Mazurs: "Beitmona vērtība, spēlējot Ogrē, pieauga trīs reizes"

Latvijas basketbola līga var lepoties ar augsta līmeņa treneriem. Valstī uzaugušie speciālisti pēdējās divās desmitgadēs bijuši pieprasīti Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Gruzijā. Ainars Bagatskis vada Ukrainas izlasi. Roberts Štelmahers trenē Latvijas valstsvienību, bet Gundars Vētra, Mārtiņš Zībarts, Ainars Zvirgzdiņš, Mārtiņš Gulbis strādājuši vai strādā FIBA Eirolīgas klubos.

Nikolajs Mazurs elitē iekļuva ātri – 2015. gada pavasarī viņš, būdams 34 gadus vecs, aizveda “VEF Rīga” līdz ceturtajam Latvijas titulam. Tā paša gada jūnijā tika apstiprināts par pazīstamā Krievijas kluba Maskavas “Dynamo” galveno treneri. Sekoja darba gaitas trīs VTB līgas klubos – Tbilisi “Vita” (2016), Saratovas “Avtodor” (2016) un Permas “Parma Basket” (2017-2019).

Mazurs noslēdza ar “Parma Basket” līgumu pēc sistēmas 1+2, nostrādājot komandā pusotru sezonu – pušu ceļi pēc abpusējas vienošanās šķīrās 2019. gada februārī. Tas bija viņa līdz šim augstākais lidojums klubu trenera darbā – Perma IR basketbola pilsēta.

“Ieguvu milzīgu pieredzi, strādājot zem spiediena,” atcerējās Mazurs. “Piedzīvoju, ka Rīgas lieluma pilsētā visi zina, ka esi basketbola treneris. Ja uzvari, tevi ciena un klanās. Ja zaudē – aplej ar sūdiem. Tā ir dzīves sastāvdaļa, taču īsto Permas kluba fanu atbalsts bija tiešām patiess.”

Uz vietējās tehniskās universitātes bāzes izveidotā komanda “Ural Great” (1995-2008) gadsimtu mijā kļuva par vienu no Krievijas basketbola flagmaņiem. Olimpiskais čempions Sergejs Belovs kopā ar permiešiem divas reizes uzvarēja Krievijas čempionātā (2001, 2002), triumfēja Šarūna Marčuļona izveidotajā Ziemeļeiropas basketbola līgā (2001) un Krievijas kausā (2004).

“Ural Great” bankrotēja, bet 2012. gadā uz skatuves uznāca “Parma Basket” – klubs, kurš četru sezonā laikā veica ceļu no Augstākās līgas (pēc spēka trešā) līdz VTB līgai. Mazurs pārņēma komandu, kura pirmajā sezonā elitē finišēja ar bilanci 1-23. Baušķenieka vadībā klubs atkal nostājās uz panākumu ceļa, pusotras sezonas laikā tiekot pie desmit panākumiem (bilance 10-29, priekštecim un pēctecim Vasilijam Šušakovam 3-32).

Viena no lielākajām uzvarām – 2018. gada 16. decembrī “Parma” mājās pieveica toreizējo Eirokausa komandu Kazaņas UNICS ar 68:66. Mazuram bagātais Tatarstānas klubs bija labi zināms – divas sezonas iepriekš viņš strādāja tajā kā Eirolīgas trenera Jevgeņija Pašutina asistents. No Mazura rokas divreiz krita VEF un “Kalev”, pa vienai reizei “Astana”, “Nizhny Novgorod”, “Avtodor”, “Enisey” un “Tsmoki Minsk”.

Trenerim nav iekšēja aizvainojuma par šķiršanos. “Manuprāt, sākums, spēlējot ar mazu budžetu, bija ļoti labs. Domāju, ka izveidojām jaunus standartus, jaunu darba kultūru, kuru turpina jaunais “Parma” treneris (Kazis Maksvītis). Atlaišana ir daļa no darba procesa. Vari būt šeit, pēc tam tur un atgriezties tajā pašā vietā. Trenera darbā nekad nevari zināt, kas notiks.”

Mazurs turpina rādīt meistarību, lai arī nedaudz zemākā līmenī. Viņa vadībā Ogre pērn izcīnīja 15 uzvaras pēc kārtas, divreiz piekāpās tikai VEF un pirmo reizi kluba vēsturē ieguva sudraba medaļu. Simpātiski, ka komandas kodolu veido vietējās basketbola skolas audzēkņi – 2019. gada bronzas komandā tādi bija četri, pērn pieci.

“Rinalds Sirsniņš, Kaspars Bērziņš, Kristaps Dārgais – visi trīs saistīti ar Ogres basketbolu. Jaunais Toms Liepiņš trenējas pie Pētera Ozoliņa, bet Niks Jansons atgriezies dzimtajā pilsētā. Renārs Magone ieprecējies Ogrē, pilsētā dzīvo Jānis Pozņaks un Lauris Mizis. Lielākā daļa komandas ir Ogres džeki.”

Trenerim otro gadu ir atvērtais līgums, taču viņš nesteidzas pamest viesmīlīgo pilsētu. “Pagājušajā sezonā saņēmu citu klubu piedāvājumus, taču tie nebija maiņas vērti. Komanda spēlēja labi – bija sajūta, ka jāpaliek Ogrē. Jāpieņem to, kas dots tagad. Jāizmanto katra dotā iespēja – domāju, ka mēs savējo izmantojām lieliski. Process turpinās – mēģinām sākt ceļu no sākuma.”

Mazurs pirmssezonas preses konferencē 30. septembrī izteicās, ka komanda spērusi soli uz priekšu. “Domāju, ka šovasar mainījās katrs spēlētājs. Pagājušā sezona iedeva pārliecību, tādēļ katrs kļuva nedaudz labāks. Esam uz pareizā ceļa. Viena lieta, ka spēle bieži izšķiras pēdējās epizodēs. Mēs uz to skatāmies plašāk – kā vides un procesa veidošanu. Lai darbā būtu progress!”

Kas ir simpātiskākais kluba koncepcijā? “Patīk, ka Ogrei ir ambīcijas un plānveida stratēģiskais redzējums. Klubs parādījis, kā var pāriet no LBL otrās divīzijas līdz cīņai par Latvijas medaļām. Spēlētāji tiek izsaukti uz valstsvienību, piesaista un palielina interesi par basketbolu. Tiek domāts par jaunas zāles būvi, līdzjutēju piesaisti.”

Latvijas devītajā lielākajā pilsētā basketbols nav tikai sporta veids. “Ogrē veido vidi, kurā sports ir kultūras daļa. Basketbols kā pilsētas svētki. Tas ir pats galvenais. Vari uzvarēt, vari zaudēt, taču tas notiek ar spēlētāju azartu, cīņu un enerģiju. Ir fanu pulks un atbalstītāju emocijas, kuru dēļ ir vērts spēlēt.”

Ogre – komanda ar vienu leģionāru. Pērn tika trāpīts par 200 procentiem – Džeimss Beitmons tika atzīts par LBL sezonas labāko ārzemnieku. “Loyola Marymount” absolventu nebija iespējams noturēt. “Nevarējām konkurēt par viņu no paša sākuma – Beitmona cena pieauga trīskārt. Pat neizskatījām iespēju par viņa paturēšanu. Skatīsimies, kā veiksies Laionsam. Ja vajadzēs, veiksim izmaiņas.”

Klubam ir labi spēlētāji un treneri, tomēr ierobežotās finanšu iespējas nozīmē, ka manevri sastāvā iespējami jebkurā dienā. “Kasparam Bērziņam ir atvērtais līgums. Viņš var pieņemt cita kluba piedāvājumu, bet pašlaik trenējas un spēlē kopā ar mums. Neliksim viņam šķēršļus – koncentrējamies kopīgajam darbam.”

Pārbaudes spēļu kalendārs mainījies par 50%. “Nācās atteikties no sparingiem pret Lietuvas komandām – gribējām spēlēt pret (Eirokausa klubu) Panevēžas “Lietkabeli”, Pasvales “Pieno žvaigždes”, Utenas “Juventus”, arī “Prienai” un Šauļiem. Beigās divreiz spēlējām pret Latvijas Universitāti, vienreiz pret Liepāju, divreiz pret Šauļiem un vienreiz pret “Lietkabeli”.”

Nozīmīgs jaunums – treneris iesaistījies spēlētāju atjaunošanās procesos. Ogrē tie ir dažādi un daudzveidīgi – sākot ar ziemas peldēm Dubkalnu karjerā un beidzot ar elpošanas vingrinājumiem. “Pats ar jogu nodarbojos vairāk nekā 10 gadus. Integrēt to darbā ar spēlētājiem sāku, strādājot Permā, tiesa, minimālā apjomā. Tagad – vairāk.”

Arī starpsezonā viņš nesēdēja, rokas klēpī salicis. Bijušais Latvijas U16, U18 un U20 izlašu treneris sarakstīja “Basketbola pašizaugsmes dienasgrāmatu” – krāsainu un bagātīgi ilustrētu ceļvedi jaunajiem spēlētājiem. Tajā apkopoti Jāņa Strēlnieka, Daira Bertāna, Anžeja Pasečnika, Rodiona Kuruca, Rolanda Šmita, Riharda Lomaža, Kristapa Dārgā un tiesneša Oļega Latiševa pieredzes stāsti, kā arī milzum daudz praktisku padomu.

Mazurs karjeras sākumā astoņas sezonas nostrādāja Rīgas VEF, būdams Valda Valtera, Rima Kurtinaiša un Ramūna Butauta palīgs. Četrkārtējais Latvijas čempions tēmē uz piekto titulu. “Ir vēlme atgriezties virsotnē – tāpēc arī strādājam. Darbs ir interesants, nezini, kur vari nokļūt – mazs vai liels resurss, jācīnās par uzvaru katrā spēlē. Favorīts vai “anderdogs”, jāmēģina atrast ceļu, kā tikt pie uzvaras.”