Skaidrojam: transfēru pieprasījumi – vai LHF spēkos ir transfēru atcelt?
Iepriekšējās nedēļās Latvijas sporta, īpaši - hokeja šķietami klusos ūdeņus pamatīgi sašūpojušas ziņas par atsevišķu Latvijas hokejistu pievienošanos Krievijas hokeja klubiem. No Latvijas Hokeja federācijas puses gan nākuši signāli, ka šādi transfēri apstiprināti netiks. Vai federācijai šādā veidā ir iespējams atcelt hokejista pāreju, un kādi argumenti tā labā tiks izmantoti – to sīkāk skaidrojam šajā materiālā.
Pirmais uzmanības centra un sabiedrības viedokļu krustugunīm cauri izgāja uzbrucējs Miks Indrašis, publiskajā telpā parādoties ziņām par hokejista pāreju uz Maskavas “Spartak”. No LHF puses gan tika pausts, ka šāds transfērs apstiprināts netiks, un, kā vēlāk paziņoja pats hokejists, tad spēlēšana Krievijā nav viņa plānos. Indraša drāmas [šobrīd] pirmo cēlienu noslēdza pati LHF, atklājot, ka ilggadējais Latvijas izlases hokejists saņēmis transfēra apstiprinājumu uz citu klubu. Pēcāk par noslēgtu līgumu ar Habarovskas “Amur” ziņoja vārtsargs Jānis Kalniņš.
Hokejistu starptautisko transfēru process, pārceļoties no vienas uz citu IIHF [Starptautiskā ledus hokeja federācija] dalībvalsts federācijas klubu, tiek kārtots tieši caur IIHF. Spēlētāja jaunās komandas [tā, kurai spēlētājs grasās pievienoties] pārstāvētās valsts hokeja federācija caur IIHF transfēru sistēmu nosūta pieprasījumu spēlētāja pārstāvētās valsts federācijai, kurai septiņu dienu laikā jādod piekrišana vai atteikums, pretējā gadījumā transfērs tiek apstiprināts automātiski.
Ierastā kārtība paredz transfēra pieprasījumu sūtīt tikai pēc līguma noslēgšanas ar jauno komandu, taču tas neesot obligāti – pieprasījums var nākt arī brīdī, kad līgums vēl nav parakstīts. “Spēlētājs ar līguma parakstīšanu būtībā pasaka, ka viņam nav spēkā esoša līguma nekur citur, un tad arī veic šo pāreju,” skaidro Latvijas Hokeja federācijas sporta menedžeris Jānis Straupe.
IIHF noteikumi paredz tikai četrus argumentus, uz kuriem balstoties, nacionālā federācija var transfēra pieprasījumu noraidīt:
- spēlētājam ir spēkā esošs līgums ar citu klubu;
- spēlētājs nav nokārtojis līgumā paredzētas saistības ar iepriekšējo klubu;
- spēlētājs iepriekšējam klubam palicis parādā, nav atgriezis kluba piešķirtu ekipējumu vai nokārtojis citas materiāla rakstura saistības;
- klubiem spēkā esošas diskvalifikācijas, IIHF veiktas disciplinārās izmeklēšanas dēļ.
LHF sporta menedžeris apstiprināja, ka, balstoties uz pierādāmiem argumentiem iepriekšminētajos četros punktos, federācijas spēkos pēc pieprasījuma noraidīšanas teorētiski ir panākt arī pilnīgu transfēra atcelšanu.
“Transfērs var tikt atcelts, ja ir kādi pierādāmi argumenti – piemēram, spēlētājs nav nokārtojis saistības ar savu iepriekšējo klubu. Visbiežāk tie ir kādi punkti, kas atrunāti līgumā, un var būt saistīti arī ar sadzīviskām lietām – piemēram, nenomaksātu sodu īrētai mašīnai. Šādos gadījumos klubs uzrāda attiecīgo dokumentāciju, un mēs transfēru neapstiprinām, kamēr šis jautājums nav sakārtots,” procesu ieskicē Straupe.
Federācijai noraidot transfēra pieprasījumu, hokejista jaunais klubs [uz kuru transfērs noraidīts] spēlētāja vārdā šo lēmumu var apstrīdēt IIHF Disciplinārajā komitejā, kas tālāk izskata abu pušu argumentus un pieņem atbilstošu lēmumu par labu transfēra noraidīšanai vai apstiprināšanai.
Krievijas iebrukuma un izraisītā kara Ukrainā dēļ 28. aprīlī Saeimā tika pieņemti grozījumi Sporta likumā, kas ierobežo Latvijas sportistu un sporta organizāciju iespējas startēt sacensībās Krievijā un Baltkrievijā vai rīkot sacensības ar šo valstu sportistu dalību. Situācijā par Latvijas izlases hokejistu pārejām uz KHL jāizceļ Sporta likuma 16. panta 2. un 3. punkts:
“16.1 pants. Aizliegums piedalīties sporta sacensībās
(2) Sportistiem un sporta darbiniekiem ir aizliegts piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā.
(3) Sportistus un sporta darbiniekus, kuri neievēro šā panta otrajā daļā noteikto aizliegumu, nedrīkst iekļaut valsts izlases sastāvā, kā arī sporta treniņu un sacensību izdevumu segšanai viņi nedrīkst saņemt valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļus.”
Lai arī politiskie šķēršļi, kā šajā gadījumā - Sporta likuma pārkāpumi - nav minēti starp transfēru noraidīšanas iemesliem, Straupe apstiprināja, ka tieši šie likumā iekļautie punkti būs LHF argumenti šādu transfēru noraidīšanā: “Ja transfērs uz Krieviju IIHF sistēmā parādīsies, tad argumentēsim, ka pēc likuma šo spēlētāju nevaram palaist. Tālāk jau šis jautājums pāriet IIHF pusē.”
Izmantotie resursi:
https://www.vestnesis.lv/op/2022/83A.1
https://blob.iihf.com/iihf-media/ii...
-1 [+] [-]
bizness tak
-1 [+] [-]
Vēl arī LHF var septiņas dienas ignorēt pieprasījumu un noņemt no sevis atbildību par pāreju, kas tādā gadījumā notiks automātiski.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Lai tak brauc un spēlē khl
Bet atpakaļ ceļš slēgts