Ainars Bagatskis: septītais Latvijas pārstāvis Izraēlas basketbolā

Pirmais ceļasomu uz Izraēlu sakravāja Andrejs Bondarenko. Ukrainas pilsētā Mariupolē dzimušais centra spēlētājs 1992. gadā ar “Brocēniem” kļuva par Latvijas Basketbola līgas pirmo čempionu, bet jūnijā valstsvienības sastāvā piedalījās pirmajā oficiālajā turnīrā pēc neatkarības atjaunošanas.

Bondarenko olimpiskajā kvalifikācijā Granadā spēlēja kopā ar Ainaru Bagatski, Dzintaru Jaunzemu, Andri Jēkabsonu, Jāni Laksu, Ivaru Liepu, Igoru Meļņiku, Kārli Muižnieku, Robertu Štelmaheru, Edmundu Valeiko, Valdi Valteru un Aigaru Zeidaku.

Armanda Krauliņa un Maigoņa Valdmaņa trenētā komanda pieveica Poliju (83:80), Albāniju (94:78) un Šveici (100:76), bet zaudēja Izraēlai (69:79), Francijai (83:90) un Itālijai – 83:112. Summā ceturtā vieta. Lai iekļūtu nākamajā kārtā, vajadzēja finišēt divniekā.

Bondarenko pret Izraēlu sameta 21 punktu (Austrālijas Latvietis, 1992. gada 31. jūlijs) un...saņēma darba piedāvājumu. Par raženā spēlētāja gaitām Svētajā zemē sīkāku ziņu gan trūkst. Zināms, ka viņš 1993. gada maijā aizkavējās Izraēlā nesaņemtas naudas dēļ un nevarēja valstsvienībai palīdzēt Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā Vroclavā.

“Pagaidām nav īstas skaidrības par Bondarenko, kurš vēl nav ieradies no Izraēlas. Tur viņam ir finansiāla rakstura konflikts ar klubu, kas it kā nemaksājot nopelnīto naudu. Galējā variantā (Latvijas basketbola) savienība mēģinās viņam atmaksāt ceļa izdevumus,” 1993. gada 26. maijā laikrakstā “Diena” rakstīja Ivo Jirgens (“Pieniņš ir, katliņš ir, tikai...”).

Daudz pozitīvāki iespaidi par spēlēšanu Izraēlā ir basketbola kluba “Ventspils” galvenajam trenerim Kārlim Muižniekam. Viņš 1993./1994. gada sezonā pārstāvēja “Maccabi Haifa” – komandu, kura iepriekšējā sezonā izkrita no augstākās līgas. “Balti-zaļie” elitē atgriezās 1999. gadā, bet četrpadsmit gadus vēlāk izcīnīja pirmo Izraēlas titulu.

"Par spēlēšanu Haifā – pilsētā Vidusjūras krastā – palikušas ļoti labas atmiņas. Izraēlas līdzjutēji ir ļoti karstasinīgi. Uzvaras gadījumā ļoti lepojas, priecājas un labvēlīgi izturas, pēc zaudējuma – izliekas, ka nepazīst. Visi kolēģi, kurus satieku, manu spēlēšanu Izraēlā atceras ar labiem vārdiem."

Izraēlā profesionālo karjeru sāka nākamās valstsvienības kapteines Gunta Baško-Melnbārde un Liene Jansone. Tolaik uz turieni devās daudzas spēlētājas ar Amerikā iegūtu izglītību – aģentiem bija labi kontakti ar vietējām komandām, Izraēlā varēja tikt pie solīdas spēļu prakses un sagatavoties tālākai spēlēšanai Eiropas vadošajos klubos.

Baško-Melnbārde jauno posmu sāka 2003. gada rudenī, pievienojoties virslīgas klubam “Lachen Ramat Hasharon”. Tā bija ambiciozākā komanda Izraēlā – no 1991. līdz 2009. gadam “Ramat Hasharon” aizvadīja 17 sezonas Eirokausos, tai skaitā astoņas kampaņas Ronketi kausā, divas FIBA Eirolīgā (2000, 2002) un septiņas – jaunizveidotajā Eiropas kausa izcīņā (2002-2009).

2004. gada ziemā Baško ar Izraēlas komandu ceļoja uz Bulgārijas galvaspilsētu Sofiju, Alesandriju Itālijā un Serbijas otro lielāko pilsētu Novisadu. “Ramat Hasharon” otro fāzi pabeidza ar bilanci 3-3, taču nelabvēlīgā gūto un zaudēto punktu attiecība pret itālietēm un serbietēm liedza iekļūt ceturtdaļfinālā. Latvietes skaitļi – piecās spēlēs vidēji 31,6 minūtēs gūti 15,2 punkti un 6,0 bumbas.

Jekaterina Ābramsone Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret Bosniju-Hercegovinu. Foto: fiba.com

Baško-Melnbārde pārcēlās uz Franciju, bet stafeti pārņēma Liene Jansone. Spēka uzbrucēja pēc aģenta Maika Kaunda (“Prodep”) piedāvājuma pievienojās Haifas klubam “Haifa Motzkin”. Arī viņai starta piegājiens bija sekmīgs – nākamo līgumu latviete parakstīja Spānijas virslīgā.

Spēlējot profesionāli, jākoncentrējas tiešajiem darba pienākumiem – pēc spēlēšanas Turcijā uz pavadīto laiku Svētajā zemē atskatījās Jansone. "Dzīvojot Izraēlā, centos īpaši nesekot vietējām ziņām. Ja būs tev lemts iekāpt nepareizajā autobusā, neko darīt. Politisko spriedzi varēja just, taču prātīgāk tajā neiedziļināties. Jutu, ka esmu spērusi pareizo soli, braucot uz Izraēlu uzreiz pēc koledžas."

Visraibāk klājās Laurai Auderei, kura 2010. gada novembrī no SK “Cēsis” pārcēlās uz “Hapoel Tel Aviv”. Uzbrucēja noslēdza līgumu līdz 2011. gada februāra beigām, taču kluba nepildīto saistību dēļ uzkavējās Izraēlā tikai nedaudz vairāk par mēnesi.

Pirmkārt, “Hapoel” rīcībā brīžiem nebija pat piecu spēlētāju, nemaz nerunājot par nolikumā prasītajām astoņām basketbolistēm. Sezonas sākumā Telavivas komanda saņēma divus tehniskos zaudējumus (0:20). Lai nedabūtu trešo “nulli”, klubs nolīga Auderi, kura Izraēlā regulāri spēlēja no zvana līdz zvanam.

"Uz pirmo spēli ieradāmies divas minūtes pirms tās sākuma, jo komandas vadība bija aizmirsusi spēlētājas pabrīdināt, ka jāpaņem līdzi pases. Kad treneris aizgāja no komandas, nedēļas laikā neaizvadījām nevienu treniņu. Tik ekstrēmu situāciju piedzīvoju pirmo reizi mūžā,” 2011. gada februārī sarunā ar Sportacentrs.com atcerējās Audere.

Piedzīvojumi turpinājās. "Kopā bijām sešas spēlētājas. Kad divas basketbolistes guva savainojumus, palikām četratā. Spēlētāja ar mazāko savainojumu vienkārši stāvēja laukumā, lai būtu piecas spēlētājas. Neviens mūs nežēloja. Nācās iejusties arī saspēles vadītājas un centra spēlētājas lomās."

“Hapoel” citu Izraēlas komandu vidū bija izņēmums, noslēdz Audere. “Ja spēlētājas mēģina ielikt dzīvot šķūnim līdzīgos apartamentos un uz izbraukuma spēlēm pašām jābrauc ar savu mašīnu un jāmeklē zāle, tad noteikti kaut kas nav kārtībā. Ja būtu piedāvājums no kādas citas komandas, noteikti gribētu atgriezties. Pārējās komandas līgā neizceļas ar šādiem ekstravagantiem gājieniem, vienkārši manējā bija ļoti īpaša.”

Izraēlā basketbolu profesionāli spēlē 1987. gadā Rīgā dzimusī Jekaterina Ābramsone (Ekaterina Abramzon). Spēka uzbrucēja piedalījās četrās no sešām “EuroBasket Women 2017” kvalifikācijas spēlēm. Izraēlietes konkurencē ar Turciju, Bosniju un Rumāniju izcīnīja otro vietu apakšgrupā, taču palika pirmās ārpus finālturnīra. Ābramsonei vidēji 15,3 minūtēs 2,0 punkti un 1,8 atlēkušās bumbas.

Izmantotie resursi:
https://sportacentrs.com/basketbols...
Liene Jansone: "Spānijā mums palīdzēs!"
Laura Audere: "Izbraukumos zāli bija jāmeklē...