Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:1601, Did:0, useCase: 3

Statistikas līkloči - ko darīja spāņi un horvāti laukumā?

Edmunds Novickis
Edmunds Novickis @EdmundsN

Statistikas līkloči - ko darīja spāņi un horvāti laukumā?
Čavi
Foto: AFP/Scanpix

Žurnālisti pēc katras "Euro2012" spēles saņem detalizētu statistiku par notikumiem laukumā. Piemēra pēc padalīšos ar šo informāciju, atklājot Spānijas un Horvātijas spēles (1:0) detaļas.

Pirmajā lapā ir spēles protokols jeb sākumsastāvi, gūto vārtu autors, dzeltenās kartītes, izdarītās maiņas (to visu atļaušos nepārrakstīt). Interesantāka sadaļa ir par 1. puslaika un kopīgo mača statistiku (tiesa, arī to noteikti var atrast uefa.com).

Spēles kopējā statistika

RādītājsESP 1.pusl.CRO 1.pusl.ESP kopāCRO kopā
Sitieni kopā82145
Sitieni rāmī6193
Vārtsarga seivi1537
Stūra sitieni31114
Aizmugures0010
Pārkāpumi7111621
Bumbas kontrole68%32%64%36%
Bumbas kontrole22:1110:2140:0422:20

Mača labākais spēlētājs: Andress Injesta (Spānija)
Skatītāji: 39 076 (Gdaņskas stadiona ietilpība - 39 150)

Spēlētāju shematiskais izvietojums
Otrajā lapā ir interesanti attēli, kuros parādīta spēlētāju atrašanās vieta laukumā (visbiežākā), arīdzan pa noteiktiem laika periodiem (1.-15.min., 16.-30. min. utt.). Mēģināšu iespējami saprotami pārstāstīt. Horvātijas gadījumā viss ir diezgan vienkārši un statiski - četri aizsargi Striničs, Šildenfelds, Čorluka un Vida vienā līnijā, pēc tam līdzīgi vienā līnijā četri pussargi Pranjičs (viņš, kreisās malas pussargs, gan salīdzinoši mazliet vairāk aizrāvās ar uzbrukumu), Vukojevičs, Rakitičs un Srna. Zem vienīgā uzbrucēja spēlēja Modričs, bet izvirzītā uzbrucēja pozīcijā, kā jau redzējāt, spēlēja Mandžukičs.

Spāņu gadījumā viss ir komplicētāk. Abi centra aizsargi Pikē un Ramoss loģiskā kārtā visvairāk turējās aizmugurē, tiesa, spāņu dominējošā futbola dēļ pat viņi lielāko spēles daļu bija krietni tuvāk centra aplim nekā saviem vārtiem. Malējie aizsargi Alba un Arbeloa vidēji spēles laikā bija tikpat tālu, cik trīs centra pussargi! Alba, aizsargs būdams, vidēji atradās savā kreisajā malā viduslīnijas punktā, Arbeloa spēlēja tikai minimāli zemāk. Tikmēr minētie trīs centra pussargi, kas interesanti, vidēji atradās ļoti, ļoti tuvu viens otram (tādējādi lielā mērā nodrošinot Spānijai milzīgo bumbas kontroli), visi centra aplī - runa ir par Čavi, Alonso un Busketu. Tāpat interesanti, ka Čavi 1. puslaikā biežāk atradās labajā pusē, draudzējoties ar Arbeloa (protams, arī ar tiem pašiem "centra apļa draugiem" Alonso un Busketu, kā arī citiem), bet 2. puslaikā biežāk pārvietojās kreisās malas virzienā, kur biežāk sadarbojās ar Injestu un kreisas malas aizsargu Albu. Zem vienīgā uzbrucēja Toresa (kurš lielākoties dežūrēja ta sauktajā D zonā jeb tieši pirms soda laukuma) spēlēja divi uzbrūkošie pussargi Silva (labajā pusē) un Injesta (kreisajā pusē). Ja iedziļinās, patiesībā shematiski viss ir itin vienkārši. Cita lieta, ko šie vīri izpilda saspēlē ar bumbu...

Individuālā statistika
Trešajā lapā ir aplūkojama futbolistu individuālā statistika, kas nav pārāk interesanta, jo vienā atsevišķā mačā vienam spēlētājam grūti īpaši izcelties kādā statistikas rādītājā. Vislielākie cipari meklējami sadaļā "Izdarītie pārkāpumi" un "Izprovocētie pārkāpumi". Horvātijas izlasē, kas noteikumus, saprotams, pārkāpa biežāk ar četriem sodiem izcēlās Pranjičs un Srna (zīmīgi, ka viņi ir abi malējie pussargi, kas norāda uz spāņu akcentiem), bet pa trim bija centra pussargam Rakitičam un vienīgajam uzbrucējam Mandžukičam. Spāņu rindās pa trim foliem priekšējās līnijas spēlētājiem Toresam un Injestam - tātad presingojot. Savukārt lielākie soda sitienu izkārtotāji pretiniekiem bija Srna (četras reizes), Čorluka, Šildenfelds (trīs) Horvātijai un Buskets, Arbeloa (piecas reizes) Spānijai. Vienīgais spēlētājs, kurš izdarīja vairāk par diviem sitieniem precīzi vārtu rāmī, bija Injesta - trīs raidījumi.

Saiknes
Iespējams, interesantākā ir pēdējā ceturtā lapa, kurā katrai izlasei izveidota tabula un redzams, kurš futbolists un cik reizes, kuram partnerim piespēlējis. Kopumā spāņi, protams, izdarīja daudz vairāk piespēļu - 774 pret 381. Spāņiem precīzas bija 639 piespēles (83%), Horvātijai 231 piespēle (61%). Nezinu par konkrētiem attālumiem, bet piespēles iedalītas "īsajās", "vidējās" un "tālajās" piespēlēs. Labi zināms, ka spāņi izceļas tieši ar īsajām piespēlēm, un statistika to apliecina - 210 pret 81 spāņu labā (Spānijai īsās piespēles sastādīja 27% no visām piespēlēm, kamēr Horvātijai tikai 21%). Vidējās piespēlēs (tās acīmredzot arī ir pietiekami īsas, redzot skaitļus...) 498 pret 233 spāņu labā, bet garajās 67:66 horvātu labā. Kā uz paplātes redzams, ka Spānija ar tālām piespēlēm neaizraujas (var arī teikt - neākstās).

Bet nu par saiknēm. Horvātiem izteiktu saikņu šai spēlē nebija - augstākais, sešas piespēles viens konkrēts spēlētājs atdeva otram konkrētam, tāpēc uzvārdos nav vērts iedziļināties. Spāņu rindās šis skaitlis ir 20! Kreisās malas aizsargs Alba tik reizes atdeva uz priekšu Injestam, kurš spēlēja kreisajā pusē zem Toresa. Un tikpat reizes Buskets atdeva bumbu Čavi - šī nosacīti bija saspēle centra aplī. Centra aizsargs Ramoss 18 reizes piespēlēja trešajam centra pussargam Alonso, kas nozīmē, ka spāņiem iestrādāta shēma, uzsākot uzbrukumu - Ramoss atdod Alonso, kurš tālāk citiem pussargiem. Alonso piespēlējis daudzveidīgi - 8-11 reizes pieciem dažādiem partneriem. Vienīgais uzbrucējs Toress visbiežāk (piecas reizes) bumbu saņēma no Čavi un Alonso. Komandas motors Injesta visbiežāk piespēlēja Čavi (13) un Albam (12), bet pats saņēma, kā jau minēts, no Albas 20 reizes, no Busketa 13 reizes, no Čavi 12 reizes. Kasiljass regulāri sāka uzbrukumus caur centra aizsargiem Ramosu (6) un Pikē (4).

Precizitātes ziņā horvātu rindās izcēlās Čorluka (26 no 31 piespēles jeb 84%, kas nav pārsteidzoši, jo lielākā daļa piespēļu bija savā laukuma pusē, ievadot uzbrukumus), kamēr izvirzītajam uzbrucējam Mandžukičam ar bumbas saglabāšanu gāja pavisam švaki - tikai 13 no 33 piespēlēm (39%) sasniedza adresātu. Spānijai piespēļu kultūra, protams, ir ļoti augsta. Zem 80%(!) ir tikai trim spēlētājiem - Toresam 10 no 14 (71%, kas tomēr ir divreiz vairāk nekā tādas pašas pozīcijas spēlētājam Mandžukičam, tiesa, uzdevumi var atšķirties...),. negaidīti "tikai" 70% Injestam (59 no 84) un 76% Silvam (34 no 45). Tiesa, piemēram, par Injestu precīzāki horvātu rindās bija tikai divi futbolisti - Čorluka un minimāli Pranjičs. Visbeidzot precīzākie spāņu rindās bija Buskets (74 no 82 jeb 90%!), Pikē 56 no 63 jeb 89%), Alonso (80 no 91 jeb 88%), Alba (62 no 72 jeb 86%), Kasiljass (19 no 22 jeb 86%), Ramoss (63 no 65 jeb 84%) un Arbeloa (64 no 76 jeb 84%). Vienīgais, kurš šai mačā izdarīja vairāk nekā 100(!) piespēles, bija Čavi - un 94 no 113 piespēlēm (83%) bija precīzas (horvātu rindās rekordists ar 53 piespēlēm bija Rakitičs - precīzs tikai 51%). Citiem vārdiem, spāņi piespēļu ziņā ir vienkārši fantastiski...

Cerams, bija interesanti!

  +1 [+] [-]

, 2012-06-19 02:46, pirms 13 gadiem
pirmā lapa,otrā lapa?????Kur ir otrā lapa ar attēliem????

  +2 [+] [-]

, 2012-06-19 08:21, pirms 13 gadiem
godīgi sakot, mani nesajūsmina 137 piespēles laukuma centrā, bet gan iespēles uzbrucējiem kustībā, uzreiz veidojas momenti.
Nez, spāņi paši arī ir sajūsmā par savu spēles stilu?

  -3 [+] [-]

, 2012-06-19 08:39, pirms 13 gadiem
Kā teica viens krievu komentētājs savulaik - takoi hokkej nam ņenužen! Besī ārā tas spāņu antifutbola stils - bezmērķīga bumbošanās laukuma centrā. Biju ar visām 4 par horvātiem vakar. Tikai pašu lažas dēļ zaudēja - spāŅi neko nepārdīja - tikai vienīgi, ko viņi prot - sīkas piespēles, daudz un dikti. Protams - to arī ir jāprot. Bet futbolā vēl bez tam ir tik daudz elemetu, kas padara šo spēli pievilcīgu - garās piespēles, sitieni ar galvu, individuāla apspēlēšana, tālsitieni. Spāņiem nekā nav no tā. BORING!!!

  +2 [+] [-]

, 2012-06-19 08:53, pirms 13 gadiem
Kamēr tādas spēle ies cauri tikmēr arī spēlēs , visu spēli bumbojās ,tad pēdējas minūtēs pārmet pāri aizsargiem bumbu un gols kabatā
berimors rakstīja: Kā teica viens krievu komentētājs savulaik - takoi hokkej nam ņenužen! Besī ārā tas spāņu antifutbola stils - bezmērķīga bumbošanās laukuma centrā. Biju ar visām 4 par horvātiem vakar. Tikai pašu lažas dēļ zaudēja - spāŅi neko nepārdīja - tikai vienīgi, ko viņi prot - sīkas piespēles, daudz un dikti. Protams - to arī ir jāprot. Bet futbolā vēl bez tam ir tik daudz elemetu, kas padara šo spēli pievilcīgu - garās piespēles, sitieni ar galvu, individuāla apspēlēšana, tālsitieni. Spāņiem nekā nav no tā. BORING!!!

  +1 [+] [-]

, 2012-06-19 08:55, pirms 13 gadiem
Interesanti, ka pirms gadiem pieciem par garlaicīgu antifutbolu sauca itāļu futbolu - iesēšanās aizsardzībā. Bet tagad par garlaicīgu sauc to kā spēlē Spānija - nemitīgas piespēles un bumbas kontrole. Arī holandieši nupat izgāzās ar savu totālo futbolu. Tā laikam ir, ka tas labākais ir kaut kur pa vidu - ir interesanti tad, ja abas komandas uzbrūk un cīnās aizsardzībā.
Starpcitu vakar biju par Horvātiju un ļoti patika kā itāļi spēlēja.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2012-06-19 09:36, pirms 13 gadiem
Ulmeens rakstīja: Interesanti, ka pirms gadiem pieciem par garlaicīgu antifutbolu sauca itāļu futbolu - iesēšanās aizsardzībā. Bet tagad par garlaicīgu sauc to kā spēlē Spānija - nemitīgas piespēles un bumbas kontrole. Arī holandieši nupat izgāzās ar savu totālo futbolu. Tā laikam ir, ka tas labākais ir kaut kur pa vidu - ir interesanti tad, ja abas komandas uzbrūk un cīnās aizsardzībā.
Starpcitu vakar biju par Horvātiju un ļoti patika kā itāļi spēlēja.
principā tā arī ir - labs futbols ir tāds, kur momenti ir uz abām pusēm, nevis viena komanda spēlē ar bumbu 80% spēles laika, bet tā arī neko neizdara (tas attiecas gan uz Spāniju, gan arī uz komandām, kuras sēž totālā aizsardzībā un pat necenšas kaut ko vairāk par pretuzbrukumiem veidot)

  +2 [+] [-]

, 2012-06-19 11:59, pirms 13 gadiem
Tās sīkās daudzās spāņu piespēles laukuma centrā un pretinieku laukuma pusē bija super. Tik daudz sīku precīzu piespēļu-var vērot ar baudu ka pretinieks neko nespēj izdarīt. Spāņi lai arī riskēja ar ceturtdaļfinālu, tomēr izskatījās ka nespēlē uz visiem 100%-tāda zemapziņas pārākuma sajūta bija no spāņu puses(nejaukt ar apzināto pārākuma sajūtu, pretinieku nenovērtēšanu utt.).
Skatoties bija doma un ja nu spāņi beigās ielaiž, bet nezin kāpēc bija pārliecība ka spāņi tiks tālāk.
Un cik atceros ļoti reti vai pēdējos gados pat neatceros ka EČ vai PČ uzvarētu komanda kura kopumā turnīrā spēlē skaisti(vienīgais izņēmums bija Spānija pirms 4 gadiem, pirms 2 vairs tik skaisti neizskatījās).

  +2 [+] [-]

, 2012-06-19 13:27, pirms 13 gadiem
berimors rakstīja: Kā teica viens krievu komentētājs savulaik - takoi hokkej nam ņenužen! Besī ārā tas spāņu antifutbola stils - bezmērķīga bumbošanās laukuma centrā. Biju ar visām 4 par horvātiem vakar. Tikai pašu lažas dēļ zaudēja - spāŅi neko nepārdīja - tikai vienīgi, ko viņi prot - sīkas piespēles, daudz un dikti. Protams - to arī ir jāprot. Bet futbolā vēl bez tam ir tik daudz elemetu, kas padara šo spēli pievilcīgu - garās piespēles, sitieni ar galvu, individuāla apspēlēšana, tālsitieni. Spāņiem nekā nav no tā. BORING!!!
''Spāņi spēlē antifutbolu''- kaut ko tādu katru dienu nedzirdēsi Katram pašam jau gaumes lieta, kas patīk futbolā- mani piemēram sajūsmina tas, kā Spāņi prot kontrolēt bumbu, tādējādi meklejot vislabāko izdevību, nevis tā kā Nīderlande spēlēja pret Portugāli- uzsit kādu garo piespēli un ceri, ka gan jau komandas biedrs izdarīs kādu brīnumu. Lielā mērā tapēc jau Spānija (un Barselona kā klubs) skaitās šobrīd labākie pasaulē- viņi nebumbojās, bet gan spēlē futbolu. Ja tev sagādā orgasmu tas, ka 30m piespēle beidzot atrod adresātu, tad ok. Man savukārt ir kaifs skatīties kā komada mērķtiecīgi organizē uzbrukumus.

     [+] [-]

, 2012-06-19 13:58, pirms 13 gadiem
yuka rakstīja: ''Spāņi spēlē antifutbolu''- kaut ko tādu katru dienu nedzirdēsi Katram pašam jau gaumes lieta, kas patīk futbolā- mani piemēram sajūsmina tas, kā Spāņi prot kontrolēt bumbu, tādējādi meklejot vislabāko izdevību, nevis tā kā Nīderlande spēlēja pret Portugāli- uzsit kādu garo piespēli un ceri, ka gan jau komandas biedrs izdarīs kādu brīnumu. Lielā mērā tapēc jau Spānija (un Barselona kā klubs) skaitās šobrīd labākie pasaulē- viņi nebumbojās, bet gan spēlē futbolu. Ja tev sagādā orgasmu tas, ka 30m piespēle beidzot atrod adresātu, tad ok. Man savukārt ir kaifs skatīties kā komada mērķtiecīgi organizē uzbrukumus.
Nu, kas nu kuram - man šāds spēles stils šķiet vienkārši kaitinoši galaicīgs. Bezmērķīgā bumbas ripināšana arī horvātus beigās iemidzināja un, zaudējot uzmanību, iekrita viņi vienkārši aizsardzībā. Līdz tam spāņiem praktiski nebija iespēju. Protams, otra galējība ir Latvijas izlase, kas vairāk par 3 pēc kārtas precīzām piespēlēm izdarīt nespēj un tāpēc no sava soda laukuma sit bumubu pāri centram, cerībā, ka vienīgais uzbrucējs tur spēs kaut ko veiksmīgas sagadīšanās pēc kaut ko paveikt. Pēdējās spēlēs situācija gan bija nedaudz uzlabojusies.

     [+] [-]

, 2012-06-19 14:32, pirms 13 gadiem
slinkums lasīt

  +3 [+] [-]

, 2012-06-19 15:03, pirms 13 gadiem
berimors rakstīja: Kā teica viens krievu komentētājs savulaik - takoi hokkej nam ņenužen! Besī ārā tas spāņu antifutbola stils - bezmērķīga bumbošanās laukuma centrā.
tavs teksts ir tik absurds, ka pat nav liela jēga atbildēt, bet nu pamēģināšu,varbūt tomēr tev kaut kas aizies līdz saprašanai un sāksi kaut nedaudz domāt...
1. Pret spāņiem visi spēlē no aizsardzības, ar lieliem spēkiem sava soda laukuma tuvumā. Galvenais,ka spēlē TIK ĻOTI no aizsardzības, ka dažam labam ģēnijam sajūk prātiņš un viņš nevis to aizsardzības komandu sauc par anti-futbolistiem, bet gan tos,kas mēģina uzlauzt. nu ģeniāls domu gājiens,ko tur vēl piebilst.
2. pretiniekiem 10 vīri sava soda laukuma tuvumā - tu spāņiem iesaki apzināti atdot bumbu pretiniekam, sitot tālās burzmā,kur 10 pretinieki? kā tu tālo uzsitīsi,ja priekšā pretinieku mūris? cik var individuāli apspēlēt, ja priekšā sakoncentrēta pretinieku aizsardzība (ok,ja messi būtu,tad varētu arī to) ? psc tas tavs domu gājiens, tu varbūt pafiško biškiņ, kā kurš spēlē, kā spēlē pretinieks.
Jebkura pasaules komanda gribētu mācēt spēlēt tā,kā spāņi. ja jau mācētu īsās piespēles dot un paši kontrolēt spēli, tad nebūtu jāspēlē ar tālajām piespēlēm.
vienmēr domāju,ka antifutbols ir sēdēšana aizsardzībā. tagad izrādās - ja pretinieks PĀRĀK labs un nedod bumbu vispār, tad jau viņa spēli dažs ģēnijs var nosaukt par anti Laikam spāņiem jāsāk apzināti sūdīgāk spēlēt, vairāk jākļūdās piespēlēs, lai pretinieks arī tiek pie bumbas, citādi sanāk antifutbols nu humoristi...

     [+] [-]

, 2012-06-19 20:39, pirms 13 gadiem
Swordsman, tieši manas domas!
Neviens neliedz pretiniekiem aiziet, nopresingot spāņus laukuma vidū un uztaisīt futbolu. tikai šāda rīcība veido caurumus aizsardzībā, ko spāņi ar 2-3 piespēlēm izmanto, lai radītu 100% momentu.
atbalstu spāņu pieeju - neatdot bumbu, ja puslīdz drošs neesi, ka savējais to saņems

     [+] [-]

, 2012-06-20 08:32, pirms 13 gadiem
Tad jau sanāk, ka spāņi ir praktiski neuzvarami - to var izdarīt tikai ar lielu Veksmes Mātes palīdzību. Nu, nekas - gan jau atradīsies "zāles" arī pret viņu garlaicīgo taktiku! Noliks viņi savas čempionu pilvaras! Lai dzīvo dinamisks, ātrs un vārtu momentiem uz abiem vārtiem bagāts futbols!