Labie un sliktie juniori
Valdis Valters, sācis darboties SA+ vidē, vienu no pirmajām replikām veltījis spēlētājiem, kas nesen Rīgā izcīnīja desmito vietu pasaulē. Kā pozitīvs piemērs salīdzinājumam minēta izlase, kas pasaules čempionātā spēlēja 1999. gadā. Strīdīgs apgalvojums.
Mīts par to, ka komanda, kas 1998. gadā Bulgārijā ieguva Eiropas 4. vietu, bet nākamajā vasarā pasaules čempionātā ierindojās devītajā vietā, ir talantu audzināšanas meistarklase, pēc Latvijas junioru divkārt izcīnītajām bronzas medaļām pēdējos gados mazliet zaudējis burvības oreolu, taču acīmredzot turpina dzīvot joprojām. Arī tagad Valdis atgādina: pieci spēlētāji, kas spēlējuši lielajā izlasē! Nav šaubu, pienesums tiešām vērā ņemams. Vienīgā problēma - potenciāls vairākiem šīs komandas spēlētājiem bija daudz augstāks nekā tikai spēlēšana izlasē. Un pamats tā saķēzīšanai, diemžēl, tika ielikts tieši tobrīd, auklējoties ar puikām kā ar rokzvaigznēm.
Mazliet patīsim filmu atpakaļ, kā viss notika. Par īpaši talantīgiem uzskatītie (pamatoti!) 1980./81. gadā dzimušie puiši Latvijā tika sargāti un aprūpēti kā dārgs, bet trausls asns. Pirms Eiropas U-18 čempionāta (kurā 4. vietu ieguva ar trim uzvarām astoņās spēlēs) gatavošanās bija nopietnāka un dārgāka nekā pieaugušo izlasei, bet pirms pasaules - sākās jau uzreiz pēc atgriešanās no Varnas. Tas bija rūpīgs plāns visa gada garumā ar maksimāli izdevīgāko spēlētāju izmantojumu un ar pašu izvēlētu draudzības spēļu skaitu. Pārbaudoties un saspēlējoties, komanda izbraukāja ASV, Franciju un Horvātiju, bet uz Portugāli devās ar tādu pašu uzdevumu kā šogad Ziedoņa Jansona vadītā komanda, kas pilnā sastāvā kopā savācās pāris nedēļas pirms turnīra - iekļūt astoņniekā.
Kaut gan neizdevās (cita turnīra formāta dēļ, lai izcīnītu 9. vietu, nenācās apspēlēt nevienu Amerikas vai Eiropas komandu - pietika ar uzvarām pār Nigēriju, Japānu, Ķīnu un Kataru), ap latviešu pamatpiecinieka spēlētājiem spietoja Ziemeļamerikas skauti un aģenti. "Nekad neesmu šaubījies, ka mūsu treniņsistēma dos rezultātu. Iekšēji biju gatavs gaidīt vēl vairākus gadus - kamēr spēlētāji fiziski nobriest. Tomēr no Latvijas basketbola kopīgo interešu viedokļa labi, ka tikām tik tālu jau tagad," toreiz gandarījumu neslēpa treneris Valters. Domas neapdomīgu steigu izaugsmē vai "apreibinājumu pašapziņai" toreiz neizskanēja.
Šobrīd ar vēsu prātu var salikt pa plauktiņiem - kas no gaidītā ir piepildījies? No Kristapa Valtera, kuram patiešām spožais talants jau 18 gadu vecumā ļāva nonākt Eirolīgas klubā ("Efes Pilsen" sistēmā), taču pie pirmajām grūtībām vienmēr bija atvērtas durvis uz mājām - uz bročiem, kur Kristaps bija mazais princis - darīja ko gribēja un spēlēja cik gribēja. No Raita Grafa, kas pirms 12 gadiem bija Valančūns - pasaules čempionāta labākais centrs, turklāt no devītās komandas (tātad patiešām labākais!). No Māra Ļaksas, kas ar savu 206 cm augumu skrēja kā stirna un lādēja trīspunktniekus kā automāts. No Raimonda Vaikuļa, kurš bija šīs sapņu komandas rezultatīvākais spēlētājs, vai Kaspara Ciprusa, kurš 18 gadu vecumā tika aicināts Ļubļanas "Olimpija" sistēmā. Vai tiešām Valdis, liekot roku uz sirds, šobrīd var pateikt, ka kaut viens no tās izlases realizēja visu savu potenciālu?! Vienīgais, kas to šobrīd paveic - Jānis Blūms. Spēlētājs, kas toreiz bija dziļā rezervē aiz divreiz talantīgākā Valtera muguras, un kuru tobrīd īsti neviens par pilnu neņēma...
Lai arī cik bēdīgi to konstatēt - visi, ap kuriem toreiz notika čubināšanās un auklēšanās, nonākuši dabiskās konkurences apstākļos, sastinga. Neviens nav izmēģinājis spēkus pasaules basketbola Mekā NBA, neviens nav spēris kāju arī Eiropas augstākajā līmenī Eirolīgā (lai Dievs dod Kristapam tagad veiksmīgāku pāreju no "Fuenlabrada" nekā tas sanāca iepriekšējoreiz ar "Joventut"!). Jā, nacionālajā izlasē ir uzspēlējuši vairāki (Grafs to bija izdarījis vēl pirms veiksmīgajiem junioru startiem), taču - vai kaut tuvu tik nozīmīgas lomas kā tika gaidīts toreiz? "Skautu skati pievērsti arī Latvijas izlasei, par ko nepārprotami liecina kaut vai šo vīru vēlme pēc iespējas biežāk būt Valda Valtera tuvumā. Pēdējais neslēpj, ka būtu ļoti gandarīts, ja no šīs komandas kādus divus izdotos dabūt līdz NBA līmenim. Eiropas basketbola dīķis vairs neesot Valtera pašmērķis," no Portugāles tolaik vēstīja "SA"...
Pirms 13 gadiem junioru izlases līderiem tika nodrošināti siltumnīcas apstākļi - garantēts neadekvāts spēles laiks un neapdraudētas pozīcijas "Brocēnos", nodrošinātas finanses. Basketbola vadība staigāja uz pirkstgaliem, lai jauniešiem būtu nodrošināta augsta līmeņa gatavošanās čempionātiem un maksimāla labvēlība. Iespējams, ka tieši te arī meklējama atbilde, kāpēc neapšaubāmi talantīgajiem puišiem turpmākajās karjerās klājies tik smagi - šādos apstākļos nav grūti pazaudēt realitātes sajūtu. Tika izdarīti kļūdaini secinājumi, liekot vienādības zīmi starp komandas panākumiem un spēlētājiem - automātiski pierakstot tiem spožu nākotni. Kaut gan (piedošanu par atkārtošanos) svarīgākais uzdevums šajā vecumā ir nevis abstraktas, gaistošas komandas uzvaras, bet individuāli konkurētspējīgu spēlētāju pārdomāta audzināšana un rūdīšana vīriešu basketbolam.
Cik no 2011. gada vasaras pasaules čempionāta komandas spīdēs pieaugušo basketbolā, pagaidām spriest pāragri. Taču par vienu īpaši nešaubos - izpratnes par to, kas jādara, lai to sasniegtu, šiem spēlētājiem ir vairāk nekā viņu izslavētajiem priekšgājējiem. Talanta - ne mazāk, bet rakstura, ņemot vērā visus apstākļus - gribētos domāt, ka vairāk. Vismaz tas nav atmiekšķējies komforta apstākļos.
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Gatavošanās plāns izjuka, nav apstākļu un naudas - labi!
Latvietis rūdās bardakā un trūkumā. Gribētos ticēt un cerēt.
Manuprāt, ja Valters būtu bijis pie teikšanas arī tagad, galvenā doma būtu: viss O.K., mūs gaida laba nākotne.
Latvijā basis vienmēr būs cieņā un bērni trenēsies, un to nespēs sabojāt ne "tagad vai nekad", ne visi LBS muldoņi. Gan jau būs arī panākumi, par spīti visam.
+2 [+] [-]
+8 [+] [-]
+10 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
Vai valsts ir kopā ar Tavu sievu/draudzeni? Vai Tu domā bērnu taisīt tikai tad, kad valsts piešķirs konkrēta lieluma pabalstu? Varbūt tomēr vecākiem pašiem jābūt spējīgiem savu bērnu uzturēt.
Ja valsts piešķirtu smukus pabalstus, tad te sarastos tāda pabalstu slaucēju kopiena no trešās pasaules valstīm.
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]