Alžīrijas emigrantu bērni – Francijas otrā izlase

No 736 spēlētājiem, kas ir iekļauti 32 izlašu sastāvos, gandrīz seši procenti (42 spēlētāji, 5.7%) kaut reizi ir spēlējuši citas valsts jauniešu vai pieaugušo izlasē un aptuveni deviņi procenti (ap 70 spēlētājiem) faktiski ir citu valstu futbola skolu audzēkņi. Un šajos deviņos procentos iekļauti tikai tie, kas dzimuši vai auguši citā valstī, nevis tie, kuri uz turieni apzināti pārcēlušies sportista karjeras nolūkos.

Šīs tēmas sakarā īpaši izceļas četras valstis. Francija un Vācija - kā zemes, kurās izaug ļoti daudz topošo citu valstu futbolistu, kā arī Alžīrija un Bosnija un Hercegovina, kurās lielais vairākums spēlētāju par futbolistiem ir kļuvuši citur. Visvairāk šādu savējo ir Francijai – 26, no kuriem 16 pārstāv Alžīrijas izlasi. Savukārt Vācijai tādu ir 16, un vāciešu ģeogrāfija ir daudzveidīgāka un nekoncentrējas tikai vienā kontinentā – seši bosnieši, četri amerikāņi, pa diviem kamerūniešiem un irāņiem un pa vienam grieķim un ganietim. Vācijas statistika, protams, būtu vēl iespaidīgāka, ja finālturnīram spētu kvalificēties Turcija – pēdējā sasaukumā izlasē bija astoņi Vācijas futbola audzēkņi.

Francijā jau ilgu laiku tiek pievērsta uzmanība problēmai, ka ļoti daudz spēlētāju izvēlas pārstāvēt savu etnisko dzimteni. Visbiežāk šāda izšķiršanās notiek pārejas laikā no U21 izlases uz pieaugušo, un tas lielākoties notiek divu iemeslu dēļ – pirmkārt, spēlētājs netic, ka nākotnē spēs iekļūt Francijas pieaugušo izlasē, vai, otrkārt, viņš sevi identificē tieši ar etnisko dzimteni, nevis valsti, kurā ir audzis un kurā dzīvo.

"Spēlēt Kamerūnas izlasē man bija pilnīgi dabiski un normāli," savulaik sacīja Anglijā spēlējošais kamerūniešu malējais aizsargs Benuā Asū-Ekoto, kurš piedzima Francijā un ir "Lens" audzēknis. "Mani ar Francijas izlasi nesaista nekādas emocionālas jūtas. Tā vienkārši neeksistē. Vaicājot manas paaudzes cilvēkiem Francijā, no kurienes jūs esat, viņi atbild, ka no Marokas, Alžīrijas, Kamerūnas vai citurienes. Bet, kas mani pārsteidza Anglijā, bija tas, ka, uzdodot to pašu jautājumu cilvēkiem, kā Lenons un Defo, viņi atbildēs, ka ir angļi." Pašai Francijai ir divi spēlētāji, kuri dzimuši ārpus tās - Patriss Evrā (Senegālā) un Rio Mavubā (neitrālajos ūdeņos Angolas pilsoņu kara laikā), taču abi uzauga Francijā.

Iespējamie sākumsastāvi no tiem spēlētājiem, kas auguši Francijā un Vācijā vai pārstāvējuši šo valstu jauniešu izlases, bet Pasaules kausā pārstāv citas valstsvienības. Ne obligāti spēlētājiem bija jāizpilda abi kritēriji - piemēram, Alekss Songs uz Franciju pusaudža vecumā pārcēlās tieši futbola dēļ un pārstāvēja Francijas U16 izlasi. Savukārt brāļi Andrē un Džordans Ajū ir dzimuši Marseļā un visu karjeru pavadījuši Marseļas "Olympique", taču nekad nav spēlējuši Francijas jauniešu izlasēs.

Viena no Eiropas uzlecošajām izlasēm ir Bosnija un Hercegovina, kura atlases ciklā divreiz izrēķinājās arī ar Latviju (4:1, 5:0). Uz futbola lielās skatuves pēdējos gados parādījies viens talants pēc otra, taču reti kurš no viņiem var sevi saukt par Bosnijas futbola produktu. Viens no retajiem ir, piemēram, uzbrukuma līderis Edins Džeko, taču 15 no 23 spēlētājiem nekad nav pārstāvējuši bosniešu klubus. Daudzi no viņiem jau piedzima ārpus Bosnijas (vai bijušās Dienvidslāvijas), daudzi no viņiem kara dēļ kopā ar ģimenēm prom devās jau pavisam agrā vecumā.

Tā, piemēram, pamatsastāvā pret Argentīnu (1:2) izgāja tikai divi spēlētāji, kuri auguši Bosnijā – jau pieminētais Džeko un komandas kapteinis Emirs Spahičs. Zvjezdans Misimovičs un Seads Kolašinačs jau piedzima Vācijā, bet Ermins Bičakčičs un Muhameds Bešičs tur uzauga. Senads Luličs uzauga Šveicē, savukārt Izets Hajrovičs 2012. gada novembrī pat paguva aizvadīt septiņas minūtes Šveices izlasē pārbaudes spēlē pret Tunisiju (2:1). Viens no izlases līderiem Miralems Pjaničs jau agrā vecumā nokļuva Luksemburgā, vēlāk pārstāvot arī tās jauniešu izlases, bet futbola pamatus ielika Francijā - "Metz" un Lionas "Olympique".

Alžīrijai norādīts pamatsastāvs pēdējā pārbaudes spēlē pret Rumāniju (2:1), bet Bosnijai un Hercegovinai - no spēles pret Argentīnu (1:2).

Bez alžīriešiem un bosniešiem arī citās izlasēs netrūkst spēlētāju ar līdzīgu likteni. Piemēram, viens no Horvātijas līderiem un jaunais "Barcelona" pussargs Ivans Rakitičs ir dzimis Šveicē un pārstāvējis tās U21 izlasi. Pēc Alžīrijas un Bosnijas trešo vietu dala Kamerūna un ASV, kurām ir pa sešiem svešajiem, pa pieciem ir Kotdivuārai un Ganai, bet četri ir Irānai. ASV vācietis Džermeins Džounss, kura tēvs ir amerikānis, 2008. gadā Vācijas izlasē pat paguva trīsreiz iziet uz maiņu, taču A līmeņa (kvalifikācijas vai finālturnīru spēles) mačā tā arī ne reizi nepiedalījās.

Ja līdz šim rakstā tika pieminēti spēlētāji, kuri citu valstsvienību pārstāv savas izcelsmes dēļ, tad finālturnīrā ir arī vairāki spēlētāji, kuri ir vienkārši naturalizēti. Viens naturalizētais ir Nīderlandei - centra pussargs Džonatans de Guzmans ir jamaikiešu un filipīniešu izcelsmes, piedzima Kanādā, bet jau 12 gadu vecumā nokļuva Roterdamas "Feyenoord" akadēmijā. Kamēr viņa brālis Džulians pārstāv Kanādas izlasi, Džonatans priekšroku deva Nīderlandei. Divi tādi ir Horvātijai – brazīlieši Eduardu da Silva un Samirs, kuri ilgus gadus pārstāvēja Zagrebas "Dinamo". Vēl pa vienam brazīlietim ir naturalizējusi Portugāle un Spānija – attiecīgi slaveno centra aizsargu Pepi un tikpat pazīstamo uzbrucēju Djēgu Koštu. Pieskaitot vēl Itālijas balsta pussargu Tjagu Motu, kuru ar Itāliju saista radniecīgas saites, Brazīlijai šajā pasaules čempionātā ir pieci visai augsta līmeņa savējie, kas pārstāv citas izlases.

"Svešo" izlase no pārējiem spēlētājiem, kuri nav auguši Francijā un Vācijā.

Mūsdienās FIFA ir ievērojami atvieglojusi futbola pilsonības maiņas procedūru – pat, ja spēlētājs pieaugušo izlasē būs aizvadījis pārbaudes spēles, viņš tāpat drīkstēs pāriet uz citu valstsvienību, kamēr nebūs aizvadījis kaut vienu A līmeņa maču. Agrāk gan procedūra nebija tik vienkārša, un tas pamatīgi iegrieza Austrālijas izlases visu laiku labākajam vārtu guvējam Timam Keihilam. Viņš Austrālijas izlasē debitēja tikai 2004. gadā, bet divus gadus iepriekš viņam bija iespēja Pasaules kausā pārstāvēt vecvecāku dzimteni Īriju. Keihilu uz izlasi sauca viņa bijušais treneris "Milwall" komandā Miks Makartijs, bet FIFA 22 gadus vecajam uzbrucējam atteica kādas "nejaušības" dēļ.

Proti, Sidnejā dzimušais Keihils savulaik vairākus gadus dzīvoja Samoa, un viņš 14 gadu vecumā tika uzaicināts uz turnīru Samoa U20 izlasē. Viņš aizbrauca, piedalījās divās spēlēs, un tādēļ noteikumi liedza viņam pārstāvēt Īriju. "Man tā vienkārši bija iespēja doties brīvdienās, jo mana vecmamma Samoa tolaik bija slima. Tā bija iespēja par Samoa līdzekļiem atgriezties un viņu apraudzīt, jo izlase apmaksāja gan visus lidojumus, gan izmitināšanu, gan dzīvošanas izdevumus. Mani absolūti neinteresēja spēlēšana pie viņiem – tas bija vīru turnīrs, un negaidīju, ka spēlēšu." 2004. gadā FIFA šos noteikumus mainīja.

Spēlētāji, kuri kādreiz izlašu līmenī pārstāvējuši citu valsti