Dīvāna eksperts: Arī vikingi un Jeržābeks kādreiz raud

Pirms spēles

- Nu nebūs, kā var vispār būt? Katru gadu kopš izveidots jaunais pasaules čempionāta formāts mums pret mājiniekiem ir zāģis. Kāpēc, lai šogad būtu savādāk? Izņemot Euro 2004. kvalifikāciju pret turkiem futbolā, visus izšķirošos mačus Latvijas izlases vienmēr ir zaudējušas.

- Ir jau pat atrasts galvenais Dānijas izlases varonis grupu turnīra pēdējā spēlē, par mača tiesnesi nozīmējot Antoņīnu Jeržābeku. Viņš jau nu par labu mājiniekiem gūs vienus vai divus vārtus, saskatot ripu aiz Latvijas vārtu līnijas pat ja tā droši atradīsies vārtsarga ķērājcimdā. Arī noskaitīt kādus vārtus latviešu pusē nebūs sarežģīti.

Pirmais periods

- Merzļikina sarkanie kājsargi izcili piestāv Latvijas izlases tumšajām formām. Spēlējot tajās, visos mačos vārtos vajadzētu likt tieši Elvi. Pārāk efektīgi izskatās kastē, lai tur atrastos kāds cits.

- Meju vispirms izgājienā pret vārtiem aptur ar bloķēšanu, dažas sekundes vēlāk tiek arī klupināts, bet Jeržābeks kā svaru bumbas rokās paņēmis nav spējīgs parādīt žestu, lai sūtītu Dānijas spēlētāju uz noraidīto soliņu.

- Pat Jeržābeks nav spējīgs atņemt Latvijas izlases pirmo vārtu guvumu. Neviens no mūsējiem nebija soda laukuma tuvumā, kur varētu izzīst no pirksta vārtsarga traucēšanu. Būtu deviņdesmitie Džeriņš ar savu trešo golu un kopumā pieciem rezultativitātes punktiem pieteiktos uz līguma iegūšanu kādā Eiropas līgā.

- Labi, ka slovākam Jozefam Kubušam ir sirdsapziņa un par uzbrukumu Balcera degunam Jensens dabū braukt uz noraidīto soliņu. Būtu epizodei tuvāk bijis Jeržābeks, Balcers saņemtu 5+20 par uzbrukumu ar seju Dānijas kapteiņa plecam.

Otrais periods

- Otrā perioda pirmajās piecās minūtēs trīs minūtes ir skaitlskais vairākums, bet kā nākas zonā nostāties neizdodas. Paļauties uz 1:0 noturēšanu vēl nevajadzētu, jo Jeržābeks jau medī iespēju ieskaitīt kādu vārtu guvumu mājiniekiem.

- Perioda vidū izdodas pirmais skaistais vairākus, liekot Dānijas līdzjutējiem panikā ķerties pie baldriāniem. Pēcāk abas komandas sāk skriet no vienas laukuma puses uz otru kā hipodromā. Tāda spēle atstāj pārāk lielu iespēju nejaušībām un viena čeha fantāzijas lidojumam.

- Elvi aizsargi allaž gatavi izručīt, šoreiz Freibergs aptur vārtos slīdošu ripu uz līnijas. Bet aiz vārtiem spēka spēlē iesaistās līnijtiesnesis, no kājām ar spēka paņēmienu notriecot Latvijas izlasi tikko izglābušo aizsargu.

- Pēdējā perioda minūtē pie iemetiena sitienu pa seju saņem Boba komandas centrs, bet Jeržābeks svilpodams pagriež galvu uz otru pusi, izliekoties ka skaita lampas pie arēnas griestiem.

Trešais periods

- Pamatīgi sūdi nobriest brīdī, kad četri Latvijas spēlētāji aizraujas uzbrukumā, bet Bukartam noraujas metiens. Labi ka dāņi no divi pret vienu iespējas apjūk tik ļoti, ka sliktāku uzbrukuma turpinājumu izvēlēties būtu bijis grūti.

- Sorokina piruete, Laviņa spēka paņēmiens un Kerča pauze... par potenciālo turpinātāju piesakās Balcers ar ripas metiena izpildīšanu izmantojot vienu roku. Ja tā vēl kādu izšķirošu golu izdosies iemest, tad Balcera vienrocis iejies tautās.

- Ķēniņš desmit minūtes līdz mača noslēgumam izkārto Balceram iespēju nokārtot uzvaru, Šveices čempionam sagriežot karuseli pretinieku zonā. Tomēr Sanhosē barakudai nedaudz pietrūkst, lai ievirzītu melno ripuli mērķī, jo traucēšanas darbos iesaistās Dānijas aizsargs.

- Kad uzbrucējiem neizdodas nokārtot vārtu guvumu, tad uz priekšu metas aizsargi. Rubins ātrajā pārejā izdara metienu pa vārtiem, bet tikmēr Sotnieks cīnās vārtu priekšā, cenšoties iebakstīt atlēkušo ripu.

- Padomju hokejs pēc pašiem pamatiem, atkal Ābola maiņa izspēlē metienu līdz šķietami tukšiem vārtiem, bet Ābols iemet par vārtu stabu. Vajadzēja pašam Ķēniņam krāmēt pa vārtiem. Pārāk liela nesavtība. Tāpēc jau Makdeivids ir superzvaigzne, jo vienmēr visus golus mēģina iemest pats.

- Dāņiem noņemot vārtsargu ātrums laukumā kļūst par lielu arī Jeržābekam, kurš attopas uz ledus pēc sadursmes ar vienu no spēlētājiem. Sen jau pienācās čeham pagulēt uz ledus un padomāt par saviem pagātnes grēkiem.

Pēc spēles

- Vikingi no Dānijas spēja iekarot britu salas un terorizēt Eiropu savos sirojumos pēc zelta un sudraba, bet vikingu pētsteči Elvja vārtus iekarot nav spējīgi. Arī zviedriem vajadzēs atgādināt, ka kurši 1187. gadā nodedzināja zviedru galvaspilsētu Sigtunu.