Preiļi: "Turpinām "futbolizēšanu"! Ņesterenko nepatīkami pārsteidza"

1. līgas klubiem uzdotie jautājumi:
1) Ko izdevās sasniegt un ko neizdevās (prieki un vilšanās)?
2) Kā vērtējat turnīru kopumā (organizācija, tiesāšana, sportiskais līmenis un konkurence)? Jūsu komentāri par jebko, kas ir sasāpējis vai tieši pretēji – par to, kas ļoti patīk un apmierina.
3) Vai jau šobrīd ir skaidrība par nākamo gadu (budžets, sastāvs, treneris utt.)?

"Preiļu" atbildes

1. Kas izdevās: jau pagājušajā gadā intervijā Sportacentrs.com minēju, ka Preiļu BJSS sezonas mērķi ir plašāki par tīri sportiskajiem. Arī šogad pieturamies pie saviem plāniem un turpinām Preiļu „futbolizēšanu”.

Pirmkārt – mēģinām „nosegt” visu futbola sacensību spektru – Preiļos ir 1. un 2.līgas komandas, sieviešu 1.līgas komanda un telpu futbola 1.līgas komanda (mazpilsētai nav slikti).

Otrkārt – mūsu darbības pamatprincips ir, ka futbolam jānotiek civilizētos apstākļos, lai stadionā būtu patīkami atrasties gan skatītājiem, gan spēlētājiem un tiesnešiem. Mēs turpinām strādāt, lai stadions ir vizuāli pievilcīgs, lai futbola laukuma zālāja kvalitāte netraucētu futbolistiem spēlēt. Starp citu, spēles diena Preiļos sākas ar skatītāju solu mazgāšanu. Varam lepoties, ka Preiļos šogad ir lielākais skatītāju skaita pieaugums 1.līgā.

Treškārt – darbs pie publicitātes. Mums ir viena no sakarīgākajām 1.līgas mājas lapām, ir Facebook lapa. Šogad sākām veidot mājas spēļu video apskatus (paldies LFF par videoaparatūru). Diemžēl joprojām neatliek laika un spēka programmiņu izdošanai.

Ceturtkārt – turpinām balstīties uz saviem audzēkņiem.

Piektkārt – arī šogad esam izcīnījuši Fair Play balvu.

Kas neizdevās: neizdevās vieta turnīra tabulā. Iemesli dažādi:
- kaut kur mēs kā treneri nenostrādājām līdz galam;
- traumas ik pa laikam izsita no ierindas atslēgas spēlētājus;
- mazliet arī nepaveicās – pirmajā aplī mums bija četras spēles, kad trāpījām pa vārtu konstrukciju un zaudējām ar 0:1, tādējādi apstiprinot Miķeļa Rubeņa tēzi ka "komanda, kura pirmā trāpa pa vārtu stabu, zaudē”.

2. Par turnīru kopumā – turnīra organizācija un tiesāšana normas robežās. LFF un titulsponsors Komanda.lv strādā, lai čempionāts kļūtu kvalitatīvāks (videoaparatūra un bumbas komandām, mēneša aptaujas, online reportāžas). Tā, globāli runājot, mans uzskats ir, ka optimāls būtu čempionāts ar 14 komandām. Maksimāli daudz spēļu vasarā (it sevišķi jūlijā) un izvairīties no spēlēm aprīļa sākumā un oktobra beigās.

Runājot par spēku samēriem, tad čempionāta gala tabula tos arī parāda – Babīte pelnīti uzvarēja, bet pārējās komandas ieņēma vietas, kuras šogad pelnījušas. Manas personīgās simpātijas pieder Tukuma un Smiltenes komandām. Tukumnieki demonstrēja acij tīkamu un rezultatīvu futbolu, laukumā bija redzams „spēles zīmējums”. Bet Smiltenes puiši mani sajūsmināja ar savu raksturu. Spēlējošais treneris Raimonds Dūmiņš tā uzlādē spēlētājus, ka netika griezts ceļš nevienam. Apsveicu abas komandas ar veiksmīgo sezonu.

Par to, kas nepatika – viens krievu režisors ir teicis, ka teātris sākas ar ģērbtuvi. Pārfrāzējot – futbols sākas ar sakoptu vidi un normālu spēles organizāciju. Nākamgad es noteikti negribētu izbraukumos pirms spēlēm stāvēt aiz vārtiem un skriet pēc bumbām, jo nav bumbu padevēju, negribu nodarboties ar rezervistu solu celšanu un nešanu, negribu, lai spēles laikā gar manas komandas rezervistu soliņu staigātu kaut kādi cilvēki, negribu, lai caur mūsu komandas ģērbtuvi (neaizslēgtu) skatītāji ietu uz tualeti, negribu redzēt, ka stūra karodziņa vietā vējā plivinās uzmetnis. Gribu, lai ir kā Preiļos, kur ir sakopts stadions, skaistas afišas un tabulas, ir bumbu padevēji, kuri saprot, kas jādara un mastā plīvo valsts karogs, jo notiek Latvijas čempionāts. Pirmajā līgā nav ko darīt komandām, kuras nav spējīgas organizēt spēli!

3. Nākamais gads - pašlaik notiek darbs pie budžeta veidošanas. Ceru, ka tas būs lielāks nekā šogad. Izmaiņas treneru sastāvā nav paredzamas, bet, runājot par spēlētājiem, nav izslēgts, ka kāds tiks paaicināts no malas, bet pamatā balstīsimies uz savējiem.

P.S. Neslēpšu, ka mani nepatīkami pārsteidza Olaines trenera Viktora Ņesterenko pēcspēles intervijā (ar Metta/LU) veltītie neglaimojošie vārdi Preiļu komandai ("vāji, nevajag tādus 1.līgā" u.tml.).

Pirmais, kas nāk prātā – cienījamais treneris pēcspēles uzbudinājumā kaut ko sajauca. Galu galā rīdziniekam, nelatvietim, kurš turklāt 10 gadus nav bijis Latvijā, zināšanas par mūsu valsts ģeogrāfiju var nebūt perfektas – kāda tur starpība Saldus vai Preiļi.

Ja nu tomēr treneris neko nav sajaucis un tik tiešām domājis mūsu komandu, tad jūtos vēl lielākā nesapratnē, jo pēc augusta nogalē notikušas spēles Preiļos, kur gan Olaine uzvarēja ar 2:0, bet sitienu statistika bija 15:13 par labu Preiļiem, soda sitieni 13:10 par labu Preiļiem, cienījamais treneris tribīnēs skaļi klāstīja, ka ar tādu spēli Preiļiem jābūt tabulas augšgalā (katram gadījumam spēles video apskats - https://www.youtube.com/watch?v=-tcYaFDGicg).

Ja runājam par to, ka jāsamazina komandu skaits 1.līgā – protams, bet tikai uz Rīgas un Pierīgas nebeidzamo „futbola projektu” rēķina, kad rodas un izgaist komandas ar dažādiem nosaukumiem, kad spēlētāji nepārtraukti kursē no viena „projekta” uz otru laimīgas dzīves meklējumos. Un no kuriem nav nekāda pienesuma Latvijas futbolam. Tā ir vienīgā lieta, ko gribētos pārmest LFF – nespēja atstāt šos „projektus” aiz durvīm. Lai viņi spēlē Rīgas čempionātā vai, Viktora Ņesterenko vārdiem runājot, 1B līgā.

Atbildes sniedza "Preiļu" treneris Imants Babris.

komanda.lv dalībnieku kopsavilkums par 2016. gada sezonu