Vācija raksta vēsturi un iekļūst olimpisko spēļu pusfinālā

neputns rakstīja: Man ir crosbreed malamuts ar kaukāzieti, tas, kas avatarā, šobrīd ap 50kg un turpina augt. Kad viņu paņēmu, zināju, ka viņš būs liels, bet tiešām negaidīju, ka tik ļoti. Es viņam jebko varu no mutes izņemt, ja gribu, varu galvu bāzt viņa bļodā, kamēr viņš ēd vislielākos kārumus, un viņš paies malā. Principā visu zin ko un kā vajag, bet, kad ieslēdzas malamuta mednieka instinkts un kko vajag padzīt, tad ir grūti viņu sasaukt, iefokusejas uz savu mērķi un nekas vairs apkārt neeksistē.

minkanak rakstīja: A pulti māk atnest? Ja nē, tad bezjēga. Un kā man patīk, ka suņu saimnieki runā par alfām un betām un nesaprot, ka suns klausa nejau tāpēc, ka Tevi par alfu uzskata, bet tāpēc, ka viņam zaj*bala pie grīdas piespiestam gulēt.

neputns rakstīja: Viņš ir lielāks un spēcīgāks par teju jebkuru vilku, es viņu kkur varu piespiest un kko viņam izdarīt tikai tāpēc, ka viņš man to atļauj. Reāli, ja viņš izdomātu ņemt virsroku, man vispār nebūtu nekādu variantu.

arch122 rakstīja: Starp citu barošana un pieeja kā to darīt ir viens no pasākumiem, kā audzina īpaši agresīvo šķirņu suņus. Nu par medību suņu šķirnēm, ja tas ir gēnos un asinīs, tur jau ir pavisam cits stāsts. Pats esmu mednieks un zinu kas notiek ar suņiem kuri sāk patstāvīgu (sākumā daļēji) dzīvi.

minkanak rakstīja: Loģiski, bet nejau tāpēc viņš Tev neizdomā uzbrukt, ka Tu esi kaut kāds tur Alfa. Vienkārši esi savējais un suns jau nav savā būtībā ļauns, lai tāpat vien uzbruktu, bet tā piespiešana pie zemes jau nav nekas patīkams, tāpēc suns izvēlas mazāko no ļaunumiem - paklausīt uz kādām pāris minūtēm vai stundiņām. Vienkārši - tas ir tik primitīvi - paņemt kaut kādu vienu principu (šajā gadījumā - suns ir bara dzīvnieks, tātad tam vajag barvedi) un tad tikai un vienīgi uz to strādāt kaut kādā primitīvā veidā un lielīties, ka, lūk, es esmu baigais suņu pazinējs un Mauglis, jo saprotu suņu valodu. Bet Tu neesi, jo nekādus citus suņu bara principus jau tu neievēro, tāpēc stulbi domāt, ka suns Tevi par suņu bara barvedi uzskata. Un ja godīgi - neesmu nekāds eksperts vai kas cits, bet esmu redzējis suņus, kas audzināti ar tām "barvežu"'metodēm un neko super labu nevaru teikt.

neputns rakstīja: Man ir problēma ar to, ka nevaru viņu vienu atstāt ārā kopā ar otru suni, tad ātri vien būs abi prom uz mežu un vismaz pusdienu viņus atpakaļ varu negaidīt, ko viņi tur dara nav ne jausmas, bet asiņaini nekad atpakaļ nav atnākuši, tā kā diez vai medī kko. Viens prom no mājas neiet, baigi ceru, ka pieaugot viņam parādīsies vairāk kaukāzieša instinkts sargāt savu teritoriju un nekur prom nevazāties arī, kad otrs suns blakus, vismaz vienam esot kkādi aizmetņi jau tam sāk parādīties.

arch122 rakstīja: Jā tā ir problēma. Un problēma ir tā, ka ir divi. Nevarēšu tev ieteikt kā risināt. Tur arī tas bara instinkts attīstās. Katrā ziņā ķēde ir pēdējais variants ceļā uz šļirci. Pieņemu, ka nenodarbojies ar medībām. Medību suns pareizi audzināts ies medībās tikai ar saimnieku- cilvēku, tur veidojas sadarbība un uzticība. To medību instinktu ir grūti apslāpēt. Mans suns nav īsti medību šķirne bet tas instinkts aizstāvet savu teritoriju ir spēcīgs- nevēlami dzīvnieki kuri nepaspēj aizmukt parasti neaizmūk, arī kaķi, kaut gan man pašam ir divi, bet ar savējajiem sadzīvo.

neputns rakstīja: Jā, nu tur tā otra pie vainas, to paņēmu no patversmes vēl pirms šitā jau tādu pusaugusu un ar savām traumāmnevaru saprast vai viņa ir sista kucēna vecumā vai kas tur, paniskas bailes no elektroniski ierīcēm - blenderis, putotajs, fēns, šujmašīna, būtībā jebkas, kas ir elektrisks un izdala kādu skaņu, tā pat no kokiem, nūjām, jebkāda veida pātagām (man ir zirgi, nevis fetišs ) , esmu domājusi, ka varbūt jāmeklē jaunas mājas, bet nu tas tik tādos totālos dusmu uzplūdos, man tie lopi gandrīz kā bērni, ja reiz esmu uzņēmusies atbildību par viņiem, tad līdz galam.

arch122 rakstīja: Tev jau tur viss ir kārtībā. Tik vien kā vienu paņēmi no patversmes. Dažreiz to sentimentu vajag slapēt dēļ pašiem dzīvniekiem.
Ir divas bezatbildīgas rīcības, kas man kā suņa saimniekam un medniekam nav saprotamas- piekabināt viņu pie ķēdes un/vai nebarojot palaist pašlūsmā. tavā gadījumā laikam tas nebūs. Sišanas un dauzīšanas ar elektrību es neapsveru vispār, nav pat vērts runāt. Un tad pienāk brīdis, kad man dēļ kāda bezatbildīga mudaka tā mēlīte ir jānospiež. Un suns nav vainīgs principā nekad.

neputns rakstīja: Mjā, lopiņš tā pat kā bērns nekad nebūs vainīgs, bet gan viņa (ne)audzinātājs. To ķēdē karināšanu ar nesaprotu, nu uztaisi voljeru, ja viņam tas instinkts laisties lapās ņem virsroku, iekarinot ķēde tur tik paliek čaula no saprāta un nekas vairāk, man jau kaimiņos ar šito variantu netrūkst, bet ko izdarīt, ar likumu pie mums tas aizliegts nav, vari tik kko papikstet, ka labi tā nav un tas arī viss.

Mana galvenā baža un reizē arī cerība, ka, kad manējie pamanās paņemt brīvsoli, kāds mednieks viņus mežā nenobliež. Domāju, ka pārsvarā viņi slodzas pa mūsu pašu mežiem teritorijā, bet te pat netālu ir arī valsts meži, kur regulāri medības notiek un ja viņi ieklīst tur.. Šaubos vai manu lielo zvēru kāds mednieks saudzes, ieraugot tādu mežā.

arch122 rakstīja: Tā robeža, kad suns saprot, ka ir brīvs un kad viņš saprot, kad saimnieks viņam nav vajadzīgs, lai sagādātu barību ir šaura. Atpakaļ ceļa nebūs. Tur iestāsies teiciens :" Baro vilku cik gribi, tāpat viņš uz mežu skatīsies". Ja suņi apstaigā tikai savu teritoriju, tas ir ok. Es negribu iedvest tagad paniku. Tā teritorija var būt ari lielāka par mājas pagalmu. Bet brīdis, kad viņi atnāk mājās asiņaini ir brīdis, kad viņi nākošreiz mājās var neatnākt. Nevis dēļ medniekiem, bet dēļ tā, ka tās robežas pazudīs ļoti ātri.

neputns rakstīja: Asiņaini nekad mājās nav nākuši, vienīgais, ko es tā reāli redzu, ko lielais dara, ir peles medī uz lauka un izskatās, ka viņas arī tiek apsēstas. Man tā teritorija ap māju ir 40+ha gan ar laukiem, gan mežiem, es pat īsti nezinu, cik tālu skaitās pagalms vairs panikas man nav, apmēram jau zinu, ko varu un ko nē, redzēs kā būs, kad sāksies pavasaris un vasara, ja nevarēšu ar mierīgu sirdi viņus abus brīvi laist vienus pa āru, jo tad viņus pieskatīt vnk nebūs laika, tad visticamāk vnk uztaisīšu dārzā voljeru sīkajai un tam vajadzētu atrisināt visas problēmas.

arch122 rakstīja: Vairāk ceri, ka tavā teritorijā nav vilku, par medniekem nesatraucies.. Mūsu kolektīva teritorijā pedējais vilks lidz 2016. gadam tika nomedīds kkad 90tajos. Un bumm. Āfrikas cūku mēris ieviesa kardinālas izmaiņas plēsēju ēdienkartē. Tas notika visā Latgalē un Vidzemē. Klaiņojošu suņu problēma atrisinājās pati no sevis, Jo vilkam lai cik paradoksāli tas nebūtu, suns ir vieglākais kumoss un delikatese. Tikai pēc tam kad pazūd tie, var redzēt stirnu recesiju un sākas kkādi uzbrukumi citiem mājlopem. Un Bumm- divu sezonu laikā ir nomedīti 17!!! vilki. Tas tā dažu pagastu teritorijā, kur vilks nebija pat īsti redzēts. Un tagad es protu atšķirt vilka pēdu no suņa.

neputns rakstīja: Par vilkiem regulāri kko dzirdu, diezgan daudz aitinieku apkārt, viens čoms pāris mēnešus atpakaļ bildes sūtīja, kur vilki trīs jaunlopus nokopuši, ka tik daļējs karkass pāri palicis, bet nu viņš arī dziļos mežos dzīvo. Esmu dzirdējusi arī par to, ka vilki uz mājas suņiem mācot savus jaunuļus medīt, cik tur taisnība, neņemos spriest. Manā apkaimē it kā viņi manīti nav un mednieki te pat regulāri medī, līdz ar to par tiem nekad tā īsti iespringusi neesmu. Bet kā ir ar pieaugušiem zirgiem? Uz tiem acis viņi nemet vai tas tomēr pārāk liels lops? Jo, ja suņi man tomēr pa nakti pārsvarā iekšā guļ, zirgi gan brīvi ganībās dzīvo 24/7.

arch122 rakstīja: tu tak esi pilnīgs valrieksts. Ir pietiekoši daudz cilvēku, kuriem sports vispār neinteresē. Tad tie arī ir nožēlojamie kuri nav tavā fanu pulciņā?
Tāda jau ir jūsu dzīves dogma. Tas, kurš dzīvē strādājot kko ir sasniedzis ir mērglis. Bet realitāte ir tāda, ka tādi tupaki kā tu, kuriem mērķis dzīvē ir atsist numuru fabrikā ir mazākums.