu. Bet vēl visu varētu labot, ja vien spēle ietu no rokas. Diemžēl puiši nopelna divus noraidījumus pēc kārtas, kurs mājinieki teicami realizē – 2:4. Tieši šis brīdis arī bija spēles lūzuma brīdis, kurā spēle vairs pa galam nevedās, bet “Ozolnieki/Monarhs” izjuta Fortūnas labvēlību. Vēl divi ātri pretuzbrukumi un jelgavnieku vārtos jau pabijušas sešas ripas – 2:6. Pēc sestās zaudētās ripas laukumu pameta vārtsargs Reinis Repšs un viņa vietā stājās Toms Nuka. Izmisums. Tieši tā var raksturot otrās trešdaļas izjūtas tribīnēs un spēlētāju rindās.
Trešā trešdaļa sākās ar vēl lielāku izmisumu, jo pēc Viestura Cimermaņa noraidījuma zaudējam septītos vārtus – 2:7. Iespējams, ka ar šiem vārtiem mājinieki pārstāja aktīvi uzbrukt, jo rezultāts viņus pilnībā apmierināja. Pienāca laiks uzņemties spēles vadību HK “Zemgale/LLU” spēlētājiem. Pēc kārtas to ir mēģinājuši darīt vairāki uzbrucēji, bet nevienam tas tā arī neizdevās. Pat vārtu stabiņi šoreiz aizstāvēja Ozolnieku intereses, jo glāba savējos divas reizes. Vienā epizodē puišiem vairākas reizes neizdevās ieraidīt ripu tukšos vārtos. Rezultātā spēle noslēdzas ar pamatīgu sarūgtinājuma sajūtu. Tomēr nevajadzētu pakļauties izmisumam un darīt priekšlaicīgus secinājums, jo sezona ir vēl sākumā un puiši vēl spēs priecēt ar veiksmīgām spēlēm.
