"Hurricanes" godina Irbi kā vienu no visu laiku labākajiem kluba hokejistiem
LETA. Leģendārais latviešu vārtsargs Artūrs Irbe sestdien tika godināts kā viens no Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba Karolīnas "Hurricanes" visu laiku labākajiem spēlētājiem.
"Hurricanes" šosezon svin kluba 20 gadu jubileju un sestdien pirms savā laukumā gaidāmās cīņas pret Filadelfijas "Flyers" pašlaik 51 gadu vecajam Irbem tika sniegts gods veikt simbolisko iemetienu laukuma centrā. Viņš tika godināts kā viens no 20 labākajiem hokejistiem kluba vēsturē.
Irbe "Hurricanes" komandā nospēlēja sešas sezonas un viņš tās vēsturē ir otrais labākais vārtsargs aizvadītajos mačos (309), izcīnītajās uzvarās (130) un "sausajās" spēlēs (20). Pirmo vietu šajos rādītājos ieņem ilggadējais vienības vārtsargs Kems Vords.
Tāpat Irbe bija "Hurricanes" stūrakmens ceļā uz 2002.gada Stenlija kausa izcīņas finālu, kur komanda sērijā līdz četrām uzvarām ar 1-4 piekāpās toreiz ļoti zvaigžņotajai Detroitas "Red Wings". Roli pilsētā bāzētā komanda toreiz NHL izslēgšanas turnīrā tik tālu tika pirmo reizi, bet pirmo un pagaidām vienīgo reizi tā Stenlija kausu ieguva 2006.gadā, tomēr tas jau notika bez latviešu vārtsarga palīdzības.
Kā spēlētājs Irbe pasaules spēcīgākajā hokeja līgā aizvadīja 13 sezonas četru dažādu komandu sastāvā, tāpat viņš divas reizes piedalījies NHL Visu zvaigžņu spēlē.
Tiesa, sestdienas mačā "Hurricanes" cieta neveiksmi ar 2:4 (1:0, 0:0, 1:4), nespējot nosargāt divreiz iegūtu vadību un piedzīvojot trešo zaudējumu pēc kārtas.
ARTIS IRBE SIGHTING!!
Watch as @minter leads us through our ceremonial puck drop by #Canes legend. #Redvolution pic.twitter.com/hpDtkEN0RU— FOX Sports Carolinas (@CanesOnFSCR) March 17, 2018Izmantotie resursi:
LETA
+12 [+] [-]
+21 [+] [-]
+10 [+] [-]
+8 [+] [-]
+15 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+8 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
EN WIKI ir šāda izrunas forma:
"Raleigh (/ˈrɑːli/; RAH-lee) is the capital of the state of North Carolina..
https://en.wikipedia.org/wiki/Ralei...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
Patiesībā ir tā, ka Ziemeļamerikas sportā ļoti bieži notiek parakstīto līgumu pārskatīšana uz to vai citu pusi. Tāpat ir ļoti normāli, ja sportisti, sevišķi veterāni, piekrīt algu samazinājumam, lai paliktu komandā un/vai komanda varētu nokomplektēt spējīgāku sastāvu un saglabāt konkurētspēju.
Tikai nevajag domāt, ka Irbe tur kaut ko baigi noteica, jo viņam bija aģents - Pols Teofanuss, kas patiesībā NHL komandas vadītāju aprindās nav pats mīlētākais cilvēks, jo ļoti bieži atļaujas iet uz atklātu konfliktu, lai parādītu savu spēku. Sportisti no tā cieš.
Būsim godīgi, šis konflikts, ko Teofanuss ja ne izveidoja, tad nemēģināja atrisināt mierīgā ceļā, pamatīgi sabojāja Irbes NHL karjeras beigas, jo noraka divas potenciāli normālas veterāna sezonas, tā vietā liekot sisties pa minorlīgām un beigu beigās neviens tāpat neko nevinnēja, jo "Canes", pačakarējot Irbi (kurš tajos dažos izsaukumos uz lielo komandu spēlēja tīri ok), beigās viņu aizsūtīja uz Kolumbusu, kur tā arī neuzspēlēja.
Jā, principiāli, taču vai vajadzīgi?
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Irbe savu līgumu parakstīja 2001. gadā uz trim sezonām. Pirmā sezona viņam bija laba un beigās bija SC fināls. Par to viņš saņēma 2.3 miljonus. Savukārt pēc tās sezonas, ja nu kāds neatceras, Irbe zaudēja pamatsastāva vārtsarga vietu Kevinam Vīksam, spēlējot gana vāji (3.19 vārti, 87.7% atvairīto metienu), bet alga viņam tosezo bija jau 2.5, bet vēl pēc gada - 2.7 miljoni.
Protams, ka komanda vēlējās optimizēt savus izdevumus, ja ņem vērā to apstākli, ka tās bija vēl pēdējās "vecā NHL" (bez algu griestiem) sezonas.
Turklāt, Džimam Razerfordam, "Canes" GM, bija viens ļoti labs trumpis - Kevins Vīkss, kurš, pretēji tam ko mēģināja stāstīt Latvijā (ka viņš ir komandas vadības "ieliktenis", ka tik Irbi pačakarēt), tiešām spēlēja pieklājīgi 2.33-2.55 vārti vidēji un 91.2% atvairīto. Alga viņam (pa šīm divām konflikta sezonām) bija par ceturtdaļu mazāka.
Loģiski, ka komanda meklēja iespējas kā Irbes līgumu pārstrukturizēt, jo viņš bija (objektīvi) karjeras norietā esošs veterāns (pēc 35 gadiem).
Tā kā abu pušu sarunās klāt nebiju, tad nevaru teikt, kas bija par problēmu, taču, interesējoties par to situāciju vairāk, sanāca uziet info, kas krasi atšķīrās no Latvijā rakstītās un runātās.
Pie mums tika stāstīts, ka Razerfords, mēģinot kārtot attiecības ar "profsojuza" aktīvistu Irbi, nemaina viņu ne uz vienu komandu, spēlēt nedod, i vēl naudu atņem - nu, klasiskais ievads tādam kārtīgam padomju laika stāstam.
Savukārt ASV, kur hokejs ir bizness un pat "nopelniem bagātos" ilgi netur, ja viņi nevar noturēt līmeni. Intereses par Irbes iemainīšanu īsti nebija (tas bija pirmslokauta laiks un visi gaidīja kas nu būs), turklāt, kas nav mazsvarīgi, viņam līgumā bija punkts, kas bez paša spēlētāja piekrišanas viņu nemaz neļauj aizmainīt.
Jā, Karolīna paši parakstīja līgumu. Tajā pašā laikā Irbe, pēc vienas šī līguma sezonas, reāli arī sāka spēlēt galīgi ne tajā līmenī (NHL komandas pirmā vārtsarga līmenī).
Ko darīt komandai? Loģiski, ka viņi meklē iespējas - vai nu treidot, vai samazināt algu. Spēlētāji, saprotot situāciju, bieži piekrīt uz algas samazinājumu, lai paliktu komandā. Irbe ar saviem padomniekiem nepiekāpās un tā vietā, lai saņemtu kaut vai veterāna minimumu (kas, ja nemaldos, tāpat bija virs miljona ASV dolāru) un būtu Vīksa dublieris, kas ir gana cienījama NHL karjeras izskaņa, viņam bija jāspēlē ECHL.
Es tagad nesaku, ka vieniem ir taisnība, bet otriem nav. Norādu tikai to, ka jautājumu varēja risināt arī citādāk (bet nesaku, ka tas citādais variants ir pareizāks).