Latvijas labākais džudists Borodavko par sezonu, lielajiem mērķiem uz Tokiju

Trijās olimpiskajās spēlēs Borodavko kopā uzvarējis tikai vienā cīņā, bet pašlaik viņš Tokijas olimpisko spēļu atlases rangā ieņem 11. vietu un, ja dalībnieki tiktu noteikti šodien, kvalificētos savai ceturtajai Olimpiādei. Šosezon Borodavko reizi izcīnīja trešo vietu "Grand Prix" posmā un reizi bija trešais arī "Grand Slam" kategorijas etapā.

"Tāpat tiku pie devītās vietas pasaules čempionātā, kas gan neskaitās [jo nav medaļnieku vidū], tomēr arī tur ieguvu daudz punktu," stāsta sportists. "Mums ir divu gadu atlase olimpiskajām spēlēm. Pirmajā gadā tiek skaitīti 50% no izcīnītajiem punktiem, bet otrajā, kas sāksies no Eiropas čempionāta, kas tiks aizvadīts Eiropas spēlēs Minskā, punktus skaitīs pilnā apmērā. Vismazāk punktus dod Pasaules kausi, tad seko "Grand Prix", "Grand Slam" turnīri un gada beigās ir "Masters" sacensības."

"Masters" turnīrs notika aizvadītajā nedēļas nogalē Ķīnā, tajā piedaloties pa 16 labākajiem sportistiem katrā svara kategorijā.

"Jau izlaidu Tokijas "Grand Slam" posmu, tāpat būtu ticis starp "Masters" turnīra dalībniekiem, ja tam pieteiktos, tomēr uz turieni būtu dārgs ceļš un gada beigās man nepietika līdzekļu," stāsta Brodavko. "Gada grafiks ir ļoti grūts un tam vajag daudz līdzekļu, mums nākas izvēlēties, kur ir vienkāršāk un lētāk aizbraukt. Man līdzekļi nāk no Latvijas Olimpiskās vienības (LOV), mazliet Latvijas Džudo federācijas, kā arī kluba "Lido" un Vladimira Šestakova, kurš man palīdz jau ilgu laiku - viņam nepatīk, ka par viņu runā, tomēr viņš man sniedz lielu finansiālu un arī psiholoģisku atbalstu."

Šestakovs ir Seulas olimpisko spēļu sudraba ieguvējs džudo, Borodavko intervijas laikā viņu daudz slavējot. "Piemēram, Turcijas federācijas budžets ir trīs miljoni eiro, Gruzijai - seši. Grūti ar tādām valstīm konkurēt, tomēr tāpat jācenšas. Paldies cilvēkiem, kuri palīdz, neko par to neprasot pretī."

"Vienmēr gribas labāk, tomēr šobrīd ir nebijusi augsta vieta olimpiskajā rangā, tāpēc kopumā esmu apmierināts ar šo sezonu," saka Borodavko, kurš cer, ka jau nākamā gada laikā izdosies garantēt ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm. "Iespējami daudz jābrauc uz sacensībām, jāvāc punkti. Nākamgad gribētos jau kvalificēties Olimpiādei, lai pēc tam pēdējo pusgadu var mierīgi gatavoties."

"Atmiņas no iepriekšējām trim spēlēm ir nekādas, ļoti sliktas. Citi saka, ka ir labi uz olimpiskajām spēlēm tikai aizbraukt, tomēr, kad rezultāts ir slikts, nav pozitīvu atmiņu. Pēc Riodežaneiro bija grūts periods, daudzi runāja negatīvu, teica, ka esmu jau vecs, laiks beigt, tomēr es nevarēju ar šo domu samierināties," stāsta Borodavko. "Pamainīju klubu, pārgāju uz "Lido" un vienojāmies, ka pamēģināsim vēl vienu ciklu, viņiem palīdzot man finansiāli."

Borodavko savā karjerā trīs reizes izcīnījis Eiropas čempionāta bronzu, tomēr kā karjeras lielāko sasniegumu viņš nosauc 2004. gadā gūtās uzvaras gan Eiropas, gan pasaules čempionātos U20 grupā. "Tie rezultāti man deva grūdienu tālākajai karjerai. Jā, man ir trīs pieaugušo Eiropas čempionātu medaļas, tomēr par junioru medaļām atmiņas ir spilgtākas."

Pērn maijā par Latvijas Džudo federācijas prezidentu kļuva olimpiskais medaļnieks Vsevolods Zeļonijs, kurš nomainīja Raimondu Rublovski. Borodavko bija ilgi jādomā atbilde uz jautājumu, kas mainījies pēc prezidenta maiņas. "Tagad federācija man finansējusi pāris braucienus uz sacensībām, kas jau ir labi. Tomēr kopumā vēl pagājis pārāk īss laiks un grūti izdarīt secinājumus. Noteikti pie jaunās vadības nav palicis sliktāk. Liels viņu sasniegums ir 2020. gada Eiropas kadetu čempionāta rīkošanas tiesību iegūšana. Tas būs labi sportam, džudo popularizēšanai. Super. Šāds pasākums Latvijas džudo vēl nav bijis, tas ir liels sasniegums," pauž sportists.

"Finanses man ir nepieciešamas daudz, jo aptuveni puse turnīru notiek ārpus Eiropas. Ar LOV piešķirto naudu ir daudz par maz, lai pilnvērtīgi sagatavotos. Tā nosedz nelielu daļu. Līdz ar to lielāko daļu materiāli nosedz Vladimirs Šestakovs, kurš turklāt palīdz man arī psiholoģiski," stāsta Borodavko. "Naudas balvas turnīros ir par pirmajām trim vietām. Tās ir nelielas, bet labāk tā nekā nekas. Ja visu pēc kārtas uzvarētu, gan jau kaut ko varētu sapelnīt, tomēr kopumā džudo prēmijas ir nesalīdzināmas, piemēram, ar pludmales volejbolu. Konkurence mums ir ļoti liela, visi sportisti apmēram vienādā līmenī. Manā kategorijā sacensībās ierodas ap 40 cilvēkiem, no tiem aptuveni 20 vienādi spēcīgi."

Tāpat Borodavko intervijā atcerējās par pirms diviem gadiem izskanējušo incidentu, kad viņš par savlaicīgu neatzīmēšanos Pasaules antidopinga aģentūras (WADA) datubāzē zaudēja 50% no LOV finansējuma. "Datu bāzē katru dienu jāatzīmē, kur atrodies, turklāt tas jādara trīs mēnešus uz priekšu. Neattaisnojos, bet tās bija gada beigas un man nebija plāna nākamajam gadam. Savas muļķības dēļ neizpildīju, jo nezināju, kur braukšu, kaut teorētiski varēju sarakstīt kaut ko. Par to mani sodīja. Tā man bija mācība."

"Ceru, ka nākamā olimpiskā medaļa džudo Latvijai būs jau Japānā. Daru visu, lai tas notiktu. Godīgi sakot, pašlaik jūtu vairāk spēka un enerģijas nekā 25-26 gadu vecumā. Jūtos labāk nekā iepriekš un arī rezultāti to parāda, tāpēc pašlaik ir pozitīvs noskaņojums par nākotni," 32 gadus vecais sportists noskaņots kaujinieciski, turklāt nākamās olimpiskās spēles risināsies tieši džudo dzimtenē Japānā. "Daudzi man prasa līdz cik gadiem var nodarboties ar džudo. Ir krievs Aleksandrs Mihaļins, kuram ir 39 gadi, viņš joprojām brīnišķīgi jūtas un startē. Tomēr es domāju, ka Tokija būs manas pēdējās olimpiskās spēles, pēc tam vēlos izveidot savu džudo klubu. Tomēr, protams, tagad es varu teikt vienu, bet dzīve visu saliks pa vietām. Mērķis ir izcīnīt medaļu un tad mierīgi nodarboties ar savām lietām."