Neskaitāmu sagrāvju laiks ir galā - Fēru salu izrāviens rangā

Gan Latvija, gan Fēru salas Eirokausos debitēja ar savstarpējo spēli – 1992. gada 19. augustā Rīgas "Skonto" izbraukumā ar 3:1 pārspēja KÍ, mājās uzvarēja ar 3:0 un pārvarēja Čempionu līgas priekšsacīkšu kārtu, Vitālijam Astafjevam ar trim un Aleksejam Semjonovam ar diviem vārtiem kaldinot dueli pret Poznaņas "Lech" (0:2, 0:0). Gadu vēlāk Kausu ieguvēju kausā Jelgavas RAF vispirms ar 1:0 apspēlēja HB, taču sliktu laika apstākļu dēļ neaizlidoja uz atbildes spēli un saņēma tehnisko zaudējumu. Kad 2004. gadā "Ventspils" un Liepājas "Metalurgs" izrēķinājās ar B68 (3:0, 8:0) un B36 (3:1, 8:1), tā joprojām bija vienīgā fēriešu pārvarētā kārta.

Nākamajā gadā – 2005. – gan Fēru salas beidzot nopelnīja savu pirmo pašu rokām (kājām) pilnvērtīgi pārvarēto kārtu – UEFA kausā B36 ar 1:1, 2:1 izslēdza Islandes ÍBV un nākamajā kārtā pakutināja Dānijas "Midtjylland" nervus, divu spēļu summā atspēlējoties no 0:2, tomēr zaudējot ar 1:2, 2:2. Nākamajā sezonā B36 Čempionu līgā tika galā arī ar Maltas "Birkirkara" (3:0, 2:2), taču tad atkal iestājās septiņus gadus ilgs Eirokausu sausums – šajā laika posmā gan arī izdevās atsevišķās spēlēs pārsteigt Austrijas čempioni "Salzburg" (2010. gadā 0:5, 1:0) un neseno Eiropas līgas finālisti Londonas "Fulham" (2011. gadā 0:3, 0:0), tāpat 2008. gadā mirkli pirms īpašnieku maiņas uz Fēru salām devās arī vēl tikai topošais superklubs "Manchester City" (0:2, 0:2), kas savu mājas spēli aizvadīja…Bārnslijā un kuras vārtos Eirokausu debiju piedzīvoja vārtsargs Džo Hārts. No 1992. līdz 2012. gadam Fēru salas Eirokausu 21 sezonas laikā pārvarēja tikai trīs no septiņdesmit astoņām kārtām, uzvarēja tikai 10 no 168 spēlēm (10-24-134) jeb 6% spēļu un ielaida gandrīz 500 vārtu (89-484).

2014. gadā Daugavpils "Daugava" pamatlaika izskaņā Slokā izlaida no rokām uzvaru (1:1, 1:2) pār liepājnieku pašreizējo pretinieci "Víkingur Gøta", kas nākamajā kārtā pieveica arī tobrīd tikai Norvēģijas otrajā spēcīgākajā līgā spēlējošo "Tromsø" (0:0, 2:1). Divus gadus vēlāk daugavpiliešus atrieba ventspilnieki, kuri "Víkingur Gøta" uzvarēja ar 2:0, 2:0, un līdz šodienai Latvijas klubu bilance pret Fēru salām ir 16-3-3, vārti 56:17 un astoņas pārvarētas kārtas no desmit. Apvienojumā ar to, ka ilgus gadus Latvija arī rangā bija krietni augstāk, lūkošanos uz sāncenšiem no augšas varētu saprast, tomēr tā varētu darīt tie, kuri ir palaiduši garām Fēru salu acīmredzamo progresu. Līdz pat 2014. gadam Fēru salas rangā allaž bija 11-18 vietas zemāk par Latviju, bet pēc 2014./15. g. sezonas un Daugavpils "Daugavas" izsišanas Fēru salu un Latviju šķīra vairs tikai trīs vietas. Tobrīd tas bija primāri Latvijas straujās lejupslīdes dēļ, nolidojot uz joprojām rekordzemo 46. vietu, bet 2019./20. g. sezonu jau atkal pabeidzot 16 vietas augstāk par Fēru salām (37. pret 53.). Taču pagājušās Eirokausu sezonas beigās Fēru salas atpalika vairs tikai par vienu vietu (38. pret 37.) un šo Eirokausu sezonu pat sāka trīs vietas (35. pret 38.) un 0,875 punktus augstāk par mums – šoreiz primāri sava progresa dēļ.

Rangs pirms sezonas sākuma (kassiesa.net)

No 1992. līdz 2012. gadam Fēru salu klubi pārvarēja 4% kārtu (3/78), uzvarēja 6% un zaudēja 80% spēļu (10-24-134), no 2013. līdz 2016. gadam pārvarēja 24% kārtu (5/21), uzvarēja 17% un zaudēja 60% spēļu (7-10-25), bet iepriekšējo septiņu sezonu laikā jau pārvarēja 39% kārtu (21/54), uzvarēja 27% un zaudēja vairs tikai 48% spēļu (28-25-49). No 29 pārvarētajām kārtām 11 pieder B36, astoņas - KÍ, piecas "Víkingur Gøta", trīs HB un pa vienai – "EB/"Streymur" un NSÍ. Četrreiz pārvarēta Gibraltāra barjera, pa trim reizēm – Melnkalnes un Velsas, pa divām – Latvijas, Maltas, Sanmarīno un Igaunijas. Lielākoties mazo līgu klubi, taču ne tikai – ja mēs Čempionu līgā cietām 14 sezonas pēc kārtas, tad KÍ pirms gada tajā pamatīgi patrokšņoja.

Budapeštā 18 tūkstošu skatītāju klātbūtnē KÍ sasita Čebraila Makrecka "Ferencváros" (0:0, 3:0), Gēteborgā pendelēs izsita arī "Häcken" (0:0, 3:3), trešajā kārtā tikai pagarinājumā zaudēja "Molde" (2:1, 0:2) un Eiropas līgas "play-off" kārtā guva pirmos vārtus pret Tiraspoles "Sheriff" – beigās gan 1:1, 1:2, taču vēsturiskais Eiropas Konferences līgas grupu turnīrs jau bija garantēts. Lai arī grupā palika ceturtie, salinieki mājās palepojās ar 0:0 pret Francijas "Lille" un 3:0 pār Ļubļanas "Olimpija", ko trenēja…jaunais "Audas" stūrmanis Zorans Zeļkovičs, un izvirzījās vadībā abās zaudētajās spēlēs pret Bratislavas "Slovan" (1:2, 1:2). Piecu gadu laikā KÍ mājās Eirokausos zaudējusi tikai divreiz (8-4-2) – 2:4 pagarinājumā pret RFS un 1:2 pret "Slovan".

Runājot par Eirokausu kāpumiem un kritumiem, jāatceras arī sacensību īpatnības – rezultātus ietekmē ne vien pašu klubu spēks, bet arī veiksme izlozē un formāts. Tā piemēram, Kosova Eirokausos sāka startēt tikai 2018. gadā, bet iepriekšējās sezonās rangā finišēja 33. un 32. vietā – līdz ar to vicečempione "Llapi" ieguva pēdējo ceļazīmi uz Eiropas līgas pirmo kārtu (sāka ar 0:2 Krakovā), un visdrīzāk arī nākamsezon Kosovai būs dalībniece Eiropas līgā. Kaut gan Kosovas abas labākās Eirokausu sezonas ir saistāmas ar "Ballkani" diviem grupu turnīriem, kad Kosovai jau bija četras Eirokausu dalībnieces, lēciens rangā nebūtu bijis tik straujš, ja pirms tam Kosovas klubi nespēlētu priekšsacīkšu kārtā un sakrātie punkti nebūtu jādala ar mazāku dalītāju – 18/19-22/23 rangā Kosova priekšsacīkšu kārtās nopelnīja 3,416 no saviem 11,041 punktiem (pārējās kārtās pat ar mazāku dalītāju 7,625 punkti pret Latvijas 10,625), 19/20-23/24 rangā priekšsacīkstēs tika nopelnīti 2,416 punkti no 11,541 (pārējās kārtās 9,125 punkti pret Latvijas 10,625).

Līdzīgas atkāpes ir arī Fēru salu kāpuma sakarā. Salinieki lieliski izmantoja apstākļu sakritības pirmajā pandēmijas sezonā, kad divu spēļu vietā kārtā bija tikai viens mačs, bija vairāk nejaušību un tās maksāja dārgāk. Pirmām kārtām, Čempionu līgā Bratislavas "Slovan" pozitīvu analīžu dēļ nokļuva karantīnā un saņēma tehnisko zaudējumu pret KÍ – jau otrā reize Fēru salu vēsturē, kārtu pārvarot ar tehnisko uzvaru. Otrkārt, visi trīs Eiropas līgas klubi sāka priekšsacīkšu kārtā – Fēru salas tādas bija vienīgās (divi no trim klubiem kārtu arī pārvarēja). Un, treškārt, B36, kas pēc Gibraltāra kluba uzveikšanas izslēdza arī Tallinas "Levadia" (4:3 pagarinājumā), laimējās ar otrās kārtas pretinieci – 2:2 un uzvara pendelēs pār Velsas TNS, kas iepriekš pieveica izsēto Slovākijas "Žilina". Ar otrās kārtas pretiniecēm Līgas zarā B36 vairākkārt veicās arī nākamajās sezonās – 2022. gadā pretī stājās Sanmarīno "Tre Fiori" (1:0, 0:0), kas izsita Luksemburgas "Fola Esch", un 2023. gadā Velsas "Haverfordwest County", kas tika pāri Ziemeļmaķedonijas "Shkëndija". Tikai norakstīt uz veiksmi to gan būtu nepareizi – pretējā plauktā varam likt jau nosauktos un arī nenosauktos KÍ varoņdarbus (pandēmijas gadā bija ne vien tehniskā uzvara, bet arī 6:1 pār Tbilisi "Dinamo").

Vidējais ārzemnieku skaits vietējā čempionātā

KÍ rēķinā ir trīs Fēru salu titulu pēc kārtas, taču šosezon KÍ atrodas tikai trešajā vietā deviņus punktus aiz līderes un tās dominanci ir nomainījusi "Víkingur" dominance. 2023. gada augustā "Víkingur" ar 2:1 pārtrauca KÍ 23 uzvaru sēriju vietējā līgā un apturēja tās 45 nezaudētu spēļu sēriju (gandrīz divu gadu laikā 42-3-0). Kopš 2023. gada jūnija "Víkingur" vietējā čempionātā ir uzvarējusi 28 no 29 spēlēm, vienīgo zaudējumu maijā piedzīvojot tieši pret KI (1:2), kas apturēja pretinieku 21 uzvaras gājienu. Taču KÍ vietējos turnīros šogad zaudējusi jau sešreiz – pat četrreiz vicelīderei HB, kas to uzveikusi gan superkausā, gan arī kausā.

Lai gan "Víkingur" jau ceturto sezonu pēc kārtas spēlē bez leģionāriem, jāizceļ arī tas, ka vadošajos klubos aug gan ārzemnieku skaits, gan arī to līmenis. Čempionātā šosezon izmantojusi vidēji 3,97 leģionārus, KI Čempionu līgas pirmo kārtu pret Luksemburgas "Differdange" (2:0 mājās) sāka ar astoņiem viesspēlētājiem, bet B36 "Skonto" stadionā pret "Audu" (0:2) pamatsastāvā sūtīja piecus. Sešas dienas pirms tam savstarpējā spēlē KI uzvarēja gan rezultātā (4:2), gan arī starta vienpadsmitnieka leģionāru skaitā (7:3). Agrāk populārajiem Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas otro līgu un Islandes augstākās līgas spēlētājiem nu jau arvien biežāk pievienojas arī spēlētāji ar pieredzi Skandināvijas lielo valstu augstākajās līgās un arī citās spēcīgās Eiropas līgās.

Tā, piemēram, pret "Audu" sāka nīderlandietis Jelle van der Heidens, kurš 34 spēles aizvadījis "Twente" sastāvā, vēl 50 mačus spēlējis Nīderlandes otrajā divīzijā, bet pēc tam gan spēlēja Dānijas otrajā un Somijas augstākajā līgā. KI rindās savukārt ir Francijā dzimis CĀR aizsargs Sedriks Jamberē, kurš Francijas augstākajā līgā aizvadījis 108 spēles, bijis arī Krievijā, Kiprā, Saūda Arābijā un pēc posmiem Francijas trešajā un Grieķijas otrajā līgā pievienojās no Kipras augstākās līgas. Vai dānis Patriks da Silva, kurš Dānijas Superlīgā aizvadījis 90 spēles, vai dāņu veterāns Klāss Kronbergs, kuram ir 148 spēles Norvēģijas augstākajā līgā (pievienojās gan no otrās divīzijas).

Mūsdienās vairs nav jēgas salīdzināt ar graujošajām astoņu vārtu uzvarām 2004. gadā, jo tie laiki jau sen kā ir pagājuši. Vīpsnāt par Fēru salu futbolu vairs nav pamata, kaut, protams, nevajadzētu to arī pārvērtēt un, ļoti iespējams, tuvākajos gados rangā atkal būs neliels kritums. To veicināt varam arī mēs - jātur īkšķi par "Audu" un "Liepāju", jo šī ir ļoti laba iespēja iegūt priekšroku pār tiešo konkurenti, kas pavisam reāli var Līgas zarā jau pie pirmās barjeras zaudēt visus trīs nečempionu klubus – ja Latvijas klubi uzvarētu abos savstarpējos dueļos un ja Konferences līgas otrajā kārtā HB nešokētu Splitas "Hajduk".