Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:132, Did:0, useCase: 3

NBA klubi nākamgad zaudēs daļu ienākumu un, iespējams, nespēlēs mājas arēnās

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

NBA klubi nākamgad zaudēs daļu ienākumu un, iespējams, nespēlēs mājas arēnās
NBA komisārs Adams Silvers 2020. gada 16. februārī. Foto: USA Today/Scanpix

Ilgtermiņa plānošana ir viens no NBA darba pamatprincipiem. Aplēses par nākamo sezonu nav spožas – paredzams, ka neviens klubs nestrādās ar peļņu, turklāt ierobežojumu dēļ spēles varētu tikt aizvadītas ārpus ierastajām mājas arēnām, piektdien, 10. jūlijā, vēstīja ESPN.

NBA sāka apzināties elpceļu vīrusa riskus 2020. gada janvāra vidū. “Walt Disney” izpilddirektors Bobs Aidžers (Bob Iger) 25. janvārī pieņēma lēmumu slēgt Disneja parku Šanhajā, savukārt 200 līgas darbinieki Ķīnā devās plānotā pašizolācijā.

No marta vidus līdz jūnijam NBA plānoja sezonas atsākšanu Floridā, savukārt šobrīd sācies darbs pie nākamās sezonas plānošanas. Īpašnieki vēlas, lai tā sāktos 2020. gada 1. decembrī jeb pusotru mēnesi pēc pašreizējās sezonas beigām.

Budžeta plānošana jāpabeidz līdz 18. oktobrim – dienai, kad paredzēts brīvās aģentūras sākums. Jātiek skaidrībā par trīs jautājumiem: 1) kā droši spēlēt pandēmijas apstākļos, 2) spēlētāju un īpašnieku vienošanos par finanšu nosacījumiem, kā arī 3) naudas sadali 28 dažādos tirgos, lai līga turpinātu darbību.

“Patiesībā lietas mainās tik strauji, ka runājot par nākamo sezonu, varam izteikt tikai minējumus,” teica kādas Austrumu konferences komandas prezidents. “Iespējamā realitāte – nākamajā sezonā neviens klubs nestrādās ar peļņu. Vienīgais jautājums – cik daudz katrs no mums zaudēs.

Brīdī, kad 11. martā NBA apturēja sezonu, komandas bija aizvadījušas apmēram 75% spēļu. Klubi izslēgšanas spēlēs nevar rēķināties ar pārdotajām biļetēm, tomēr iekasējuši miljardiem dolāru par aizvadītajām spēlēm, kā arī no atribūtikas pārdošanas un sponsoriem.

Pagaidām nav zināms, vai nākamajā sezonā spēles notiks mājas arēnās, nemaz nerunājot par skatītāju klātbūtni. Tas nozīmē, ka nav iespējams pateikt, cik naudas izdosies iekasēt nākamajā sezonā.

NBA komisārs Adams Silvers konferences zvanā maija sākumā informēja spēlētājus, ka apmēram 40% no līgas plānotajiem ienākumiem 8,4 miljardu dolāru apmērā nāk no arēnām. Spēlētāju garantēto līgumu kopsumma nākamajā sezonā veido 4,0 miljardus, turklāt kolektīvais līgums paredz, ka viņi iegūst 50% no basketbola ienākumiem. Kuri samazināsies.

Šis kolektīvais līgums netika veidots, rēķinoties ar pagarinātu pandēmiju,” spēlētājiem teica Silvers. “Nav mehānisma, kā garantēt algu griestus apstākļos, kad ir tik daudz nezināmo. Varam vien pateikt, ka mūsu ienākumi var būt 10 miljardi vai seši miljardi. Vai mazāk.”

Viens negatīvs piemērs ir Galvenā beisbola līga (MLB). Spēlētāji un treneri nespēja vienoties par iepriekš garantētiem maksājumiem. Līgas un arodbiedrības attiecības saasinājās un, lai gan jūnijā paredzēts MLB sezonas sākums, iespējams, ka strīdu nāksies atrisināt tiesas ceļā.

NBA un spēlētāju arodbiedrības (NBPA) sadarbība turpretī kļuva labāka – abas puses spēja vienoties par sezonas atsākšanu. Nākamais atskaites punkts – septembrī jāvienojas par izmaiņām kolektīvajā līgumā. Arodbiedrība un aģenti pašlaik gatavojas gaidāmajām sarunām.

Biļešu un arēnu ienākumu zaudēšana var iezīmēt dramatisku algu griestu kritumu. Paredzams, ka līga pievienos “bremzēšanas” modeli (smoothing), piedāvājot pakāpenisku griestu samazinājumu – ideju, kuru arodbiedrība savulaik noraidīja (tā rezultātā 2016. gada 1. jūlijā algu griesti “palēcās” par 24 miljoniem dolāru).

Priekšlikuma būtība – strauja krituma vietā algu griesti 2021. gada sezonā varētu tikt saglabāti mākslīgi augsti – apmēram pašreizējo 109 miljonu dolāru apmērā, vienlaikus saglabājot vajadzīgo 50/50 dalījumu, katram spēlētājām uzņemoties procentuāli vienlīdzīgu daļu algas samazinājumā.

Pašreiz līga ietur 10% sezonas algas, lai nogludinātu nelīdzenumus starp plānotajiem un reālajiem gada ienākumiem. Iepriekšējās sezonās spēlētāji vienmēr atguva ieturētos 10%, jo līgas ienākumi turpināja pieaugt. Piemēram, 2017. gadā katrs spēlētājs vidēji saņēma vēl 355 tūkstošus dolāru – virs normas.

Viens no iespējamiem risinājumiem – palielināt ieturētās naudas (escrow amount) apmēru līdz 20%, uz vienu sezonu. Tas atļautu izveidot skaidrās naudas rezervi, ar kuru varētu sabalansēt maksājumus sezonas beigās.

Mākslīgai algu griestu paaugstināšanai ir savi ieguvumi. Tādējādi netiktu apdalīti spēlētāji, kuri pēc šīs sezonas kļūs par brīvajiem aģentiem. Piemēram, topošais brīvais aģents Entonijs Deiviss varētu parakstīt maksimālo līgumu, sākot no 32,7 miljoniem, pat, ja nākamajā sezonā daļu zaudētu ieturētās naudas dēļ. Pretējā gadījumā viņš piecu gadu laikā zaudētu desmitiem miljonu dolāru.

Komandām paaugstinātie algu griesti atļautu pieturēties pie pašreizējās finanšu struktūras. Pēkšņs kritums novestu pie neparedzētas naudas pārdales. Otrkārt, izdotos izglābties no negaidīti milzīgiem luksusa nodokļiem. No otras puses, rēķini par luksusa nodokļiem dotu labumu mazākajiem tirgiem.

Kāds ietekmīgs aģents atzīst, ka iespējams arī cits risinājums. “Vienā gadījumā īpašnieki grib aizdevumu no spēlētājiem. Citā gadījumā spēlētāji grib aizdevumu no īpašniekiem. Iespējams, pēc bļaustīšanās un izrādīšanās nonāksim pie vidusceļa.

Cits aspekts – īpašnieku cīņa par ienākumu sadali – var kulminēt 2020. gada rudenī. Lielie klubi – “Warriors”, “Knicks” un “Lakers” – sezonā nopelna vairāk nekā 100 miljonus dolāru. Daļa nopelnīto līdzekļu tiek pārdalīta mazajām komandām.

Šogad situācija mainījusies – arēnas Ņujorkā, Losandželosā, Sanfrancisko un citur var tikt aizvērtas vai uzņemt daudz mazāku cilvēku skaitu. “Iespējams, ka “Lakers” un “Knicks” nebūs fanu, ložu, nekā. Pārdalamās naudas nebūs – var sākties strīdēšanās.”

NBA pašreizējais plāns paredz, ka pašvaldības varēs regulēt skatītāju skaitu sporta sarīkojummos. Tas nozīmē, ka politiķi ietekmēs ienākumu apjomu. Arī lielajiem klubiem vajadzīga nauda – piemēram, “Warriors” jānorēķinās par “Chase” arēnas būvi, kura izmaksāja vienu miljardu dolāru.

Cits piemērs, Tilmans Fertita 2017. gadā par 2,2 miljardiem dolāru nopirka Hjūstonas “Rockets”, bet maksā pakāpeniski – vidēji 250 miljonus gadā. Zaudējot ienākumus no arēnām, līdzšinējie peļņas nesēji nevarēs veikt iemaksas tālākai naudas pārdalīšanai. Komisāram Silveram būs jāatrod kopsaucējs starp klubu īpašniekiem.

Iespējamie risinājumi – 1) atlaist daļu darbinieku, 2) nesteigties ar treneru atlaišanu (tādējādi iztiekot bez kompensāciju maksāšanas, 3) atlaist spēlētāju un atskaitīt viņa atalgojumu no algu griestiem (izmaksājot līgumā paredzēto naudu nākamajos gados).

Izmantotie resursi:
https://www.espn.com/nba/story/_/id...
https://www.espn.com/nba/story/_/id...
NBA spēlētāju testēšanu sāks Līgo vakarā,...