Kristers Zoriks: Jaunpils dzelzis ar Kalifornijas rūdījumu

Latvijas jaunatnes basketbolā pēdējos 15 gados bijis daudz spilgtu brīžu. Astoņas medaļas Eiropas čempionātos – piecas puišiem un trīs meitenēm. Seši starti Pasaules kausā – divi puišiem un četri meitenēm. Daudzas uzvarētas spēles pret basketbola lielvalstīm.

Divas vasaras izceļas pat uz šī fona. Kaspars Vecvagars un Jānis Bērziņš 2013. gada vasarā tika iekļauti Eiropas U20 čempionāta simboliskajā pieciniekā. Nedēļu vēlāk Kristaps Porziņģis un Anžejs Pasečņiks nopelnīja vietas U18 finālturnīra simboliskajā komandā.

Nākamajā vasarā pienāca U16 kadetu kārta – Kristers Zoriks un Rodions Kurucs kopā ar Latvijas izlasi kāpa uz Eiropas čempionāta sudraba pakāpiena, vienlaikus nodrošinot individuālās atzinības. Tāda izlaušanās vēl nebija piedzīvota – sešus gadus vēlāk puse nosaukto spēlē NBA.

Jāņa Gailīša trenētie kadeti Eiropas čempionātu sagaidīja Turkalnes mežos – atpūtas bāzē dažus kilometrus no Ogres. Augusta nogale bija lietaina, taču emocijas Ogres 1. vidusskolas zālē sita augstu vilni – latvieši ar Zoriku, Kurucu un Artūru Strautiņu priekšgalā spēja stāties pretī jebkuram pretiniekam.

Aukstasinīgs dzelzis – Zoriks spēlēja ar kadetu vecumā reti novērotu pārliecību un stabilitāti. Trešā vieta turnīrā brīvmetienu precizitātē, sestā vieta tālmetienos, labākais rādītājs komandā rezultatīvajās piespēlēs un bumbas turētajam mazs kļūdu skaits – Latvija varēja paļauties uz savu kapteini.

Sešus gadus vēlāk Gailītis un Zoriks atkal ir vienā komandā, šoreiz pieaugušo līmenī. “VEF Rīga” galvenais treneris vairākus gadus pacietīgi gaidīja, kamēr pienāca īstais brīdis – bieži sazinājās ar prasmīgo aizsargu un uzturēja kontaktus ar viņa vecākiem.

Studijas ASV ritēja raitāk nekā basketbola karjera. Zoriks ir nepilna mācību gada attālumā no bakalaura grāda uzņēmējdarbībā, kamēr “St. Mary`s Gaels” rindās nospēlēja tikai vienu saraustītu sezonu. Viņa iznāciens “ķeltu” kreklā sekoja diviem smagiem savainojumiem, taču treneris Rendijs Benets – viņam priekšā 20. sezona ar komandu – latvietim pa īstam neuzticējās.

“Jānis Gailītis rakstīja pagājušās sezonas vidū – jautāja, kāpēc nespēlēju,” pērngada notikumus svētdien atcerējās Zoriks. “Pastāstīju par situāciju, VEF izteica piedāvājumu. Pārdomāju iespējas un nolēmu sākt profesionāļa karjeru. Mācības varu pabeigt attālinātā režīmā.”

Ja neskaita trenera Beneta lēmumus, par Zorika novērtējumu NCAA nav nekādu šaubu. “St. Mary`s” ir elites komanda – vienīgā no latviešu puišu pārstāvētajām vienībām, kura regulāri iekļūst iknedēļas “Top 25” rangā. Tas ir pats, pats krējums ar treniņu apstākļiem augstākajā līmenī.

Zoriks norāda, ka pandēmijas sākums nav ietekmējis lēmuma pieņemšanu, taču licis ilgāk uzturēties Amerikā – “St. Mary`s” kampuss atrodas pusstundas brauciena attālumā no Sanfrancisko. “No marta līdz jūlija sākumam uzturējos Kalifornijā. Viss bija slēgts, mācības notika “online” režīmā. Daudzi komandas biedri uzreiz aizbrauca mājās. Paliku, jo zināju, ka varēs tikt zālē un trenēties.”

Aizsargs atgriezās Latvijā lieliskā fiziskā formā. “Uz baseinu un stadionu šobrīd neeju – dienas kārtībā tikai svari un basketbols. Kalifornijā paskrēju pa kalniem, uzspēlēju futbolu. Pirmā mēneša iespaidi? Komandas biedri patīk, treneris zināms – jāturpina gatavoties sezonas sākumam.”

Pirmajās pārbaudes spēlēs pret Lietuvas komandām un BK “Ventspils” viņš spēlēja augstvērtīgi, vairākkārt nopelnot vietu VEF starta pieciniekā. “Domāju, ka treneris man uzticas. Jāturpina rādīt labs sniegums, lai nepazaudētu uzticību. Ceru uz pilnvērtīgu sezonu – ka visas spēles notiks un varēsim izbaudīt basketbolu.”

Kā Zoriks raksturotu VEF šībrīža modeli? “Esam diezgan jauna komanda. Vecākais – Artis Ate. Mums ir daudz dažādu spēlētāju ar dažādiem “ieročiem”. Jāizmanto trīs atlikušās nedēļas līdz sezonas sākumam, lai visi būtu uz vienas lapas – saspēlētos.”

Zoriks vairākiem treneriem ir “savējais” – Daugavas sporta namā viņš spēlēja pie Mārtiņa Fomina, bet basketbola gaitas sāka Kurzemes austrumos. “Pirmais treneris – Ainārs Plezers Jaunpilī. Ļoti daudz palīdzēja vecāki un Jānis Gailītis U16 izlasē – pēc tās vasaras šķita, ka esmu kļuvis par daudz labāku spēlētāju.”

Kalifornija ir zeme ar lieliem klimata kontrastiem – pāris stundu laikā var nokļūt vairākās klimatiskajās zonās. Kalni, kuri nošķir “St. Mary`s” kampusu no Sanfrancisko līča, pasargāja no pārāk biežiem nokrišņiem. “Lietainākie mēneši – decembris, janvāris. Ja uzlīst lietus, uzvelc džemperi. Ziemu neesmu sajutis trīs gadus – vēl nezinu, kā būs.”

“St. Mary`s” sevi pierādījusi kā profesionāļu kalve. Pazīstamākais piemērs – Dāvja Bertāna bijušais komandas biedrs, Austrālijas valstsvienības spēlētājs Patijs Milzs. “Daudz austrāliešu – NBA spēlē arī Metjū Dellavedova. Vienu gadu mans komandas biedrs bijs Džoks Lendeils – puisis, kurš pagājušajā gadā spēlēja “Žalgirī”.”

Zoriks ir otrais “ķelts” VEF rindās. Pirmais? Īdžejs Roulends. Kalifornietis “St. Mary`s” krāsas aizstāvēja no 2003. līdz 2005. gadam, bet nākamajā desmitgadē kļuva par Rīgas komandas spilgtāko leģionāru. Lai Kristeram izdodas atkārtot un pārspēt lieliskā amerikāņa veikumu!