Egleskalns: "Kēla aiziešana no izlases bija neliels pārsteigums"

Latvijas izlase šogad pirmo reizi kopš 1995. gada piedalījās Eiropas čempionāta finālturnīrā, turklāt tajā cīnījās atzīstami, spējot izkļūt no grupas un sacensības noslēdzot 16. vietā.

“Man nav kauna par mums – Eiropas čempionātā darījām, ko varējām. Šādu rezultātu neviens nebija gaidījis, jo šādos turnīros nav vāju izlašu. Tās pašas Horvātija un Slovākija ir normālas komandas. Protams, tieši no spēlēm pret šiem pretiniekiem saglabājies rūgtumiņš. Taču tik un tā ar sportisko veiksmi un citu komandu palīdzību tikām “Top16”, kas bija liels solis,” priecājas Egleskalns.

“Pat, ja mēs uzvarētu horvātus un slovākus un būtu trešie grupā, astotdaļfinālā spēlētu pret Slovēniju – tā jau arī nav nekāda vājā izlase. Jā, varbūt būtu mazliet vairāk iespēju tikt ceturtdaļfinālā, bet kā ir, tā ir – viss jau ir pagātnē. Nevaru gan teikt, ka esmu apmierināts ar Eiropas čempionātu, nevaru arī teikt pretējo. Tāds 50/50,” vērtē volejbolists.

Egleskalns atzīmē, ka zaudējums astotdaļfinālā trīs setos pret spēcīgo Itāliju bijis loģisks, jo tā esot pavisam cita līmeņa komanda. “Varbūt varēja aizķert kādu setu, bet ne vairāk.” Viņš arī slavē turnīra rīkotājus Tallinā, jo organizācija esot bijusi ļoti augstā līmenī: “Skatījāmies arī citas turnīra spēles, uz vietas mums bija spa, varējām atpūsties.”

Šonedēļ kļuva zināms, ka Kēls neturpinās darbu ar Latvijas izlasi. Par tās galveno treneri igaunis strādāja kopš 2017. gada.

“Kēls īsti no mums neatvadījās. Pēc Eiropas čempionāta noslēguma bija sapulce, kurā visi pateicāmies par šo laiku izlasē, arī iedzērām pa glāzei. Pats Kēls neteica, ka ies prom – to uzzināju tikai no medijiem. Tas bija neliels pārsteigums, bet patiesība tajā visā kaut kur ir – arī viņam vajag kaut ko mainīt un doties tālāk. Kēls savu darbu ir izdarījis. Respekts pret viņu,” pauž valstsvienības līderis. “Kēls ir labs treneris – tiem mērķiem, ko vēlamies sasniegt. Ja gribam iet vēl uz priekšu, tad ir jāprogresē visiem. Gan treneru štābam, gan spēlētājiem.”

Egleskalns gan uzsver, ka Latvijas izlase pēc Eiropas čempionāta nav ieguvusi statusu kā pašsaprotama šāda forumu dalībniece.

“Ir vēl mazliet jāpiestrādā, jo Eiropas čempionātā tikām pirmo reizi 26 gadu laikā. Redzēsim, kā visiem būs ar veselību, kā turpmāk strādāsim un kā progresēs jaunie volejbolisti. Domāju, nekas nav mainījies – mums joprojām būs jācīnās par vietu finālturnīros,” akcentē Egleskalns.

Volejbolists šobrīd atkal ir ceļa jūtīs. Dažas dienas padzīvojis pa Latviju, viņš sestdien lidos uz Grieķiju, lai pievienotos Pirejas “Olympiacos” klubam, kas nāca pretī un iedeva nelielas brīvdienas. Tur sezona sāksies oktobrī. Eiropas čempionāta laikā Egleskalnam atkal gan mieru nelika sāpes ceļgalā, tāpēc atsevišķos turnīra brīžos un mačos viņš tika izmantots saudzīgā režīmā.

“Arī jaunajiem tā bija laba iespēja spēlēt tādā līmenī pret tik spēcīgām komandām. Jauniem džekiem šāda pieredze bija vērtīgāka nekā man. Spēlē pret Vāciju vēl varējām pacīnīties – jā, šajā mačā man ceļgals sāpēja, tāpēc izlēmām man iedot mazliet brīvāku režīmu. Pret Franciju bija grūti kaut ko izdarīt, varbūt no manis tur īsti jēgas nebija. Tobrīd vairāk domājām par “play-off” spēli, bet pret Itāliju arī īsti negāja,” skaidro Egleskalns.

Volejbolists domā, ka klubu sezonas laikā viņam problēmām ar ceļgalu nevajadzētu būt, jo nebūs jāsaskaras ar tik intensīvu kalendāru kāds bija Eiropas čempionātā – piecas spēles astoņās dienās. “Turklāt Eiropas čempionātā visas komandas ir ļoti spēcīgas. Tikmēr Grieķijā tādas ir kādas četras, tā kā pret vājākām vienībām var sevi nedaudz pietaupīt. Pēc lielām slodzēm ceļgals, protams, sāp, bet tas nav nekas traks. “Olympiacos” klubā medicīnas struktūra arī ir diezgan nopietnā līmenī, tā kā man tur palīdzēs.”