Pertija: "Pie 2:1 notika trakākais – iedomājāmies, ka viss ir izdarīts"

Rīgas "Skonto" galvenais treneris Tamazs Pertija: "Spēle bija ļoti jautra un laba. Ielaistajos vārtos izslēdzāmies - bija sajūta, ka spēlējam tā, it kā pretī būtu bērni, tāpēc ielaidām divus vārtus. Kopumā ar spēli esmu apmierināts. Atkārtošu, ka tā bija ļoti jautra, bezkaunīga - neviena komanda nebaidījās [spēlēt]. Kaut kur pārāk nosēdāmies pie sava soda laukuma, kas bija ļoti liela kļūda, taču pieļauju, ka [spēlētājiem] trūka svaiguma. Ar pašu spēles procesu esmu apmierināts.

Rezultāts 2:2, un viss vēl ir priekšā. Nedosimies uz izbraukuma spēli, lai izkristu no turnīra. Spēlēsim, un ceru, ka šajā spēlē izskatīsimies nedaudz citādi, jo šodien pat pie rezultāta 2:1 un arī 0:1 bija virkne epizožu, kurās varējām izspiest vārtu guvumu [bet to neizdarījām]. Tomēr kaut kā pietrūka – laikam jau tas vecuma dēļ. Ja salīdzinātu mūsu komandas vecumu un viņējo, tad viņiem tieši vecuma, meistarīgu un pieredzējušu spēlētāju ziņā būtu kolosāls pārsvars. Šis turnīrs ir domāts tieši pieredzējušiem futbolistiem.

Spilgti nospēlēja Karašausks, kurš vēlreiz pierādīja, ka ir ekstra klases uzbrucējs, jo spēlēt pret tādu aizsardzību ir ārkārtīgi sarežģīti. Redzējāt – ["Debrecen" aizsargi ir] spēcīgi, brangi, pieredzējuši. Uzskatu, ka viņš guva divus supervārtus un vēlreiz pierādīja, ka ir lielisks uzbrucējs. Kaut kur izkrita vidējā līnija, taču vēlreiz saku, ka tas ir tikai noguruma dēļ. Pretiniekiem šajā ziņā ir priekšrocība, jo viņiem čempionāts vēl tikai sāksies, un viņi, protams, bija svaigāki nekā mēs."

- Ja otrajā puslaikā iemesls bija nogurums, kādēļ tik sliktas sanāca pirmās 10 minūtes?
- Vēlreiz saku, ka tas ir vecums. Esam jauna komanda, un uztraukums no ģērbtuvēm pārgāja arī uz pirmajām 10 minūtēm laukumā. Tiklīdz aizritēja 10-12 minūtes un tiklīdz guvām vārtus, redzējāt, ka tas pats notika arī ar viņu komandu. Arī viņi nesaprata, kas notiek, jo mēs skrējām pretuzbrukumos trijatā pret trim, četratā pret trim. Vakar preses konferencē jau teicu un šodien atkārtošu, ka šobrīd vēl tikai veidojam komandu un pastiprinām katru pozīciju. Gribu atgādināt, ka šodien laukumā praktiski puse komandas bija jaunie spēlētāji. Ja vien neuzskatāt, ka 1995. vai 1992., vai 1993., vai 1997. gadā dzimušie nav jauni spēlētāji. Kamēr pretiniekiem netrūka meistarīgu futbolistu.

- Gluži kā pret īriem un "Spartaku", atkal atspēlējāties. Tas ir labi, ka komandai ir raksturs, vai tas ir slikti, ka atkal ielaidāt pirmie?
- Protams, dzīties pakaļ vienmēr ir grūti. Domāju, ja spēle būtu izvērtusies citādi un mēs būtu iesituši pirmie, tas, protams, būtu daudz labāk nekā ielaist pirmajiem. Ielaižot mājas spēlē un ielaižot pašā sākumā, tas uzveļ divreiz lielāku nastu, un šī nasta ir jānes, kamēr situācija netiek pārvērsta otrā virzienā. Mēs to izdarījām un panācām 2:1, un tad sākās pats trakākais – iedomājāmies, ka spēle jau ir nokārtota un iesitīsim arī trešos. Notika tas, kas notika.

Jāatzīst, ka šobrīd mums ir milzīgas problēmas tieši aizsardzības centrā. Savainots tika Smirnovs, savainots tika Osipovs, savainots tika Maharadze, bet mēs nevienu nepaņēmām vietā. Kluba selekcijas darbs pašreiz strādā ļoti slikti. Prasīju un prasu [jaunu spēlētāju], taču līdz šim brīdim neviens pieredzējušāks un meistarīgāks centra aizsargs līdz mums nav nonācis. Jāsaka, ka komanda nevar… [aizlāpīt radušos robus?] Timofejevs nav centra aizsargs, bet gan malējais. Arī Sorokins nav centra aizsargs, bet gan malējais. Ja atceraties, tad abus vārtus ielaidām tieši no centra zonas. Bet vēlreiz saku, ka nežēlojos, bet gan tieši pretēji – ļoti labi, ka šie puiši pierod spēlēt šajā pozīcijā.

- Jau teicāt, ka Karašausks guva divus trakus vārtus. Vai tā bija viņa labākā spēle sezonā?
- Nē, tā noteikti nebija viņa labākā spēle. Tās bija divas labākās superepizodes viņa izpildījumā, jo viņš abus vārtus guva ļoti meistarīgi. Taču neteiktu, ka tā bija viņa labākā spēle – par futbolista labāko spēli nevar nosaukt maču, ja komanda, lai pret ko spēlētu, mājās nospēlē 2:2. Labākā spēle būtu bijusi tad, ja viņš būtu iesitis arī trešos un mēs uzvarētu ar 3:2. Ja domājam par divām labākajām un trakākajām epizodēm, tad jā.

- Ungāru treneris teica, ka šis mačs bija daudz spēcīgāks nekā cīņas pirmajā kārtā. Piekrītat?
- Jā. Godīgi sakot, zināju un arī biju gaidījis – arī vakar teicu -, ka ungāru komanda ir ļoti meistarīga un spēlē futbolu. Biju to gaidījis, zinājām, sapratām to, bet nekādā gadījumā nebaidījāmies. Ja redzējāt, spēlējām ar trim uzbrucējiem. Gutkovski [57. minūtē] nomainīju viena vienkārša iemesla dēļ – viņš bija ļoti noguris, plus mums vajadzēja nostiprināt centrālo asi. Isajevu izlaidu, jo viņi bija atraduši zonu, kurā mums parādījās caurumi. Un mums nācās tos aizlāpīt – Isajevs lieliski ar to tika galā. Jā, tādēļ kaut kur zaudējām uzbrukumu, bet, ja Gutkovskis būtu savā līmenī un svaigs, kā parasti, tad mēs viņu nebūtu ņēmuši nost. Nomainījām tādēļ, ka viņš vairs nepaguva [līdzi notikumiem].

- Rezultāts 2:2 nozīmē, ka izbraukumā, visticamāk, būs jāuzvar. Cik lielas ir izredzes to izdarīt?
- "Skonto" vēsturē ir bijuši tādi brīži, kad mājās zaudēja ar 0:1 un pēc tam izbraukumā uzvarēja. Tāpēc noteikti uz turieni nedosimies tikai tādēļ, lai vienkāršu uzspēlētu futbolu. Nē, mēģināsim un centīsimies [tikt tālāk]. Saprotam, ka tas būs grūti. Spēlēsim svešās sienās, vēl pārlidojums, vēl 250 kilometru ceļš līdz pilsētai. Tas viss būs jūtams, bet nebrauksim kā statisti un noteikti ļoti nopietni gatavosimies spēlei. Var gūt vienus vārtus, pretinieks uzbrūk, var gūt otrus, un spēle ir galā. Būtībā tieši tā, kā notika Īrijā. Būsim gatavi tam, ka pretinieki spēlēs agresīvi, un domāju, ka sanāks vēl viena interesanta cīņa.