Solījumi un krēslu maiņas. Kur un kāpēc "aizķēries" jaunais Sporta likums?

Pašreizējais Latvijas Sporta likums ir pieņemts 2002. gadā un pēc tam vairākkārt papildināts ar aktualitātēm (piemēram, ar aizliegumu startēt agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas čempionātos), taču tas arvien biežāk tiek raksturots kā novecojis.

Likumprojekta atkārtotā saskaņošana noslēdzās aizvadītās nedēļas sākumā. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks Edgars Pukinsks aizvadītajā nedēļā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē informēja, ka saņemta "virkne ierosinājumu un iebildumu", un ministrijas mērķis ir tos iespējami operatīvi izvērtēt un veikt nepieciešamos tehniskos precizējumus. Vienlaikus viņš pieļauj, ka likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai valdībā ar "atsevišķiem fundamentāliem iebildumiem".

2024. gada janvārī raidījumā “(Bez)maksas sports” tā laika Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis neslēpa, ka, stājoties amatā (2022. gada decembrī), viena no viņa veicamo darbu prioritātēm bija tieši sporta likuma sakārtošana. “Jā, piekrītu, tas notiek lēnāk, nekā arī es biju domājis, ka tas notiks, taču tam ir savi iemesli. Tas bija izmaiņu IZM sporta departamenta vadībā dēļ. Skaidrs, ka Saeimā sporta likumu neraksta, bet arī es pats esmu uzņēmies lielu risku būt darba grupā, kas izstrādā šo sporta likumu. Tā nav standarta prakse politiķim. Ierasti likums Saeimā nonāk pēc tam, kad tas ir saskaņots ar nozari un ministriju, tikai pēcāk politiķi to caurskata,” pirms tieši diviem gadiem teica Daugavietis.

Kad krēsli mainās, bet solītais makā nekrīt…

Kopš politiķa sacītā pagājuši apaļi divi gadi, un arī pārmaiņas dažādos kabinetos un pie galdiem tajos pamanāmas. Daugavietis jau labu laiku ir IZM Parlamentārais sekretārs, bet Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju kopš aizvadītā gada aprīļa vada Alīna Gendele. Tā laika IZM sporta departamenta vadībā Vladimiru Šteinbergu nomainījis bijušais pludmales volejbolists Aleksandrs Samoilovs. Interesanti, ka rīkojumu par darba grupas izveidi Sporta likuma tapšanai parakstīja vēl ilggadējais IZM sporta departamenta vadītājs Edgars Severs, bet pirms Šteinberga un Samoilova laikiem amata pienākumus vēl veikuši Ginta Ozola un Juris Zīvarts. Šteinbergs tikmēr 2025. gadā tika ievēlēts Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidenta amatā. Paralēli visām šīm rokādēm aizvadītā gada septembrī IZM darbu sāka valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos Edgars Pukinsks, kurš iepriekš pildīja Ministru prezidentes Evikas Siliņas padomnieka attīstības un pārmaiņu vadības jautājumos amata pienākumus, īpašu uzmanību pievēršot sporta, izglītības un veselības jomām. Iepriekš viņš bija arī Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs, bet nu kļuvis par visai redzamu figūru Latvijas sporta politikas veidošanā.

Jāpiebilst, ka pēdējo četru gadu laikā Latvijas sports piedzīvojis divas Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta nomaiņas. 2023. gada vasarā Žoržu Tikmeru aizstāja Jānis Buks, bet jau pēc nepilna gada Buku nomainīja Raimonds Lazdiņš. Skaidrs, ka visas šīs pārbīdes un pārmaiņas nepaātrina jaunā likuma tapšanu, kurš turklāt tiek uzskatīts par pilnībā jaunu likumu, tā nav ne vecā papildināšana, ne uzlabošana.

2024. gada augustā jaunu solījumu Sporta likuma tapšanas “tempā” deva jaunais IZM sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs. Raidījumā "(Bez)maksas sports" viņš norādīja, ka jaunā sporta likuma izstrāde septembrī sasniegs savu nākamo posmu, kad sporta nozarei varētu tikt stādīts priekšā jaunā likuma melnraksts. Ritēja mēneši, bet solīts makā nekrita. Visbeidzot 2025. gada martā IZM nodeva likumu sabiedriskajai apspriešanai. Tas sakrita ar laiku, kad IZM vadību no Andas Čakšas pārņēma Dace Melbārde.

Daugavietis šobrīd spiests atzīt, ka nav gaidījis, ka Sporta likums ir tik sarežģīti saistīts ar citām ministrijām. ‘’Nebiju gaidījis, ka sporta likuma tapšana būs tik ļoti saistīta ar citām ministrijām. Konkrēts piemērs – Aizsardzības ministrija ir pret būšanu sporta likumā. Man tas šķiet apsurdi… Sākotnēji nebiju iedomājis, cik šis likums patiesībā ir saistīts ar citām nozarēm. Katra saskaņošana un katrs iebildums procesu bremzē,’’ skaidro politiķis. ‘’Pēc pirmās skaņošanas saņēmām ap 150 iebildumu, ar katru ir jāsazinās, jārunā. Otrajā posmā mēs iesim uz priekšu, neskatoties uz iebildumiem. Jā, viss nenotiek tik raiti, kā biju cerējis, taču arī iepriekšējām Saeimām tā tika virzīta kā prioritāte, taču astoņu gadu laikā neviens pat darba grupu nespēja izveidot,’’ klāsta Daugavietis.

Sporta nozare ar dažādu priekšlikumu iesniegšanu jaunā likuma izstrādes gaitā bijusi diezgan aktīva, līderu lomu uzņemoties LOK un LSFP, liecina Tiesību aktu projektu publiskajā portālā pieejamā informācija.

Vai izdosies līdz 15. Saeimas vēlēšanām?

Plānots, ka februāra pirmajā pusē jaunā Sporta likuma projekts nonāks valdībā. Ja izskatām optimistiskāko scenāriju un lēmums ir pozitīvs, tad darbs varētu turpināties Saeimā, kur likums jāizskata trīs lasījumos. Cik ilgi process varētu notikt tur? Optimistiskākais scenārijs – jūnijs. Reālais – nedaudz ilgāk… Vai pie jauna Sporta likuma nozare tiks jau līdz 15. Saeimas vēlēšanām (oktobrī), rādīs laiks, taču indikācijas tam ir. Praktisko darbu kopā ar kolēģiem veic Samoilovs, bet politikas gaiteņos malā stāvētāji nav jau pieminētie Pukinsks un Daugavietis.

Jaunais Sporta likums paredz ieviest jaunu nozares finansēšanas un pārvaldības modeli. Šis punkts nav tik viegli izpildāms, jo tā ieviešanai nepieciešamas arī būtiskas sistēmiskas izmaiņas - likumam pakārtotu Ministru kabineta noteikumu izstrāde un esošo sporta sistēmu sakārtošana, tostarp sporta federāciju atbalsta un jauno sportistu sagatavošanas sistēma, kā arī valsts sporta reģistra izveide.

Kā atzīst vairāki Sportacemtrs.com uzrunātie sporta funkcināri, būtisks ieguvums nozarei būs arī plānotā Sporta fonda izveide. Tas varētu būt viens no mehānismiem papildus finansējuma iegūšanai. Sporta fonda likumu sabiedriskajai apspriešanai plānots nodot 17. februārī, bet ne ātrāk kā pēc valdības lēmuma par Sporta likuma tālāku virzību. Ir signāli, ka Sporta likumam valdības kabinetiem vajadzētu tikt cauri visai raiti. Kā būs ar Saeimu, to rādīs laiks un iesniegto priekšlikumu skaits otajā lasījumā. Paredzams, ka viens no sarežģītākajiem jautājumiem varētu būt jautājums par privātajām sporta skolām.