Pirms kaujas "Spartaks" un "Jelgava" grib trofeju - Latvijas kausu

Jānis Vuguls, "Jelgavas" direktors: "Mums, FK "Jelgava", šī ir ārkārtīgi nozīmīga spēle sezonas kontekstā un arī ne tikai sezonas kontekstā. Mēdz teikt, ka trofeju ir grūtāk aizstāvēt nekā to izcīnīt - to mēs ļoti labi apzināmies un sagaidām ļoti sarežģītu futbola spēli, jo spēlēsim pret komandu, kas spēles savā laukumā un pret komandu, kas mūs šogad ir apspēlējusi, un kura sezonas gaitā progresē. Mums ar to visu jārēķinās. Šīs spēles nozīmi mēs nevaram pārvērtēt mūsu kluba kontekstā un rītdien mums jāiziet laukumā un jāatdod spēki par 110%. Ja mūsu puikas to izdarīs, tad mums ir labas iespējas kausu paturēt mājās."

Gints Freimanis, "Jelgavas" aizsargs un komandas kapteinis: "Man ir patiess prieks atkal šeit būt un par to, ka mēs bieži esam finālā. Vispirms komandas vārdā gribētu pateikt paldies Vitālijam Astafjevam par šiem diviem gadiem, par to, ko viņš mums ir devis, par to, ko esam kopā pārdzīvojuši. Mums tiešām nebija viegli to [Astafjeva atkāpšanos - aut.] uzņemt, jo divus gadus pavadīt kopā tas nav tik vienkārši, kā, nezinu, uz mēnesi aizbraukt atvaļinājumā. Daudz kas ir pārdzīvots - bijuši gan prieki, gan bēdas. Tāpēc milzīgs paldies Vitālijam un novēlu viņam tagad uztaisīt atjaunošanos savā dzīvē, restartu, un lai viņš turpina to, ko viņš ir iesācis.

Vēl viena lieta, ko gribēju pateikt, - klīst visādas runas, ka mēs esam speciāli spēlējuši tā, lai viņu atlaistu un varbūt kaut ko par totalizatoriem. Tad es varu pateikt uzreiz, ka tās ir pilnīgākās muļķības un, ja jūs gribat konkrētu informāciju zināt, tad vienkārši nāciet pie komandas vadības. Lai neizplatās tādas lietas apkārt un lai man nav jādzird tādas lietas, ka mēs esam speciāli kaut ko darījuši. Tā tas nebija, un tā tas arī nebūs. Vismaz FK "Jelgava".

Par kausa izcīņu - kā jau esmu minējis, "Jelgavai" katra trofeja ir zelta vērtē. Mēs nešķirojam, vai tas ir Latvijas čempionāts vai kauss - mums katra trofeja ir ļoti svarīga, lai varam to ierakstīt kluba vēsturē, jo tieši tā mēs arī veidojam kluba vēsturi. Un mums spēlētājiem, protams, gribas atdot parādu, kas ir sakrājies šīs sezonas sākumā - pirmkārt, līdzjutējiem, kuri joprojām ir uzticīgi un kluba vadībai, kura arī tic, nepadodas un meklē risinājumus, kā lai atrisina šo problēmu. Tā ka rīt viss būs atkarīgs no tā, kurš būs vairāk noskaņojies, kurš vairāk gribēs - tas arī vinnēs."

Oļegs Kubarevs, "Spartaka" galvenais treneris: "Fināls būs īpašs ar to, ka tiks aizvadīts Jūrmalā un to, ka Jūrmalas "Spartaks" kā klubs vēl ir diezgan jauns un tam pagaidām nav skaļu titulu un trofeju. Gribētos kluba labā paveikt darbiņu un iepriecināt līdzjutējus un tos, kuri pārstāv šo klubu. Uzskatu, ka komanda kopumā ir labi gatava. Līdz šim mums bija sarežģīts nogrieznis, taču ceru, ka mēs esam spējuši atjaunot spēkus un sagatavoties spēlei. Šodien mums būs vēl viens treniņš, būs sapulce, tā ka gatavošanās vēl nemaz nav pabeigta. Ceru, ka komanda visu saprot, ka komanda izrādīs vēlmi. Gaidot spēli, abām komandām vēlētos novēlēt "Fair Play" ievērošanu, lai izdodas iepriecināt futbola mīlētājus, un lai spēles organizācija izdodas tikpat labā līmenī, kādā ir šī preses konference."

Dmitrijs Platonovs, "Spartaka" uzbrucējs: "Dabīgi, ka komanda ir gatava, jo katrs futbolists apzinās, ka šādu spēļu [finālu] karjerā nav nemaz tik daudz. Visi centīsies pielikt visus spēkus, lai sasniegtu rezultātu - protams, tikai rīt redzēsim, kā tas izdosies. Ceļā uz finālu, ja paskatīsieties, mēs katru spēli burtiski grauzām līdzīgās spēlēs, lai uzvarētu un nekādu sagrāvju nebija. Brīžiem uzvarējām uz nianšu un sīku detaļu rēķina. Ceru, finālā izvērtīsies līdzīgi."

Kāda situācija ir ar sastāviem? Vai nav kādas traumu problēmas?
Kubarevs: "Domāju, mums ir tādas pašas problēmas kā pretiniekam - rit sezona, kāds izkrīt, kāds atgriežas no savainojuma. Runāt par to, kurš spēlēs un kurš nespēlēs, šodien vēl nevar - mums vēl ir diennakts, un mēs centīsimies izdarīt visu, lai spēlētāji, kuri ir uz robežas [[spēlēt/nespēlēt], spēlētu. Šodien nevaru pateikt, kurš noteikti nespēlēs - varbūt Dima [blakus sēdošais Dmitrijs Platonovs - aut.], viņš ticis pie traumas. Varbūtība, ka viņš spēlēs, ir ļoti maza. Ceru, ka visi pārējie būs ierindā."

Vuguls: "Mums situācija ir līdzīga - šodien plkst.16 vēl paredzēts treniņš spēles stadionā, pēc tam arī medicīniskās pārbaudes. Vēl skatīsimies, bet vakar visi bija gatavi, visi bija ierindā. Gatavojamies spēlei, nav tādu detaļu, kuras varētu atklāt."

Kā pats vērtē savas iespējas rīt spēlēt?
Platonovs: "Jūtos labi [smaida]! Vai spēlēšu rīt? Oļegs Mihailovičs pareizi sacīja, ka varbūtība nav liela, taču tāda ir, un rīt no rīta visu uzzināsim."

Virslīgā "Spartaks" neatstāja nekādus variantus "Jelgavai". Kurai komandai tā ir priekšrocība - vieniem pārliecība par pārākumu vai otriem liela vēlme revanšēties?
Freimanis: "Rīt ir jauna diena, jauna spēle, jauni spēki un tas, kas bija, ir jau pagātnē. Tas ir viss, ko varu pateikt."

Cik liela ietekme finālā būs tam, kā komandām veicies līdz šim, respektīvi, "Spartaks" Virslīgā spēlējis labi, kamēr "Jelgavai" nav sekmējies?
Kubarevs: "Protams, ir patīkamāk, ja tava komanda atrodas tabulas augšdaļā un izcīna uzvaras. Taču šī tomēr ir kausa izcīņa, cits turnīrs, un komandām ir jāmeklē pamats optimismam. Mūsu pretinieks acīmredzot analīzē meklēs kļūdas un būs motivēts, jo viņiem ir, ko pierādīt. Savukārt mums motivācija, protams, cita - mums ir, ko iegūt. Tā ka nedomāju, ka rīt kāda komanda iegūs priekšrocību no tā, kā klājas Virslīgā. Rīt būs kauss, un ir liela varbūtība, ka mača likteni izšķirs viena kļūda, jo abām komandām, uzskatu, ir augsti kvalificēta aizsardzība. Ja paskatāmies uz "Jelgavu", tā labi kontrolē bumbu, rada daudz momentu un šai komandai visu laiku pietrūkst drusciņ, drusciņ, lai savu materiālo pārsvaru pārvērstu gūtajos vārtos. Katrai komandai ir savi trumpji. Uzskatu, ka rīt lielākas iespējas uzvarēt būs tai komandai, kas labāk parādīs, ko spēj un kas labāk spēs ierobežot pretinieku trumpjus. Vēl jau arī neaizmirsīsim, ka ir iespējama pēcspēles loterija. Atrisinājums rītdienas mačā var būt dažāds. Jābūt gataviem visam."

Vuguls: "Situācijas būtību Oļegs ļoti labi izstāstījis, un man pat nebūtu gandrīz nekā, ko papildināt [smaida]. Mums ir tā, ka otrdien sapulcē vienojāmies, ka nedomājam, kas būs daudz tālāk, bet gan koncentrējamies svētdienas spēlei. Neskatāmies turnīra tabulā, nedomājam par to. Mēs visi labi saprotam, ka šī viena spēle diezgan būtiski var lietas mainīt uz labo pusi. Tas ir cits turnīrs, un tajā mēs varam vērst sezonu vajadzīgajā virzienā - tādā, kādā esam plānojuši."

Ņemot vērā, ka Astafjevs gatavoja komandu un piedalījās komandas komplektēšanā, vai pirms šī fināla ar viņu konsultējaties? Vai šobrīd tomēr šī saikne pilnībā nogriezta, un Dāvis Caune ar Dmitriju Kalašņikovu uzņemas pilnīgu atbildību par sastāvu un taktiku?
Vuguls: "Situācija ir tāda, ka bez Vitālija mēs, iespējams, nespēlētu kausa finālā, jo tā bija liela spēle, kad mums izdevās aizbraukt uz Ventspili pie 0:1 un uzvarēt divu spēļu summā. Vislielākajā mērā pateicoties Vitālijam esam kausa finālā. Šobrīd nevaru precīzi pateikt, ar ko konsultējas treneru korpuss, bet mums ir pilnīga uzticība Dāvim Caunem. Dāvis jau ir bijis līdzīgā situācijā, ir bijis trenera vietas izpildītājs un vadījis komandu divās spēlēs 2014.gadā, abās komandai tiekot pie punktiem. Treneru štābā ir vēl ļoti kvalificēti speciālisti - Dmitrijs Kalašņikovs, Andrejs Piedels. Pieļauju, ka viņi konsultējas ar speciālistiem, kurus viņi respektē - iespējams, arī ar Vitāliju, bet es pats atbildi uz šo jautājumu nevaru pateikt."

"Jelgava" šo finālu redz kā iespēju mainīt sezonu uz labo pusi. Kā "Spartakam" šis fināls var ietekmēt turpmāko sezonu?
Kubarevs: "Pretinieku neaiztiksim, jo, kā saka, ievainotus zvērus labāk neaiztikt [smaida]. Kas attiecas uz mums, jebkura uzvara ir papildus impulss attīstības kontekstā - gan klubam, gan bērniem, kas trenējas klubā, tā ir arī kluba un futbola popularizēšana. Tā ka uzvara vienmēr būs pluss. Ja gadījumā nebūs uzvaras, tad, ziniet, tas ir sports, un arī nākotnē būs spēles - Eiropas līga, čempionāta mači. Neviena komanda nedrīkst dzīvot tikai vienai dienai, tagadnē. Ja šajā finālā izšķirtos Eirokausu ceļazīme, tad šis mačs šajā ziņā būtu atbildīgāks. Kaut arī, protams, nesaku, ka tagad šī spēle mums nebūs atbildīga. Šobrīd komandai svarīgākais ir iepriecināt skatītājus, un pirmajā plānā ir spēles kvalitāte, jo šī spēle neietekmēs kaut kādus sadalījumus. Trofeju gribam iegūt, taču nevis kaut kā minimāli, bet tā, lai komanda nospēlētu cienījami. Nav svarīgi, vai tā būtu uzvara ar 1:0, 2:1 - tas nav principiāli, gribu, lai komanda nospēlē skaisti, jo šobrīd notiek komandas būvēšanas process. Uzskatu, ka pagaidām kopā esam maz strādājuši, lai varētu runāt, ka komandā viss ir labi. Un jebkura uzvara šai ziņā būs papildu impulss. Taču, ticiet man, arī zaudējums dod papildu impulsu darba, jo tu spilgtāk redzi problēmas, turklāt nav aiz kalniem transfēru periods, nav aiz kalniem Eirokausi. Gudriem cilvēkiem jāgūst mācība gan no uzvarām, gan no zaudējumiem. Ir jādomā par nākotni - tā ir svarīgāka nekā rītdienas kausa mačs."

Kā treneris jau esat triumfējis gan Baltkrievijas, gan Moldovas kausa izcīņā [attiecīgi ar "Gomel" un "Zimbru" - aut.]. Atskaitot iegūto trofeju, kas vislabāk palicis atmiņā, ja runājam par spriedzi, nerviem, atmosfēru stadionā?
Kubarevs: "Ziniet, visus šos mačus atceros labi. Negribētu kaut ko izcelt, taču, protams, pirmais iegūtais kauss ir visdārgākais. Taču tās ir dažādas valstis, dažādi futbola līmeņi, kaut arī mēdz teikt, ka futbols visur esot vienāds, dažādi pretinieki, dažādas savas komandas. Teikt, ka kaut kas bijis īpašāks... kaut arī teikšu, ka Moldovā kausu izcīnīt bija grūtāk, jo mēs spēlējām pret "Sheriff" - komandu, kas tobrīd bija ļoti spēcīga. Baltkrievijas kauss tika iegūts tādā mierīgākā veidā, darba režīmā. Taču Baltkrievijas kauss bija pirmā trofeja, tāpēc dārgāka. Ja par atmosfēru, tad Baltkrievijā finālā savi 12 tūkstoši skatītāju bija. Moldovā bija 10 tūkstoši. Tā ka varat iztēloties, kāda bija atmosfēra... Tiesa, lai gan Moldovā bija 10 tūkstoši, trokšņa tur bija vairāk - stadions bija kompaktāks un mājīgāks, un arī līdzjutēji Moldovā bija agresīvāki un skaļāki. Tādi apstākļi ir izdevīgi abām komandām, ja skatītāji jūt līdzi gan vienai, gan otrai komandai. Taču līdzjutēju pārākums šajos finālos bija manām komandām - gan skaita, gan trokšņa ziņā. Varbūt tas arī bija izšķirošais faktors [iesmejas]. Tā ka arī rīt gaidām atbalstu un vēlreiz teikšu, ka sagaidu "Fair Play" gan laukumā, gan ārpus tā."

Kas ir tie iemesli, kāpēc "Jelgavai" šosezon nesekmējas?
Freimanis: "Īstenībā tagad negribētu par to runāt, jo... pēc kausa varam sazvanīties, satikties, varu aizbraukt uz Rīgu [smaida]. Jo man tas arī galvā tagad nav, viss ir izmests ārā - ikvienam no mums! Tagad ir nākamā spēle un par to arī domājam. Kas bijis, bijis. Šodien ir jauna diena, rīt ir vēl jaunāka diena. Tā ka tagad nekomentēšu."

Tad varbūt pakomentē, kas ir panākumu atslēga tam, ka "Jelgava" pēdējos gados tik veiksmīgi startē kausa izcīņā?
Freimanis: "Domāju, tā ir pašatdeve, patriotisms pret klubu, un visus iepriekšējos gados bija mīlestība pret futbolu - trīs lietas."

Kuras spēles tavā karjerā līdz šim ir bijušas īpašas?
Platonovs: "Arī es, pirmkārt, izcelšu savu pirmo kausu - ar BATE uzvarējām valsts galvenajā stadionā papildlaikā [2006.gadā BATE papildlaikā ar 3:1 pārspēja Soļigorskas "Shakhtyor", bet Platonovam tā nav vienīgā trofeja - 2011.gadā viņš ar Kubarevu pie komandas stūres atkārtoti ieguva Baltkrievijas kausu, vēlāk izcīnot arī Superkausu cīņā pret BATE, bet kopā ar BATE 2006. un 2007.gadā kļuva par Baltkrievijas čempionu - aut.]. Bija milzīgs atbalsts - Baltkrievijā vienmēr uz kausa finālu sanāk daudz cilvēku, toreiz laikam arī bija kādi 10 tūkstoši. Līdzjutēju atbalsts bija mežonīgs. Katram futbolistam ir patīkami spēlēt tādā gaisotnē. Ceru, ka arī rīt būs īsta futbola atmosfēra. Tas ļautu arī spēlētājiem parādīt pat vairāk nekā viņu maksimums."

Tikai kopš nesena laika spēlējat Slokas stadionā uz zaļā laukuma. Kāds ir tā stāvoklis?
Kubarevs: "Teikšu, ka laukums ir pamīksts. Gan mēs, gan pretinieki šodien treniņā to redzēsim. Taču esmu runājis ar cilvēkiem, kuri gatavos laukumu - viņi centīsies to sagatavot pēc iespējas labāk, sablīvēs, apgriezīs zālīti, saremontēs. Viņi to darīs gan pirms, gan pēc treniņa. Uzskatu, ka laukums ir labā kvalitātē, taču, tā kā tas tikai tagad iziet ārā no ziemas miega, kamēr spēlētāji pēc ziemas pārtraukuma saka spēlēt agrāk, tad laukums iepaliek. Man gribētos, lai zālīte ir blīvāka. Arī Dimas [Platonova] trauma, kas tika iegūta lietū pret "Liepāju", bija pamīkstā laukuma dēļ. Ir problēmas ar pāreju no mākslīgajiem uz dabīgajiem laukumiem. Taču laiks tagad ir labs - ceru, ka laukums nožūs, to pieblīvēs, un rīt laukums būs spēlētāju sabiedrotais, nevis pretinieks."

Kāpēc 2013.gadā pametāt "Spartaku"?
Kubarevs: "Negribētu saukt iemeslus, kāpēc šķīrāmies. Katrā ziņā toreiz vairāk bija personīgo iemeslu dēļ - neteikšu, ka toreiz komanda slikti spēlētu, vai man būtu kaut kādas pārāk augstas prasības, vai būtu bijušas kādas pretrunas. Vienkārši tādi sanāca apstākļi, ka toreiz mums bija jāšķiras. Es nebiju šīs šķiršanās iniciators, bet vienlaikus arī nepretojos tam - man toreiz šai sakarā nebija lielu emociju, jo bija cita veida problēmas. Piemēram, ne es veidoju komandu. Bija arī citi iemesli, kuru dēļ man toreiz nebija sāpīgi šķirties ar komandu. Tagad situācija ir cita. Tagad ar klubu sadarbojamies ciešāk, vairāk izrādām uzticību viens otram - piemēram, es uzaicināju baltkrievu spēlētājus un ar mani tiek saskaņoti visi transfēri. Un tā tālāk, un tā tālāk - es lielākā mērā piedalos komandas likteņa veidošanā, ne tikai kā treneris, bet varbūt kā menedžeris. Un pats jūtu, ka tagad esmu vairāk atbildīgs par komandu. Varu vairāk kontrolēt un līdz ar to arī stādu sev augstāku latiņu. Arī komanda tagad laikam jau ir augstāka līmeņa nekā bija toreiz - tajā ziņā, ka komanda ir līdzvērtīgāka. Grūti spriest par turnīra līmeni, vai tas ir augstāks vai zemāks, jo tas vienmēr ir subjektīvi, taču latiņa tagad ir augstāka nekā toreiz gan man, gan komandai, gan čempionātam."

Kā jūs salīdzinātu Latvijas čempionātu 2013.gadā un tagad?
Kubarevs: "Ja atmiņa mani neviļ, bija vairāk komandu [bija 10 komandas - aut.]. Uzskatu, ka toreiz sākotnēji bija vairāk komandu, kas uz kaut ko pretendē. Šodienas apstākļos 50% no komandām [četrām no astoņām - aut.] ir iespēja spēlēt Eirokausos. Toreiz šajā ziņā konkurence bija lielāka, un bija vairāk komandu, kas uz kaut ko pretendē - Daugavpils [acīmredzot domāta "Daugava" - aut.], "Skonto", "Liepājas metalurgs", "Ventspils". Bija vairāk komandu, par kurām zina ne tikai Latvijā. Šodien šādu komandu ir mazāk. Taču sacīšu, ka šī gada komandām, kas pirms sezonas pozicionēja sevi kā medaļu tīkotājas, bija un ir uz to pamats. Vienlaikus redzu, kā ceļas līmenis gan futbola, gan organizatoriskā ziņā "Riga" un RFS, kas pieaicina trenerus, pieaicina spēlētājus. Jau tagad skaidrs, ka komandas nopietni pastiprināsies vasaras periodā. Redzu, ka ambīcijas pieaug. Varbūt uzlabojas ekonomiskā situācija tieši futbolā - taču tikai varbūt, jo to es nevaru izvērtēt. Tomēr man liekas, ka tagad ir vairāk traku cilvēku, labā nozīmē, kuri ir gatavi investēt savās komandās - "Jelgava", tās pašas "Riga", RFS. Šiem klubiem ir Eirokausu ambīcijas. Tāpēc domāju, ka čempionāta otrajā pusē būs sešas septiņas līdzīga līmeņa komandas - protams, grūti teikt, kādi būs rezultāti. Savukārt toreiz komandas tomēr dalījās - bija trīs četras komandas, kas ne tikai sevi pozicionēja, bet arī uzreiz sāka čempionātu līderpozīcijās un tā arī pabeidza. Šeit ir ko salīdzināt un analizēt. Bet labāk runāsim par kausu!"

Vai vari izcelt kādu "Spartaka" spēlētāju?
Freimanis: "Pirmkārt, jānosauc Dmitrijs [Platonovs] - bombardieris. Arī skatījos spēles un, kad analizējām, patika, kā viņš spēlē. Diezgan meistarīgs, un tas mums ir liels pluss, ka pastāv varbūtība, ka viņš nespēlēs. Protams, vēl Andrejs Kiriļins no jaunajiem spēlētājiem, kurš bija arī "Jelgavā". Aizsardzībā Nauris Bulvītis, kurš bija arī nacionālās izlases spēlētājs."

Vai vari izcelt kādu "Jelgavas" spēlētāju?
Platonovs: "Zinu visus "Jelgavas" spēlētājus, man ir labs priekšstats par katru. Ja jāizceļ kāds konkrēti, man ļoti patika viņu balsta pussargs Lazdiņš. Kopumā viņiem ir ļoti līdzvērtīga komanda, viņiem nav izteiktas vienas spēcīgas puses - viņi var dažādot savu spēli, pateicoties savu spēlētāju līmenim. Katrā ziņā pēc sejām zinu viņus visus - varbūt pēc vārda kādu vēl neesmu līdz galam iegaumējis, taču ir priekšstats par katru spēlētāju vizuāli un par katra spēlētāja kvalitātēm."

Kad būs skaidrība, kurš būs "Jelgavas" nākamais galvenais treneris?
Vuguls: "Mēs nedēļas sākumā vienojāmies, ka otrdien paziņosim par to, kāda ir situācija klubā [par Astafjeva atkāpšanos - aut.], bet par šo jautājumu vairāk parunāt varētu nākamajā nedēļā, jo gribējām šonedēļ par to nedomāt. Zinu, ka kluba Valde diezgan lielu kandidātu loku ir blociņā ierakstījusi, bet es pats apzināti distancējos, lai nebūtu lieku domu un nezinu, kā tas darbs šobrīd notiek. Šonedēļ esam domājuši tikai un vienīgi par kausa finālu. Par treneri un to, kas būs tālāk, pēc tam."

Tev ir tetovējums uz labās rokas - pastāsti, kas tur ir un vai neplāno uztetovēt kaut kur arī Latvijas kausu?
Freimanis: "Nē, šis tetovējums bija pēdējais un arī to dzēsīšu ārā. Visus."

Kāpēc?
Freimanis: "Esmu pievērsies ticībai, kristietībai, un tas [tetovējums] vienkārši nav pieļaujams."

Vai jūs gribētu, lai rīt komandas izspēlētu arī papildlaiku?
Platonovs: "Personīgi es vienkārši gribu uzvarēt [smiekli zālē]. Kādā veidā tas notiks - man tas absolūti nav svarīgi, un domāju tā atbildēs jebkurš mūsu komandas spēlētājs. Galvenais ir uzvara, veids - otršķirīgs."
Freimanis: "Es arī gribēju teikt, ka galvenais ir uzvara, bet vēl viena lieta, ko tiešām vēlos - gribu izbaudīt kausa finālu, nevis vienkārši aizvadīt to. Vēlos gūt baudījumu no tā, ka esmu tur laukumā, ka ir līdzjutēji."