Janičenoks: ''Sešas komandas Latvijā man ir kā tāda skabarga acī''

Apvienotās Latvijas-Igaunijas ceturtā sezona ir noslēgusies. Trijās no tām izdevies noskaidrot čempioni, kamēr 2019./2020. gada sezona tika priekšlaicīgi pārtraukta Covid-19 dēļ. ''Final Four'' Rīgā pirmo reizi par apvienotās līgas čempioni kļuva ''VEF Rīga''. Sezona ir noslēgusies, taču jau pašlaik ir jāsāk domāt par nākamo, jo vismaz vēl trīs gadus turnīrs pastāvēs. Vārdu iepriekš teica visi seši Latvijas klubi, bet tagad atbildes gājiens pienācis Latvijas basketbola līgu direktoram Kristapam Janičenokam, kuram bija ko teikt.

- Apvienotās līgas sezona noslēgusies. Tavuprāt, cik vienkārša, vai gluži otrādi sarežģīta tā bijusi?
- Grūtākais bija saistībā ar kalendāru un nekonsekvenci tajā. Nākamajā sezonā gribētu kalendāru veidot secīgi. Šai iecerei par labu nāk fakts, ka, piemēram, ''Kalev''/''Cramo'' nespēlēs Vienotajā līgā. Tas palīdzētu arī "Fantasy" spēlētājiem. Martā kalendārs daudzām komandām bija ļoti blīvs, taču paldies tām par piekrišanu. Vienkāršākais bija pakārt medaļas, iedot kausus un nopūsties, ka ir izdevies sezonu veiksmīgi noslēgt, bet ''Final Four'' tikpat veiksmīgi noorganizēt.

- Ja salīdzinām ar iepriekšējo sezonu, vai tev šķiet, ka ir sperti soļi uz priekšu un, ja tā, kuros virzienos?
- Progress bija. Kā piemēru varu minēt, ka demonstrējām visas Latvijā notiekošās spēlēs TV4 un portālā "Sportacentrs.com". Manuprāt, nozīmīgs bija "Fantasy" līgas projekts. Šī iniciatīva līgai piesaista papildus uzmanību. Par to liecina fakts, ka pirmajā ''Fantasy'' sezonā uzvarēja ne basketbola cilvēks. Šķiet, ka esam progresējuši kopējā līgas mārketingā, kur izdevās ieviest vairākas idejas. Manuprāt, veiksmīgi noorganizējām "Final Four", kamēr par sportisko līmeni ir grūti spriest. Skaidrs ir tas, ka Igaunijā ir astoņas komandas, bet mums sešas. Tā man ir kā tāda skabarga acī, taču ceru, ka pie līdzīga jautājuma pēc gada varēšu teikt, ka klāt nākušas viena vai divas komandas.

- Kad runājām septembrī, teici, ka šīs sezonas "Final Four" notiks Tallinā, taču beigās to organizējāt Rīgā. Kā līdz šādam lēmumam nonācāt?
- Tāds bija sākotnējais plāns, ar kuru dzīvoju līdz brīdim, kad sāka tuvoties "Final Four". Problēmas radās ar spēļu vietas atrašanu. "Saku Suurhall" Tallinā nebija pieejama, bet vēlāk parādījās opcija par spēļu sarīkošanu hokeja hallē, kurā ir septiņi tūkstoši sēdvietu. Beigās izjuka arī šis variants, un piekritu turnīru organizēt Rīgā. No organizatoriskā viedokļa, manuprāt, bija labs pasākums. Vienīgi, vēlējos vairāk skatītājus tribīnēs.

- Gandrīz četri tūkstoši līdzjutēju finālā. Tas bija mērķis, vai vēlējies tribīnēs redzēt vēl vairāk fanu?
- Vēlējos pilnu visu halles apakšu, kas ir aptuveni virs pieciem tūkstošiem līdzjutēju. Varēju izdāļāt biļetes par velti, taču tik traki skatītāju pieradināt arī nevar. Ir jāsaprot, ka par produktu ir jāmaksā.

- Pašā sākumā runāji par mārketingu. Pēc šīs sezonas aktivitātēm šķiet, ka par galveno mērķauditoriju ir izvēlēti jaunieši?
- Ir cilvēki, kuri gadiem iet uz basketbolu – īsti basketbola fani no 30 līdz 70 gadu vecumam. Šie cilvēki ies uz basketbolu arī rīt un parīt, taču viņu nav daudz. Mana mērķauditorija ir jaunieši un mājsaimnieces jeb viņu bērni. Vēlos, lai jaunāki cilvēki uzzina, kas ir basketbols. Man pašam ir bērni un strādāju ar viņiem – zinu, ka viņi perfekti pārzina Ņūorleānas "Pelicans" 12. spēlētāju, bet nezina, kurš ir "Valmieras" labākais basketbolists. Vīzija ir parādīt jaunietim arī vietējo produktu, to darot plānveidīgi un ilgtermiņā.

- Sanāk, ka arī turpmāk mārketings tiks tendēts uz šo auditoriju ar uzdevumu informēt jauniešus, kas varētu rezultēties ar spēļu apmeklēšanu kopā ar savu mammu.
- Ja bērns grib iet, tad vecākam arī būs jāiet. Mērķis ir dabūt jaunieti ja ne zālē, tad vismaz pie TV vai datora ekrāna.

- Līdzjutēju piesaiste gan ir arī klubu darbs.
- Tāds nebija sākotnējais jautājums. Ja runājam par klubiem, tad primāri, jā, tas ir viņu darbs. Manuprāt, skatītājs ir ļoti liela Latvijas sporta problēma, taču sportā viņi ir ļoti svarīgi, tāpēc arī mēs palīdzam darbā ar faniem.

- Fanu kopienas ziņā pēdējo sezonu laikā izceļas Ogre. Tas liek secināt, ka arī līdzjutēju vidū katrai komandai nepieciešams kāds ļoti entuziastisks cilvēks, kurš sev līdz parauj citus.
- Noteikti! Latvijas basketbola veiksmīgā recepte ir viens kārtīgs entuziasts klubā un viens fanu kopienā. Divi jau ir ļoti daudz. Ogre dara ļoti labu darbu, ko pierādīja "Final Four". To apmeklēja liels skaits Ogres līdzjutēju, kuri bija gan skaļi, gan uzvedās solīdi. Negribētu noniecināt pārējos klubus – VEF ir Armands Ūks, kurš ir aktīvs gan tribīnēs, gan sociālajos tīklos. Ventspilij ir A-sektors. Manuprāt, materiāls ir.

- Vai līgā tiek domāts par kopējas mārketinga stratēģijas izveidi vai par kopīgām mārketinga aktivitātēm?
- Tas nozīmē, ka LU ir kopējs mārketings ar VEF? Ko nozīmē kopējs mārketings? Mēs paņemam ārštata pakalpojuma sniedzēju, kurš domā par katru klubu atsevišķi un līgas kopējām aktivitātēm? Tas būtu ļoti dārgi. Primāri katram klubam ir jāstrādā ar savu produktu un jādara tādā izpratnē, kādā izprot sporta mārketingu. Rezultātā mums ir seši dažādi stili, kas ir saistoši skatītājiem. Tikmēr līga no savas puses mēģina visu aktivitātes salikt kopējā katlā un attīstīt līgas redzamību.

- Iespējams, noderīgi būtu organizēt klubiem sporta mārketinga seminārus.
- Man gan šķiet, ka dažiem klubiem pie izdevumu pozīcijas mārketings norādītā summa ir tuvu nullei. Jāsaka, ka ir pieejami sporta mārketinga un menedžmenta kursi, kurus piedāvājam "International Basketball university" ietvaros. Tas ir lekciju kurss mēneša garumā. Daži cilvēki no augstākās līgas klubiem tam ir pieteikušies.

- Runājot vēl par mārketingu – tev jau ir pieejami dati, vai, salīdzinot ar pagājušo sezonu, ir pieauguši TV reitingi un, piemēram, jauniešu auditorijā ir pieaugusi interese par līgu?
- Kopējos datus plānoju apkopot pēc sezonas. Ja skatāmies uz televīzijas reitingiem, tad interese ir augusi. "Final Four" laikā vienas spēles kopējā auditorija bija 80 tūkstoši. Televīzijas reitingi pret iepriekšējo sezonu ir uzlabojušies. Cits jautājums, vai tādā veidā līgas fanu kļuvušu vairāk. Tādu datu man nav. Manuprāt, kopumā Latvijas-Igaunijas līgas projekts ir salīdzinoši veiksmīgs, un sliecos domāt, ka mums igauņi ir pat vairāk vajadzīgi nekā mēs viņiem.

- Bieži vien uzmanība pievērsta pirmsspēļu un spēļu studijām. Igaunijā tāda ir ‘’Delfi.ee’’ izpildījumā, kamēr Latvijā tiek piedāvātas pirmsspēļu intervijas. Vai tiek domāts turpmāk šajā jautājumā virzīties uz vienotu izpildījumu abās valstīs neatkarīgi, vai tas ir uz katru spēli, īpašo mēneša spēli vai tikai "Final Four" ietvaros?
- 26. aprīlī notiks līgas valdes sēde, kur ierosināšu jautājumu par vienota skata veidošanu. Šis ir labs ieteikums, taču šajā sezonā translāciju jautājums tika atrisināts pēdējā brīdī. Paldies TET, kuri mūs atbalstīja, pēdējā brīdī veicot šo soli. Vienai reizei mēnesī redzu pamatojumu, taču apšaubu tās vajadzību uz katru spēli. Zustu saturs, jo nepieciešami gan labi viesi, kuri prot izteikties, gan raidījuma vadītājs. Studiju gribētu kvalitatīvu, nevis ķeksīša pēc. Ja spēsim vienoties par mēneša spēli, kuru, piemēram, translētu LTV7, tad, jā, redzu pievienoto vērtību studijai, kurā runā ne tikai par konkrēto spēli, bet notikumiem ap līgu.

- Ja 26. aprīlī paredzēta valdes sēde, vai tiks runāts par virzīšanos vienotā virzienā arī citos aspektos? Piemērs – bumbas. Latvijā spēlē ar vienām, bet Igaunijā citām. Nesaku, ka tas ir izšķirošais moments, taču var ietekmēt spēles iznākumu.
- Biju basketbolists un man šo nevajag stāstīt. Tas varbūt nav ērti, bet spēļu iznākumu neietekmē. Igauņu bumbas tiek iedotas Latvijas klubiem pirms sezonas, taču piekrītu par kopējo līgas tēlu. Šeit gan jāsaprot viena nianse – mums bumbu atbalstītājs ir "Molten", bet Igaunijā "Spalding". Abos gadījumos atbalsts neietver tikai apvienoto līgu, bet arī jauniešu un citas vietējās līgas. Zinu, ka igauņu pusei pēc šīs sezonas līgums ar "Spalding" noslēdzas. Šis nav dienaskārtības pirmais jautājums, taču viens no.

- Saprotu, ka arī pašam šķiet, ka līgas attīstības nolūkos abām pusēm jātiecas uz vienāda tēla veidošanu, nevis atsevišķos jautājumos jāstrādā kā divām pretējām nometnēm?
- Protams! Tas būtu tikai loģiski. Zinu, ka atšķirības mūsu starpā pastāvēs un pilnībā par visu vienoties nespēsim.

- Cik liela ir problēma, ka līgas valdē no katras valsts esat divi pārstāvji?
- Labs jautājums. Šādā formātā nav jēgas strīdēties, jo tāpat jautājums netiks atrisināts. Ja mums pastāv atšķirīgi viedokļi, tad skaidrs, ka katra puse nostāsies savas argumentācijas pusē. Esmu par to, ka nepieciešams piektais valdes loceklis. Radikālas pretenzijas vienam pret otru mums nav bijušas, bet piekto valdes cilvēku vajadzētu.

- Kad aptaujāju klubus, kalendārs tika minēts kā viens no klupšanas akmeņiem. Saprotu, ka šajā sezonā to stādīja Igaunijas puse. Minēta tika arī komunikācija un tās trūkums – cik tam vari piekrist?
- Vienu gadu kalendāru veido viena puse, bet citu otra. Kopumā zinu tikai Latvijas klubu versiju. Varbūt mēs Latvijā strādājam ātrāk un mums nav formēts darbalaiks – no Agņa Pērkona bieži saņemu e-pastus naktī. Savukārt Igaunijā ir normēts darbalaiks. Mēs esam pieradinājuši klubus, ka ātri reaģējam, ja rodas kāda problēma.

- Vēl "Final Four" varēja novērot atšķirīgos Latvijas un Igaunijas tiesnešu traktējumus. Brīžiem pēc igauņu tiesnešu svilpēm ne spēlētāji, ne treneri un ne žurnālisti saprata, par ko ticis nosvilpts. Pēc pusfināla Jānis Gailītis atklāti soģus kritizēja un tā bija spēle, kuru tiesāja divi igauņu tiesneši. Vai šajā jautājumā ir kāda abu valstu mijiedarbība, vai katra valsts izvērtē tikai savas valsts tiesnešus?
- Problēmu saprotu. Šos jautājumus man uzdod arī Latvijas klubu pārstāvji. Teorētiski nevajadzētu būt dažādiem līmeņiem un dažādai izpratnei par basketbolu. Tiesneši "Final Four" bija tādi, kuri tiesā starptautiskus FIBA un Eirolīgas turnīrus. Cik pamatotas ir šīs runas, nezinu, jo arī Igaunijā sūdzas par latviešu tiesnešu darbību. Viņi uzdod jautājumus, kāpēc viņi tā tiesā un kāpēc pietiesā. Tikmēr latvieši par to pašu maču stāsta, ka mūsu soģi tiesājuši par labu igauņiem. Vai ir nepieciešams kopīgs seminārs tiesnešiem? Latvijā notiek semināri, arī ar klubiem mēs strādājam. Vai tas ko mainītu, ja viņi saietu un pārrunātu FIBA noteikumus? Domāju, ka nē.

- Vai notiek tiesnešu darba izvērtēšanas?
- Jā. Gandrīz pēc katras spēles mums sūta klipus, ko pārsvarā dara zaudētāja komanda. Tos izskata galvenais tiesnesis Agnis Pērkons. Iesaistījusies ir arī tiesnešu komisija un Oļegs Latiševs.

- Komisāra jautājums spēlē. Cik aktuāli ir izsvērt, vai šāda pozīcija ir nepieciešama?
- Esmu dzirdējis, ka komisāra amatu būtu nepieciešams likvidēt. Pirms diviem gadiem mēs sasaucām Nacionālās līgas kopsapulci, kur tikai divas komandas nobalsoja pret komisāriem. Eirolīgā tik tiešām komisāŗu vairs nav, bet ir tā saucamais ‘’observer’’ – persona, kas no tribīnēm vai datora vēro tiesnešu darbu. Ja viņš atrodas tribīnēs, tad tas šķiet pieņemami, taču, ja no mājām, tad, manuprāt, šādu darbu paveikt līmenī ir sarežģīti. Objektīvs vari būt brīdī, ja jūti enerģiju hallē. Covid-19 laikos komisārs mums bija ļoti svarīgs, lai tiktu ievēroti visi epidemioloģiskie noteikumi. Manuprāt, Covid-19 vēl nebeigsies, tāpēc pagaidām komisāra amata atcelšanai neredzu pamatu.

- Vēlējos pieskarties izspēles formātam. No Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) uz Eiropu sāk nākt pārspēļu jeb ‘’play-in’’ vilnis. Šādā veidā tiek veicināta spēļu likme regulārās sezonas beigās, kā arī palielinās interese no līdzjutējiem. Vai par šāda formāta ieviešanu varētu tikt domāts apvienotajā līgā?
- Labs jautājums. Ierosinājumam pilnībā piekrītu. Šis būs viens no jautājumiem, kuru ieteikšu tuvākajā valdes sēdē. Šajā sezonā pārspēles būtu bijušas ļoti interesantas, jo aiz strīpas palika komandas, kas sezonas ietvaros atradās astotniekā. Kautiņš par vietu ''play-off'' būtu nopietns.

- Vai ir iespējams, ka nākamajā sezonā no Latvijas palielināsies klubu skaits? Ja norit sarunas, kuras ir potenciālās kandidātes?
- Pagaidām nevaru uz šo jautājumu atbildēt. Nav ko slēpt – nozīmīgākās kandidātes ir Jelgava un Jūrmala. Tās ir reālākās vietas pilsētas lieluma un infrastruktūras pieejamības ziņā. Labi strādā Saldus, kur uz tās spēlēm zāle ir pilna ar skatītājiem, taču pietrūkst finansiālais aspekts. Tāda pati situācija ir Gulbenē un Jēkabpilī. Man ir balta skaudība igauņu virzienā – viņiem ir astoņas komandas, taču, ja grib, to var palielināt. Tur federācijai komandas piesakās pašas. Ļoti gribētu, lai mums kaut viena pieteiktos.

- Pirmdien mūsu portālā tika publicēta ‘’VEF Rīga’’ direktora Gata Jahoviča pārdomas par MVP.lv publicēto rakstu saistībā ar nepieciešamo budžetu spēlēšanai Eirokausā. Cita starpā tur bija minētas domas par vietējo līgu, rakstot, ka, ja nav spēcīgs vietējais čempionāts, nevar izveidot konkurētspējīgu komandu Eiropas līmenī. Vai vari ko atbildēt?
- Mana atbilde ir, ka kopš bērnības pazīstu Gati. Ja ir jāatbild uz konkrēto apgalvojumu, tad uzreiz atminos ‘’Nymburk’’ piemēru Čehijā. Tā ļoti veiksmīgi cīnījusies Eiropas turnīros, taču valsts vietējais čempionāts ir pat vājāks nekā mums. Spēcīgu komandu skaits čempionātā ir svarīgs ne tikai VEF, bet ikvienam turnīra dalībniekam.

- Vēl viedoklī minēts, ka VEF gaidot, kad prezidenta Vējoņa pirms vēlēšanu programmas vārdi par palīdzību klubiem pārvērtīsies darbos. Par ko tas, tavuprāt, ir domāts?
- Atbildēšu sekojoši: palīdzība tiek sniegta. Minēšu, ka tikai divi klubi pilnībā ir samaksājuši šīs sezonas dalības maksu 7200 eiro vērtībā. Mums ir jānorēķinās ar tiesnešiem, kam klubu iemaksātās dalības maksas arī tiek novirzītas. Manuprāt, ja mēs šo finansējumu paņemam no citurienes un norēķināmies ar tiesnešiem, tad to var saukt par sava veida subsīdiju. Iepriekšējā sezonā mēs klubiem piešķīrām 25 līdz 30 % atlaidi dalības maksai, bet šajā sezonā tiem esam iedevuši ‘’Synergy’’ skautinga programmu.

- Vai VEF ir samaksājis dalības naudu?
- Nesen apmaksāja pusi.

- Kā tu personīgi tulkoji šādu publisku domu paušanu?
- Ar tulkošanu nenodarbošos. Uzsvēršu vēlreiz, ka Gati ļoti labu pazīstu jau kopš bērnības. Pie tam, kašķēties nevēlos – esmu par veselīgu basketbola sabiedrību, kura iet uz vienu mērķi un kurā ir veselīga konkurence ar konstruktīvu kritiku.

- Noslēgumā – ko novēli Latvijas basketbola līgas izslēgšanas spēļu dalībniekiem?
- Interesantas spēles, lielu ažiotāžu tribīnēs un pie televizoriem, spēcīgākā uzvaru un lai katrs no šīs sezonas ko iegūst.