Rūta Stiprā: "Klaipēdā mani uzņēma ļoti draudzīgi – ar atplestām rokām"

Klaipēda ir modē. Elizabete Bulāne un Līna Loceniece aprīlī palīdzēja “LCC International University” pirmo reizi izcīnīt bronzas medaļu Lietuvas Sieviešu basketbola līgā. Latvijas U20 meiteņu izlase 6. augustā “Švyturio” arēnā nopelnīja vēsturisku sudrabu Eiropas čempionātā.

Vasaras beigās latviešu pulku papildināja Rūta Stiprā – garajai spēlētājai šī ir otrā sezona Lietuvā. “Klaipēdā mani uzņēma ļoti draudzīgi – ar atplestām rokām. Ja neskaita, ka manas mājas atrodas četru stundu attālumā, var teikt, ka jūtos kā pie savas ģimenes.”

Sestdien “Neptūnas” visu spēli sīvi cīnījās ar TTT, vēl 37. minūtē atpaliekot tikai par divu metienu tiesu. Par Klaipēdas kluba profesionālismu liecina arī pēcspēles notikumi – saruna ar Rūtu notiek uz Oskara Kalpaka pamatskolas zāles grīdas, komandas atsildīšanās laikā.

Iepriekšējā sezonā Rūta spēlēja Romualda Petroņa trenētajos Šauļos un kļuva par komandas vērtīgāko spēlētāju. “Klaipēdā noteikti ir labāk – gan vispārējās organizācijas, gan attieksmes ziņā. Pieejamas visas (sportistiem) nepieciešamās lietas. Viss apmierina, nevaru sūdzēties.”

Latvietes pienesums ir nemainīgi augsts. “Neptūnas” rindās garā spēlētāja vidēji 30:32 minūtēs guvusi 10,5 punktus un izcīnījusi 8,8 atlēkušās bumbas. Baltijas līgā Stiprā realizējusi 48% divpunktu metienu, izprovocējusi vidēji 3,7 piezīmes

Rūta pašlaik veic “Neptūnas” kapteines pienākumus. “Tas nav nekas jauns – iepriekš periodiski biju Liepājas kapteine. Faktiski daru to pašu, ko jebkurā citā vienībā – vienmēr esmu rūpējusies, lai komandas biedres būtu informētas un justos atbalstītas. Citādi mana loma nav mainījusies.”

Sestdien “Neptūnas” rindās atgriezās Saule Mikelonīte. Pieteikumā joprojām bija tikai astoņas spēlētājas – Uļjana Dacko, Brigita Sinickaite, Urte Čižauskaite, Audrone Zdanevičūte un Saule Globīte pagaidām spēlēt nevar. Četras no viņām atbalstīja komandu arī Rīgā.

“Domāju, ka pilnā sastāvā šosezon nebūsim. Urte (Čižauskaite), visticamāk, nepaspēs atgriezties līdz sezonas beigām. Īsta skaidrība nav par Uļjanas Dacko atgriešanās termiņiem, taču (sezonas otrajā pusē) noteikti būsim lielākā skaitā.”

Novembra vidū “Neptūnas” pievienojās viena no labākajām lietuviešu spēlētājām – 33 gadus vecā uzbrucēja Marina Solopova. Eiropas junioru čempione dzimtās pilsētas komandā atgriezās pēc astoņu gadu pārtraukuma.

“Marina Solopova ir ļoti spēcīgs pastiprinājums – gan laukumā, gan ārpus tā. Viņai ir ļoti liela pieredze. Marina nāca skatīties spēles, kad vēl nezināja, vai pievienosies komandai – dalījās iespaidos, mācīja, kā labāk. Viņas pienesums bija liels jau no paša sezonas sākuma.”

Klaipēda ir latviešu iecienīts galamērķis – pāri Kuršu jomai kursē divi prāmji uz Kuršu kāpu, kuras ziemeļu galā izvietojies slavenais Jūras muzejs ar delfināriju. Pilsēta atrodas tālāk no mājām nekā Šauļi, taču Rūta nav atrauta no ģimenes.

“Lielāko daļu laika esmu divatā ar meitu. Man nav jāuztraucas, jo klubs nodrošinājis aukli. Apstākļi man un meitai ir sakārtoti – es teiktu, ka perfekti. Vīrs atbrauc, kad var – vidēji reizi mēnesī. Citādi, dzīvojam 21. gadsimtā, par saziņas iespējām nav jāsūdzas.”

Klaipēda kļuva par otro pilsētu pēc Rīgas, kura Baltijas līgā pārstāvēta vismaz ar divām komandām. Pavasarī “Neptūnas” un “LCC International University” kāpa uz Lietuvas līgas pjedestāla, bet šosezon abas vienības var cīnīties par medaļām arī starptautiskā konkurencē.

“Nekā īpaši nesadzīvojam – esam konkurentes. Ārpus laukuma konkurences nav – prieks satikt Līnu (Locenieci), ar kuru kopā spēlēju Liepājā. Dzīvoju blakus LCC zālei, bet vēl nav sanācis aiziet uz viņu mājas spēlēm. Universitātē iestāties neaicina (smejas).”