Derbija skandāls: kad bumba ir laukumā un kad – ārpus tā?

Uzvaras vārtus 109. minūtē guva RFS serbu debitants Andrejs Iličs, bet viss sākās ar to, ka gan "Riga" kapteinis Ivans Paurevičs, gan RFS uzbrucējs Kevins Frīzenbihlers nodomāja, ka bumba ir pametusi laukumu un pārstāja cīnīties par apaļo priekšmetu, taču, nesagaidīdami galvenā tiesneša Edgara Maļceva žestu vai svilpi, saprata, ka spēle nav apturēta. Atsākuši divcīņu, Frīzenbihlers atņēma bumbu Paurevičam, piespēlēja to Darko Micevskim, un Iličs pēc ziemeļmaķedonieša centrējuma gaisa divcīņā pārspēja kolumbiešu aizsargu Kamilo Saisu – 2:1.

Nekavējoties sekoja milzīgi "Riga" protesti. Nedeļko Piščevičs uzgrūdās virsū Maļcevam un saņēma otro brīdinājumu, tika brīdināti arī treneri Deniss Romanovs un Saško Poposkis, bet vārtsargu treneris Romanovs gāja vēl tālāk un apzināti skaļi nolamāja tiesnešu brigādi, par ko saņēma tiešo noraidījumu, nevis otro brīdinājumu. Tiesneši lēmumu gan nemainīja – brigāde jau spēles laikā bija pieņēmusi lēmumu, ka bumba nav pametusi laukumu, un līdz ar to ieskaitīja RFS vārtu guvumu.

Sportacentrs.com video

RFS video

1. Kad bumba ir laukumā? Kad bumba ir ārpus laukuma?
Bumbu sporta veidos, kas tiek spēlēti ar līnijām norobežotos laukumos, viena no oficiālo noteikumu būtiskām daļām ir definīcija, kad tiek uzskatīts, ka spēles priekšmets ir laukumā, un kad tiek uzskatīts, ka bumba ir pametusi laukumu. Šīs definīcijas dažādos sporta veidos var būtiski atšķirties. Piemēram, volejbolā bumbai, lai sitiens skaitītos trāpīts iekšā laukumā, ir kaut nedaudz jāskar laukums, ieskaitot norobežojošās līnijas, bet ārpus laukuma esoši spēlētāji drīkst spēlēt bumbu, kas gaisā atrodas ārpus laukuma projekcijas, taču grīdu vai nepiederošus priekšmetus vēl nav skārusi. Basketbolā, savukārt, bumbas pieskaršanās norobežojošajai līnijai tiek traktēta kā laukuma pamešana, un arī spēlētāji, kuri atrodas ārpus laukuma (tostarp kaut nedaudz uz līnijas) nedrīkst spēlēt bumbu, kas atrodas gaisā un vēl nav skārusi grīdu vai nepiederošus priekšmetus.

Turpretī futbolā nav jāgaida tas, kurā punktā bumba skars zemi vai ārpus laukuma esošus nepiederošus priekšmetus, un bumbas atrašanos laukumā vērtē pēc tās projekcijas – tātad bumba laukumu var pamest arī gaisā vai arī gaisā vēl būt laukumā, kā iespējams, notika šoreiz. Piemēram, bieži vien stūra sitējs izpilda grieztu piespēli, bumbai gala līniju šķērsojot gaisā, bet zemi fiziski skarot atpakaļ laukuma robežās. Šādu piespēli izpildīt nedrīkst – futbolā tas ir auts. Tādēļ arī vakardienas epizodē nav svarīgi, kuros punktos bumba fiziski skāra zālienu. Pēc pieejamajiem foto un video materiāliem šķietami var minēt, ka bumba skar zālienu ārpus laukuma, toties bumbas projekcija, ļoti iespējams, vēl ir laukumā. Lai laukumu pamestu, bumbai ārpus tā ir jābūt pilnībā. Toties, lai bumba vēl būtu laukumā, pietiek ar mikroskopisku bumbas daļu, kas vēl atrodas laukumā. Taču simtprocentīgi no šiem leņķiem nav iespējams pateikt nedz to, ka bumba bija laukumā un taisnība bija tiesnešiem, nedz to, ka bumba pilnībā bija pametusi laukumu un taisnība bija Paurevičam ar kolēģiem. Lai to izdarītu, vajag citu leņķi.

Futbola 9. noteikums: bumba spēlē un ārpus spēles
1. Bumba ir ārpus spēles, kad:
- tā ir pilnībā šķērsojusi vārtu vai laukuma līniju pa zemi vai gaisā,
- spēli ir apturējis tiesnesis,
- to ir skārusi spēles oficiālā persona un: komanda sāk perspektīvu uzbrukumu; bumba pa tiešo ielido vārtos; mainās bumbu kontrolējošā komanda. Visos šajos gadījumos spēli atsāk ar strīdus bumbu.

2. Bumba ir spēlē.
Bumba ir spēlē visos pārējos gadījumos, kad tā skar spēles oficiālo personu un kad tā atlec no vārtu staba, pārliktņa vai stūra karodziņa un paliek laukumā.

2. Kur bija jābūt tiesneša asistentiem?
Skatoties strīdīgo derbija epizodi, viegli pamanīt, ka pie tuvējā stūra karodziņa nebija Maļceva asistenta Denisa Ševčenko, kuram būtu bijis vieglāk fiksēt bumbas atrašanos vietu uz vai aiz gala līnijas nekā otram asistentam tālajā malā Mārtiņam Svipstam. Kur viņš bija? Video kadros nevar redzēt nevienu no abiem asistentiem, taču visdrīzāk viņi abi bija tur, kur viņiem bija jābūt: proti, Ševčenko tobrīd bija jābūt pie laukuma centra līnijas, bet Svipstam – pie tālā stūra karodziņa. Tā ir tādēļ, ka abiem asistentiem savstarpēji diagonālā novietojumā jāieņem pozīcijas atbilstoši katras komandas priekšpēdējam spēlētājam, centra vai gala līnijām vai bumbai, nevis abiem asistentiem jābūt vienā līnijā.

Savukārt galvenais tiesnesis Maļcevs vairāk atbildēja par asistentu novietojuma dēļ mazāk piesegto kreiso malu, kurā incidents arī notika. Video redzams, ka Maļcevs epizodei bija tuvu, tomēr skaidrs, ka no viņa rakursa, līdzīgi kā no video kamerās fiksētajiem, precīzi noteikt bumbas atrašanos nebija iespējams un no tiesnešiem vislabākajam (taču attāluma dēļ arī ne pārāk labam) skatam bija jābūt Svipstam. Starp citu, Roberts Ozols bija pirmais, kurš metās diskutēt tieši ar asistentu, nevis galveno tiesnesi. Vēlāk pievienojās arī Paurevičs, kuram no spēles dalībniekiem visdrīzāk bija vislabākais rakurss, lai ar iespējami augstu precizitāti noteiktu bumbas atrašanās vietu.

3. Vai šo epizodi drīkstētu skatīties video?
Atbilde ir vienkārša – jā, drīkstētu, jo vārtu guvums ir viens no četriem lielajiem vaļiem, ko drīkst pārbaudīt ar Video tiesneša asistenta jeb VAR sistēmas palīdzību, bet bumbas atrašanās spēlē vai ārpus tās ir viena no situācijām, kas noteikumos ir uzskaitīta kā pārbaudāma vārtu guvuma noteikšanā. Taču Virslīgā VAR sistēmas (vēl?) nav (un arī, ja būtu, būtu nepieciešams labāks rakurss tieši pretī gala līnijai). Kad Virslīgā varētu parādīties VAR? Noteikti ne nākamsezon, jo problēma būtu ne tikai tehnoloģiju finansējumā, bet arī tiesnešu apmācības vajadzībā. Federācijas prezidents Vadims Ļašenko iepriekš pauda, ka sistēmas ieviešana varētu maksāt ap 700 tūkstošiem eiro, no kuriem lielu daļu gan varētu segt starptautiskas organizācijas. Latvijas vadošais tiesnesis Andris Treimanis, kurš ir arī sertificēts VAR tiesnesis, minēja, ka, laikus veicot visus priekšdarbus, reāli sistēmu ieviest varētu 2023. gadā.

4. Epizodes turpinājums.
To, kuram – tiesnešiem vai Paurevičam – bija taisnība, diemžēl visdrīzāk neuzzināsim, taču bumbas novietojuma noteikšana nebija vienīgā epizodes nianse. Pirmkārt, spēlētājiem nebija jāizslēdzas no spēles bez tiesneša signāla (žesta vai svilpes). Otrkārt, Paurevičs apjukumā pārsteidzoši viegli zaudēja sekojošajā divcīņā un pat nemēģināja bumbu izsist autā. Treškārt, vai tiesnešu brigāde tā paša apjukuma dēļ nepamanīja Frīzenbihlera spēli ar rokām? Vai tomēr uzskatīja, ka pārkāpuma pret Paureviču nebija (vēl viena situācija, kuru varētu pētīt ar VAR palīdzību)? Ceturtkārt, arī Frīzenbihlera uzvarētā divcīņa vēl nemaz neradīja vārtu gūšanas situāciju – tā radās pēc otrās piespēles jeb Micevska centrējuma, pēc kura Iličs gaisa divcīņā apsteidza Saisu.

5. Konflikti.
Šīs epizodes sekas bija ne tikai RFS uzvaras vārtu guvums, bet arī divi noraidījumi "Riga" komandā – centra aizsargam Piščevičam un vārtsargu trenerim Romanovam. Tie gan nebija vienīgie konflikti spēles laikā. Otrajā puslaikā abu komandu soliņi vairākkārt emocionāli reaģēja uz fiksētiem vai nefiksētiem pārkāpumiem, un vienā šādā epizodē 78. minūtē "Riga" ārsts Rolands Brencāns piedāvāja izkauties RFS galvenajam trenerim Viktoram Morozam, kurš labprāt atsaucās. Kautiņš, kā jau bieži šādās reizēs, izpalika, bet abas personas saņēma dzelteno kartīti. Cits konflikts, bez kartītēm, radās pirms pagarinājuma otrā puslaika, kad "Riga" vidējā līnijā sūtīja nevis Kosovas izlases pamatsastāva pussargu Besaru Halimi, bet gan trīs mēnešus nespēlējušo islandiešu centra aizsargu Akselu Andresonu. Halimi par treneru lēmumu bija manāmi dusmīgs, emocijās metot pudeli un drēbes un sitot pa rezervistu soliņa nojumi. Šāda uzvedība nepatika "Riga" trenerim-analītiķim Ivanam Visockim. Viņš un Halimi apmainījās laipnībām un tika izšķirti ar apkārtējo palīdzību. Atgādinām, ka protokolā kā galvenā trenera vietas izpildītājs oficiāli tika norādīts Kristaps Blanks, bet komandu no tehniskās zonas vadīja fiziskās sagatavotības treneris ziemeļmaķedonietis Saško Poposkis.

Nākamais Rīgas derbijs jau pēc deviņām dienām "Skonto" stadionā.

Vadima Direktorenko video

Izmantotie resursi:
https://digitalhub.fifa.com/m/5371a...
fiba.basketball
fivb.org