Krollis: "Man šis ir liels mācību gads, jo kā uzbrucējs spēlēju tikai divus gadus"

Latvijas kausa izcīņas ceturtdaļfinālā 19 gadus vecais "Valmieras" kapteinis Raimonds Krollis izprovocēja pretinieka pārkāpumu soda laukumā un spēles 17. minūtē realizēja paša nopelnīto pendeli, ieliekot pamatus Vidzemes komandas uzvarai pār "Dinamo Rīga". Krollis gan nenospēlēja mača pirmo puslaiku līdz beigām, jo sadursmē ar pretinieku vārtsargu jaunais uzbrucējs satraumēja kāju un laukumu pameta pieklibojot.

Šoreiz saruna jāsāk ar to, ka jāprasa - kā ar veselību?
Potīti pamežģīju. Ir sapampusi. Rīt vairāk varēs saprast. Cerams, ka saites nebūs satraumētas, tad jau viss būs kārtībā un varēšu spēlēt. Mus ir pieejamas augstākā līmeņa atjaunošanās un rehabilitācijas iespējas. Viss būs kārtībā.

Komandu šosezon papildinājis Latvijas Olimpiskās vienības fizioterapeits Mareks Osovskis. Ko viņš dod komandai?
Tas noteikti ir liels pienesums. Arī mūsu otram fizioterapeitam viņš ir cilvēks no kā mācīties un pilnveidoties. Divi ļoti labi speciālisti komandai noteikti ir ļoti liels pienesums.

Pastāsti kā gatavojāties spēlei pret "Dinamo Rīga". Vai tas jau bija plašākā plānā, domājot par tuvojošos spēli pret "Riga"? Vai arī pilna koncentrācija šim mačam?
Principā sagatavojāmies kā vienmēr. Treneris arī uzsvēra, ka jāgatavojas profesionāli, jo futbols nepiedod neprofesionalitāti. Pirms pašas spēles gribējām parādīt RFS, "Riga" un visam citām čempionātam, ka varam dominēt un esam ļoti labā formā. Gribējām uzvarēt rezultatīvi un to arī panācām.

Pēdējās spēlēs esi labi piespēles sakrājis un uzkāpis līdz Virslīgas labāko piespēlētāju pašai augšai. Vai esi pie tā īpaši strādājis treniņos pēdējā laikā vai vienkārši komandas biedri sākuši realizēt momentus?
Man šis ir liels mācību gads kā pareizi spēlēt uzbrukumā, jo šajā pozīcijā spēlēju tikai divus gadus. Pēdējās spēlēs treneris arī licis spēlēt kā desmitniekam, tādēļ vairāk esmu uzbrukuma veidošanas pozīcijā nevis noslēgšanas. Sāku mācīties to, ka nav vienmēr jāspēlē tikai uz sevi, bet vajag atrast īstos brīžus, kad atrast komandas biedrus un kad uzņemties pašam. Gribētu domāt, ka esmu atradis zelta vidusceļu.

Mēs tevi pieaugušo futbolā esam redzējuši tikai kā uzbrucēju.Pastāsti kā tad spēlēji jaunatnes futbolā?
Principā visu jaunību spēlēju kā malējais pussargs. Tikai ap U16 vecumu mani sāka iespēlēt kā centra uzbrucēju. Taču arī "Mettā" spēlējot, man tā centra uzbrucēja pozīcija bija daudz brīvāka. Nebija tik izteikta kā šogad, kad ir noteikta loma un uzdevumi, kas kā uzbrucējam ir jāveic.

Kad pievienojies "Valmierai" plašāka publika uzskatīja, ka esi spēlētājs, kuram vajadzētu skatīties ārzemju virzienā. Cik ļoti tas, ka parādi ka esi arī labs veidotājs, ne tikai finišētājs, ceļ tavas akcijas?
Gan jau kaut kādā ziņā ceļ, jo tas parāda, ka esmu vispusīgs spēlētājs un mani var pielietot vairākās pozīcijās. Ja runājam par to kāpēc "Valmiera"? Pats vēl nejutu, ka esmu gatavs ārzemēm un arī nebija neviens tāds piedāvājums, kurš mani uzrunātu. Pats apzinos savas spējas. Izvēlējos ceļu vēl kādu laiku paspēlēt Latvijā. Tad, kad būšu gatavs nākamajam līmenim, tad arī iešu. "Mettā" mēs spēlējām uz izaugsmi un uz rezultātu nekad iepriekš tā īsti nebiju koncentrējies. "Valmierā" spēlējam uz rezultātu un pie tā man arī ir jāpierod, ka tiek izdarīts spiediens un prasīts rezultāts.

Tuvojas Latvijas izlases spēles. Pēdējos sasaukumos jau esi stabils Latvijas izlases dalībnieks, bet kas ir tas ko pašam gribas parādīt sarkanbaltsarkanajā formastērpā?
Sarkanbaltsarkanajā formastērpā es nevēlos parādīt sevi. Es gribu uzvarēt ar komandu. Manuprāt, izlasē nav runa par sevi. Izlasē ir jāpārstāv valsti un jāaizstāv savas krāsas.

Tuvojas trešā apļa noslēdzošā spēle ar "Riga". Priekšā sezonas izskaņas spurts. Kas "Valmierai" jāizdara, lai sezonas izskaņā uzkārtu kaut ko spīdīgu kaklā?
Vienkārši jāpilda trenera uzdevumi. Nevajag domāt par kaut kādām vietām. Jāiet laukumā, jāspēlē sava spēle un jāpaņem savi punkti. Tad jau beigās redzēsim, kurā vietā būsim.