"Valmiera Glass/ViA" ar medaļām kabatā tēmē uz futbola Virslīgu un LBL

Tieši pirms gada sevi publikai pieteica jaunas spēks Latvijas sportā. Apvienojoties Valmieras futbola klubam un Vidzemes Augstskolas studentu basketbola komandai tika nodibināta Sporta organizācija "Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola". Gada laikā organizācijas futbola novirziena komandas tikušas pie čempionu tituliem gan Latvijas futbola 1. līgā, gan telpu futbola 1. līgā, tādējādi abos kājbumbas veidos izcīnot tiesības piedalīties Latvijas čempionātu augstākajās līgās. Arī basketbola komandai sezona izdevās spoža, tiekot pie Latvijas Basketbola līgas 2. divīzijas sudraba un Studentu Basketbola līgas zelta. Abos sporta veidu novirzienos "Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola" vairs neslēpj ambīcijas startēt spēcīgākajos vietējos turnīros. Lai pastāstītu par aizvadītajā gadā izdarīto un nākotnes mērķiem, "Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola" trešdien sasauca preses konferenci, kurā sev interesējošos jautājumus noskaidroja arī Sportacentrs.com.

Basketbola kluba "Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola" valdes loceklis Miks Balodis ievadīja preses konferenci sakot: "Šobrīd ir ļoti labs atskaites punkts, jo ir pagājis tieši gads kopš vienojāmies ar futbola komandu par vienotas organizācijas izveidi. Neslēpšu, ka šis gads bijis ļoti veiksmīgs. Sudraba medaļas LBL 2. divīzijā un zelts Studentu līgā. Tāpat izcīnīti vairāki tituli ar jaunatnes komandām. Vēlos personīgi apsveikt futbola klubu ar čempiontitulu, kas ir ļoti patīkams un pietiekami nozīmīgs sasniegums."

"Basketbola pirmssezonu sākām jūlija beigās un esam labi pastrādājuši," norāda Balodis."Esam pieņēmuši svarīgus lēmumus par personu pievienošanos mūsu organizācijai. Nevienam nav noslēpums par Sanda Amoliņa atgriešanos mūsu komandā. Teikšu kā ir, viņš ir viens no Valmieras pieredzējušākajiem basketbolistiem un zināmā mērā leģenda. Sandis ikdienas darbā palīdz Robertam treniņdarbā un ir liels pienesums mums gan spēlēs, gan pieredzes ziņā ikdienā. Tāpat organizācijā ir jauns menedžeris Miks Mūrnieks, kurš strādā ne tikai ar basketbolu, bet ar visu "Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola" organizāciju. Liels solis uz priekšu bija sava fizioterapeita piesaiste gan basketbolam, gan futbolam. Līva Muižniece ir meitene no Vidzemes, kas mums ir svarīgi, jo mūsu prioritāte ir vietējie speciālisti un spēlētāji. Kas svarīgi, ka jau vasarā iekrājusi pieredzi ar Latvijas jaunatnes izlasēm un ir ļoti gaidīts papildinājums mūsu klubā."

"Vasaras periodā saņēmām uzaicinājumu startēt Latvijas Basketbola līgas augstākajā divīzijā. Komentārs no manas puses būtu, ka šis piedāvājums nāca ļoti vēlu un laiks lai pieņemtu izsvērtu, svarīgu lēmumu bija ļoti īss. Šo lēmumu atlikām uz nākamo sezonu. Domu spēlēt augstākajā līmenī neesam atmetuši, uzstādot to kā mērķi tuvākajai nākotnei," situāciju ar Latvijas Basketbola savienības piedāvājumu spēlēt starp valsts spēcīgākajiem klubiem ieskicē "Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola" galvenais lēmumu pieņēmējs.

Basketbola komandas galvenais treneris Roberts Zeile pastāstīja par komandas uzstādītajiem mērķiem jaunajai sezonai: "Mērķi basketbola komandā paliek tie paši, kas vienmēr ir bijuši - tā ir uzvara katrā spēlē. Komandas iekšienē esam ar džekiem vienojušies, ka tēmējam uz LBL2 finālu un Studentu līgas finālu. LBL3 komandas mērķis ir attīstīt jaunos spēlētājus, kur 99% spēlēs 15 un 16 gadus veci puiši, kurus audzināsim priekš lielās komandas. Ņemot vērā papildinājumus komandas personālā, esam kļuvuši profesionālāki un ceram sasniegt augstus mērķus."

Pēdējā gada notikumus Valmieras futbolā iezīmēja Futbola kluba "Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola" viceprezidents Uldis Pūcītis: "Pirmais turnīrs, kur startējām ar jauno "Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola" nosaukumu un logo, bija Latvijas Telpu futbola 1. līga. Tā priekš mums bija otrā sezona šajā līgā. Ja pirmajā gadā bija iepazīšanās sezona, kurā izvirzījām mērķi nepalikt pēdējie, tad otrajā sezonā jau stādījām mērķi izcīnīt kādu medaļu. Tas izdevās ar uzviju. Uzvarējām un nopelnījām tiesības spēlēt telpu futbola augstākajā līgā."

"Pēc sezonas noslēguma telpās uzreiz pārgājām uz āra laukumiem. Lai uzlabot darba kvalitāti un dotu iespēju spēlēt jaunajiem futbolistiem, izveidojām komandu arī Latvijas futbola 2. līgā. Tur mēs piesaistījām jaunu treneri Normundu Zveinieku, kurš arī ir nozīmīgs šīs sezonas panākumu kaldinātājs, gan kā 2. līgas treneris, gan kā asistents Gatim Ērglim galvenajā komandā," turpina Pūcītis.

"Starpsezonā pēc pusotra gada pārtraukuma komandā atgriezās uzbrukuma līderis Alvis Dubovs, kurš atrisināja tās problēmas uzbrukumā, kas mūs vajāja iepriekšējā sezonā. Komandu papildināja Alvis Jaunzems, par kuru saka, ka viņš ir jaunatklājums 1. līgā. Īstenībā viņš jau divas sezonas pie mums spēlēja telpu futbolu un 1. līgā pārstāvēja savu dzimto Staiceles komandu. Atlika vien sagaidīt brīdi, kad Alvis pievienosies mūsu galvenajai komandai. Puisis labi iejutās komandā un ir svarīgs puzles gabaliņš zelta medaļu kaldināšanā," sezonas galvenos akcentus komandas sastāvā atzīmē Pūcītis, papildinot:"Vasaras pāreju periodā komandai pievienojās ilggadējais līderis Niks Savaļnieks, kurš uzreiz nenesa vārtu birumu, bet noteikti pacēla komandas garu un ļāva apzināties savus spēkus. Jaunie spēlētāji no Nika daudz mācījās. Tāpat komandā atgriezās Artūrs Bankavs, kurš bija pārcēlies uz Rīgu, lai mācītos LSPA. Šeit gribu pieskarties mācību tēmai. Dažreiz tas ir pozitīvi, ja spēlētājs aiziet apskatīties kā tās lietas notiek citur. Bet no mūsu puses, ja būtu sākuši sadarbību ar Vidzemes Augstskolu ātrāk, būtu iespēja savus labos, talantīgos audzēkņus pēc 12. klases pieturēt šeit pat Valmierā, lai viņiem nebūtu jāmeklē izglītības iespējas Rīgā. Pāreju perioda noslēgumā komandu pastiprināja smiltenietis Dairis Zariņš, kurš arī Valmierā iepriekš jau bija spēlējis. Tajā laikā mūsu aizsardzības līnijā bija problēmas, jo daži vīri pamainīja darba vietas un vairs nevarēja palīdzēt komandai."

"Aizsteidzoties pa priekšu notikumiem, gribu visus mūsu līdzjutējus uzaicināt sestdien uz sezonas pēdējo mājas spēli, pēc kuras Latvijas Futbola federācija mūs apbalvos, pasniedzot kausu un medaļas. Atbalstiet komandu spēlē un esiet ar mums kopā šajā priecīgajā brīdī," aicinājumu komandas līdzjutējiem izteica Pūcītis.

Savu iemeslu kādēļ tiek atbalstīta tieši šī sporta organizācija, atklāja Valmieras lielākā uzņēmuma "Valmieras stikla šķiedra" ražošanas vadītājs Ģirts Vēveris:"Ne vienmēr tās lietas ko darām ir vērstas uz sportiskajiem panākumiem. Tomēr šie sportiskie panākumi ir indikators tam ko Miks, Roberts un Uldis dara šeit Valmierā. Šie rezultāti parāda to, ka viņi to visu dara no sirds. Ar savu filozofiju un skatu kā jāsasniedz ne tikai sportiskie rezultāti, bet kādā veidā tas jāizdara. Tas man liekas fascinējoši. Tas darbs, kas tiek ieguldīts bērnos un jauniešos rada sajūtu, ka tā palīdzība ko var dot tādi uzņēmumi kā "Valmieras stikla šķiedra" ir ļoti nozīmīga. Panākumi šosezon futbolā un aizvadītajā sezonā basketbolā ir nozīmīgi gan augstskolas dzīvē, gan pilsētā. Gribas novēlēt, lai ne dēļ sportiskajiem sasniegumiem, bet dēļ šīs filozofijas izdodas šo sporta kultūru turpināt."

- Kad tikāmies pirms gada un tika paziņots par šīs organizācijas nodibināšanu, man pretī sēdēja Latvijas futbola 1. līgas piektā spēcīgākās komandas vadība, bet basketbolistiem bija grūtības pārvarēt play-off pirmās kārtas. Šobrīd man ir pretī čempioni un vicečempioni. Kas ir šīs organizācijas panākumu atslēga?
RZ: Galvenokārt tā ir ideja kā mēs saprotam un redzam sportu. Mums ar Uldi sakrīt tas, ka mums pats svarīgākais ir jaunieši, attīstīt vietējos jauniešus un tas ir iemesls kādēļ to vispār darām.
UP: Mēs šo darbu nedarām vienkārši ķeksīša pēc. Daudzi no mūsu klubā iesaistītajiem cilvēkiem to dara sociālā kārtā un laba mērķa vadīti. Mēs šajā procesā tērējam savu laiku, ieguldām sirdi un dvēseli, kas dod arī rezultātus - Dieviņš jau nav mazais bērns.

- Tika jau pieminēta šī iespēja kāpt uz Latvijas Basketbola līgas augstāko divīziju. Vai var teikt, ka basketbolisti paņēmuši lappusi no futbolistu grāmatas, izšķiroties vietu starp spēcīgākajiem nopelnīt pašiem, nevis saņemt dāvanā?
MB: Jā, varētu piekrist. Bijām vicečempioni, līdz čempionu titulam nedaudz pietrūka. No otras puses skatoties, mums šis viens gads vēl vajadzīgs, lai līdz šim ieeļļoto sistēmu nostiprinātu ar sezonas sākumā piesaistīto papildus treneri un fizioterapeitu. Tāpat sastāvs papildināts ar pāris ļoti sakarīgiem vietējiem spēlētājiem. Tomēr galvenais, pret ko šis jautājums atduras, ir finanses, kuras pusotra mēneša laikā atrast ir sarežģīti, lai pārceltos no otras spēcīgākās līgas uz pirmo. Tas praktiski nav iespējams, ja vien nav kāds entuziasts kurš atver savu maku. Es domāju, ka lietas norisinās, kā tam būtu jābūt. Šiem mērķiem apakšā ir pamats un virzība. Uzaicinājums vasarā uz LBL bija labs indikators mūsu pašu gatavībai, kas ļauj uzstādīt mērķi spēlēt augstākajā divīzijā kā tuvu un sasniedzamu.

- Kāda situācija ar basketbola komandas sastāvu? Vai ir kādi ceturtā kursa puiši, kuriem šis varētu būt pēdējais gads Vidzemes Augstskolā, vai arī pašreizējais kodols virzīsies uz priekšu nākotnē?
RZ: Komandas kodols saglabājas. Šobrīd vecākie ir trešā kursa studenti, tādēļ gadus vai divus vēl droši varam spēlēt šādā sastāvā. Plus klāt var nākt viens vai divi spēlētāji. Komandas kodols ir izveidojies un tas ir labs. Arī mikroklimats komandā ir lielisks, tikai jāturpina strādāt.

- Pirms pārejam pie futbola jautājums Ģirtam kā finansiālo atbalstītāju pārstāvim. Ņemot vērā, ka visai "Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola" organizācijai ar šiem panākumiem aug arī ambīcijas, kāda ir "Valmieras stikla šķiedras" gatavība palielināt sportam pieejamos finanšu resursus?
ĢV: Līdzšinējā attīstība ir bijis labs rādītājs, kā līdz šim soli pa solim esam gājuši soli solī uz priekšu attiecībā uz finanšu ieguldījumu jauniešos un bērnos. Papildinot jau iepriekš teikto, gribu uzsvērt, ka organizācija ir attīstījusies ļoti pakāpeniski un loģiski.Tās nav vienkārši ambīcijas kaut kur būt. Tas fascinē, jo tas ir bijis mērķtiecīgs, stratēģisks darbs par to kur organizācija pašreiz atrodas. Par nākotni runājot, šis jautājums ir aktuāls. Vienmēr esam palīdzējuši tieši ar augšupejošu soli. Esam par to domājuši un domājam par to, lai šo atbalstu attīstītu.

- Pievēršoties futbolam, jau sezonas laikā varēja just, ka čempiontituls briest un komanda iet pēc uzvaras 1. līgā. Kāda līdz šim bijusi komunikācija ar Latvijas Futbola federāciju, lai varētu īstenot mērķi spēlēt Virslīgā un cik lieli resursi tajā jāiegulda?
UP: Jau sezonas otrajā daļā ar LFF sporta direktoru Daini Kazakeviču bija saruna, lai noskaidrotu vai mums ir jēga iet pēc šīs pirmās vietas, ja sezonas beigās attopamies ka mums nav stadions un vēl nevaram izpildīt vairākus punktus, lai startētu Virslīgā. Protams, nekas nav uz papīra uzrakstīt un parakstīts, bet LFF ir ļoti nākusi pretī. Viņi teica, ka vēlas redzēt Valmieru Virslīgā. Domāju, ka visi šie jautājumi ir atrisināmi. Esam uzrakstījuši iesniegumu, lai akreditētu savu akadēmiju vismaz B statusam, kas nākotnē ļautu pretendēt uz A licenci, kas nepieciešama Virslīgai. Pēc tam lielākais punkts ir infrastruktūra. Pagājušajā nedēļā ar federācijas pārstāvjiem, Vidzemes Olimpiskā centra (VOC) vadību un Valmieras pašvaldības pārstāvjiem bija tikšanās, kurā apspriedām šo jautājumu. Zinām, ka Daliņa stadions gaida rekonstrukciju un mums vajadzēs kur spēlēt. Var gadīties kādas īslaicīgas problēmas, ja uzņemamies sakārtot VOC laukumu un tribīnes, lai tur uzņemtu Virslīgas komandas. Sākums varētu būt grūts, bet pirmie soļi ir sperti. Domāju, to mēs atrisināsim.

- Principā jautājums arī ir par VOC mākslīga seguma stadiona ģērbtuvēm, kas nav pabeigtas kopš tā uzcelšanas.
UP: Tieši tā. Tas ir komplekss jautājums. Visi darbi ir it kā izdarīti, bet vienkārši darbi ir jāpabeidz. Gan no stadiona ārpuses, gan iekšpusē ģērbtuves jāsakārto. Tāpat laukums mazliet lielāks jāuztaisa un jāuzlabo apgaismojums, lai tas atbilstu Virslīgas prasībām. Saruna bija par to, lai novestu stadionu līdz gatavībai uzņemt spēles. Īstenībā tas arī nav tas trakākais, jo turpat simts metru attālumā ir VOC, kura ģērbtuves varam izmantot. Arī Virslīgā visām komandām ģērbtuves nav uzreiz pie laukuma. Tas ir izdarāms un nebūs arguments, lai liegtu mums startēt. Es vismaz tā gribu cerēt.

- Budžeta ziņā cik liela starpība ir starp šo sezonu un nepieciešamo naudas summu spēlēšanai Virslīgā? Vai arī Valmieras pašvaldība ir gatava nākt pretī, ņemot vērā, ka tradicionāli prioritārā komanda pilsētā bijusi "Valmiera/Ordo"?
UP: Budžets Virslīgā nekad nevar būt par lielu. Ja skaitam ciparos, tad tam būtu jābūt astoņas vai deviņas reizes lielākam, kāds šobrīd ir pirmās komandas budžets, bet kopumā tas nav tik astronomiski. Nepieciešams minimālais budžets 200 tūkstoši Virslīgas komandai, kas ņemot vērā ka tur ir komandas ar miljons diviem simtiem, miljonu un 800 tūkstošiem, nav tas trakākais, lai ar saviem spēkiem varētu tur cīnīties. Būsim godīgi, no nulles mēs miljonu neuzģenerēsim, ja vien Valmierā neatradīsies nafta. Par jautājuma otro daļu, pašvaldība mums vienmēr ir nākusi pretī tik, cik tai ir iespējams. Tieši par konkrētiem cipariem mums sarunas nav bijušas, bet zinu, ka atbalsts palielināsies. Būsim reāli, ka pašvaldībai nevajadzētu uzturēt profesionālu komandu, bet viņi ir apņēmušies palīdzēt, lai varētu nodrošināt minimālās lietas dalībai Virslīgā. Kā piemērs ir jautājumi par VOC bāzi un infrastruktūras jautājumiem, kur tiek nākts pretī. Ticu, ka mums palīdzēs arī citos jautājumos. Par prioritāšu sadalījumu basketbolā un futbolā, domāju tas ir tikai loģiski. Basketbols Latvijā šobrīd ir numur viens sporta veids. Futbolam Valmierā ir savas tradīcijas un vēsture, bet basketbols tomēr ir cienītāks sporta veids, tāpēc tikai loģiski, ka viņš būs mums mazliet priekšā.Tikai tā starpība, ka mums vajag vairāk kā viņiem [smejas].

- Nika Savaļnieka piemērs parādīja, ka viņam Virslīgā, vienlaicīgi strādājot, bija grūtības izbraukāt uz "Babītes" treniņiem un spēlēm. Kāda šī situācija būs Valmieras amatieriem? Vai viņiem būs iespēja savienot darbu ar treniņiem profesionālā režīmā un tālajiem izbraukumiem uz Ventspili vai Liepāju?
UP: To šie spēlētāji paši varētu precīzāk atbildēt, skatoties pēc situācijas. No kluba puses būs prasības, ka spēlētāji bez trenēšanās nevarēs spēlēt, tas būtu tikai loģiski. Sezonas beigās jau uzrunāju komandu, šķiet pirms "Grobiņas" spēles, ka tas, ko darīsim turpmāk, ir jautājums nākotnei. Šosezon bija jāizdara darbiņš līdz galam, lai mums būtu tās patīkamās galvassāpes, kuras gribējām. Pēc tam redzēsim, kurš gribēs spēlēt augstākā līmenī un to visu savienot. Tāpēc komandu arī vairāk balstam uz skolēniem un studentiem, jo mācības ir iespējams savienot ar šo profesionālo sportu. Tas vai to var savienot ar darbu, tas jau jāskatās katrā gadījumā individuāli. Pēc sezonas būs tikšanās ar spēlētājiem, un tad sapratīšu, ar ko varu rēķināties.

- Papildinot jautājumu par sastāvu. Kā ir ar Valmieras aizgājušajiem dēliem? Vai ir gaidāma kāda atgriešanās? Bieži šajā ziņā locīts Gata Kalniņa vārds.
UP: Es viņus ļoti gribētu redzēt komandā, tomēr mēs visi kaut ko gribam un par kaut ko sapņojam. Viss ir atkarīgs no finansēm. Pirmais mērķis ir nodrošināt apstākļus, lai vispār varētu izbraukāt uz spēlēm un nodrošināt komandai treniņus. Tādā gadījumā tas spēlētājiem nav algots darbs. Studentus varētu pabalstīt ar zināmu stipendiju. Runājot par šiem pazīstamajiem spēlētājiem, vai tas būtu Gatis Kalniņš vai Roberts Savaļnieks, vai kāds cits mūsējais. Viņi dotajā brīdī ir profesionāļi. Nezinu, skatīsimies. Labprāt gribētu viņus redzēt, jo arī nākotnē vēlamies šo komandu balstīt uz savas pilsētas puikām. Kas mūsu līdzjutējiem šo komandu tikai darītu simpātiskāku.

- Kāda ir komandas politika leģionāru jautājumā?
UP: Jāizvērtē katrs gadījums atsevišķi. Man nav nekādu pretenziju, ja tas būtu viens, divi vai trīs spēlētāji, kas tiešām pastiprinātu komandu un dotu vērā ņemamu ieguldījumu komandas attīstībā. Ja tie ir desmit leģionāri, kas spēlē, kamēr mūsējie skatās to futbolu, ne mums tas ir interesanti, ne kādam Valmierā tas būtu interesanti.

- Virslīgas klubi nemetas virsū pirmās līgas labākajiem spēlētājiem?
UP: Ja kāds Virslīgas klubs grib pastiprināties viņi skatās pēc iespējas labāku kvalitāti un par lētāku cenu. Visbiežāk tas attopas pret to, ka tie ir spēlētāji no ārzemēm, kuri ir salīdzinoši lētāki uz vietējo zvaigžņu fona. Tā pati "Liepāja" sastāvam aicina klāt leģionārus, bet pilsētas iedzīvotāji paliek dusmīgi, jo vietējie Liepājas spēlētāji tur principā nav. Ja Eirokausa spēlē laukumā ir astoņi leģionāri, kam tas vairs ir interesanti? Saprotu, ka Eirokausi taisa budžetu ar kuru var arī ilgtermiņā strādāt, bet... [nopūšas]

- Kā no augstskolas puses veicas ar kādu labu basketbolistu, futbolistu vai florbolistu piesaistīšanu?
MB: Mūsu darbs beidzot ir vainagojies ar to, ka vairs nav jāskrien pa pasauli, meklējot spēlētājus. Patīkami, ka tā jaunatne, ko audzina mūsu treneri, sāk dot pienesumu LBL3 un spēlē pietiekami nozīmīgu lomu arī LBL2 līmenī. Otrs punkts ir tas, ka beidzot vidusskolu spēlētāji no tuvējām pilsētām Valmieru un Vidzemes Augstskolu izskata kā ļoti nopietnu kandidatūru, kur turpināt mācības un gaitas sportā. Viena otra augstākās līgas komanda nav ar tādu nodrošinājumu, kādu šobrīd var piedāvāt Vidzemes Augstskola. Protams, jāņem vērā Valmiera kā pilsēta. Ne visi jaunieši vairs skrien uz Rīgu, atpakaļ neskatīdamies. Jaunieši kļuvuši piezemētāki, un arī vecāki vērtē iespējas palikt reģionā. Viena lieta ir izmaksas, otrs, ka galvaspilsētā dzīvo gandrīz miljons. Tā ir milzīga mašinērija, kurā ne visas ģimenes grib savus bērnus ielaist. Mūsu šīs komandas kodola spēlētājus nebija jāspiež nākt uz Vidzemes Augstskolu.

- Par futbola infrastruktūru skaidrība ir ieviesta. Kāds šobrīd ir progress ar Valmieras 5. vidusskolas zāles rekonstrukciju?
MB: Viss iet pēc plāna. Biju zālē pagājušajā nedēļā. Grīda ir noslīpēta un žūst, jūtu ka arī jumts tuvojas noslēgumam. Nedaudz darbus aizkavē laika apstākļi, jo šobrīd tiek klāta vate un pēc tam jāliek jumta segums. Pēc pašvaldības informācijas projektu plānots nodot decembra sākumā. Tādēļ ceram uz sezonas otro pusi būt atpakaļ savās vecajās/jaunajās mājās. Kas Valmierā ir ļoti tuva un mīļa zāle ar īpašu autu. Šo mirkli gaidām ar lielu nepacietību, bet sakām paldies Vidzemes Olimpiskajam centram, kas mūs uzņem ciemos sezonas pirmajā pusē.