Kaļiņins: "Desmit būtiskos rādītājos esam līderos, taču ne gūtajos vārtos…"

RFS galvenais treneris Andrejs Kaļiņins: "Grūti runāt. Godīgi, savā dzīvē ne tad, kad pats spēlēju, ne tad, kad kļuvu par treneri, nebiju saskāries ar tādu situāciju, ar tik katastrofālu momentu realizāciju. Jau kuro spēli labi sākam, ir labs noskaņojums, laba kustība, bumbas kontrole, radām momentus, bet nevaram tos realizēt. Savukārt pie mūsu vārtiem moments - tas būtu stūra sitiens vai uzbrukums - allaž kļūst bīstams un ļoti efektīvs. "Spartaks" ir slavens ar savu efektivitāti un no katra momenta izspiež maksimumu, un šodien atkal to apstiprināja.

Gatavojoties pretiniekiem, lieliski sapratām, ka viņi labi darbojas ātros uzbrukumos. Tādēļ izveidojām zemu aizsardzības līniju, lai likvidētu brīvo telpu starp līnijām, radītu kompaktumu un Kazačoks un Habeloks, kuri efektīvi darbojās iepriekšējās spēlēs, sastaptos ar blīvumu un uzbrukumu pēdējā stadijā nevarētu izdarīt labas piespēles. Tāpat gribējām likvidēt zonas aiz mūsu aizsargu mugurām, ņemot vērā pretinieku kreisā uzbrucēja [Jevgeņija Kozlova] ātrumu. Manuprāt, kamēr rezultāts nekļuva 0:2, šo struktūru noturējām. Bet pēc tam jau sākās dzīšanās pēc rezultāta, pēc gūtiem vārtiem un struktūra, dabiski, tika zaudēta, komanda atpakaļ atgriezās lēnāk, jo bijām noskaņoti gūt vārtus un lieliem spēkiem uzbrukām.

Tādēļ spēles pēdējā trešdaļā gan starp līnijām, gan aiz muguras sāka parādīties liels plašums, un rezultāts pie tādas spēles izskaņā varēja būt arī vēl lielāks. Nevaru pārmest saviem futbolistiem par šo spēli. Katru nedēļu, katru dienu pastāvīgi viņiem saku un gribu iedvest pārliecību par saviem spēkiem, lai momentu realizēšana jau nekļūtu par fobiju. Taču pagaidām tā joprojām ir mūsu galvenā problēma, jo momentus mēs radām, pārsvars mums ir, laba bumbas kontrole ir, bet nevaram gūt vārtus. Bez tiem diemžēl nevaram cerēt uz uzvaru. Apsveicu "Spartaku" ar uzvaru."

Jūrmalas "Spartaka" galvenais treneris Mareks Zubs: "Paldies par jūsu vārdiem. Pirmkārt, gribētu pateikt, ka mums svarīgākais šajā spēlē bija atcerēties pirmo kārtu [kad RFS zaudējām ar 1:2]. Tā man bija pirmā spēle Latvijā, un nebijām priecīgi, jo punktus zaudējām pašā izskaņā. Komandu šodienas spēlei pirmām kārtām centos ļoti labi sagatavot emocionāli. No otras puses, domāju arī par fizisko pusi, jo mums šajā ziņā ir problēmas. Kā jau bieži atkārtoju preses konferencēs, mums treniņos nav pietiekami daudz spēlētāju un, kā jau viegli pamanīt, pēdējās spēles sākam ar gandrīz vienu un to pašu pamatsastāvu.

Un šodien bija viegli pamanīt, ka nebijām pietiekami ātri, nebijām pietiekami dinamiski, spēlējām praktiski vienādā ritmā un ātrumā. Ņemot vērā pretiniekus un viņu kvalitāti, bija viegli pamanīt, ka mums nebija nekādu izredžu, kad domājam tikai par fizisko līmeni un spēlētāju futbola līmeni. Taču futbols ir komandu sporta veids, un reizēm ir nepieciešama veiksme. Piekrītu trenerim – ja viņi pirmajā puslaikā būtu guvuši trīs vārtus, šobrīd runātu ko citu.

No otras puses, tā [momentu realizācija] nav tikai RFS vaina. Pēdējās spēlēs esmu ļoti apmierināts ar savu vārtsargu. Žeņa Nerugals pēdējās dienās kļuva par tēvu, un tas viņu emocionālā ziņā absolūti pārvērta uz pozitīvo pusi. Arī pret "Ventspili" viņš mūs divreiz fantastiski izglāba, un šodien bija tāpat. Protams, ka mūsu stratēģija šai spēlē bija gaidīt, būt pacietīgiem. Pieļāvām daudz individuālu kļūdu, jo īpaši pirmajā puslaikā, tāpēc RFS bija daudz iespēju. Šādā situācijā, kad komanda jūt, ka tai ir pārsvars un vārti ir tikai minūšu jautājums, viņi bieži zaudē koncentrēšanos. Un, kad pretinieki gūst pirmos vārtus, tas jau mentālā ziņā pilnībā maina spēles gaitu. Tobrīd mēs jau sākām spēlēt futbolu, nedaudz kontrolēt bumbu un bijām uzticīgi savai spēlei – pretuzbrukumiem.

Galarezultātu izšķīra daudz nianšu, un piekrītu trenerim, ka varu teikt, ka šodien RFS bija labāka komanda. Tomēr, kā to bieži saka, 11 teicami spēlētāji nenozīmē labu komandu. Un tas, ka viņiem bija pārsvars un momenti, nenozīmē, ka viņiem obligāti bija jāuzvar. Nē. Svarīgs ir beigu rezultāts. Ja gūsti vairāk vārtu, tad arī uzvari."

Var teikt, ka pirmie vārti bija izšķirošais brīdis spēlē?
Zubs: "Pilnīgi noteikti. Šādā spēlē pilnīgi noteikti."

Pirmajos ielaistajos vārtos bija pozicionāla kļūda, nebijāt gatavi izspēlei uz soda laukuma stūri?
Kaļiņins: "Vienmēr esam gatavi izspēlei, un ir futbolisti, kuri ir atbildīgi par šīm epizodēm. Tās jau būs personīgas pretenzijas teorētiskajās nodarbībās. Jā, atļāvām izspēlēt, mierīgi iecelt soda laukumā, bet tā nebija pārāk laba piespēle – bumba iekārās gaisā, ilgi lidoja -, un te ir lieli jautājumi par to, kurš nepagāja pretī piespēlētājam, un tāpat par to, kas notika pie tālā staba. Tas nebija ātrs centrējums, uz kuru nebija iespējams noreaģēt. Tā bija diezgan ilga piespēle, taču tika pieļautas individuālas kļūdas."

Ziemas kausā piecās spēlēs guvāt 16 vārtus, tagad astoņās spēlēs – tikai četrus… Kur pazaudējāt vārtu garšu – Kiprā?
Kaļiņins: "Ja vien es zinātu atbildi uz šo jautājumu… Godīgi, esmu neziņā, grūti atbildēt uz jūsu jautājumu. Pats analizēju spēles, atsevišķi analizēju šīs epizodes, kurās negūstam vārtus. Viss jebkurā gadījumā noved pie individuālās meistarības. Ja esi labā pozīcijā un ir labs moments, tad nemaz nevar būt dažādu viedokļu. Veiksme, neveiksme – tā ir prasme gūt vārtus."

Grīnbergs otro reizi pēc kārtas izgāja pamatsastāvā. Vai tas nozīmē, ka vismaz šobrīd Ulimbaševs ir izstumts no pamatsastāva?
Kaļiņins: "Nē, tā neteiktu. Jānis sevi labi parāda, bet šodien bija manāms, ka blakus viņam spēlēja vīrietis – Vardanjans. Jānis uz viņa fona vēl tomēr izskatījās pēc jaunieša. 18 gadu vecumā vēl tomēr grūti pēc kārtas aizvadīt divas, trīs, četras spēles. Tā ir psiholoģiska slodze. Pirmo spēli viņš aizvadīja spilgti, un gaidīju, ka viņš izturēs arī šo. Tomēr nākamajā spēlē jau būtu noteikti veicis rotāciju un viņu nomainījis. Man kā trenerim ir svarīgi, lai jauns futbolists sastāvā tiktu iekļauts pakāpeniski. Viņš šobrīd vēl nav gatavs katrā kārtā demonstrēt spilgtu un stabilu spēli. Šajā ziņā ar viņu apiesimies akurāti. Puisis neapšaubāmi ir talantīgs un centās, bet bija redzams, ka Vardanjans kaut kādās epizodēs vienkārši bija spēcīgāks, atņemot un savācot bumbas."

Vladislavs Kozlovs pēc spēles teica, ka "Spartaks" šobrīd ir daudz spēcīgāks nekā pirmajā kārtā. Piekrītat?
Zubs: "Noteikti. Kad spēlējām pirmo spēli un tikāmies pirmoreiz, man tā bija pirmā spēle Latvijā pēc trim nedēļām komandā. Ko gan trīs nedēļu laikā var paveikt ar komandu? Nu tie jau ir gandrīz trīs mēneši. Un situācija ir mainījusies – komanda saprot mani, esmu iepazinis spēlētājus un taktiskā ziņā ir vieglāk gatavot komandu. Pilnībā piekrītu. Kā komanda mēs esam stiprāki. Vienīgi es nezinu, cik stipri mēs esam. Pirms spēles runājām ar treneri par situāciju, un, manuprāt, tagad ir tikai pats sākums. Izšķirošais brīdis būs otrā apļa beigas, trešais aplis – tas cīņā par titulu un augstākajām vietām būs svarīgs periods. Piekrītu, ka esam stiprāki kā pirmajā kārtā, taču nezinu, cik stipri esam."

Diezgan bieži nomaināt Gauraču. Viņš pagurst vai tam ir kāds cits iemesls?
Zubs: "Viņa pozīcija klubā nedaudz mainās. Viņš pilda arī menedžera funkcijas un dara arī ko citu bez futbola spēlēšanas. Tas ir mūsu organizācijas jautājums. Tur nav nekā īpaša. Pēc pirmā puslaika vienojāmies, ka viņš spēlēs vēl maksimums 15-20 minūtes, un viņš īstajā brīdī [58. minūtē] guva vārtus. Protams, ka gribētu viņu laukumā visas 90 minūtes, taču noguruma dēļ tas bieži vien ir bīstami iespējamo savainojumu dēļ."

Kā tieši mainās viņa loma klubā?
Zubs: "Viņš daļēji pilda kluba organizatoriskos jautājumus komandas sakarā – dzīvokļi, vakariņas, ēdināšana u.tml. Viņš ir komandas iekšienē un cenšas palīdzēt spēlētājiem, ārzemniekiem tikt galā ar tādām sīkām niansēm. Arī tas prasa enerģiju, un viņš vēlas saliedēt komandu. Tas ir īpašnieku jautājums. Gan viņš, gan es piekrītam šādai situācijai, un šobrīd mums struktūras, organizācijas ziņā nav pārāk lielas teikšanas. Katra loma ir svarīga. Cik zinu, viņš sevi gatavo arī nākotnei – varbūt viņš būs kluba, spēlētāju menedžeris. Viņš vēlas palikt futbolā, bet viņš īsti nezina, vai vēlas būt treneris, jo tas nav viegls darbs. Taču galvenokārt viņš joprojām ir futbolists. Un, esot laukumā, viņš ir kapteinis. Viņš komandai ir ļoti svarīga persona, un negribu viņu zaudēt, tādēļ iedevu nelielu atpūtu. Viņam nav obligāti jāspēlē visas 90 minūtes, jo īpaši šādā situācijā, kad esam guvuši otros vārtus un viņš ir atdevis visus 100%, ir iztukšots."

Kamēr Mareks uzsver, ka viņiem tagad tikai viss sākas, jūs atpaliekat jau desmit punktus. Tas ir daudz, tas ir atgūstams?
Kaļiņins: "Atspēlēt to, protams, var, bet situācija ir sarežģīta un vietu, protams, ieņemam ne tuvu to, kurā vēlamies būt. Tagad jau būs atkarīgs, vai visiem pietiks pacietības un vai būsim pietiekami spēcīgi, lai izturētu un ietu uz priekšu. Ja šī momentu nerealizēšanas sērija pārtrūks – piekrītu Marekam, ka izšķirošais būs trešais ceturtais aplis. Desmit punktus var atspēlēt, jo īpaši, ja mums ir sešas septiņas komandas, kuras cita citai atņem punktus, un punktus zaudēs visi. Viena stabila sērija uzreiz var komandu pacelt uz pirmo trijnieku un dot pārliecību."

Jau teici, ka pats īsti nemaz nezini, kādēļ komanda negūst vārtus. Skaidrs, ka tas ir komplekss process, tomēr kur ir tā pati galvenā problēma – saasinošās piespēles, centrējumi, tikai noslēguma sitiens…?
Kaļiņins: "Panika būtu tad, ja mēs kontrolētu bumbu un nebūtu momentu. Vai tad, ja vispār nekontrolētu bumbu un vienkārši sistu uz priekšu. Manuprāt, mums viss kompleksi sanāk diezgan labi. Jā, izņemot momentu realizāciju. Tikko saņēmām InStat pirmā apļa analīzi. Šķiet, desmit izšķirošos rādītājos esam pirmajā otrajā vietā. Izņemot gūtos vārtus…"

Bumbas kontrolē, sitienos pa vārtiem, sitienos pa jūsu vārtiem...
Kaļiņins: "... divcīņas, sitieni, asās piespēles, daudz punktu, kur esam vadošajās vietās. Tikai trūkst vārtu."

Kā jau teicāt, ar to pašu sastāvu spēlējat vienu spēli pēc otras. Vai līdz vasarai pietiks enerģijas, vai kādā brīdī būs lūzuma punkts, kad visi spēlētāji būs iztukšoti?
Zubs: "Tas noteikti ir izšķiroši. No otras puses, mēs jau tagad gaidām pāreju periodu. Jā, zinām [ka tas būs tikai pēc mēneša], un pašlaik mēģinām maksimāli izmantot brīvo laiku, lai atjaunotos. Šobrīd nevaram veikt izmaiņas – mums ir šāds sastāvs, un mums ar to ir jāstrādā. Piemēram, sezonas sākumā, pat pēc pirmās spēles pret RFS visiem bija skaidrs, ka svarīgākais uzbrucējs mums un šajā līgā vispār ir Platonovs. Viņam tajā spēlē bija trīs momenti un tikai vieni vārti.

Vladislavs Kozlovs centra uzbrucēja pozīcijā bija tikai otrā izvēle, un es viņu sezonas sākumā neizskatīju kā pamatspēlētāju. Bet tagad tā ir dabiska izvēle, jo man nav citas izvēles. Vladam ir vieta sastāvā, un viņš sāk domāt, ka šo periodu var ļoti labi izmantot. Un es viņu šajā situācijā ļoti atbalstu. Man nav citas izvēles, un viņam ļoti veicas, ka viņam nav konkurences. Un viņš guva ļoti svarīgus vārtus Liepājā, šodien viņam vārti un piespēle [īstenībā pirmie vārti tika ieskaitīti RFS aizsargam Aleksandram Solovjovam, bet Edgaram Gauračam asistēja Jevgeņijs Kozlovs – A.S.]. Kad vienam spēlētājam neveicas, tā ir iespēja otram. Un viņam tā ir iespēja progresēt. Esmu ļoti apmierināts ar viņu."

Kad sāksiet spēles uzņemt dabīgajā laukumā?
Zubs: "Vēl nepārbaudīju laukumu, bet dzirdēju, ka mūsu nākamā spēle [21. maijā] pret "Mettu"/LU jau būs uz dabīgā laukuma. Mani ļoti interesē, kā laukums izskatās. Tieši šobrīd viņi šo laukumu gatavo – vispirms treniņiem un pēc tam jau arī spēlei. Redzēsim, taču, cik zinu, tas vēl nav galīgais lēmums, jo konkrēti šobrīd laukums vēl nav gatavs. Taču vēl ir nedēļa laika. Daudz kas būs atkarīgs no laika apstākļiem."
Kaļiņins: "Pirmā spēle ieplānota 28. maijā pret "Mettu"/LU. Kā zināt, "Arkādijā" notiek remontdarbi. Laukums varbūt arī būs gatavs, bet skrejceļš, objekts oficiāli tiek remontēts. Bet pirmā spēle plānota 28. maijā."

Cik nopietna trauma ir Lašam Šergelešvili?
Kaļiņins: "Orientējoši uz divām nedēļām. Iepriekšējā spēlē pret "Jelgavu" pēdējās minūtēs neveiksmīgi piezemējās un savainoja potītes saites."

Kā Savaļnieks nospēlēja malējā aizsarga pozīcijā, vai plāno arī turpmāk viņu tajā izmantot?
Kaļiņins: "Ņemot vērā, ka viņš nomināli ir uzbrucējs, [aizsardzības] malā viņu likām, lai izlīdzinātu ātruma īpašības. Zinot Jevgeņija Kozlova spējas ātros uzbrukumos, pretuzbrukumos, šajā pozīcijā vajadzēja līdzsvaru ātruma ziņā. Plus Savaļnieks ir potenciāli spēcīgs spēlētājs uzbrukumā. Šoreiz izvēlējāmies Savaļnieku, bet pagaidām vēl nezinu, kurš tur spēlēs nākamajā mačā."