Priekšroka afrikāņiem vai liepājniekiem? Skaidro Verpakovskis un Pertija

Preses konferences sākuma paziņojumus jau publicējām šeit.

Preses konferences turpinājumā klātesošie žurnālisti uzdeva jautājumus.

Vai varat nosaukt kādu summu?
Čerņagins: "Tāpat kā pagājušajā gadā skaitļus ļaušu saukt Olafam, ja viņš to gribēs [smaida]. Kā jau minēts, šie skaitļi ir atkarīgi arī no tā, kā šosezon komandai veiksies."

Saulriets: "Droši vien es arī neminēšu konkrētu skaitļus un tiešām šie skaitļi ir ļoti pakārtoti rezultātiem. Taču skaidrs, ka trīs gadu griezumā šī summa ir patiešām ļoti liela. Šīs sezonas finansiālais atbalsts ir kaut kas viens, bet mēs jau runājam par lielākiem mērķiem un lielākām ambīcijām. Attiecīgi, ja klubs izpilda savus sportiskos mērķus, tad "Mogo" ir gatavs krietni vairāk finansiāli atbalstīt. Tāpēc droši vien nav jēgas saukt pirmā gada ciparus, jo mēs runājam par patiešām ilgtermiņa mērķiem un ilgtermiņa summām."

Verpakovskis: "Maza piebilde - ja arī neizpildīsim sportiskos mērķus, šis finansējums tāpat ir ļoti būtisks kluba budžetam. Tie nav 10 vai 20 tūkstoši. Skaidrs, ka mēs uz tādu soli kā nosaukuma maiņa varējām izšķirties tikai pie ļoti būtiska finansējuma. Palīdzība no "Mogo" puses jebkurā gadījumā ir ļoti liela."

Lielais sportiskais mērķis ir Eiropas līgas grupu turnīrs?
Verpakovkis: "Jā. Kad nācu, teicu, ka četros vai piecos gados gribētu to īstenot vai vismaz pacīnīties par to, tiekot līdz "play-off" [ceturtā jeb pēdējā kārta pirms grupu turnīra - aut.]. Protams, ka šo mērķi joprojām turam galvā un, varbūt vēl ne šogad, bet neesam no tā atteikušies. Es tomēr ticu, ka pamazām, pamazām mēs ejam pareizā virzienā, un mēs to varēsim īstenot - gan ar Tamazu, gan ar "Mogo", gan ar visu šo sastāvu, kas mums ir sapulcināts. Uzskatu, ka šogad uz papīra sastāvs mums ir ļoti spēcīgs un uzskatu, ka tāds mums vēl nevienu gadu nav bijis. Varat pēc tam pavaicāt to Oskaram [Kļavam, kurš arī piedalījās preses konferencē - aut.], kurš to kā spēlētājs labāk jūt."

Iepriekš esi teicis, ka ar laiku "Liepāja" kā klubs mēģinās kļūt patstāvīgs, bez nopietnas atkarības no Liepājas pašvaldības līdzfinansējuma. Kā līdz ar šodienas paziņojumiem tas mainās - vai Liepājas pilsēta pakāpjas maliņā?
Verpakovskis: "Vēl pilnībā gatavi tam, lai Liepājas pašvaldība pilnībā pakāptos maliņā, mēs neesam, bet noteikti tas - sadarbība ar "Mogo" un tā iekļaušana nosaukumā - ir viens no soļiem, lai ietu šai virzienā. Protams, lai Liepājas pašvaldības atbalsts pilnībā paietu malā, tas ir saistīts arī ar mūsu kluba sportiskajiem rezultātiem un mūsu rezultātiem tieši Eirokausos."

Kā ar citiem sponsoriem?
Verpakovskis: "Klāt nācis "Stena Line", joprojām mūs atbalsta Liepājas pašvaldība, "Liepājas Olimpiskais" centrs mūs atbalsta ar - esmu pārliecināts - labāko sporta infrastruktūru Latvijā, mūsu tehniskais sponsors ir "adidas", ar kuru esam jau ceturto gadu un esam apmierināti, "Liepājas Enerģija" arī ir viens no mūsu lieldraugiem, "11.lv" arī bija jau pagājušajā gadā, informatīvais partneris ir "Radio SWH", ar ūdeni mūs nodrošina "Venden", savukārt "Dion's" ir medikamentu, vitamīnu atbalstītājs."

Saulriets: "Tas, ka sezona ir sākusies, nenozīmē, ka mēs šajā lauciņā esam apstājušies. Sarunas notiek vēl ar dažiem potenciālajiem sponsoriem, tāpat sezonas laikā informēsim par abonementiem, lojalitātes programmām un tamlīdzīgi. Darbs notiek un gan jau drīzumā no mūsu puses nāks vēl skaistas ziņas."

Kādi ir mārketinga mērķi, ieskaitot skatītāju apmeklējumu?
Saulriets: "Domāju, visi piekritīs, ka Virslīgas līmenis ir ļoti audzis un arī skatītāju skaits aug. Arī mēs strādāsim pēc iespējas labāk. Šogad plānojam krietni vērienīgāku abonementu lojalitātes kampaņu. Tā būs ziņa, kuru pavēstīsim tuvāko divu trīs nedēļu laikā. Darīsim visu iespējamo, kaut gan skaidrs, ka skatītāju interese ir stipri pakārtota sportiskajiem rezultātiem, ko sajutām pērn. Vairāk sadarbosimies ar skolām, augstskolām - pagājušajā gada vasarā mums bija akcija ar skolām un no jaunajiem liepājniekiem atsaucība bija ļoti liela. Redzam, ka tagad visi klubi ļoti cenšas un ļoti kvalitatīvi strādā mārketinga jomā. Arī šajā jomā ir liela konkurence, ne tikai futbola laukumā."

Verpakovskis: "Paldies visiem mūsu mārketinga cilvēkiem, bet skaidrs, ka apmeklētība ir ļoti cieši saistīta ar komandas spēli un rezultātu. Ceru, ka primārais, kāpēc skatītājs nāks, būs mūsu kvalitatīvā un labā spēle. Pērn sezonas beigās, kad spēle nevedās, mēs to izjutām - skatītāju kļuva aizvien mazāk un mazāk. Ceru, ka šogad rezultāts būs - jā, pats sākums nav izdevies, bet ir pārliecība, ka panākumi neizpaliks, jo pēdējos divos trīs mēnešos paveiktais darbs nekur nevar pazust. Tam jānāk ārā. Esam pārliecināti, ka sniegums un rezultāti būs labi, un skatītāji atgriezīsies tribīnēs."

Vai sadarbība ar "Mogo" paredz bonusus par katru atsevišķi uzvarēto spēli vai kopvērtējumu?
Verpakovskis: "Par kopvērtējumu. Tas arī loģiski, jo "Mogo" interesē mūsu kopējā vieta tabulā, nevis atsevišķas uzvaras."

Neiznāk tāds kā "visu vai neko"? Ja tiekat trijniekā, nodrošināt gan Eirokausu naudu, gan "Mogo" lielāku finansējumu, bet, ja netiekat trijniekā, tad nav nekā. Divas lielas ienākumu pozīcijas pazūd.
Verpakovskis: "Neteiktu, ka nekā, jo "Mogo" finansējums jebkurā gadījumā būs būtisks - pat pie neizpildītiem mērķiem."

Kā ir ar formālo pusi saistībā ar nosaukuma maiņu? Vai sezonas gaitā to tā brīvi var darīt - gan attiecībā uz Virslīgu, gan Eirokausiem?
Verpakovskis: "No Virslīgas un LFF nebija nekādu ierobežojumu. Par Eirokausiem mēs šobrīd aktīvi komunicējam, bet mēs tur vēl neesam iekļuvuši. Vēl pāragri par to spriest, bet ceru, ka nekādu problēmu nebūs [Sportacentrs.com rīcībā esošā informācija vēsta, ka, ļoti iespējams, Eirokausos ar mainītu nosaukumu startēt nedrīkstēs - aut.]. Šobrīd jāizcīna ceļazīme un tad arī varēs visas tās anketas un juridiskos jautājumus kārtot."

Vakar hokejā savā starpā tikās HK "Liepāja" un "Mogo". Vai tas neradīs jucekli, ka tagad futbolā būs arī "Liepāja/Mogo"?
Verpakovskis: "Ceru, ka nē. Galvenais, lai žurnālistiem nejūk. Man vismaz tas problēmas nerada."

Čerņagins: "No mūsu puses viss ir vienkārši - mums sports patīk. Gan futbols, gan hokejs un ceru, ka kādu dienu tas būs arī kāds spēcīgs basketbola klubs. Mūsu galvā tas jucekli nerada."

Tātad kā uzņēmums augat un līdz ar šo soli hokejam neko neņemat nost?
Čerņagins: "Jā, šobrīd mūsu atbalstāmie vaļi ir futbola klubs "Liepāja/Mogo", hokeja klubs "Mogo" un no šīs sezonas arī motokrosa komanda "MX Moduls". Tie ir trīs galvenie virzieni, nākamgad atkal skatīsimies atkarībā no uzņēmuma rezultātiem."

Kā jūties Liepājā?
Pertija: "Labi. Šo divu mēnešu laikā, kopš strādāju, mans galvenais uzdevums pēc iepriekšējās neveiksmīgās sezonas bija atgriezt spēlētājos ticību. Lielākoties ar saviem palīgiem atrodamies stadionos. Galvenais ir ticība, jo spēlēt viņi prot un ir paveikts milzīgs darbs - nav variantu, ka šis darbs varētu pazust. Ir vēl noteiktas saiknes, kas jānostiprina. No tiem, kuri ir pirmajā komandā, nav neviena, kuram nevarētu uzticēties. Visādi citādi jūtos komfortabli."

Šodien atgriežaties Liepājā vai pa taisno uz Olaini [piektdienas vakarā Olainē "Jelgava" pret "Liepāju" - aut.]?
Pertija: "Rīgā ieradāmies visi kopā ar komandu, paliekam pa nakti Rīgā, rīt uz Olaini. Treniņu jau esam aizvadījuši - tas notika 10 no rīta vēl Liepājā. Šodien treniņa vairs nebūs, bet pirms tam katru dienu treniņu aizvadījām plkst.18:00, kas aptuveni sakrīt ar spēles sākuma laiku [19:00 - aut.]."

Sponsoru finansējuma apmērus nenosaucāt, bet kāds ir kluba šī gada budžets?
Verpakovskis: "Gada beigās tie varētu būt 800 tūkstoši eiro, neskaitot iespējamo dalību Eirokausos. Gada laikā šī summa atkarībā no Eirokausiem var mainīties."

Vai uzskatāt sastāva komplektāciju par 100% pabeigtu un komanda ir gatava visai sezonai?
Pertija: "Domāju, ka jā - mums katrā pozīcijā ir konkurence. Neslēpšu, ka ir futbolisti, kuri šobrīd nav savā labākajā formā, taču esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā labākā forma tiks sasniegta. Starpsezonā kluba ideoloģiju nemainījām, taču pamainījām virzienus sportiskajā ziņā attiecībā uz to, kādu futbolu vēlamies spēlēt. Tāpēc paņēmām tādus futbolistus, kuri iederas šajā bildē. Protams, vasarā kādu varam paņemt klāt, no kāda varam atteikties, taču uzskatu, ka komplektācija veikta labā līmenī."

Vai visi leģionāri jau ir ierindā?
Pertija: "Jā, visi ir atbraukuši, bet klubs vēl risina papīru jautājumus un pagaidām vēl ne visi drīkst spēlēt."

Kad Mauritānijas futbolisti varētu spēlēt?
Verpakovskis: "Visdrīzāk pēc izlašu pauzes [tā iestāsies pēc 2. kārtas - aut.]."

Kā viņi izskatās?
Verpakovskis: "Smuki [smaida]. Viss kārtībā, viņi izskatās labi arī uz mūsu spēlētāju fona, jo Mauritānijas čempionātu skatīties ir viena lieta, bet šeit ir kaut kas cits. Arī šeit viņi izskatās labi un, domāju, viņi būs ļoti labs pastiprinājums komandai. Pozīcijas? Balsta pussargs un uzbrūkošs pussargs, kurš var spēlēt arī par uzbrucēju."

Vai bijāt pārsteigts, kad Oskaru izsauca uz izlasi?
Pertija: "Ar viņu runājām jau janvārī un teicu, ja viņš izvēlēsies to virzienu, ko es piedāvāju, tad viņu izsauks uz izlasi. To pašu teicu vēl trim četriem spēlētājiem. Man par Oskaru liela izbrīna nebija, jo zinu, ka viņš ir liels profesionālis - viņš vienkārši bija jāsaved kārtībā. Caur treniņiem, caur teorētiskām nodarbībām. Viņš ir spēcīgs, profesionāls puisis, tāpēc nekāda izbrīna - tā tam bija jābūt."

Pirms dažiem gadiem līdzīga situācija bija ar Juri Laizānu - Pertija teica, ka savedīs viņu kārtībā un Laizānu izsauks uz izlasi. Tā arī notika. Kurš būs nākamais?
Pertija: "Bija Laizāns, bija Morozs, bija Gabovs un vēl daži spēlētāji, kuri neticēja saviem spēkiem. Sāku savu stāstu, ka daži mūsu komandā ir zaudējuši ticību - mūsu uzdevums ir šo ticību viņos iedvest. Caur agresiju pozitīvā nozīmē viņi noteikti sevi atradīs. Pēc tam izlasē būs vēl trīs uzvārdi [smiekli], esmu par to pārliecināts."

Grebis.
Pertija: "Grebis jau notievējis. Kā "Patrick Hellmann" modelis - īsts skaistulis kļuvis [smaida]."

Tie ir pirmie Tamaza darba augļi, ka tiki izlasē?
Kļava: "Laikam ir, jā. Varbūt treneris ticēja pat vairāk nekā es, ka izlasē tikšu. Bet viņa vārdi apstiprinājās - tagad ticu visiem viņa vārdiem. Man vienkārši nav iemesla neticēt."

Vai esi nikns uz Gorkšu un vai, tāpat kā daži Liepājas līdzjutēji, uzskati, ka pagājušajā gadā viņš tik augstu nelēca kā tagad?
Verpakovskis: "Labs jautājums. Uz viņu neesmu nikns, esmu nikns par to, ka zaudējām un neapmierināts ar spēli un rezultātu. Protams, ka prieks par Kasparu, kurš iesita. Teiksim tā - pagājusī sezona arī viņam nebija tā veiksmīgākā. Prieks, ka viņš ir atgriezies tik labā līmenī, iesita golu un viss ir kārtībā. Domāju, ka tā ir mūsu pašu vaina, ka ļāvām viņam iesist, nenosedzām viņu un paši neiesitām. Protams, ka neesmu uz viņu nikns, viss ir kārtībā. Mēs vēl sazvanāmies [smaida]."

Kāds ir Viktora Dobrecova statuss un saistība ar "Liepāju"?
Verpakovskis: "Viņš ir palicis mūsu sistēmā, viņš strādās ar mūsu sporta skolas talantīgākajiem jauniešiem un arī palīdzēs Grobiņas komandai 1. līgā. Grobiņas komandā, domāju, būs pieci mūsu audzēkņi, kuri spēlēs 1. līgā. Tas būs spēļu prakses iegūšanas nolūkā. Tie ir spēlētāji, kuri pārauguši dublieru komandas līmeni un pagaidām neiztur konkurenci Virslīgas komandā. Tie būs salīdzinoši skaļi vārdi - futbolisti, kuri ir spēlējuši Virslīgā. Viņi palīdzēs Grobiņai."

Kā ir aprast ar jauno situāciju, kad ir tik daudz leģionāru?
Kļava: "Mūs visus apvieno futbols. No kuras valsts un ar kādu ādas krāsu - tas ir otršķirīgi. Pirmkārt, svarīgi, lai tu esi sakarīgs cilvēks un iejūties kolektīvā. Ja tas ir, tad problēmu nav - pat neskatoties uz to, ka ne visi prot krieviski vai angliski, mēs kopēju valodu laukumā atrodam. Ārpus laukuma ir grūtāk - sazināmies ar žestikulēšanu. Viņi pa drusciņai mācās - krieviski, latviski, angliski. Laika jautājums."

Nav tā, ka mauritānieši "čupojas" savā starpā?
Kļava: "Loģiski - viņi ir četri un pagaidām viņi vairāk kopā turas. Ja mēs, četri latvieši, aizbrauktu uz Āfriku, mēs arī kopā turētos. Tas ir tikai normāli. Viņiem ir jāiedzīvojas, pagaidām tikai nedēļa aizritējusi. Mēs viņus neraujam ārā un nesakām "Runājiet latviski!" [smaida]."

Atskaitot slaveno futbola valodu, cik valodas treniņos un sadzīvē var dzirdēt?
Kļava: "[Sāk uz pirkstiem skaitīt - aut.] Latviešu, krievu, gruzīnu, spāņu..."

Verpakovskis: "[Piepalīdz] Angļu, franču."

Kļava: "Jā, angļu, franču. Un tad senegāliešiem vēl ir sava valoda. Vēl ir mauritānieši. Tas viss sanāk ļoti izglītojoši [smiekli]."

Gaisā virmo runas, ka Liepājā drīz varētu parādīties halle.
Verpakovskis: "Mēs gribētu, lai halle drīz parādās, bet pagaidām šis jautājums ir nedaudz iesprūdis. Bet pamazām mēs ejam maziem soļiem uz priekšu un mēģinām rast risinājumu, kur un kā atrast finansējumu. Mēs halli Liepājā noteikti gribam un tā mums ir vajadzīga - pat ne tik ļoti pirmajai komandai, bet vairāk bērnu un jauniešu sporta skolai. Tā ir vajadzīga, lai bērni ziemā, kad laika apstākļi ir neapmierinoši, var komfortabli un labi trenēties, paslēpjoties no vēja, lietus, sniega. Ceram atrast finansējumu. Ja būs halle, tad mums būs nodrošināti visideālākie apstākļi visos gadalaikos. Domāju, tas ir ļoti būtiski, un mēs kopā ar Liepājas Olimpisko centru, kas mūs šai idejā atbalsta, atrisināsim šo problēmu."

Vietējiem Liepājas medijiem ieminējis par treniņbāzi.
Verpakovskis: "Šobrīd projektā, kas ir skiču uzmetums, ir ietverta arī viesnīca ar 20 numuriņiem 40 cilvēkiem. Bet, protams, tas viss sadārdzina šo projektu, un viss ir atkarīgs no finansējuma. Ja mēs uzreiz tur varēsim uzbūvēt mazu viesnīciņu, tad tas, protams, būs ideāli un tiks atrisināts jautājums arī par treniņbāzi."

Tas ārpus pilsētas?
Verpakovskis "Nē. Pēc šī projekta plānojam uzlikt to uzlikt "Olimpijas" stadionā - tur jau ir sintētiskais laukums, un ir plāns uzlikt to virsū uz esošā laukuma. Tad tur uzreiz uz vietas būtu zaļais laukums, halle, viesnīca un arī mazie "Mini-Pitch" laukumi, kur var spēlēt. Tur viss uz vietas būtu. Tas arī būtu netālu no "Daugavas" stadiona, tā ka viss būtu koncentrēts Liepājas centrā, kas būtu ideāli."

Āfrikas stāsts

Kas interesants bija Mauritānijā - ne tikai no futbola viedokļa?
Pertija: "Mauritānija, protams, atšķiras no Latvijas pēc visiem parametriem - arī futbola ziņā. Atradāmies tur četras dienas un galvenais uzdevums bija izvēlēties spēlētājus, kurus galu galā tad arī atvedām. Mums tur nebija sevišķas iespējas baudīt tūrismu, bet tā, protams, bija interesanti - biju tur pirmo reizi. Neko īpašu tur neredzēju, tā ir Āfrika. Dažreiz tur skaties apkārt un reāli sāc novērtēt to, kur mēs ikdienā dzīvojam. Redzējām, kā bērni tur futbolu spēlē basām kājām smiltīs un cik ļoti viņi futbolu mīl. No turienes atvedām iespaidus, kurus šeit varējām nodot saviem futbolistiem, proti, šeit Latvijā ir visas iespējas, lai spēlētu futbolu. Tur tā nav. Paradokss ir tāds, ka, atbraucot futbolistiem no turienes šeit, var redzēt atšķirības. Tas ir pluss no šī brauciena - to redzēt. Redzēt, kādos apstākļos viņi trenējas. Un pat tādos apstākļos viņiem trenējoties, mēs varējām izvēlēties tehniskus spēlētājus - tos pašus divus mūsu mauritāniešus, kuri tehniski ir tik labi apveltīti, tik labi izrīkojas ar bumbu, domāšana. Pat lika aizdomāties, vai mēs paši neatrodamies Āfrikā, nevis viņi. Tādas domas zibsnīja. Spēlētājiem saku, ka mums ir visi apstākļi, lai spēlētāji būtu daudz tehniskāki. Ir jāiegulda milzīgs darbs un ar to arī tagad nodarbojamies. Latvijā nevar nosaukt daudz uzvārdu, kuri būtu tik tehniski. Bet es nevaru veidot komandu, ja netiek likts akcents uz šādiem [tehniskiem] futbolistiem."

Varējāt tur izvēlēties jebkuru?
Pertija: "Principā jā. Un mēs arī divus labākos paņēmām. Piemēram, Della spēlē Mauritānijas izlases pamatsastāvā un spēlē augstā līmenī - pret Tunisijas izlasi un tā tālāk. Šis puisis spēlē augstā līmenī un domāju, viņš mums ļoti palīdzēs. Nebija tā, ka aizbraucām un paņēmām jebkuru - izvēlējāmies izlasē spēlējošu futbolistu, kurš piedalās Āfrikas Nāciju kausa izcīņā."

Nebūs problēmas ar izsaukumiem uz izlasi tālajā Āfrikā?
Verpakovskis: "Noteikti, ka būs, arī nupat atnāca jau izsaukums no izlases. Ar to vienmēr jārēķinās, ja gribi parakstīt līgumus ar augsta līmeņa spēlētājiem - vienmēr būs tie izsaukumi uz izlasi. Bieži ir interešu konflikts - kluba treneris ne vienmēr labprāt palaiž spēlētāju, it sevišķi, ja ir tik tāls lidojums kā uz Āfriku vai Dienvidameriku. Diemžēl ar to jārēķinās, vajadzēs kaut kā ar to sadzīvot un meklēt kompromisus."

Zuntners sacīja, ka vistalantīgāko tomēr atstājāt Mauritānijā, jo viņam ir tikai 11 gadi...
Pertija: "Jā, talantīgākais bija šis te puišelis, kurš mūs satrieca - ar savu bezkaunību laukumā, ar to, kā viņš paņem bumbu un vēlas visus apspēlēt. Un, lai cik dīvaini būtu, viņam tas arī izdodas. Jā, šobrīd viņš palika tur, bet domāju, agri vai vēlu, mēs šo puisi iegūsim. Tur ir tāds talants, ka viņu var tālāk virzīt lielajā futbolā, jo Āfrikā ar to ir problēmas.

Draugi, lieta tāda, kaut kur lasīju, ka mēs, redz, ņemam šos afrikāņus un vietējiem sastāvā nepietiks vietas. Nekā tamlīdzīga! Mēs šos afrikāņus neņemam ar mērķi, ka visi obligāti jāliek sastāvā. Ja pamanījāt, Virslīgas pirmajā spēlē vispār neviena nebija. Un rīt [pret "Jelgavu"] būs tikai viens. Atskaitot sportisko pusi, futbolā ir arī biznesa puse. Mēs varam afrikāņus mierīgi sagatavot, pēc tam noorganizēt viņiem transfēru, un šādā veidā palielināt klubam budžetu. Gribu, lai jūs saprastu pareizi - mēs neņemam šos spēlētājus, lai pastumtu malā vietējos. Tas, pirmkārt. Tālāk bieži dzirdu, ka jāspēlē vietējiem. Respektīvi, liepājnieki uzskata, ka komandā jāspēlē Liepājas audzēkņiem. Nav tāda jēdziena "jāspēlē". Spēlēs tie, kuri ir spēcīgi! Vai tas būtu liepājnieks vai daugavpilietis. Daudzi to uztver citādi. Ir bijuši gadījumi, gan Liepājā, gan "Skonto", gan Daugavpilī, kad ap kādu konkrētu futbolistu tiek sacelta tāda aura, ka viņš ir vistalantīgākais. Bet pēc tam, kad viņam ir jāspēlē, izrādās, ka viņš nemaz nav vistalantīgākais. Tāpēc mākslīgi mēs nevienu [par zvaigzni] neveidosim, jo tad viņi arī futbolu spēlēs mākslīgi. Būsi stiprs, spēlēsi. No Liepājas vai Mauritānijas - tam nav nozīmes. Mūsu uzdevums ir izveidot labu komandu. Spēcīgu un ātru. Šīs rindas noteikti lasīs liepājnieki - 24 stundas diennaktī mēs domājam par futbolu. Nosacīti - 18 stundas strādājam, sešas stundas guļam. Mēs nepārtraukti domājam, kā uzlabot sniegumu. Nav tā, ka esam Liepājā, lai nodarbotos ar kaut kādām muļķībām [херной - krievu val.]. Tāpēc lai visi ir mierīgi - noteikti būs labs sniegums un baudījums. Apsolu to, jo zinu, kādus futbolistus esam paņēmuši, kādu darbu esam veikuši. Bet, lai viss būtu ideāli, divi mēneši ir par maz. Taču viss būs labi."

Verpakovskis: "Piebildīšu par situāciju, ka mums šogad ir tik daudz leģionāru. Protams, ka Liepājā būs daudz neapmierināto un viņi gribētu redzēt vairāk mūsējo. Taču nevienam tiešām netiks liegts ceļš uz sastāvu, bet vieta sastāvā ir jāizcīna. Diemžēl Latvijā bieži saskaramies ar to, ka, ja Latvijā ir talantīgs spēlētājs, mēs viņu gribam mazliet mākslīgi likt sastāvā, lai gan kluba, gan izlases interesēs viņu pārdotu. Bet pēc tam sākas nākamā problēma, ka, aizbraucot uz ārzemēm, viņš nav gatavs tai konkurencei, kas ir šai jaunajā klubā, jo tur viņu mākslīgi neviens neliek sastāvā. Diemžēl šeit spēlētājs tiek izaudzināts siltumnīcas apstākļos un, aizbraucot uz ārzemēm, viņam šķiet - ja nenospēlēs vienu spēli labi vai nebūs gatavs, ka nekas nenotiks, viņš tik un tā spēlēs spēli otro, trešo, ceturto. Diemžēl ārzemju klubos tā nenotiek, jo tur uz viņa vietu uzreiz ir divi vai trīs citi spēlētāji, un uzreiz tiek likts nākamais. Mēs gribam viņus jau šeit labāk sagatavot, lai jau šeit būtu konkurence par vietu sastāvā un lai reāli katrā spēlē viņam būtu jārāda maksimālais rezultāts, nevis var spēlēt ar sajūtu - nenospēlēšu labi šodien, varbūt izdosies pēc nedēļas un viss būs kārtībā. Tā vieta ir jāizcīna un jāizcīna jau šeit "Liepājā". Un tad, aizbraucot prom uz nākamo līmeni, viņš būs vairāk gatavs tam."

Tas bija domāts par Jāni Ikaunieku un viņa Francijas pieredzi?
Verpakovskis: "Jā, Jānis noteikti varētu būt viens no tiem piemēriem, jo uzskatu, ka tehniski un fiziski viņš bija gatavs, lai aizķertos "Metz" rindās un, domāju, to pierādīja tās dažas spēles, ko viņš tur nospēlēja. Redzēju tās spēles un uzskatu, ka viņš galīgi nekrita ārā un varbūt pat bija viens no labākajiem. Tas nozīmē, ka tehniski un fiziski viņš bija tam gatavs. Domāju, vairāk problēma bija psiholoģiski - viņš nebija gatavs tik lielai konkurencei, kāda bija tur. Tur treneris, ja viņš redz, ka spēlētājs kādu nedēļu slikti trenējas vai slikti nospēlē 45 minūtes, mierīgi var ielikt nākamajā spēlē citu futbolistu. Vismaz mans uzskats ir, ka Jānis nebija gatavs tieši tīri psiholoģiski. "Liepājā" viņš juta, ka, lai kā viņš nospēlēs, nākamajā spēlē viņš būs sastāvā."

Kādas ir būtiskākās atšķirības starp Latvijas un Mauritānijas atšķirībām, tostarp futbola infrastruktūras ziņā?
Verpakovskis: "Tur, kur mēs bijām, infrastruktūras apstākļi bija diezgan līdzīgi Latvijas situācijai - sintētiskais laukums, maza tribīnīte. Jūs zināt mūsu infrastruktūras līmeni un tur tas līmenis diemžēl ļoti neatšķīrās - lai kā arī gribētos, lai atšķirtos. Lai gan, protams, pieļauju, ka tur ir arī stadioni, kas ir daudz sliktāki, bet tur, kur mēs bijām, tur bija OK. Par futbola līmeni runājot, protams, tur ir sava specifika - Āfrikas futbols ir zināms ar to, ka viņiem ļoti patīk spēlēt individuāli, ar izklupieniem divām kājām uz priekšu [smaida], kas ir ļoti populāri starp Āfrikas aizsargiem. Bet kopumā skaidrs, ka tie futbolisti, kuri bija tehniski un fiziski labi, uzreiz izcēlās tajā līmenī un to varēja redzēt. Protams, varbūt taktiski viņi nav tik gudri apmācīti vai arī ir apmācīti, bet vienkārši neizpilda trenera norādījumus - nezinu, grūti pateikt. Tie, kas izcēlās, tie izcēlās - viegli varēja noteikt, ka viņi ir labāki par pārējiem. Un nebija tā, ka es viens pats izvēlējos vai Tamazs viens pats izvēlējās - bijām trijatā [arī Zuntners - aut.] un mums visiem trijiem domas sakrita par visiem spēlētājiem, tā ka mēs lēmumus pieņēmām kolektīvi."

Vai šiem paņemtajiem spēlētājiem bija arī kādi citi piedāvājumi un vai vispār tā ir regulāra prakse, ka no citurienes brauktu uz Mauritāniju ņemt spēlētājus?
Verpakovskis: "Protams, ka viņiem galvenais mērķis ir tikt no Āfrikas uz Eiropu, un viņi ir ļoti pateicīgi, ka viņiem ir tāda iespēja. Tāpēc arī Tamazs teica, ka viņi atšķiras no mūsējiem - viņi atšķiras ar motivācijas līmeni, jo viņi saprot, ka tā varbūt ir viņu vienīgā iespēja šeit aizķerties, parādīt kaut ko un tikt prom no Āfrikas. Futbols ir viņu vienīgā iespēja dzīvē - tikt prom no tā dzīves līmeņa, kas viņiem ir tur. Ar to viņi visvairāk atšķiras no mūsējiem. Par šādu praksi - Eiropas skauti tur diezgan daudz dodas. Kad bijām Senegālā, mēs tur bijām otrajā spēcīgākajā akadēmijā un arī uz to spēli bija Eiropas skauti un skatījās spēlētājus. Un tieši viens no tiem klubiem, pret kuru spēlēja mūsu izvēlētais senegālietis [Verpakovskis nosauca uzvārdu - aut.], skaitās "Metz", kur bija Ikaunieks, fārmklubs. Un viņiem patiešām noslēgts sadarbības līgums un labākos spēlētājus viņi savāc pie sevis uz "Metz" akadēmiju un dublieriem. Tā ka Āfrikā tā ir ierasta prakse. Tieši Mauritānijā varbūt nē, mēs skautus neredzējām, bet Senegālā gan bija. Senegālas vārds, protams, futbolā ir skaļāks. Mūsu gadījumā tā bija arī Mauritānija, kuru paši mēs nekad neizvēlētos, taču sakrita tā, ka vienam no mūsu kluba atbalstītājiem ir bizness Āfrikā un viņa biznesa partneri ir Mauritānijā. Un tas Mauritānijas partneris ir Mauritānijas Futbola federācijas bijušais prezidents, kuram tagad tur pieder pašam savs klubs. Pēc viņa uzaicinājuma turp aizbraucām un iepazināmies ar to līmeni un viņu spēlētājiem."

Vai jums pašiem arī nebija doma noslēgt sadarbības līgumu?
Verpakovskis: "Principā tā sadarbība ir noslēgta - varbūt tā nav uzlikta uz papīra, bet mums ir ar viņu vienošanās un jebkurā brīdī mēs to sadarbību varam noslēgt. Tā arī ir runāts nākotnei - viņš savus talantīgākos spēlētājus ir gatavs dot mums."

Kāds ir viņu atalgojums?
Verpakovskis: "Sevišķi neatšķiras no mūsu spēlētāju atalgojuma - skaidrs, ka viņi šeit nepelna nekādus lielos tūkstošus. Viņiem tā ir kā iespēja tikt vēl kaut kur tālāk uz Eiropu. Viņi to uzskata kā pakāpienu - cerams, ka mēs viņiem palīdzēsim spert to nākamo soli. Tā ka viņi ir gatavi braukt par adekvātu atalgojumu un nekādas lielās algas viņiem nevajadzēja solīt."

Kur viņi dzīvo Liepājā?
Verpakovskis: "Liepājā viņi izmitināti vienā lielā privātmājā, ko īrējam. Tur ir daudz nodalītu istabu. Šobrīd bāzes mums nav, bet šo privātmāju uztaisīsim viņiem kā bāzi. Cerams, tas ir tikai kā pagaidu variants līdz brīdim, kad būs tā halle ar viesnīcu."

Viņiem ir kāds mentors, kurš uzrauga viņus?
Verpakovskis: "Ir ideja, ka būs cilvēks, kurš to darīs un pieskatīs viņus, bet pagaidām nekādu problēmu nav bijis. Pagaidām darām to paši kopīgiem spēkiem. Dāvids Jansons ["Liepājas" menedžeris - aut.], viņš mums cilvēks-orķestris [smaida]. Redzi, Dāvid, pat divreiz tevi šodien pieminēju."

Jansons: "Pa visiem šiem gadiem [smiekli]."

Kreipāns: "Par nākamo jāmaksā [smiekli]."